vara bungas: LV apstākļos tas nozīmētu izskalot smadzenes 150 – 200 tūkstošiem iedzīvotāju un … Tomēr nav tik traki, šiem 200 000 jābūt fanātiķu līmenī. Pie mums tas diez vai varētu izdosies. Kā jau “arī zemessargs” norādīja LV ar politiku nodarbojas ap 1% , bet vidēji Eiropā 5% iedzīvotāju. Tad nav ko brīnīties, ka pie varas tiek vieni un tie paši ne visai populārie personāži.
vara bungas 
ir jau izskalotas… “mēs nevaram veidot savus valsts un pašvaldību uzņēmumus un aizsargat savas nacionālās intereses tās tieši un nepārprotami definējot kā sarkanās līnijas, jo tas kropļo tirgu, ir pretrunā ar mūsu starptautiskajām saistībām, utt.” “Mēs nevaram pretoties Krievijai, jo tā ir tik stipra un varena, ka saspiedīs mūs kā blusu” “mēs nevaram…”
Esi redzējis konkurētspējīgu VALSTS uzņēmumu (ne monopolistu), kas darbojas bez dotācijām un nes peļņu? Paši mēs RU varam pretoties, bet ne visai ilgi, tādēļ šobrīd lietderīgāk censties, lai mūs neizmet no NATO par saistību nepildīšanu. Ja jau notiek cīņa par cilvēku smadzenēm, tad tajā ir jāpiedalās ar saviem tekstiem. Mazvērtības kompleksi un savu spēju objektīvs novērtējums ir dažādas lietas.
Citadele kā piemers der?
protams, ka neder. bankas veselību nosaka izsniegto “slikto” un “labo” kredītu attiecība, bet Citadelei tika Pxa “labais” portfelis.
situācija ar Citadeli ir pielīdzināma tādai, kurā valsts izveido banku no nulles. Jaunā bankā arī nav nekādu slikto kredītu un neizdevīgu aizņēmumu, kuru noteikumus diktējuši kādi citi savās interesēs. Ja valsts pārvaldība (cik jau gadi pagājuši?) Citadelē būtu nesekmīga, banka tagad nepelnītu 30 miljonus gadā.
nez vai no “nulles”, ja tu saņem klientus mantojumā… bet arī tad valsts loma un ietekme šajā biznesā aprobežojas ar akcionāra tiesībam. Ja valstij ir lieka nauda vēl ir arī citas vietas u lietas, kur pelnīt ar akcijām, bet tā nav valsts funkcija.
Mazliet par valsts uzņēmumiem: http://en.wikipedia.org/wiki/Statoil
Komunālo pakalpojumu uzņēmumiem jāpieder pamatā pašvaldībām. Privāti siltumapgādes uzņēmumi bieži kļūst par problēmu – peļņa tiek rēķināta noteiktam patēriņam, ja tas krīt, jāceļ tarifi. Mums kā pilsoņiem tas nav izdevīgi.
Citadele varēja kļūt par ietekmes sviru valsts ekonomiskā attīstībā. Latvijai nepiederošajām komercbankām ir pilnīgi atšķirīga valsts “attīstības” vīzija. Turklāt tā nav publiski pieejama, nerunājot nemaz par sabiedrisku apspriešanu. Tajā ir definēti bezperspektīvi valsts reģioni, kuros nenotiks nedz privātpersonu, nedz uzņēmējdarbības kreditēšana; gluži otrādi – no tiem tiks izvilināti uzņēmīgie un kredītspējīgie, lai uzņemtu saistības Lielrīgā un vēl šur tur.
Jāsaprot, ka par labo Citadeli un slikto Revertu samaksāja ar visu mūsu kopīgo naudu. Valstij drīkst palikt tikai sliktā Reverta, aizbildinoties, ka banku nozarē tiks kropļota konkurence. Kā tieši šī konkurence varētu tikt kropļota, neviens tā arī nav paskaidrojis, lai arī visas bankas atrodas tiešā FKTK pārraudzībā.
Arguments par sliktu pārvaldību valsts īpašumā man nešķiet pārliecinošs. Milardu dabujām samaksāt par privātu banku, kuras vadība bija izmanījusies korumpēt teju visu politisko eliti.
