vara bungas: Šodien 100. reizi nācies skaidrot, ka Kājnieku kaujas mašīna -KKM (Infantry fighting vehicle – IFV, bojevaja mashina pehoti -BMP) no kaujas izlūkmašīnas – KIM (combat vehicle reconnaisance (tracked) – CVR (t), bojevaja razvedivatelno dozornaja mashina – BRDM) atšķiras ar to, ka KKM ir labāk bruņota, ietilpīgāka, dārgāka un paredzēta kaujai tiešā kontaktā ar pretinieku. Savukārt KIM parametri ir pieticīgāki pār KKM raksturlielumiem, jo tie ir dažādi kaujas tehnikas tipi, kas projektēti dažādiem uzdevumiem. Tādēļ KIM ir zemāka profila, ātrāka, klusāka, vājāk bruņota un mazietilpīga, kā arī tai ir jāizvairās no uguns kontakta ar pretinieka KKM un tankiem, jo to neparedz projektēšanas uzdevums. KIM ir kaujas lauka “taksometrs”, palīglīdzeklis, bet KKM ir primārs kājnieku bataljona bruņojuma elements.
CVR(T) attēls: http://www.thinkdefence.co.uk
EE nopirka KKM, LV pirks KIM. Nejautājiet kādēļ tā.
vara bungas 
Tavs piedāvātais dalījums KKM un KIM jau sen vairs nav aktuāls mūsdienās, jo taktikas un tehnoloģijas mainās.
KIM statusu vairāk nosaka esošais aprīkojums (it sevišķi sensori) un taktika, piemēram to pašu CVRT briti aizstās ar smagāku uz ASCOD 2 KKM balstītu kaujas mašīnu SCOUT SV, kas bruņojuma un ieroču ziņā ir līdzvērtīga igauņu pirkumam CV90MK3 (kuram ir daži no nepieciešajiem sensoriem). Amerikā KIM lomu pilda Bradley KKM brigādes ietvaros atsevišķa reconnaissance bataljona sastāvā. Sensori, taktika, kopēja tehniskā bāze ar citām brigādes mašinām = samazinātas izmaksas.
Diemžēl kārtējo reizi Latvija ir nolaidusi vairākus miljonus nodokļu maksātāju naudas pa toletes podu, kas nemaz neizbrīna. Vai tā ir nekompetence vai korupcija, to droši vien nekad neuzzināsim – militārs noslēpums.
Es jau neko nepiedāvāju – tāda bija XX gs taktika, tagad citi laiki citas prasības, cita taktika, citas mašīnas.
Tā jau nav ka neko neuzzināsim. izvēle notika balstoties uz ekspertu ieteikumiem – publiskajā telpā izskanēja Kažociņa un Lejiņa vārdi (cilvēki cienījami ar militāro pieredzi). Nav pamata apšaubīt viņu izvēli. Acīmredzot, piedāvātie nosacījumi bija tādi, ka viņi izdarīja labāko iespējamo izvēli.
Jautājums ir, vai sākotnējie nosacījumi pieļāva izdarīt labāku izvēli un vai tie nebija kļūdaini? Tā lūk ir ministra un ministrijas atbildība.
Kažociņš, cienījams cilvēks, bet acīmredzams birtu lobijs. Diemžēl tas nepasargā no kļūdainām izvēlām (pieņemot, ka viņš pielika savu roku CVRT izvēlē).
Kad beidzot kāds no AM, NBS vadības sapratīs, ka nav jēgas no bruņoto spēku mehanizācijas, kamēr citas škiras nav attiecīgā līmenī (ieskaitot zemessardzas kaujas spējīgās vienības – cik nu mums tās ir)
1, vieta prioritātē
Vieglie kājnieki
2. vieta
Gaisa aizsardzība – pagaidām mums ir tikai šrota RBS-70, nekādi citi pirkumi nav viekti, būtībā nav svarīgi vai mums ir CVRT vai Leopardi – abos gadījumos pankūkas sanāks.
3. vieta
Artilērija – apaļa 0
4. vieta.
mehanizācija – sākam ar CVRT šrotiem
Pastarpināti dzirdēts, ka CVR(T) latvju auguma vīriem esot makten pašauri. Laikam vajadzēja jau laicīgi īsākos atlasīt, ja nu gadījumā uzrodas tehnīka.
