Divi zviedri sarunājas


Jautājumus uzdod: Hugo Anderholm ( vice.com)

AtbildTomas Ries (Department of Security, Strategy and Leadership at the National Defence College in Stockholm).

[..] What do you think will happen during this long-term power shift?
Well, we know for sure that Russia started a serious re-armament back in 2011. And their military power is going to grow substantially during the next ten years. This means that we will once again have a very big power right next to us. Russia wants to create a new status quo in Europe, where countries respect it. It’s probable that Russia will use military action against what they think are important areas. Sweden has completely disassembled its defence capabilities. That obviously increases the chance of pressure from Russia.

What would happen if Russia made their intentions reality now that Sweden doesn’t have a defence?
I can’t speculate on that. But what I can say is that Sweden isn’t as vulnerable as you may think – we have Finland, the Baltic countries and the Baltic Sea between us. However, Gotland is very vulnerable. An attack is very unlikely. What is likely, is that one of the Baltic countries could be next. That could lead to crisis in the Nordics where Sweden could get involved. [..]

vara bungas: Ko jūs, zviedri, stresojat… “laikli, anlaikli” , galvenais, ka  Dinamo (R) pārtrauca zaudējumu sēriju!

11 domas par “Divi zviedri sarunājas

  1. Vai kāds man kā cilvēkam no malas var paskaidrot kāpēc Baltijas valstis neveido kopējus aizsardzības spēkus vai vismaz nerīko kopīgus iepirkumus? Draudi un uzdevumi mums taču ir kopīgi. Pie vainas ir naudas trūkums, nodevība, lepnība vai smadzeņu un kompetences trūkums?

    Man jums kā cilvēkiem, kas ir tuvāki militārām aprindām būtu lūgums popularizēt šo ideju, jo no mana ierobežotā skatu punkta, es neredzu citu iespēju kā aizsargāt mūsu mājas kā vien apvienojot visu 3 Baltijas valstu spēkus!!

    • Paldies par interesi, reti kurš “no malas” vēlas iedziļināties. Jūsu priekšlikumi ir cik aktūlāli tik arī acīmredzami. Visvieglākais jautājums par iepirkumiem. Principā, kad var vienoties tad pērk kopā. Piemērs šeit. Šim nolūkam EU ir izveidota pat vesela aģentūra, kas palīdz un veicina militārās kooperācijas procesus.Tomēr biežāk vienoties nevar, jo pastāv atšķirības iepirkumu plānos, prioritātēs, naudas plūsmas plānošanā, kā arī, es personīgi nevaru to izslēgt, iespējamas arī dažādu lobiju intereses. LV iepirkumus aizsardzības vajadzībām regulē speciāls likums, kas diemžēl neparedz obligātas konsultācijas ar kaimiņiem pirms lielākiem pirkumiem. Jebkurā gadījumā ierēdņiem visās valstīs vieglāk/ērtāk kko iepirkt “pa taisno” nevis ilgstoši un mokoši pieskaņoties. Kamēr tas nebūs pienākums visām valstīm nekas nemainīsies.
      Sarežģītāks jautājums ir par kopējo armiju, šādi priekšlikumi izskan regulāri (piem. mūsu pašu Bērziņš), bet tikpat bieži tiek noraidīti. Tam ir vairāki iemesli 1. Mēs jau esam gandrīz viena armija iekš NATO struktūrām, jo īpaši kara laikā 2. Ja būs vienota komandvadības ķēde, kur likt pāri palikušos ģenerāļus? 3. Kurš būs galvenais? 4. Valsts suverenitātes un konstitucionālie jautājumi 5. kā plānot budžetu utt Tomēr es domāju, ka padziļinoties integrācijas procesiem EU šādi reģionālie starpvalstu BS grupējumi tiks veidoti (ar vienotu vadību, standartiem un prasībām), jo tas ir loģiski un pareizi. Tomēr vēl pāragri. Tas ko nācies dzirdēt : labi, ja mēs “uzticēsim” citai valstij (piem. LV) uzturēt kādu kopīgām vajadzībām nepieciešamo spēju, var nevar gadīties tā, ka jūs netiksiet ar to galā vai mainīsiet savas valsts kursu un mēs būsim spiesti sākt šo spēju būvēt no jauna? Piemērs šādiem apsvērumiem šeit. Domāju ka lietas uz priekšu virzīs nevis idejas popularizēšana, bet objektīva nepieciešamība. Un atkal visas cerības uz Briseli, kamēr nebūs komandas, te neviens nepakustēsies.

