Jurista vārdiem


[..]Украина является жертвой военной агрессии со стороны российского государства и поддерживаемых им вооруженных формирований и в этом качестве имеет право на самозащиту с применением оружия в соответствии со ст. 51 Устава ООН.

В ходе возникшего вооруженного конфликта все его стороны совершают нарушения международного гуманитарного права, достигающие серьезности военных преступлений. Такие преступления не имеют оправдания, виновные в них лица должны быть выявлены и преданы суду. [..]

vara bungas: Raksts būs noderīgs  topošajiem juristiem un aktīvajiem delfu diskutētājiem, es  no savas puses gribētu vērst uzmanību, ka par kara noziegumiem pie atbildības sauc gan prettiesiskos agresorus, gan leģitīmos aizstāvjus, gan uzvarētājus, gan zaudētājus bez šķirošanas, kurai pusei konfliktā bija morāla vai  juridiska taisnība .

No tā izriet 11. , pats galvenais bauslis, kās pārtrumpo visus desmit : “Tev nebūs tikt pieķertam”.  😉

40 domas par “Jurista vārdiem

  1. tev nebūs zaudēt karu. pārējais jau vinnējušās Valsts vēlme akceptēt vai ne savu pilsoņu nelikumīgās darbības. jāsaprot, ka cilvēki no turienes atgriezīsies ar tām pašām iemaņām un attieksmi civilajā dzīvē. karavīru un slepkavu atšķir tikai morāle.

    ja strikti pieturas pie civiliedzīvotāju taupīšanas, tad infrastruktūras objektiem vai rūpnīcām uzbrukt nevar. rūpnīcā ies bojā strādnieki, bet bez apkures, ja uzspridzina vietējo TEC, -30 grādos apsals ceturtdaļa pilsētiņas.

    • Nu re, kārtīgs krievs gadījies, tik mūsējiem dažiem labiem homo-sovietusiem ir grūtāk ar to saprašanu, ij kāpņu telpas piepīpētas un piedrazotas, pied**stas un piem**tas, ij citus visu laiku lamā savās dzīves likstās, bet ko labu izdarīt, ij neceriet, pielūgs Putinu un PSRS kā dievības un latviešus kā lamāja par fašistiem, tā lamās!
      Īpaši labi jāuzsver kā dzīvē jau dzirdētais šepat Latvijā no krievvalodīgajiem, tā video teikto – tur, Krievijā, ne tie teroristi, kuri tagad karo Ukrainā pret ukraiņiem, ne visi šitie “Rassēja, rrrasssējā!” aurotāji pašā Krievijā nevienam nav vajadzīgi, tur tādus necieš, jo uztver tos kā svešiniekus, iebraucējus, sveša darba un mantas tīkotājus!
      Kamēr vieni pēc Otrā Pasaules kara palika valsti atjaunot, lai cik smagi bija PSRS režīmā, citi, savukārt, izbrauca uz Baltijas valstīm un dzīvoja kā nieres taukos.
      Bet nē, šiem te uzdzīvotājiem allaž vajag dzīres, deg-vīnu un izpriecas, takš kungi jūtās visās pasaules malās un svešas zemes uzskata par savām, nu tipiski okupanti un noziedzinieki ir visi šitie Putina apjūsmotāji un jaunkrievijas atbalstītāji.

  2. Būtu interesanti iedziļināties ANO rezolūcijas par agresijas definīcijas un ICJ prakses Nikaragvas un Bosnijas lietās kontekstā – kā NATO 5. panta interpretācija iet kopā ar ANO tiesību aktiem un ICJ praksi – kritērijiem agresijas , daļējas atkarības un efektīvas kontroles konstatēšanai attiecībā uz agresorvalsti. Pamodelēt dažādus scenārijus…

    Plus, interesanti būtu paanalizēt no humanitāro tiesību viedokļa dažādus scenārijus, ņemot vērā militāro taktiku. Piemēram, vai ir pieļaujams atbildēt uz separu artilērijas uguni, ja separi ielīduši blokmāju pagalmā? Cik lielā mērā pienākums ir novērst collateral damage? Vai drīkst izšaut tikai mīnu vai vienu zalvi Grad? Vai pretinieka pozīcijai ir nozīme, ja tiek realizēta aizsardzība (vai tas ir vainu mīkstinošs apstāklis)? Vai var būt pieņēmums, ka māja, kurā ir uguns pozīcijas ir atbrīvota no nekombatantiem (t.i. otra puse arī ir izpildījusi humanitāro tiesību normas)?
    Kādas atbildības atšķirības ir artilērijas korektētājam, izlūkam, komandierim? Kas atbild par vecām kārtēm (pēc kartes klajš lauks, patiesībā blokmāja)?

    • kāds NAA kadets ar juridisko izglītību tiešām varētu paspīdēt. Karavīram kaujas laukā par to nav jādomā viņam jāpilda un jāzina reglamenti (instrukcijas, SOP), kas nav novecojuši un pavēles, kas nav prettiesiskas.