Jā, gabarīti pašauri, ziemas drēbēs vispār ppc.
Esmu 1.90 metru garš resnis, bet pat nobrīnījos, ka ir gana komfortabli.Nu Tobrīd gan nebiju uzkabē.
Vel pasaki ka biji tur viens 🙂
Izklājies zvaigznītē pa visu grīdu, tamdēļ arī vietas bija 😛 !
Pirms laika bija ziņa par krievu atgriešanos pie BMP-3 ražošanas. Toreiz 2010. gadā, kad tika pārtraukta BMP-3 ražošana, krievu ģenerālis izteicās tā: “критическая фраза в адрес этой машины заместителя министра обороны – начальника вооружений Вооруженных сил России генерала армии Владимира Поповкина. Он тогда сказал следующее: «Нам очень надо беречь солдат. На БМП сегодня все ездят наверху, потому что в этом «гробу» никто ехать не хочет. Надо делать другую машину».”
Par LV – noteikti kritika būtu, ja arī iepirktu tos pašus CV90. Pirmkārt, jaunām nepietiktu naudas, jautātu, kāda jēga pirkt lietotas. Otrkārt – masa un gabarīti. Vai visi LV tilti spēj izturēt 35 tonnas un ja ne, tad kad attīstīsim inženieru vienības, citādi jēgas nekādas. Treškārt, remonta un rezerves daļu problēmas – kādēļ jāpērk tik dārga tehnika, ja beigās bail pat poligonā būs to dzenāt? utt. utjp. Visai tehnikai ir savi plusi un mīnusi, galvenais tos pareizi izmantot/kompensēt. Igauņu solis ir loģisks – vieglās bruņutehnikas jautājums viņiem ir atrisināts, tagad jāpāriet pie smagās. Mums tas vēl tālā nākotnē.
Vienīgais CVR(t) attāisnojums ir papildaprīkojums ar PTRK, ja tie būs un cik to būs. LV pat neplāno smagāku kāpurķēžu tehniku, nākamais solis riteņu BTR.
Atmetot smīnēšanu par Veiko & Spolīšiem (izklausās kā 80to popgrupa), kā ar to purvejamību? Ja raugos ar naīvu aci kartē, starp Ādažiem un Lielvārdi kā reiz ir padaudz purvainu, mitru apvidu. Gauja, Ogre, Juglas baseins un vēl purveļi pa vidu izmētāti.
Ja nav mega auksta ziema – noslīks. Ja tu vadītu major divīzijas uzbrukumu ar plašiem flangu manevriem varbūt tas būtu svarīgi, bet mūsu max rotas spēku manevram pietiks ar mežu ceļiem un sausiem laukiem.
Kāda jēga no riteņu BTR tagad? (nav pārmetums tev)
Ja grib veidot kaut ko līdzīgu Stryker combat brigade (mums pat brigāde tāpat nav), kur tur visi bataljoni un rotas, un to mašīnas ir uz 8×8 Stryker bāzes ieskatot KIM, nemaz nerunājot par APC, mīnmetējiem, ambulancēm, kaujas vadībām un citiem supportiem, tad CVRT nebija ne sūda vajadzīgs.
Protams LV variantā vajag kāpurķēžu šrotu no anglijas, ko neviens cits Eiropā un tuvākajos kaimiņos neizmanto, līdz ar to visa loģistika pīpī – it sevišķi ar tuvākajiem kaimiņiem, EE, LT, Poliju un Vāciju.
Man jau šķiet, lai pērk da jebko. Sliktāk kā tagad nebūs.
Tomēr, ja CVRT netiks aprīkoti ar papildus bruņu vismaz, lai turētu 50 kalibru un mīnas no apakšas, uz tiem NEDRĪKST uzstādīt jebkādu papildaprīkojumu, jo tā jau būs ne tikai šrota pirkšanas naudas nolaišana “pa tualetes podu” (© Strebor Miller), bet gan apzināta ļaunprātība, jo jebkurš beters sakapā tos CVRT vienā setā, bet aprīkojums ta paliek virsū uz sakapātā CVRT ….