      • Pirmkārt, paldies par atbildi un par to darbu un laiku, ko tu velti, lai uzturētu šo blogu!

        Runājot par iedziļināšanos, cilvēki par daudzām lietām vispār sāk aizdomāties tikai tad, kad tas viņus sāk personīgi skart. Līdzīgi bija arī ar maximas traģēdiju un tur strādājošo ugunsdzēsēju darba apstākļiem un tehnisko aprīkojumu (man kaut kā liekas, ka tikai par to parunāja, bet neko atkal neizdarīja).
        Tāpat Latvijas (Baltijas?) X stundā cilvēki tikai sapratīs, ka mēs neko nevaram padarīt pret arēju (iekšēju?) agresoru savas sasķeltības dēļ.

        No tavas atbildes ir nojaušams, ka Baltijai nav vienota aizsardzības plāna un/vai stratēģijas. Manuprāt, šis un motivācijas trūkums augstākajos ešelonos ir 2 galvenās problēmas, kas neļauj mums integrēt-stiprināt savus spēkus. Galvenais, lai būtu cilvekiem gribēšana to darīt, pārējo var atrisināt sarunu un kompromisu ceļā. Tas ir skumji, ka 23 gados tas nav noticis. Izskatās, ka mēs nemācamies no kļūdām (runa ir par 1939. gadu).

        Kas liedz veikt izmaiņas visu 3 Baltijas valstu iepirkumu likumos, lai tur parādītos vismaz prasība veikt “konsultācijas” ar kaimiņiem? Nekas, tikai slinkums un nekompetence! Nevajag skatīties uz ES kā problēmu risinātāju, mēs paši varētu, ja tik gribētu.

        Runājot par vienotu armiju:
        “1. Mēs jau esam gandrīz viena armija iekš NATO struktūrām, jo īpaši kara laikā”
        Kādas ir garantijas, ka mūs kara gadījumā vienkārši “nepasūta”. Ir pat iemesls, mes nepildam savas saistības – nav 2% no IKP. Ukrainai lielvalstis, taču arī garantēja teritoriālo vienotību un “čiks vien sanāca”. Es uzskatu, ka mums ir jāpaļaujas tikai pašiem uz sevi, būs labi ja kāds palīdzēs, taču nevajag uz to paļauties.
        “2. Ja būs vienota komandvadības ķēde, kur likt pāri palikušos ģenerāļus?”
        Atlaist? Pazemināt pakāpē? Vienmēr var atrast kaut kādu kompromisu.
        “3. Kurš būs galvenais?”
        Rotācijas kārtībā?
        “4. Valsts suverenitātes un konstitucionālie jautājumi”
        Pie tādas pieejas mēs vispār varam palikt bez valsts. Labāk zaudēt mazliet, nekā visu! 🙂
        “5. labi, ja mēs “uzticēsim” citai valstij (piem. LV) uzturēt kādu kopīgām vajadzībām nepieciešamo spēju, var nevar gadīties tā, ka jūs netiksiet ar to galā vai mainīsiet savas valsts kursu un mēs būsim spiesti sākt šo spēju būvēt no jauna? ..”
        Būsim atklāti, mēs esam pundurvalstis, kas brīnumainā kārtā ir atguvušas neatkarību, nevis kaut kāda Vācija, kas savā laikā spēja “sadot” visai* eiropai. Attiecībā uz pienākumu dalīšanu, kāpēc nevar katra valsts nevarētu deliģēt 33% no sastāva.