      • vai pavēle iešaut ar tanku pa ļozmetēju, kurš atrodas blokmājā ir prettiesiska? vai to skaidros pēc trāpījuma sekām?

        • Ja reizē ar ložmetēju cietīs civilais, var rēķināties vismaz ar dienesta izmeklēšanu. Ja cietīs tikai civilais un/vai izrādīsies, ka ložmetēja tur nebija apšaubīs tanka komandiera kvalifikāciju + dienesta izmeklēšana. Bet tas teorijā.

        • Praktiski iesaku vienkāršāku paņēmienu: neiznīcini neko vairāk par nepieciešamību. Ja ir aizdomas par ložmetēju – bliez. Nebliez vienkārši priekā pēc. Ja ir iespējams – bliez tā lai minimizētu kaitējumu.

          • zini, ja es nokļūtu tādos apstākļos, manām aizdomām pietrūktu munīcijas :-P. te, piemēram, bija domāts – ieraudzīju, identificēju, izšāvu – it kā viss ļoti korekti. defektīvs šāviņš trāpīja stāvu zemāk pa civilistiem. uz go pro viss sarakstīts. kurš sēdēs – ražotājs, ložmetējnieks vai tanka apkalpe?

    • vai ir fiksēta tāda lieta kā ne-kombatantu pienākumi kara darbības zonā? piemēram, tīties no turienes prom – protams, kombatantiem jānodrošina droša izeja.

      • Vismaz nu humanitāro tiesību viedokļa šādu pienākumu nav, šīs normas nosaka tikai valstu (karojošo pušu) tiesības un pienākumus.
        Līdz ar to ir pienākums nodrošināt aizsargāto personu tiesības pamest teritoriju (4.ŽK 35. pants) un tiesības okupācijas spēkam pārvietot (evakuēt) okupētās teritorijas iedzīvotājus drošības nolūkos (4.ŽK 49. pants).
        https://www.icrc.org/applic/ihl/ihl.nsf/INTRO/380?OpenDocument

        Tajā pat laikā 2.Protokola 58. pants liek konflikta pusēm pēc iespējas aizvākt civilos no militāro objektu tuvuma, neizvietot miltārus objektus biezi apdzīvotās vietās un citādos veidos aizsargāt civilos.
        https://www.icrc.org/applic/ihl/ihl.nsf/7c4d08d9b287a42141256739003e636b/f6c8b9fee14a77fdc125641e0052b079

        • “pēc iespējas”, kuras parasti nav. Karojošā puse var vienpusēji veidot savus “stngrākus” SOPus, kur noteikt darbību secību, kad ir jāpieņem lēmumu par apdzīvotās vietas apšaudi. Vispār bēgļi un ar tiem saistītās problēmas ir ierocis, gluži 4GW gaumē. Nedari neko, tikai paziņo, ka šo mazpilsētu tulīt nolīdzinās ar zemi un pretinieks dabūs “sveicienu” 20-30 000 neapmierinātu un uzturēšanā dārgu bēgļu izskatā.

        • tēma par ne-kombatantu pienākumiem nav nemaz tik absurda kā izklausās:

          lūk “Pacientu tiesību likums”, kur 15. pantā ir pacientu pienākumi. karš un slimība nav tie gaidītākie ciemiņi, bet abi mēdz ierasties.

  3. Nu gan jūs te, draugi, uzjautrinaties!

    Viss darbojas šādi:
    1) uzvarētājam vienmēr taisnība;
    2) stiprākajam vienmēr taisnība (uzvara var būt arī tikai lokāla, stiprākais reģionālā un globālā mērogā var būt cits – resp. pie dažādiem attīstības scenārijiem Hāgas tiesas vietā starptautiskais prokurors var sēdēt arī Muhosranskas vai Allahabadas tiesā)
    3) spaseņije utopajuščih, ģelo ruk somih utopajuščih

    • Tiesiskais nihilisms detected. Tā gluži nav, Hāga tiesāti gan serbi, gan albāņi, gan bosņaki. Vislābāk pārbaudīt uz savas ādas, bet ja esi komandieris neiepotē savu nihilismu padotajiem, jo vēlāk brīnīsies, kas var sanākt.

      • piekritīšu. pat krievi savu Budanovu iesēdināja. bet nu iesēdinātie ir baigā aisberga virsotne. laikam jau “labāk, ka 12 tiesā nekā seši nes”. bet, ja padomā, ka upuru vietā var būt paša radinieki, tad daudzi retoriski jautājumi nebūt tik retoriski vairs neizskatās – vai muksi uz savu māju ar ložmetēju, vai tīrīsi ar artilēriju savu pagalmu..

        ļoti plaša juridiski-morāli-psihiatriski-vēsturiska tēma – cepties var bezgalībā.

          • “Ульману, Калаганскому и Воеводину было предъявлено обвинение в убийстве, майору Перелевскому — в превышении полномочий.”

