RUnetā aktīvi izplātās feiks par it kā veikto kodolkara modelēšanas pētījumu, atsaucoties uz Strategic Forecasting Inc, kas plašāk pazīstams kā STRATFOR. nekur nevaru atrast nevienu pierādījumu, ka “pētījumu” veica STRATFOR. No visa tā murga mums varētu būt interesants viens no kodolkara ieganstiem, ko par labu esam kodolkara uzsākšanai atzīst feika autori, proti :
“блокирование флота НАТО, вышедшего для военной помощи “третьему государству” в спорной акватории, усугубленный угрозой применения Усирой военной силой для защиты своих граждан, находящихся в северном государстве, где проходят массовые антиусирийские протесты.”
Usira ir iedomātā valsts, kas simbolizē RU, “trešā valsts” – ? Zviedrija? Somija?
vara bungas 
“проходят массовые антиусирийские протесты” – te būs podavļeņie pro-Usiriskih protestov. tas var notikt pie mums vai Igauņiem.
RU darbina tālāk jauno shēmu – uzbrūkam ar klasiskajiem ieročiem, bet aizstāvēsimies ar atomieročiem. vēl precīzāk – RU okupācija jums šķiet slikta, bet kā jums patiktu atomkara alternatīva?
Domāju, ka kodolkara draudi šobrīd ir lielāki kā Kubas krīzes laikā. Ja tad vēl cilvēki to uztvēra nopietni un no šādas alternatīvas baidījās, tad šobrīd to uzskatot par nereālu neviens pat īpaši neaizdomājas par to.
VVP ar savu bandu ir pilnīgi zaudējuši prātu.
Ko mums darīt ja šodien ultimāts skanēs kā – padoties vai uzmetīsim ātombumbu?
Cerēt, ka neuzmetīs? Bet ja nu uzmet? Un ko mēs varam likt pretī? Vai tad vispār ir jēga karot, un vai tie paši sabiedrotie mums to ļaus to darīt?
Varbūt tomēr laikus jādomā par preventīvu uzbrukumu?
Iet uz visu banku, lai met, ja neblefo. Blefo gan, jo no kodolieroču pielietošanas cietīs visa ģeogrāfiskā Eiropa. Kodoltriecienus visticamāk, ja vispār, veiks a) okeānos pret stratēģiskajiem mērķiem – avionesējiem b) Tuvajā kosmosā pret izlūkošanas, sakaru un GPS satelītiem, kas momentā pareizina ar 0 augstas precizitātes ieroču priekšrocības un te nu visi atgriežas pie 3.paaudzes kara, ko RU prot karot. Pukins nav zaudējis prātu, tieši otrādi viņa darbība apvieno gan iespēju logu izmantošanu (kamēr vājš, neizlēmīgs, nepopulārs ASV prezidents), gan skaidru mērķa vīziju – atgūt zaudēto, nodrošināt priekšnosacījumus RU hegemonijai uz austrumiem no Grinvičas meridiāna, gan stratēģisko plānošanu (Arktika, pārapbruņošanās, mobilizēšanās finanšu krīzei). Būtu mūsējie vadoņi tik traki, būtu visi šokolādē.
1. PK visi valstu vadītāji domāja līdzīgi, sabiedrības kara iespējai neticēja, bet sākās karš.
2. PK visi valstu vadītāji domāja dažādi, sabiedrība juta kara vēsmas un karš sākās..
domāju, ka RU pielietos taktiskos atomieročus strīdos par mazapdzīvotām vai neapdzīvotām teritorijām (arktika) vai, ja pretinieks iebruks RU teritorijā. bet ASV par nogremdētu aviobāzes kuģa grupējumu gan varētu veikt stratēģisku atomatbildi, jo būtu pārsniegts pieļaujamo zaudējumu slieksnis.
un par Putinu. šobrīd viņš varbūt nav galīgi traks, bet, ņemot vērā, ka propaganda viņu jau asociē ar RU, tas ilgi nav jāgaida. Hitlers arī sevi asociēja ar nāciju.
Par 1.PK atļaušos nepiekrist, kara idejas virmoja sabiedrībās, jo līdz šim kara ciešanas bija samērā mērenas, nebija lielu mobilizāciju, kari nebija intensīvi, ložmetēji vel nebija izjusti un iprīts ieelpots. Toties propaganda un nacionālisms sita augstu vilni…
…
Šveiks iedzēra pamatīgu malku un turpināja:
— Vai domājat, ka kungs un ķeizars to tā pametīs? lād jūs viņu nepazīstat. Karš ar turkiem būs noteikti. Jūs man no¬šāvāt manu tēvoci, tad dabūsiet pa kaklu. Karš ir neizbēgams. Serbija un Krievija mums šai karā palīdzēs. Tā būs kaušanās uz nebēdu.