        Tev nav vēlēšanās savu viedokli/bažas izteikt plašākam cilvēku skaitam, piemēram, delfos vai Kaimiņa video blogā? Daudzi cilvēki nezin pār tām problēmām, kuras šobrīd vajā mūsu armiju. Ir jārunā atklāti un skaļi, savādāk, nekas nemainīsies šajā valstī!

        P.S Gadījumā nezini, kāpēc biologam ir uzticēts vadīt aizsardzības ministriju? Nekompetence?

        • Sākšu no beigu gala: ministrs un ministrija pēc savas būtības nodrošina demokrātisko kontroli par bruņotajiem spēkiem, kas laikam ir vienīgā “nedemokrātiska” struktūra valstī. Citādi NBS vispār ministrija nav vajadzīga. Ministrs saskaņā ar likumu ir civilpersona un esot valdības loceklis, atbildīgs par demokrātiskās civilās kontroles pār bruņotajiem spēkiem nodrošināšanu. Tā ir visās dem.valstīs, tas ir normāli. Cita lieta valsts sekretārs, kas reāli praktiski vada ministruju un nav pakļauts 4 gadu “vēlēšanu ciklam”, no tā gan varētu prasīt vismaz NAA izglītību.

          Cilvēki ir visās valstīs vienādi, nepatīkamos (t.sk. drošības), bet atliekamos izdevumus, labprāt atliek “uz pēc tam, kad būs nauda” un cenšās par to nedomāt. Ja NBS vadība ziņo, ka viss ir daudz maz kārtībā, “draudu nav” kādēļ uztraukties, ir dzīvē arī citi kreņķi. Tieši šāda politiski virzāma vadība mums ir šodien. Bet vajadzētu, lai kāds pasaka tautai “šobrīd draudu nav, bet pēc 10 gadiem būs, tādēļ jārīkojas (jāmaksā) šodien, jo dienu pirms X dienas būs stipri par vēlu”. Elitei ir pieejami analītiskie (noslepenotie) apkopojumi par dažādu valstu attīstības tendencēm, kas ļauj izdarīt pareizos secinājumus savlaicīgi. Tā ir valdību un politiskās elites atbildība, cerēsim, ka viņi saprot ko dara vai nedara. Mēs varam tikai domāt līdzi un klaigāt par acīmredzamām nejēdzībām, ko arī ar prieku darām. LV pārvalda politiķi, kuru vidu nav valstsvīru šī vārda tiešajā un viscēlākajā nozīmē, tadu, kuri nebaidās pateikt nepatīkamas un reitingus graujošas patiesības.
          Baltijas aizsardzības plāna NATO nebija, bet tagad (!) būs, vismaz tā sola, mūsu loma tur ir minimāla, jo galvenais kaujas resurss nāks no citām valstīm. Kas attiecas uz pašmāju aizsardzību, tad nevienam vairs nav noslēpums, ka mēs ilgu laiku gatavojāmiesi visam kam: “tauvas pieņemšanai”, 5.panta nodevas samaksai nodrošinot dalību misijās, plūdu un meža ugunsgrēku novēršanai… tikai ne nopietnai karošanai savā teritorijā. Pusotrs tūkstotis karavīru kaujas spējgās vienībās ir tam pierādījums, tas ir tieši tik daudz, lai nodrošinātu OIF un ISAF rotācijas. Pārējo tad būtu jānodrošina ZS, kuras stāvokli pats zini. Un pie tā nav vainojami tikai politiķi, NBS, ZS vadība, bet sabiedrība kopumā un jo īpaši mūsu “pētošie” žurnālisti, kas gadiem ilgi ignorēja problēmas vai retranslēja urrā patriotiskas AM preses relīzes. NBS bēdīgo stāvokli nevar noslēpt, tas ir kā uz delnas, bet sabiedrību tas sāka satraukt tikai un vienīgi kontekstā ar RU-UA karu. Es saku, ka mēs esam paši vainīgi, bet laiks laboties vēl ir. Var saprast, ka mēs nemācamies no kļudām, kas ir 74gadu attālumā, jo mums ir jāmācās no svešām kļūdām, ko UA pieļauj tagad, mūsu acu priekšā. Atkal jāgriežas pie politiķiem un jāsecina, ka kamēr drošības tematika nebūs sabiedrības satraukumu topā, nekas nenotiks, jo politķi vada valsti (sk.augstāk).
          Jā, visu ko var darīt loģiski, secīgi un pareizi, bet vienmēr kaut kas traucē… kā, piemēram, aiznest grāmatu atpakaļ uz bibliotēku :), tādēļ ir labāk, ja kāds ik pa brīdim uzblāuj, piemēram no Briseles.
          “Paļauties pašiem uz sevi” maksā ļoooti dārgi, kolektīvā aizsardzība ir viennozīmģi izdevīgāka un pietiekami labi attur agresoru no domām par uzbrukumu. Bez NATO, pašiem mums būtu jānodrošina sev spējas nodarīt pretiniekam tādus zaudējumus, kas tam politiski nebūtu pieņemami. Tas nozīmētu totālu valsts militarizāciju “Z.Koreja Baltijas krastos”. Ar drošības garantijām UA viss nav tik viennozīmīgi, jo UA-US-GB-FR-RU līgums tika parakstīts, bet nekad netika ratificēts nevienā no līgumslēdzējū parlamentiem, to klusībā zināja visi t.sk. UA, bet nekad par to neprotestēja, jo… arī to valsti pārvalda politiķi.
          Ticu, ka veinota EU armija būs, bet vēlāk “mazuliet”, neapsteidzot EU integrācijas tempus. Un ne tādēļ, ka tā būtu skaisti, bet tādēļ ka tā ir objektīva nepieciešamība. Kopējā vienība ar LT un EE jau bija – BALTBAT, likvidēta, bet iespējams tiks atjaunota (gribējām kā labāk – sanāca kā vienmēr)