Tā kā dzīvē tik drīz (visticamāk, ka vispār nē) nesanāks to Scimitar notestēt, tad notestēju viņu Steel Beasts simulatorā. Ar Scimitar var labi un ātri piebeigt BTR utml tehniku, ja paspēj pirmais izšaut vai kā citādi noreaģēt, bet ja BTR bliež virsū (īpaši no sāna), tad ppc, tāpēc nepieciešama papildbruņa. Tālāk, ja ir bruņa, tad tornim obligāti vajag elektromotorus, jo ar rokām kruķījot lielgabalu nevar paspēt izlēkāt līdzi kustīgam mēŗkim. Elektromotorus vajag arī tāpēc, ka bez motoriem ugunsvadības sistēmas pilnvērtīgi der tikai nekustīgam mēŗķim un pašam Scimitar arī jāstāv uz vietas. Tikko mērķis kustās, ar rokas vadību grūti sekot līdzi (faktiski jāšauj uz čuju kā medībās pīlei pa priekšu), bet ja Scimitar ir kustībā, tad nomērķēt vispār nav iespējams (atšķirībā no CV90, kuru protams arī notestēju). Obligāti nepieciešams TIS, jo savādāk pa nakti tos CVRT var nolikt sētā pie žoga. Arī pa dienu mežā mērķi ar TIS uzreiz var pamanīt, turklāt, ja mēŗķis ir izveidojis dūmu aizsegu vai arī pašam CVRT nepieciešams dūmu aizsegs, bez TIS ir kā bez acīm.
Tālāk – gan Scimitaram gan Spartanam vajag PTRK, jo vienīgā iespēja paglābties no T-72 utml. ir raķetes un ātra notīšanās tālēs zilajās (vot to gan CVRT var ātri izdarīt, jo tiešām ir ātrs un manevrētspējīgs). Protams, ņemot vērā, ka nekādas dižās papildbruņas tie vāģi vienkārši nepavilks, likt virsū SPIKE ir pēdējais stulbums – jāliek kaut kas lētāks un vienkāršāks. Te jāpiezīmē, ka uz CV90 arī vajag PTRK, jo kaut arī tiem ir labs lielgabals un desantā kāds pārnēsājamais PTRK vai CG droši vien arī atradīsies, ar tankiem tie nespēj tikt galā – šajā ziņā Bredlijiem ir baigā priekšrocība, jo T-72 uzcepina ar vienu raķeti un tad mudīgi aiztinas.
Ar vienu vārdu sakot, ja nav papildbruņas, tad visam papildaprīkojumam ir tik pat kā nulles vērtība, jo to visu var ” izslēgt” ar pāris 50 kalibra trāpījumiem.
Interesanti. Bet jāpagaida, ko lietotāji teiks un vismaz kādu oficiālu informāciju. Šobrīd nevaru dalīties, ja nav bijis avīzēs 😦
BTW cik var ticēt steel beasts? Vai nav vairāk spēle kā simulators?
Steel Beasts, protams, ir tikai simulators, bet … ļoti labs simulators. Ne velti: “Customized versions of Steel Beasts have been adopted by the armies of Austria, Denmark, Sweden, Norway, Finland, Chile, Canada, Australia, Spain and USA for training purposes.”. http://en.wikipedia.org/wiki/Steel_Beasts
Tā točno nav spēle, tur ir visas lietas iekšā, kas būtu nepieciešamas visādu sauszemes vienību apmācībai.
Pagājšgad vienā Tvnet rakstā komentāros viens bija iemetis, ka būšot papildus bruņas, arī britu karavīri teica, ka CVRT var uzlikt papildus bruņas, cerams ka kā reiz .50cal, tik vai parastā vai AP variantā?
