Jautājums, ko nesen uzdeva viens no VB lasītājiem, pārfrāzējot skan aptuveni šādi:
“kā var zināt, kā un kādām nelaimēm gatavoties, ja neviens (valdībā) neko neskaidro un nebrīdina?”.
Tas tiesa, SHTF situācijā katrs vispirms rūpējas par sevi. Brīdinājums un pamatinformācija varbūt būs, varbūt nebūs, bet centralizēti dot katram iedzīvotājam individuālus ieteikumus nav iespējams pēc definīcijas. Ikviens cilvēks uz dzīves situācijām reaģē individuāli, šī reakcija ir atkarīga no daudziem faktoriem: dzīves pieredzes, dzīves gājuma, rakstura, pārliecības, iemaņām, spējām, apmācības, izglītības līmeņa utt, kas kombinācijā ar dažādiem citiem faktoriem nosaka personas rīcību konkrētajā situācijā .
Katram cilvēkam lielākā vai mazākā mērā piemīt intuīcija (“čujs”) – svarīgs faktors, kas vada mūsu rīcību ekstremālās situācijās. “Čujs” ir augstākminēto faktoru kombinācija, kas veido sinerģiju un nosaka mūsu course of action– rīcības veidu, variantu kā rīkoties nestandarta situācijā. Cilvēkiem ar dzīves pieredzi jāieklausās ko saka personīgs “čujs”, tiem, kuriem dzīves pieredzes mazāk – domāt, konsultēties un ieklausīties cilvēkos ar labu “čuju”. Katram no mums ir savs priekšstats par to, kas ir svarīgs un kas nesvarīgs, kas ir “prāta darbs” un kas ir “blēņas”. Vienīgais, kas visiem ir kopīgs, tie ir draudi, kurus mēs priekšlaicīgi vizualizējam, lai saprastu ko un kā labāk darīt, lai tos novērstu, bet arī tad katrs to dara sava skata punkta. Pie šādas viedokļu dažādības nav un nevar būt viena kopīga, visiem derīga step-by-step plāna, ko un kā darīt, lai garantēti novērstu visus eksistenciālos riskus. Nekāda kopīga izglābšanās plāna nav un nebūs, katrs to veidos sev pats vai paļausies uz labu laimi. Gatavnieku literatūra, raksti, video var dot iedvesmu, veicināt kreativitāti, sniegt informāciju, bet nevar aizvietot tavu “čuju” par to, kāds COA būs tas labākais tev un tavai ģimenei. Katrs zina to, ko viņš zina, dzīvo tur un tā, kā dzīvo. Divi gatavnieki vienādās situācijās rīkosies dažādi, galvenais ir rezultāts – izdzīvošana, bet COA, kā šis rezultāts tiek sasniegts nav svarīgs.
Galvenā gatavnieku-iesācēju vilšanās ir par to, ka nevar iegūt/savākt/nopirkt “brīnumu kasti”, kurā būtu viss, kas nepieciešams grūtajā brīdī. Cilvēks ir slinks, labprāt nopirktu kasti, noglabātu to un aizmirstu problēmu. Ikdienā mums negribētos pat zināt, kas ir šajā kastē, negribētos to apkopt, negribētos, lai tā aizņem daudz vietas. Mēs gribam, lai kāds atsūta mums gatavu risinājumu un lieta darīta – esam gatavi jebkādai dabas vai sociālai nelaimei. Tā nebūs. Būt gatavam nelaimēm nenozīmē nopirkt ekipējumu un iegūt instrukciju, tas ir ilgstošs process – ceļš, kas ejams nepārtraukti un šim ceļam nav gala.
Neeksistē vienots nepieciešamo lietu saraksts ar to, kas derētu visam un nosegtu visas situācijas. Ir dažādi izdzīvošanas sarakstu varianti, kas tikai samazina iespēju rupji kļudīties. Bet universālas čeklistes nav. Kas reāli var līdzēt, ir pārdomātas un individuālas stratēģijas izstrāde par to, kā tu plāno gatavoties tām nelaimēm un krīzēm, ko iesaka tava intuīcija.