          VB pastāv jau divus gadus, lasītāju skaits pastāvīgi aug, esam wordpress.com platformas latviešu segmenta topa blogs. Pats neuzprasos, eju tur kur (paldies) aicina – “Krustpunktā” biju n-tās reizes, “Dombura šovā” vienu reizi + dažādas citas tikšanās un diskusijas. Jūtu, ka jau sāku apnikt 🙂 “kas tas par izbijušo kapteini, kas viņš tāds ir, ko viņš tur vaukšķ…, būtu labāk gājis strādāt” 🙂

          Piekrītu, ka sabiedrība nezina par NBS problēmām (oficiozs par to klusē), bet nekas nemainīsies kamēr sabiedrība nesāks par savu armiju interesēties (žurnālisti vispirms), VB var uzrāpties kokā un sprediķot bez pusdienu pārtraukuma, bet manī klausīsies tikai divas kurlas vārnas. Kad būs pieprasījums pēc pārmaiņām, būs arī pārmaiņas, vēl acīmredzot nav pienācis laiks, izbīlis bija īss un pārejošs.

          • VB, es Tavā vietā nestresotu par tiem ķērcējiem Tavā virzienā, skaidrs taču, ka tā ir Maskavas pakalpiņu radīta kampaņa ar nolūku diskreditēt visu un visus, kam rūp mūsu valsts bruņoto spēku stāvoklis un valsts nākotne kā tāda, Maskavas līdzskrējējiem ir ļoti neizdevīgi viss šis tracis ap mūsu NBS, jo viņi negrib lai Baltijas valstu vājākais posms – Latvija – attīstītu savas aizsardzības spējas kā arī rosinātu cilvēkos patriotisma jūtas un tamlīdzīgi ;)!