Bruņas pavilkt varētu tad, ja būtu MkII, ar kādiem briti pa Afganistānu braukāja, pretējā gadījumā ar papildus bruņām tiem CVRT plaisājot korpusi.
papildus bruņas nenoēdīs mobilitāti, kas ir tā CVRT lielākā priekšrocība.
ja AM patiešām gribētu šīs DeWolf minētās lietas ņemt vērā, tad vajadzētu vienu eks. par 40k mārciņām nopirkt:
http://www.mod-sales.com/direct/vehicle/,37,/70203/CVRT_Scimitar.htm
un tad tā no sirds uz tā izmēģināt no dažādiem attālumiem gan .50cal, gan visu ko citu…
cvrt scimitar uguns uzvades sistemas tiks uzstaditas latvija,varetu but ka letak sanak ja reiz to briti pasi nedaris, nebrinos vairs neparko
Ja CVR(T) nav stabilizatora un man ir lielas aizdomas, ka nav, tad tā ir pilnīga miskaste, tas pats, kas BRDM-2. Patriots te minēja, ka uguns vadības sistēmas tiks uzstādītas Latvijā… pipari uz mēles! Ja tas patiesi ir tā, tad tas nozīmē, ka nauda aizies lielos otkatos, jo LVA nav neviena uzņēmuma, kas ko līdzīgu ir darījis. PSRS laikos bija tanku rem.rūpnīcas, bet nezinu vai kādi kadri ir saglabājušies, kas ir up to date ieroču jomā. Jāatceras, ka pieskrūvēt to verķi ir viena lieta, bet dabūt gatavu, ka tas vis funkcionē kā nākas ir cita. Jautājums vēl ko tā uguns vadības sistēma sevī ietver, cik vienlaicīgi mērķus var atsekot utt. Tas nozīmē balistiskais skaitļotājs, meteo stacija, elektroniski optiskais nodrošinājums komandierim un tēmētājam.
Cerams, ka mūsējie ir no šīs upgrade sērijas https://www.youtube.com/watch?v=nZeVbCPA6jc#t=41.
kluda btr nebus bet gan viegla vai videjas masas brunmasinas valstis no kuram plano iegadaties francija,asv vai vacija
cena vienam cvrt spartanam dieselim atradu tadu britu saitu http://www.mod-sales.com/direct/vehicle/,37,/71822/Spartan_CVRT.htm
Mēs savulaik arī atradām 🙂 Varam samesties un uzdāvināt NBS ar VB logo uz borta 🙂
Jā, samesties varētu akurāt 10x lielākam skaitam, ja valsts to budžetu mums uzticētu :D!
Nu, ja godīgi, sanāk, ka šis ir neremontēts, bet teicamā stāvokli, tādēļ cena zemāka. Tas, ko saņems NBS būs ar krokodīla ādas salonu, sarkankoka svirām, Dior smirdekli, Schnitcer apkari,neona mākoni un hromētu ķengurķērāju. Esti ar saviem matētiem monstriem nobālēs un pīpēs maliņā.
Par izvēli.
Ja jau briti, ar visu savu militāro industriju ir nākuši pie secinājuma, ka CVRT jāaizstāj ar labāk aizsargātu un bruņotu mašīnu, vai mēs šo mašīnu spēsim apbruņot, un aizsargāt tā, kā viņi to nespēja?
Jautājums ir ļoti sarežģīts un atkarīgs no daudziem aspektiem, tomēr rodas iespaids, ka atkal mēģinām salāpīt cauru prezervatīvu.
Mēs te cenšamies iedomāties to, kas nekad nav bijis paredzēts. Britu KIMus bija paredzēts pirkt priekš misijām. Vienkārši ne AM, ne valdībai, ne kādam citam tuvāk pie lēmumu pieņēmšanas nav svarīgi, ka reālā situācija un pirkuma pielietojums ir mainījies. Varbūt, ka to nosaka jau uzbūvētās navara shēmas, varbūt iedzimts stulbums…
Piedāvājums no kura nav iespējams atteikties 😉
Brīvdienās pajautāju R.Graubem par vidējās un vieglās riteņu platformas iegādes perspektīvēm, atbilde bija – uz doto brīdi atlikta !
Šādu atbildi var traktēt divejādi – a) nepirksim neko b)riteņu APC nepirksim, bet pirksim kāpurķēžu.
Ja godīgi, neesmu pēdējā laikā dzirdējis runas par vēl kādas citas transporta tehnikas iegādi, kā tikai CVRT projektu, kurš vēl 5 gadi nebūs pabeigts! Šobrīd tiek nepārtraukti skandināts par pārdesmit miljonu piešprici Zemessardzei, tiesa, arī vairāku gadu garumā, ne uzreiz un pretgaisa aizsardzības, prettanku spējām un jauniem radariem, kas spētu ķert krievu helīšus.