Negribētos “sākt” šeit fleimu par Pareksu, bet zinot, ka bankas aizdod vienu un to pašu naudu vairākas reizes apgrozot depozītus, Pareksa neglābšana pazudinātu visu valsti. Cita lieta, ka lielāko komercbanku uzraudzīt vajadzēja daudz, daudz stingrāk un vajadzības gadījumā to dalīt. Nez vai kāds izdarīja secinājumus. Kas attiecas uz siltumapgādi – tīkli pieder pašvaldībām, bet kam pieder tīkli tas arī “pasūta” tarifu, vismaz tā būtu jābūt.
Neste Oil (pieder Somijas valdībai), kas nodarbojas ar naftas pārstrādi un degvielas tirzniecību vai arī TeliaSonera (pārvalda Zviedru un Somu valdības), kas kopumā darbojas 18 valstīs, tai skaitā Latvijā – LMT un Lattelecom (abos ir lielakcionāri).
Somu valdībai pat pieder uzņēmums, kas ražo bruņutehniku un detaļas aviācijai – Patria.
Tā ka nepieciešams ir tikai grībēt un varēt un viss būs iespējams!!
Kā akcionārs valsts, lai ir jebkur, kur uzskata par vajadzīgu un cik naudas pietiek, galvenais, lai uzņēmumu pārvaldīšanā nejaucas. Bet kad naudas ir knapi,nez vai būtu prāta darbs veikt ilgtermiņa nevis spekulatīvās investīcijas. Kas attiecas uz valsts banku reģionu kreditēšanai, ja šāda banka nesīs zaudējumus tas būs uz pārējo nm rēķina, bet, ja tā nesīs peļņu, komercbankas tur jau būs priekšā.
Interesanti… ja jau valsts sola 2% no IKP 2020.gadā, vai AM nevarētu šodien paņemt kredītu uz topošo ienākumu rēķina, lai iepirktu šodien to ko pālno parīt. Vienīgais, ko nevar nopirkt ir izniekotais laiks. Viss rāda uz 2017.-2018.gadu, kā kritiskos LV attiecībās ar RU. Ja vīss beigsies labi vēlāk pārdosim šodien iepirkto paranoidāliem igauņiem vai leišiem, bet 2020.gadu būtu jāsagaida pilnā bruņojumā un ierakumos.
AM tak pateica, ka nespēs vairāk apgūt kā iedots.. kāda ministrija kādreiz ko tādu ir teikusi?
Tā pateica tādēļ, ka AM nekad nav tikuši struktūrfondi 🙂 Dalos ar recepti: paņem cik vari, nogriez cik vajag kapacitātes celšanai un apgūsti miljardus 3-5 gadu laikā! tas ir izdarāms! ES fondu projekti to ir pierādījuši. Bet ja negrib, otmazkas vienmēr atradīsies…
iespējams vīri, kas prot apgūt neierobežotas summas, ir sarosījušies. par to pašu Graubes preses meiteni. nu zelta tilts.. bet ir tilts.. varbūt būs apzeltīti spyki.. bet būs un ātri..
ehh.. – ^%&*Y()%.
Jā, vienu partiju, ja vien programmā būs arī sadaļa “Tautsaimniecība”, mums laikam neizveidot 🙂
1) nav ņemtas vērā vecuma grupas. mums, piemēram, ir veca sabiedrība un tādai, lai mainītu savu viedokli, vajag lielāku ietekmi nekā nekā gados vidēji jaunākai.
2) esošā ideju bāze. mums Valstī jau ir ap 300K, kuri tic, ka RU – tas ir zaebis forši. bet jo viņi un RU TV to vairāk stāsta, jo Valstij lojālajā pusē vairāk ceļas anti-RU noskaņojums.
3) pieredze. Zatlera fantastiskie panākumi balstījās uz to, ka viņš piemērojās LV masu anti-korupcijas idejai. Zatlera fiasko rezultātā, Sudraba ar mazāk populistisku piedāvājumu, tika uztverta ar klaju neuzticību. PLL iegrūda milzu naudu un nekā.