            Par Vējoni – domāju, ka viņš ir tur, kur ir, jo ir dota atļauja skaisti un gudri runāt! Nedod dies ielikt AM vadībā nozares ekspertus, tie taču politiķiem visus matus no galvas noēdīs ar prasībām un pretenzijām pret NBS slikto stāvokli!

          • “Ministrs un ministrija pēc savas būtības nodrošina demokrātisko kontroli par bruņotajiem spēkiem, kas laikam ir vienīgā “nedemokrātiska” struktūra valstī. Citādi NBS vispār ministrija nav vajadzīga..”
            No tava teiktā man radās iespaids, ka ministrija ir tikai naudu sūcošs piedēklis bez reālas atdeves. 🙂

            “Kas attiecas uz pašmāju aizsardzību, tad nevienam vairs nav noslēpums, ka mēs ilgu laiku gatavojāmiesi visam kam: “tauvas pieņemšanai”, 5.panta nodevas samaksai nodrošinot dalību misijās, plūdu un meža ugunsgrēku novēršanai… tikai ne nopietnai karošanai savā teritorijā.”
            Man liekas, ka vidējais statistiskais Latvijas iedzīvotājs par to nemaz nenojauš, jo mūsu “neatkarīgie un brīvie” žurnālisti neiedrošinās par to pārāk afišēt, jo savādāk var nākties meklēt jaunu nodarbi.

            ““Paļauties pašiem uz sevi” maksā ļoooti dārgi, kolektīvā aizsardzība ir viennozīmģi izdevīgāka un pietiekami labi attur agresoru no domām par uzbrukumu. Bez NATO, pašiem mums būtu jānodrošina sev spējas nodarīt pretiniekam tādus zaudējumus, kas tam politiski nebūtu pieņemami. Tas nozīmētu totālu valsts militarizāciju “Z.Koreja Baltijas krastos”.”
            Nepārspīlēsim. 🙂 Es vairāk biju domājis, ka mums un Lietuvai vajadzētu pārņemt divu uz ziemeļiem dzīvojošo kaimiņu modeli. Igaunija ir pierādījusi (vismaz radījusi iespaidu), ka ne ar tik milzīgiem līdzekļiem ir iespējams uzturēt pieklājīgus spēkus un tai pašā laikā iegādāties diezgan mūsdienīgu tehniku priekš tiem.
            Abām manis minētajām valstīm ir diezgan pieklājīgi rezerves spēki, ko var mobilizēt nepieciešamības gadījumā. Ja var ticēt internetā atrodamajai informācijai, Igaunija spēj apbruņot 30000 apmācītu cilvēku, ja abas pārējās Baltijas valstis spētu izdarīt to pašu, tad mums dzīve būtu krietni vien mierīgāka.

            “.. kas tas par izbijušo kapteini, kas viņš tāds ir, ko viņš tur vaukšķ…, būtu labāk gājis strādāt” 🙂
            Manuprāt, ir nepieciešams pamainīt stratēģiju jeb veidu kā tu pasniedz savu viedokli. Varbūt “elitei” jeb “resnajam galam” ir nepieciešams izskaidrot, ka problēmu gadījumā viņi nespēs (nepaspēs) tikt prom un NATO, ja palīdzēs, tad tas nebūs ātri un viņiem un viņu radiniekiem var nākties izbaudīt šādus un tādus priekus no jaunajiem pagaidu(?) saimniekiem. Ja viņi nevēlās kaut tādu piedzīvot vai vismaz vēlas samazināt risku, tad ir jāveic tādas un tādas lietas.
            Protams, var vēl likt kaut kādu uzsvaru, ka ASV (vizuāli izskatās vislielākais atbalsta sniedzējs mums) dažādu apstākļu dēļ (samazināta budžets, Kīņas aktivitātes) var koncentrēt savus spēkus Klusā okeāna reģionā un mūs “atstāt” citu NATO sabiedroto pārraudzībā, kuriem nav izprotami visu draudu nopietnība.