Šveiks bija skaists šai pravietošanas brīdī. Viņa vientiesīga seja mirdzēja sajūsmā kā pilns mēness. Viņam viss bija skaidrs.
— Var jau būt, — viņš tēloja tālāk Austrijas nākotni, — ka mums uzbrūk vācieši, ja sākam karu ar turkiem. Vācieši ar turkiem ir uz vienu roku. Otrus tādus neģēļus kā viņus pa¬saulē vairs neuzies. Bet mēs varam noslēgt savienību ar Fran¬ciju, kurai kopš septiņdesmit pirmā gada zobs uz Vāciju. Tad mums viss ies kā pa taukiem. Karš būs, vairāk es jums nekā neteikšu.
Zviedrija savulaik EU nolobēja relatīvi augstu radiācijas devu medum kā normu. Černobiļas mākonis akurāti pārpeldēja Baltiju un uzgāzās viņiem. tā bija sūda viena atomelektrostacija. no otras puses Rīgas norakšanai vajagot kādas 5 bumbas.
pēc atomkara dzīvot vēl varēs. komfortabli nebūs. kurš vēlas?:-)
Varu nedaudz palabot – max radiācijas devu saņēma nevis Zviedrija, bet lai cik tas dīvaini neliktos, Francijā. Francijas valdība šo faktu ilgus gadus slēpa no saviem pilsoņiem, jo tieši Francijā ir lielākais kodolenerģijas īpatsvars. Tāpēc nav jābrīnās, ka rietumu cilvēki šai situācijai pieiet tik vieglprātīgi. Šai gadījumā Latviju paglāba tikai relatīvi nelielais attālums, jo tiešie nokrišņi līdz mums netika, bet augstākie atmosfēras slāņi pārgāja pāri.
Šeit varētu iederēties..tomēr arī sava veida feiks-provokācija, zinot, kas ir Veršbou kungs. Vienlaicīgi ar fiziskas klatbūtnes palielināšanu tiek veiktas informatīvās operācijas turpmāko notikumu sagatavošanai, attīstīšanai.
Tātad: http://aillarionov.livejournal.com/749745.html
zb tas Borovojs, tikko kā atrakstījos citā komentā. Vislabākais pieņemt zināšanai un aizmirst.
Kā tad palika variants par Waršavu? Relatīvi dziļi iekšzemē, nav stratēģisko ostu kā Baltijā ko postīt. Kad uzlikta ķepa uz Baltijas valstīm, poļi sāk trakot jo šiem krievi nepatīk, un baķka nomet mazjaudīgu bumbu lai šie aizverās un NATO nobalso neturpināt kodolkaru Eiropā (dziļāk Eiropā).
Neesmu eksperts, bet šis variants liekas reālākais jo “jēdzīgākajiem” atom scenārijiem 🙂
Ja runājam par taktiskiem kodolieročiem un “ierobežotu” kodolkaru, būtu attaisnojami, ja kodolieročus pirmā pielietotu valsts, kas nesekmīgi AIZSTĀVĀS un tas ir pēdējais arguments. Ja kāda valsts neizprovocēti (ārpus kara) pirmā lieto kodolieročus pret citu valsti tas ir absolūts ļaunums un noziegums pret cilvēci(eventuāli Z.Koreja vs D.Koreja). Līdz ar to paliek viena, bez papildus apstākļu izvērtēšanas neatrisināma problēma: vai ir attāisnojams, ja kodolieročus pirmā lieto valsts, kas ar citu valsti atrodas kara attiecībās (ASV vs Japāna). Manuprāt te no svara ir militārās lietderības nevis ētiskie vai juridiskie apsvērumi. Man nešķiet, ka Eiropas līdzenumā ņuku spridzināšana nesitīs atpakaļ pa tā īpašnieku, līdz ar to varbūtība ir maza, bet izslēgt nevar. Savukārt, ja dienas kārtībā būtu jautājums no kura flanga ērtāk ieņemt kremli, tad kodolkara varbūtība būtu tuvu 100%. Tādēļ arī 4GW paņēmieni ir orientēti nevis uz kodolpotenciāla vai “sarkanās podziņas” fizisku iznīcināšanu/neitralizēšanu, bet pret “podziņas saimnieka” gribu to nospiest. Tā ir ērtāk, lētāk un drošāk.