Topošos MK noteikumu “Kārtība, kādā valsts vai pašvaldību institūcijas izņēmuma stāvokļa laikā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām iegūst turējumā personas īpašumu un atlīdzina ar to saistītos zaudējumus ” saturu, pēc to apstiprināšanas MK, būtu jāzina ne tikai katram karavīram, bet arī katram civiliedzīvotājam (jo īpaši gatavniekam 🙂 ) Labāk sabiedrībai izstrīdēties par nebrīvprātīgas īpašuma nodošanas procedūras jautājumiem miera laikā, nekā konfliktēt ar savējiem karavīriem zem pretinieka apšaudes.
2013. gada 10. aprīlī spēkā stājies likums „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kurā ir noteikts, ka izņēmuma stāvokļa laikā valsts vai pašvaldību institūcijas var iegūt turējumā fizisko un juridisko personu īpašumu (kustamo un nekustamo mantu), ja tas nepieciešams nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai.
Atkarībā no apdraudējuma apmēra un intensitātes noteikumi ietekmēs ikvienu sabiedrības daļu, t.i., to īpašnieku (valdītāju) cilvēka tiesības, kuru īpašums var tikt iegūts valsts un pašvaldību institūciju turējumā un kuri būs pakļauti nosacījumiem, ko paredz īpaša tiesiskā režīma ieviešana.
Noteikumi papildus varētu ietekmēt ne tikai kustamā un nekustamā īpašuma īpašniekus (valdītājus), bet arī turētājus (faktiskos valdītājus), piem., mantas glabātājus, pilnvarniekus, īrniekus u.tml.
Lemjot par īpašuma iegūšanu turējumā, atbildīgā institūcija iespēju robežās (atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura) veiks nepieciešamās darbības īpašuma stāvokļa un vērtības konstatēšanai. Ja atbildīgā institūcija iegūst turējumā nekustamo īpašumu, saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu tiek nodrošināta tur dzīvojošo fizisko personu pagaidu vai pastāvīga izmitināšana.
Šo noteikumu izpratnē mantu iegūt turējumā var gan no īpašniekiem, gan no personām, kas nav īpašnieki, bet kuru valdījumā vai turējumā lieta atrodas. Savukārt atlīdzību var pieprasīt tikai īpašnieks. Ar personas mantai nodarīto zaudējumu atbilstošu atlīdzinājumu saprot vērtību, kas nepārsniedz vidējo tirgus cenu.
Lai gan lēmums par mantas iegūšanu turējumā ir uzskatāms par administratīvo aktu, lēmuma pamatotības izvērtējums attiecībā uz zaudējumu atlīdzības piešķiršanu, tās apmēru un novērtējuma atbilstību ir piekritīgs vispārējās jurisdikcijas tiesai.
vara bungas: Vēršu uzmanību, ka:
1. šis ir MK noteikumu projekts, t.i., regulējums vēl var mainīties.
2. MK noteikumu projekts regulē konmpensācijas piešķiršanas kārtību tikai par to mantu, ko valsts paņem savām vajadzībām, nevis par katru, kas ir bojāta vai iznīcināta karā vai izņēmuma stāvokļa laikā.
vara bungas 
44ā gadā, kad vācu karaspēks atkāpās, mana krustēva tēvam vācieši uz ielas atņēma riteni un iespieda rokās zīmīti, ka pēc Lievācijas pilnīgas uzvaras viņš saņems vietā 3 jaunus.
Ņemot vērā to, ka mēs pilnīgi uzvarēt pat negatavojamies šis pasākums ir pilnīgi bezcerīgs.
Atkal visu paņems no nabagiem un visādi Kargini, Šķēles, Lembergi un citi tamlīdzīgi mēr…gļi uzvārīsies.
Neviens mums, nabagiem, pat negatavojas kaut ko kompensēt, tas viss tiek gatavots bagāto interesēs.
+100
hmmmm, būtu interesanti pameklēt vai 2008. gada Gruzijas kara laikā šitādas lietas nenotika, es dzirdēju par to, kā krievu karaspēks laupija visu kas nabija piesiets, it īpaši mašīnas un datorus it kā ”kara vajadzībām”…..man liekas bija viens video ,kur krievu karavīrs (varbūt arī dienvidosetietis vai abhāzietis, viens no tiem) apstādināja uz ceļa gruzīni ar mercedesu, izrāva no nelaimīgo arā un ”konficēja” mašīnu sev……mums tas pats droši vien notiktu, džipi un tamlīdzīgi aparāti būtu iecīnītas preces
runa ir par rekvizīciju nbs vajadzībām. okupantiem savi likumi.
Okupantiem nav likumu, vismaz ne tādu, kas ir civilizētas pasaules cienīgi.