            Es te šovakar mazliet papētīju mūsējos mācībās un mani pārņēma dusmas, jo mūsējie skaidra pa Latviju tuksneša formās. Citiem arī tas radīja neizpratni – “Latvians are using desert camo for their Northeast European region?”. Manuprāt, cilvēkiem, kas par to atbild sen jau vajadzētu meklēt darbu ārpus valsts struktūrām. Tas attiecas arī uz augstāko pavēlniecību (ieskaitot Graubi un Vējoni), jo izskatās, ka problēma jau ir ilgstoša. (it kā ir rakstīts, ka 2015. gadā būs vēl vienas formas, taču par apjomiem nekas nav rakstīts.)
            Starp citu, ja jau mums bija tik slikti ar naudām, tad kāpēc mēs nespējām vienoties ar kādu kaimiņu, ka mēs izmantojam viņu formas vai viņu formu “rakstu” (vismaz uz kādu brīdi).

            Uzdošu vienu bailīgu jautājumu – vai mūsu zemessargiem vispār pietiek bruņu vestu un cepuru? Ja atbilde ir noraidoša, tad kāda velna pēc viņi pērk to bruņutehniku?

            • “Man liekas, ka vidējais statistiskais Latvijas iedzīvotājs par to nemaz nenojauš”

              jā jā – pienu ražo fabrikā kā gumijas zābaku blakusproduktu.. vidēji statistiskais latvietis nav tik stulbs, lai nesaprastu, ka, ja Valstī nav OMD, bruņojuma nav, armija knapi misijas nodrošina, tad par nopietnu karošanu pašu spēkiem runas būt nevar un var paļauties tikai uz NATO. kas vidēji statistisko latvieti pilnīgi apmierināja. nav pat uz univēru jāiet, lai armijā nepaņem.

              “ministrija ir tikai naudu sūcošs piedēklis bez reālas atdeves.”. nuss.. mums vismaz valdības mainās vēlēšanu nevis militāru apvērsumu rezultātā.

              ““resnajam galam” ir nepieciešams izskaidrot, ka problēmu gadījumā viņi nespēs (nepaspēs) tikt prom un NATO, ja palīdzēs, tad tas nebūs ātri un viņiem un viņu radiniekiem var nākties izbaudīt šādus un tādus priekus no jaunajiem pagaidu(?) saimniekiem.”

              radi jau tagad ārzemēs, dažam krievu pases atradīsies, citi plāno trimdas valdību vadīt. jebkurā gadījumā viņi par sūdiem uzzinās no specdienestiem pirmie.

              • Jā, pilnīgi piekrītu elitei neko nav jāskaidro, viņi visu lieliski zina un saprot detaļās. Jau vairākas reizes esmu teicis, normāli strādājoša militārā izlūkošana principā nevar kļūdīties. Var nenosaukt X-dienas datumu, bet neuztvert valdošās tendences nevar. Ja zinātniskais institūts gadiem pēta kādu parādību, piemēram ziloņu dzimumdzīvi, cik liela ir iespēja, ka viņi kļūdīsies sajaucot ziloņus ar zebrām? Tāpat jūtīgs ir lielais bizness,tam ir jāzina, ko “elpo” partneri vai konkurenti, informācijas priekš analīzes apritē ir diezgan. Līdz ar to lielais bizness un bankas informētības ziņā ir divus soļus priekšā sabiedrībai, sekojiet oligarhu biznesu uzvedībai un zināsiet, kas mūs gaida. Piemēram, pamatlīdzekļu izpārdošana neko labu neliecina.