Vēl viens nebūt ne mazsvarīgs faktors ir vai tu tīri fiziski esi gatavs stāties pretī ekstremālo situāciju izaicinājumiem. Laba fiziska forma ir pamatu pamats, priekšrocība izdzīvošanā, kas vienmēr ir tev līdzi. Ar milzīgu, dārgu bug-out mugursomu, kas piepildīta ar visu nepieciešamo nepaskriesi pa mežu, ja tev tam nav veselības. Paskaties uz sevi, ja tu nevari noskriet pat 3 km, atspiesties vismaz 30 reizes, kam tev krājumi, bruņuveste un mugursoma? Tu taču neesi spējīgs to visu panest. Pilsētniekiem aktuāla tēma, kā pēc SHTF tikt līdz lauku mājai, ja transports nav pieejams vai bloķeta kustība. Vai tava ģimene spēs paveikt šo pārgājienu bez auto?
Fiziskā forma ir svarīga, bet ne mazāk svarīga ir mentāla gatavība krīzei. Kā jau teikts, tonnas ar izdzīvošanas krājumiem nelīdzēs, ja par to atbilstību situācijas izmaiņām tu nepiedomāsi katru dienu. Gatavnieka dzīvesveids tas ir galvenokārt mentāls process, domāšana, apsvēršana, pētīšana un plānošana, ko neviens tavā vietā neizdarīs.
Veicot plānošanu nepieciešams pārdomāt, kā plāns tiks īstenots, paredzot dažādas situācijas, piemēram, kas notiks, ja pēc taviem krājumiem, ko tu apsargā ar pasaulē labāko un dārgāko plinti, atnāks laupītājs? Vai tu esi gatavs nospiest gaili un šaut uz cilvēku? Un arī uz šo jautājumu neviens nevar atbildēt tavā vietā. Ja neesi gatavs vai ticība neļauj aizstāvoties nogalināt sev līdzīgos, kam tev krāujmi? Tos atņems pirmais gopņiks, kuru noteikti agri vai vēlu satiksi. Tas pats par dzīvi mežā – nevari, neproti, negribi medīt – neej mežā, izdzīvo pilsētā spekulējot ar cigaretēm (neko sliktu šajā nodarbē neredzu).
Zināšanas un prasmes ir labākas par krājumiem, bet krājumi atvieglo uzdevumu. Tas ir ļoti labi, ja tev ir muca ar dzeramo ūdeni, bet vēl labāk, ja reizē ar mucu tev ir zināšanas, kā padarīt nedzeramu ūdeni par dzeramu (attīrīt). Tāpat pārdomu vērta ir situācija, kad tu neuzglabā dzeramo ūdeni, pieņemot, ka vajadzības gadījumā, aiziesi un paņemsi/nopirksi to citur. Vai tādā gadījumā tu nenostādi sevi lielāka riska priekšā salīdzinot ar neērtībām, kas saistīti ar ūdens krājuma glabāšanu.
Īstu gatavnieku raksturo ne tikai izveidotie krājumi, bet arī spējas un zināšanas, kā izdzīvot, kad esi “tukšā”. Tas nebūt nenoniecina nepieciešamību pēc ūdens un pārtikas rezervēm, piemājas dārza, medikamentiem, ieročiem – tam visam jābūt pa rokai. Ja tev ir pilns pagrabs ar kartupeļiem, tev kādu laiku (īstermiņā) būs priekšrocība par cilvēku, kurš prot noķert un nodīrāt žurku, bet kuram nav ne pagraba, ne kartupeļu. Ilgtermiņā žurkuķērājs varbūt vinnēs, bet sākumā ērtāk ir dzīvot no krājumiem. Bet par krājumu ilgtspēju arī jāpiedomā.
Gatavnieku literatūra ir pilna ar dažādiem sarakstiem, čeklistēm un ieteikumiem, bet tas neatceļ nepieciešamību tev pašam domāt par vispārīgo zināšanu praktisko pielietojamību individuālos apstākļos. Tādēļ uz jautājumu, kas uzdots raksta sākumā, diemžēl jāatbild ar pretjautājumu: vai tu esi gatavs uzņemties atbildību par sevi, domāt un plānot savu personīgo izdzīvošanu vai paļausies uz valdību kā “brīnumu kasti”?
vara bungas 
Pastāv divu veidu intuīcija (čujs). Viena balstās uz iepriekšējo pieredzi, otra piemīt sievietēm un suņiem, un tai nav racionālu skaidrojumu.