Rēķiniet paši, vai MOD gribēs pavilkt jaunus vai mazlietotus MODERNUS kaujas transportlīdzekļus iepirkt paralēli CVRT iepirkumam, jo, redz, ar visu Ukrainu tas tracis ap Latvijas drošību agri vai vēlu noplaks, iespējams, ka Ukrainas vietā nāks ISIS draudi visai Eiropai un tad būs mūsu SUV un Omegas ziedu laiki un pārējiem atkal nāksies pārplānot savu plānus un iepirkumus un beigās paliksim ar simt CVRT, pārdesmit Stingerveidīgajiem un pāris jauniem radariem.
Bet tautai nav satraukumam pamata, NBS un AM arī turpmāk tik pat sparīgi un ar tik pat lielu entuziasmu turpinās sludināt, ka draudu nav un viss mūsu bruņotajos spēkos ir tip-top, super-duper!
Bet ja tā godīgi, kā reiz no SUV’a un Omegas vajadzētu gan NBS, gan Zemessardzi apmācīt kā reiz pretterorisma/COIN lietas, ja jau Krievija te, kamēr esam NATO, varētu bāzties tikai ar zaļajiem, tad kā reiz COIN darbības lauciņš, ne?
Nezinu kā CVR noderēs tiešā militārā konfliktā ar atklātu ienaidnieku – bruņas starpkaru laika līmenī(no 10 līdz apm. 20 mm. RPG-7 ar PG-7V & VM lādiņu, bruņu caursišanas spēja – 260mm) bruņojums ar tāds pašvaks – no 7.62-12.7 mm ložmetējs, dažiem laikam būs 30mm lielgabals.
“Vienīgais CVR(t) attāisnojums ir papildaprīkojums ar PTRK”
Tas arī vienīgais plus ko redzu es.Bet protams uz šitiem bāzīs SPIKE kas NBS ir ap 20 un laikam tie ar tiek uz humeriem uzlikti uz parādēm.
Tomēr velviena iespēja ir ka šīs bruņutehnikas primārais uzdevums būs piedalīties misijās.
NBS nekad neplānoja un arī nespēs pavilkt misijas kontingentu, kas ir lielāks par rotu, max 2, ja pārrausies uz pusēm tad 3. Misijas rotai pietiktu ar max 20 CVRT, bet pērk 127 mašīnas.
tātad, ņēmot vērā arī ūber cenu, viss sliecas par labu versijai : shēma.
Nē, nu protams biju arī domājis tikai kādu daļu.Zinkā… igauņi piemēram nosūtija Sisu Pasi XA-180.
Nu, ja CVRT pērk tikai lai tiem uzliktu Spike, tad diezgan sālīts pirkums, vēl jo vairāk par teju 500’000 eiro, ja ņem vērā to, ka civilie no armijas rezervēm to pašu APC CVRT variantu var nopirkt par aptuveni 30’000 mārciņām, kas ar 10x lētāk, nobraukums pārsimt jūdžu, motora stundas arī daži simti, svaiga krāsa(pārkrāsoti?), izskatās kā jauns.
Tad rodas pamatots jautājums, kuru še nemitīgi atkārtoju – kas mūsējos CVRT jau iepērkot no britiem padara 10x dārgākus?
Es saprastu, ja tie visi būtu MkII un tiešām 100% refurbished un ar kompozītbruņām virsū kā arī ar RPG režģi pa perimetru, tad cita lieta, bet nekas par to nav dzirdēts, pie tam, ja nemaldos, briti par savu Afganistānas CVRT pārbūvi uz MkII maksāja stipri vairāk kā 500’000 eiro par vienu tehnikas vienību.
Jācer vismaz, tad ka pa šo gadu tiks turpināts iegādāties jelkādu bruņu transportu arī zemessargiem, kā pagājušā gada beigās ar viegli bruņotajiem MB G-Klases apvidniekiem, kurus gan nekur vēl neesmu manījis un paklausoties Vējoņa runas, izskatās ka ne visi aizies Latgales zemessargiem, daļa laikam tomēr paliks Kājnieku brigādes rīcībā?
Nabadzīgi mums ar to tehniku un ekipējumu, pagaidām…
“Tomēr velviena iespēja ir ka šīs bruņutehnikas primārais uzdevums būs piedalīties misijās.”