            • Atkal sākšu no otra gala, par formām mēs te VB jau esam izcepušies un pārcepušies. Nu vajadzēja pirms vēlēšanām izpatikt ZS un iedeva to formu, jā, kamo neatbilstošs, bet nu objektīvi labākas tās ir gandrīz visās izpausmēs izņemot zābaku udens(ne)caurlaidību. Vispār diezgan loģiska rīcība, ja jau AM gatava gaidīt finansējumu līdz 2020.gadam, tad šie ir pārliecināti, ka tuvākajos piecos – desmit gados kara nebūs, kādēļ tadā gadījumā neiepriecināt tautu ar ērtu,skaistu, jaunu, siltu formastērpu? Drīzumā PD sola MultiLATPAT kamo zīmējuma formas, pēc gadiem pienāks laiks arī ZS “tuksneša” nomaiņai. Jāgaida. Mierinājumam – US army arī sūdīga zīmējuma forma (nesen to gan nahrenizēja). Ja kas, ZS “vecās” formas kamo zīmējums 1:1 ir aizlienēts no ASV armijas “jungle camo”, par to bija vienošanās ar US.
              Bruņuvestes ir sadāvinātas, bet tās ne visai der tai taktikai, ko mēs paši sev esam izvēlējušies – vieglo kājnieku meža izlūkpatruļas, bez jebkādas aeromobilitātes. Karavīra mugursoma tiek piekrauta par 101%, ja paņemsi līdzi bruņuvesti, nepaņemsi tik pat daudz pārtikas un munīcijas svara. Ej nu domā, kas ir svarīgāk. Bruņuvestes ir ok kaujai pilsētā, ja ir bruņutehnika, kas vadā līdzi tavu mugursomu. ZS vēl ilgi netiks pie saviem btr. Tādēļ, sekojot UA pieredzei, jāplāno zs civilā transporta “blindēšanu” – aprīkošanu ar ložu/škembu izturīgām bruņam. Tad var ņemt līdzi arī broņikus.
              “pārņemt divu uz ziemeļiem dzīvojošo kaimiņu modeli” – ha, drīzāk šie pārņems mūsu modeli (iestāsies NATO). Bet ,ja nopietni, pastāv divu veidu “aizsardzība” teritoriālā (spējas pašiem kontrolēt savu teritoriju ) un kolektīvā (dalība aliansēs, kas sniedz savstarpējo militāro palīdzību). Normālos apstākļos jāattīstās abiem virzieniem , LV visu uzsvaru liek uz kolektīvo drošību (5.pants, atnāks, izglābs), EE papildus reāli stiprina teritoriālās aizsardzības spējas (zs, omd). Ja kara nebūs – vinnētāji mēs (ietaupījām), ja karš būs – vinnētāji igauņi (vispirms uzbrūk vājākam ķēdes posmam). No valstiskā viedokļa EE pieeja ir pareiza, LV pārāk riskanti uzvedas, varai nav instrumentu sevis aizstāvēšanai pret reāli naidīgu spēku (2-3 tūkst. bruņotu vīru destabilizēs valsti vienā setā), apelācijas pie starptautiskās sabiedrības neko nelīdz, bet par “nemiernieku” atbilstību 5.panta nosacījumiem ir dzirdētas tikai nesaistošas interpretācijas – “reassurances”. Staigājam pa kraujas malu aizsietām acīm, cerot, ka atkal noveiksies. ASV ir reālakais LV atbalstītājs, jo šiem ir taustāmas intereses Baltijas reģionā (mans viedoklis par to sadaļā “Arktika”). Tas ir mums liels pluss, kas principā, lāuj arī tālāk neko nedarīt teritoriālās aizsardzības jomā.

        • Replika: par tiem ģenerāļiem! Kas svarīgāks – pakāpe vai ieņemamais amats? Ja amats, tad lecies, cik gribi, bet jāpakļaujas augstākā amatā esošam, nevis pakāpei. Vismaz PSRS bruņotajos spēkos (resp. strojbatā) tā bija! Pats biju liecinieks, kā puspulkvedis pēc pakāpes, bet divīzijas komandieris pēc amata lamāja divus ģenerālmajorus, kas stāvēja kā mietu norijuši, miera stājā! 🙂 Tātad atvaļinātie ģenerāļi pie šprices vienkārši netiks. Un cik tad viņu ir aktīvajā dienestā?

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.