            “Перелевский посоветовался с «каким-то полковником с усами и в валенках», который заявил: «Пленных не брать». Согласно свидетелю Александру Круплеву, руководителями операции были полковники Плотников и Золотарёв.”

            majoram fui, bet pulkveži vispār sausā. ja grupa neizpilda pavēli, tad var dabūt tribunālu.

            Hudjakovs un Lapins arī velk uz tīru kriminālu – t.i. noziegumi nav saistīti ar kaujas uzdevumu izpildi. Ulmana bobiks ir labs piemērs – neapstājās, jo bremzes sūdīgas vai šoferis samīzās utt. esmu lasījis, ka Afganistānā esot bijušas problēmas blokposteņos, jo eiropeiskais žests “stop” – plauksta pret objektu, afgāņiem nozīmējot “nāc šurp”.

          • Budanovs ilgi lavierēja starp varoņa un krimināla statusu. pa vidu vēl mēģināja uzcept psihu – labs kombats no pieredzētā sajuka prātā. Kadiroviešu klans izdarīja milzīgu spiedienu un jamais kļuva par kriminālu. būtu jamais vienkārši nožņaudzis bez izvarošanas, iespējams dabūtu dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

          • Augstākstāvošiem komandieriem. Ar laupījumiem un sazagto nedalījās, neklausīja un tādā garā. Žņaudza un izvaroja visapkārt (Budanovu un augstākstāvošos ieskaitot), bet Budanovu vajadzēja novākt un viņam uzkarināja.

            • stāsts ir par to, ka vismaz kādu vajadzēja uzskatāmi sodīt, jo promaskaviskie čečeni sacēla lielu brēku un krievi nevarēja atļauties pasūtīt viņus mežā. visādi citādi Budanovs dabūja ko bija pelnījis – gan ķurķi gan lodi pēc iznākšanas. neba tikai visi krievi, kuri bija pelnījuši, nesēdēja. nesēdēja arī visi čečeni, kuri starp lielajiem Čečenijas kariem veica etniskās tīrīšanas un kara laikā grieza krievu gūstekņiem rīkles. karš nav rožu dārzs – var palasīt par Karabahas konfliktu – par dejām uz miroņiem un apcerējumiem par peni kā ieroci.

      • Nihilisms nav tas pats, kas reālisms. Lai gan dažreiz grūti izšķirt. Turklāt bez rakstītā “tiesiskuma” pastāv arī nerakstītie likumi un principi, no kuriem pirmais vēsturiski attīstījies. Bieži vien pēdējie ir vienīgie, kas darbojas un ir no svara, kad izšķiras to be or not to be. Gluži tāpat kā ar papīrīti uz kura uzrakstīts 5.pants un lielvalsts nacionālajām interesēm.

        P.S. pamēģini Hāgā notiesāt Putinu (bet būtu taču par ko, tā, ka maz neliekas) pirms neesi to uzvarējis

        • Paražu tiesības ir ok, ja nav jaunāku un speciālāku tiesību avotu. Tava attieksme pret KL nav svarīga, galvenais ka tu esi informēts par tā spēkā esamību, tas ir valsts uzdevums piespiest likumu ievērot.
          Putinu kādam būtu jāizdod tiesai, tad var tiesāt.

          • Rakstītās humanitārās tiesības lielā mērā arī veidojās kā starptautisko paražu tiesību kodifikācija. Bet taisnība ir, ka starptautiskajās tiesībās prioritāte ir valstu praksei. Piemēram, ja visas valstis sāktu nogalināt POW un atzītu to par labu esam, tad no starptautisko tiesību viedokļa šāda rīcība kļūtu likumīga. Par tiesiskumu gan varētu pastrīdēties, tur jau tiesību principi un citas smalkas matērijas.

            Par KL var arī nebūt pat dzirdējis, tāpat sodīs… tas pats attiecas uz genocīdu, kara noziegumiem utt. 🙂

            Pilnīgi reāli Putinu varētu izdot tiesāšanai, ja Krievijā notiku kardināla varas maiņa.

        • Putinu iesākumā pataustīs “ekonomiski”:

          “Миллиардер Геннадий Тимченко обвиняется в отмывании доходов. Прокуратура США подозревает, что друг Владимира Путина и сооснователь нефтетрейдера Gunvor причастен к махинациям с поставками «Роснефти». ”

          “Кроме того, следователи пытаются понять, имеет ли отношение к этой схеме президент России.

          «Официальные лица в США ранее заявляли, что у Путина есть инвестиции в Gunvor», — уточняет газета.”

          RU elite cenšas apiet sankcijas pārrakstot īpašumus uz saviem bērniem. viņu tuvākie radinieki sarakstos nav iekļauti. tiek izteikta tēze, ka viņi jau tik ļoti nointegrējušies EU, ka īsti krievi vairs nav (reti kurš tekoši runā krieviski) – paši savā vidē viņi sevi sauc par “runglišiem”. protams, gan jau arī visi ir NATO “speciālistu” aprūpēti.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.