Tunisija, Ēģipte – no sākuma sacēlās pret korupciju (arī tur populāra ideja), tad nobalsoja par islamistiem (gribētu redzēt kā 10% kristiešu vai budistu tur noorganizētu vēlēšanas par labu sev). ISIS un DNR/LNR panākums ir tur, ka tie 10 vai mazāk % ir labi bruņoti.
arī RU propaganda veiksmīgi apstrādā savu tautu tapēc, ka glauda tai pa spalvai. un, ja krievi pēc tam stāstīs, ka vainīga ir propaganda un viņi jau neko, tad tas būs tāpat kā kad parastie friči blisināja izbrīnītas acis par žīdu genocīdu – mēs jau pat neredzējām kā tas kaimiņu Joske ar ģimeni izkūpēja.
imo raksts nav galīgs crap (10% ir labs starteris 85% motoram, ja griež dabiskā virzienā), bet tēma jābīda inženiertehniskā virzienā tālāk no sfēriskā zirga vakuumā. man sanāca 9,86% un līkne logaritmiska vai eksponenciāla atkarībā no koeficienta k :-P.
Ar 2. tu pārspīlē tur ir neaizpildīts tukšums, bet ne putinisms.Pagaidām.
Pētījums ir gana zinātnisks, papēti pirmavotus un 9,86% tautai ir tie paši 10%
Šis nav tas gadījums, kad jāpiemēro sfēriskais zirgs vakuumā, viss ir skaidri un vienkārši salikts pa plauktiem.
mūsu nepilsoņu galvās ir krimnaš, lielkrievu šovinisma idejas un bailes no DNR/LNR varianta. vnk mūsu informatīvās telpas nepārklājas vai arī mēs kardināli pretēji interpretējam faktus un propagandu kamdēļ nespējam būt viens otram ideju misionāri. t.i. 30% nelojālo var domāt da jebko, bet ideja 70% lojālo izplatīsies tad, ja tie būs 10% no tiem 70%. interneta boti kā reizi ir domāti priekš tam, lai rādītu, ka ideja ir izplatījusies daudz plašāk nekā patiesībā. šobrīd boti zaudē spēku, jo sabiedrība kļūst pret viņiem imūnāka (cik nu pret iesnām var tāds būt :-))
9,xx bija sarkasms (man bik nepatīk smuki apaļi cipari praktiskajos aprēķinos :-D). kādreiz bija līdzīgs raksts, kur citi zinātnieki runāja par 20%.
tagad paskatamies uz līkni šajā rakstā. no 10 līdz 20% ir lēns lineārs pieaugums tad palēciens līdz 35%. pēc laiciņa process aiziet pa eksponenti. kas notika punktos kur sākās palēcieni – kādi katalizatori nostrādāja? turklāt pirms lielās eksponentes ir pat vērojams neliels kritums.
Markova procesi ir lieliski teorētiskie modeļi, bet praksē mēs tamdēļ mazāk nestāvēsim pie lielveikala kases rindā. sociālekonomiskās zinātnes lieliski apraksta pagātni, bet ar nākotni viņām ir zināmas grūtības.
te par ideju un tās potenciālo attīstību:
ideja:
http://fakty.ictv.ua/ua/index/read-blog/id/1578
praktisks ceļš a:
https://www.youtube.com/watch?v=L4qBTzh7MSU&list=UUTAIK42iO8gGuBgNaDRDj7Q&t=0m20s
praktisks ceļš b:
1917. g.
links greizs un nevaru izlabot – praktiskais ceļš a:
https://www.youtube.com/watch?v=L4qBTzh7MSU&t=0m20s
viss atveras.
Vēlreiz par lentītēm 🙂
http://www.pietiek.com/raksti/aizsardzibas_ministrijas_sarakste_pirms_diviem_gadiem_svetku_lentisu_locisana_parversta_par_farsu
Attīstīts pabricisms. Radīt mietpilsoņiem svētku sajūtu un nedomāt.
Muahahaaa, labs AM/NBS augšu raksturojums, ja nav ko darīt, tad suns laiza savas olas :D!