Nav pieredzes, bet gribi būt drošs – paņem suni un paļaujies uz viņa čuju un ņuhu. Pilnīgi nopietni!
Dzīvnieku maņas ir daudz asākas un reakcija ātrāka. Tomēr tas nav vienas dienas pasākums – suns jāaudzina un jādresē.
Receptes visiem dzīves gadījumiem nav. Gatavosies sausumam uznāks plūdi. Gatavosies masu nekārtībām, notiks ķimikāliju noplūde.
Ir vēl viena lieta par ko maz runā – dokumenti!
Kādus dokumentus ņemt līdzi – kādus atstāt. Manuprāt visus, kas apliecina identitāti un īpašumtiesības. Diez vai ir jēga stiept līdzi Latvenergo kvītis par pēdējiem 3 gadiem, bet darba apliecība, vai speciālista diploms var izrādīties noderīgs. Nebūs jau tā, ka apkārt pilnīgi nebūs neviena cilvēka, gan jau pēc nedēļas, kaut kas sāks organizēties, bet pēc katriem plūdiem seko atplūdi.
Diemžēl, mūsu sabiedrībā – bez bumaški ti kakaška, a s bumažkoi čelovek.
Paļauties uz elektroniskajām datu bāzēm, pat ja viņas ir super aizsargātas – pamēģini tām tikt klāt, ja nav elektrības.
Kopētājs pieejams? Sakopēt galvenos dokumentus un noglabāt vairākās vietās (ne tikai mājās). Atcerēsimies kā cilvēki meklē vecās darba grāmatiņas, lai pierādītu stāžu pensijai. Par īpašumtiesības apliecinošiem dokumentiem arī taisnība, tie kuri no 1.republikas laikiem glabāja ZG apliecības (šķietami nevajadzīgs pasākums LPSR apstākļos) stipri atviegloja adm.slogu saviem mantiniekiem.
Varbūt var kopēt uz kādiem ūdensdrošiem materiāliem?
Kā tas ir juridiski, ja papīra vietā uzdrukāju uz vaskadrānas?
MKN 916
54. Dokumenta kopiju izstrādā, nokopējot vai citādā tehniskā veidā iegūstot oriģināla faksimilattēlu ar visām oriģināla dokumenta grafiskajām un citām īpatnībām. Izstrādājot elektroniska dokumenta kopiju papīra formā, tos dokumenta rekvizītus, kuri papīra formā nav redzami, atveido dokumenta kopijā uzreiz aiz apliecināmā dokumenta pēdējā rekvizīta virs apliecinājuma uzraksta.
55. Kopijas pirmās lapas augšējā labajā stūrī ar lielajiem burtiem raksta vārdu “KOPIJA”.
56. Ja dokumenta atvasinājumu apliecina organizācija, apliecinājuma uzrakstā norāda:
56.1. ar lielajiem burtiem rakstītus atbilstošus vārdus “NORAKSTS PAREIZS”, “IZRAKSTS PAREIZS” vai “KOPIJA PAREIZA”;
56.2. dokumenta atvasinājuma apliecinātājas amatpersonas pilnu amata nosaukumu (ietverot arī pilnu organizācijas nosaukumu), personisko parakstu un tā atšifrējumu;
56.3. apliecinājuma vietas nosaukumu;
56.4. apliecinājuma datumu.
VB: tātad ja augstākminētais tiek ievērots, tad uz jebkādas virsmas piem metāla.
Lieliski uzrakstīts.
Diezgan daudz esmu izlasījis par šo tēmu un man jau sen bija nelabas aizdomas, ka visām problēmām krājumu neiepirksi. Man bija doma un aizdomas, ka Galvenais ir vēlme un gataviba (fiziska, zināšanu un gariga) cīnīties par izdzīvošanu. Ko arī lieliski aprakstīja rakstā!