Mūsu lidotājiem

“Mūsu priekšzīmīgi varonīgiem lidotājiem uz viņu gadu svētkiem es novēlētu, lai izpildās viņu lielākā vēlēšanās: lai viņi iegūtu jaunas modernas lidmašīnas!”

ģenerālis Pēteris Radziņš

„Latvijas Kareivis” 7.augusts 1921.gads N.175 (441)”

Mūsu lidotājiem.

                 Aviācija, strauji soļodama uz priekšu, ir sasniegusi ļoti īsā laikā tādu attīstības pakāpi, ka no militārā redzes stāvokļa to vairs nevar skatīt par tehniskā karaspēka nozari, bet viņa tagad jau ir skaitāma par atsevišķu ieroču grupu, kuras nozīme valsts apbruņoto spēku starpā ir tikpat liela, kā artilērijas vai kavalērijas nozīme. Apbrīnojuma ir aviācijas attīstība vispār, bet ne mazāk apbrīnojama ir Latvijas militārā aviācijas attīstība. No divām lidmašīnām 1919.gadā, mūsu lidotāji ir izveidojuši diezgan prāvu gaisa spēku divu gadu laikā. Tas pats par sevi vēl nebūtu visai daudz, bet še ir jāņem vērā, tas apstāklis, ka mūsu aviācija ir attīstījusies pilnīgi neatkarīgi, bez izdevumiem no valsts. Lidmašīnas netika pirktas, netika būvētas uz valsts rēķina; lidmašīnas iegūtas vai nu karā no ienaidnieka, vai no sabiedrotiem, pateicoties tam apstāklim, ka sabiedrotie redzēja mūsu lidotāju enerģiju, spējas un veiklību, un tādēļ nevarēja nepabalstīt mūsu lidotājus.

                Mūsu lidotāju darbība Latvijas atbrīvošanas kara laikā ir pazīstama katram, kurš interesējas par šā kara notikumiem, bet ne katram ir pazīstami tie apstākļi, pie kādiem šī darbība notika. Bija tikai divas vecas lidmašīnas. Bet šinī grūtajā laikā nekad nebija dzirdams, ka mūsu aviatori – pirmie mūsu aviācijas pionieri: Drille, Priedīts, Jakubovs – sūdzētos par to, ka tiem vājas lidmašīnas: viņi tikai prasīja uzdevumus. Kamēr daudzas citas karaspēka daļas prasīja līdzekļus, aviatori prasīja darbu. Arī vēlāku, kad Latvijas apstākļi uzlabojās, kad Latvija bija jau atsvabināta no ienaidniekiem un gaidīja mieru, mūsu aviatoru ieskati uz savu darbu, pienākumiem un izturību bija apbrīnojami. Kad jau katrs centās ierīkoties pēc iespējas labāki un tādēļ pastāvīgi griezās pie priekšniecība ar dažnedažādām prasībām pēc līdzekļiem, tikmēr aviatori strādāja, strādāja neatlaidīgi, nekad nedomādami par dzīves ērtībām. Kamēr Krievijas un arī citu valstu lidotāji, uzskatīdami sevi par augstāku ieroču šķiru, prasīja arī lielākas dzīves ērtības, nekā citām ieroču šķirām, tikmēr mūsu aviatori iztika ar mazām ērtībām. Man nav zināma neviena karaspēka daļa jeb iestāde no tām, kuras pastāvīgi atrodas Rīgā, kuras virsnieki pagājušajā gada vasarā nebūtu sadabūjuši sev kādas ērtības, kā nakti pārgulēt gultā, bet mūsu aviācijas virsnieki gulēja uz grīdas un nebūt nežēlojās. Kamēr Krievijas lidotāji, uzskatīdami sevi par speciālistiem, lielā mērā bieži vien neizpildīja vispārējo kareivisko disciplīnu, tikmēr mūsu lidotājos bija redzama, un visur, kā dienestā, tā ārpus dienesta, jūtama priekšzīmīga kareiviska disciplīna. Mūsu lidotāji sajuta, ka viņi ir speciāla augstāka karaspēka šķira un tie to izrādīja caur priekšzīmīgu disciplīnu, neatlaidīgu darbu, enerģiju un pietikšanu ar visprimitīvākām dzīves ērtībām. Kad karš gāja uz beigām, tad no mūsu lidotājiem varēja dzirdēt tikai vienu lūgumu: „Vai nebūtu iespējams dabūt kādu nebūt jaunu modernu lidmašīnu, tikai vienu, kā modeli, tad mēs paši uzbūvēsim citas”.

                Arī tagad mūsu lidotāji strādā pilnīgi neatkarīgi: viņi paši vāc līdzekļus, lai palīdzētu savu kritušo biedru ģimenēm, viņi paši ar saviem līdzekļiem sarīko savus gada svētkus.

                Mūsu priekšzīmīgi varonīgiem lidotājiem uz viņu gadu svētkiem es novēlētu, lai izpildās viņu lielākā vēlēšanās: lai viņi iegūtu jaunas modernas lidmašīnas!

P.Radziņš

http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1921/LatvijasKareivis1921-175.pdf

no vecās drukas rakstu pārtulkoja majors A.Purviņš

vara bungas:

Uzziņa.

1924. gadā Aviācijas divizions sastāvēja no 5 eskadriļām: iznīcinātāju, izlūku, artilērijas koriģēšanas, rezerves eskadriļas un Aviācijas skola. Tika izveidots lidlauku tīkls: Spilvē, Krustpilī, Daugavpilī, Liepājā, Gulbenē.

 1939.gadā Aviācijas pulka sastāvā ietilpa: pulka štābs Rīgā, 8 operatīvās eskadriļas (60 lidmašīnas, 120 pilotu un 80 speciālistu), Kara aviācijas skola, remontdarbnīcas, Apgādes noliktava.