vara bungas: manā laikā ZS nebija gandrīz nekāda paramediķu aprīkojuma. “Briljantzaļais” pieres smērēšanai pret visām kaitēm un ievainojumiem. Pat nerunājot par 2 paramediķiem uz vadu.Bet tas bija sen.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Tici man, nekas pilnīgi šajā jomā nav uzlabojies. Ja nu vienīgi kāda humpala no Zviedrijas ieklīdusi, kas visdrīzāk arī ir izsaimniekota.
Gandrīz aizmirsu ZS bataljona štata tabulās Štāba apgādes rotai ir medicīnas vads (iespējams tavā laikā nebija)!!!!! Dzīvē gan neko tādu neesmu vēl redzējis.
Par to vien mūsu ZS vadoni un kaujā vedēju vajadzētu zem kara tribunāla, bet arī tā mums nav 😦 .
P.S. Nav gluži pa tēmu, bet medicīnai ir liela saistība ar karavīru morāli un līdz ar to kaujas spējām. Pagājušo piektdien ģenerālmajors A.Dilāns vēsturiskajā konferencē, kas notika kara muzejā izteica interesantu domu:”Mūsu aizsardzības spējas balstās uz STIPRU Zemessardzi, kāda mums ir un profesionālo armiju” un ka tas ir pats pareizākais, kas var būt. Nekādi nespēju saprast tie ir apzināti meli vai pašapmāns!!!
Patīkami bija dzirdēt dāņu ģenerāli, kurš noslēgumā pāris teikumos mūsu ģenerāļus nedaudz apgaismoja par elementārām lietām aizsardzības spēku veidošanā.
Vienkārši jājautā, lai sniedz piemērus no vēstures vai pasaules prakses, kur apzināti būvēts valsts aizsardzības kodols ir “part time militia”, bet PD ir dekoratīvs piedēklis. Domāju tuvākais, ko atradīs būs viduslaikos.
Veiksmes stāsta un lāpnešu (bez-mums-vispār-nekas-nebūtu-tāpēc-neskatieties-uz-mūsu-darbiem-bet-klausieties-mūsu-vārdos) valdības būvētas aizsardzības sistēmas analoģija no Latvijas vēstures:
Tā kā Rīgas bīskapiem, vēlāk arhibīskapiem, nebija pastāvīgas, regulāras armijas, bet uz bruņinieku ordeni ne vienmēr varēja paļauties, nācās veidot vasaļu karaspēku. Kā algu par dienestu bīskapi un arhibīskapi izlēņoja zemes. Veidojās lēņu novadi, kuros sāka saimniekot vasaļi, bieži vien nerēķinoties ar savu kungu interesēm. Pakāpeniski viņi ieguva noteicošo lomu arhibīskapijas pārvaldē un politikā.
(..)
[sagaidāmais rezultats]
16. gs. pirmajā pusē Livonijas bīskapu valstis piedzīvoja dziļu politisku krīzi. Bīskapu vasaļi, kas zemi praktiski bija jau ieguvuši privātīpašumā (sk. VII nod.), pilnīgi ignorēja bīskapus. Pēdējo stāvoklis reformācijas laikā kļuva kritisks, jo lielākā daļa vasaļu pieņēma luterānismu. Tādējādi bīskapi zaudēja arī garīgo varu pār saviem pavalstniekiem. Lai valstiņām būtu militārs spēks, bīskapi, tāpat kā ordenis, sāka līgt landsknehtus, taču naudas trūkums kasēs neļāva to pilnībā veikt. Livonijas kara pirmajos gados bīskapu valstis gāja bojā.
tautas, kas nemācās no vēstures, spiestas no atkārtot… vai mums to vajag?
Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs 17.gs. reformēja armiju, kurā bija gan milicijas, gan algotņi gan profesionāļi un guva panākumus. Ja 21.gs NBS kāds vēl to nezina te būs idejas NBS reformai:
Creation of a national army
[..]In the early seventeenth century, most armies were heterogeneous compositions of various mercenary groups of different nationalities and ethnic groups. Maurice of Nassau had been one of the first to recognise that a truly professional army needed to be homogeneous. Gustavus decided to create an army that would remain Swedish at its core, but retain mercenaries in order to supplement numbers. To ensure that the mercenaries would be of high quality, he tried to retain forces that already had a proven track record of success. One of the best infantry regiments in the Swedish army was the Green Brigade, made up almost entirely of Scots.
To create the national army, he regulated the conscription process which had been gradually introduced in Sweden during the previous half-century. Drafts to supply men to the army were taken from existing militia units. He also made gifts of land for soldiers who had served for twenty years and set up administrative systems to ensure they were paid regularly whilst on active service. In order to support these military reforms, the king had to implement economic reforms at the same time. Gustavus expanded Swedish commerce, developing existing industries and natural resources. This allowed the state to operate on a regular annual budget and pay for its army.
Tātad mūsu gadījumā: īsa un vienota komandķēde (ZS štābs ir lieka struktūra), PD ir izlase no izlases, OMD (ok, drīzāk terminēts brīvprātīgo dienests ne par naudu, bet par bonusiem civilajā karjerā un izglītības iegūšanā) , atlase uz PD no labākajiem ZS, PD motivējošs atalgojums.
Un galvenais neaizmirst arī noslēdzošo no citāta, kam praksē jābūt iesākumā: Gustavus expanded Swedish commerce, developing existing industries and natural resources. This allowed the state to operate on a regular annual budget and pay for its army.
Gustavs, piemēram, nekad nepārdotu ādminim par cauru pazoļu cenu jaunu un spēcīgu piena govi (Citadele).