Briti Afganistānā secināja ka CVRT ir pilnīgi nederīgs misijām, jo nepasargā no IED, kas ir galvenais insurgentu ierocis.
Un kaut kā neizskatās ka tuvākajā laikā Latvijai nāktos piedalīties miera operācijās dvieļu zemēs, konvoja un sardzes uzdevumos, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos notikumus un ISAF Afganistānas misijas uzdevuma “izgāšanos”.
Given its age, many older CVR(T)s have now been retired, but approximately 900 remain in service. By today’s standards, the CVR(T) design is extremely old and dated. The Scimitar’s 30 mm cannon is totally outclassed by other 30 mm weapons. Its flat bottom hull is vulnerable to IEDs and its aluminium armour can easily be pierced by .50 Cal heavy machine gun fire.
Aber vai tad IED ir no mūsu galvenajām bažām? Tomēr, īpaši ārpus pilsētām, par naidīgiem vietējiem iedzīvotājiem tā kā nebūtu jārēķinās. Nu, kapacitāte izturēt IED nebūtu slikti, bet vai prioritāri?
Galvenais, ka bez kompozītbruņām viss, kas ir virs 7.62mm iet viņam cauri kā sviestam.
Nezinu pat, kā ir ar 7.62mm AP, vai no tiem maz pasargā bez papildus bruņas?
“Briti Afganistānā secināja ka CVRT ir pilnīgi nederīgs misijām, jo nepasargā no IED, kas ir galvenais insurgentu ierocis”
Nebiju ar britu pieredzi iepazinies.Var varbūt iemest saites kur šāda veida informāciju var iepazīties?
Vispār man intresē kā CVR(T) darbojas Latvijas apstākļos.Cik datus var atrast, šī tehnika lietota tikai “silto zemju” armijās.
vasarā pavizinājās Ādažos. Mašīna projektēta Aukstā kara laikā, ar aeromobilitātei piemērotiem parametriem… tātad ne tikai siltajām zemēm, par kurām toreiz neviens īpaši neuztraucās.
Supereksperts V. Spolītis atrastu argumentus par CVRT priekšrocībām Latvijas purvainajā apvidū 🙂
iesaku vēlreiz rūpīgi papētīt šo te, klausoties atkārtoti daudzi jautājumi kļūst skaidrāki.
Klausoties atkārtoti dzirdama klaja propaganda par Scimitar spējām video 1:42 “Scimitar ir paredzēta ciņai ar pretinieka smago tehniku”. Labrpāt samestos ar VB un iegādātu vienu tādu aprātu, kurā iesēdinātu TS propagandistus un aizsūtītu uz Donecku trenkāt KF fašistu tankus. Redzētu cik tālu šie melu kules tiktu. Main gun ir paredzēts, lai cīnītos ar BMP un BTR, tā nav smagā bruņu tehnika. Šeit ir links (http://www.arrse.co.uk/community/threads/which-is-best-warrior-or-cvr-t-scimitar.121899/) uz britu armijnieku neoficiālo blogu/saitu, kur apspriež arī mūsu topošo veco jaunieguvumu, šeit irt runa par nakts optiku (http://www.arrse.co.uk/community/threads/help-wanted-with-cvr-t-night-sight.199377/).
Manā skatījumā šie verķi derīgi vien dzenāt zaļos cilvēciņus sākotnējā fāzē, kamēr tie nav atraduši PSRS armijas aizmirstos T-72 mūsu zemīte plašumos.
Paldies, par video piezīmēju vienu no iespējamajiem komisijas dalībniekiem.
Starp citu vai ir dzirdēts par nedegošo kobinzonu iegādi apkalpēm? Papildus NBS būs nepieciešma arī nedegošā apakšveļa, lai pasargātu ekipāžu no smagiem apdegumiem negadījumu gadījumā. VB vajadzēyu pasekot šai lietai līdz un, ja ir iespēja, to nodot dzirdīgākām ausīm.
Ļauj taču viņiem kko nopirkt vispirms 🙂 , bet par kombeziem domāt vajag (mūsu RTU specialistiem), tie ļauj samazināt personāla zaudējumus 2,5 reizes (!) . Sīkāk par RU “kovboj”šeit
“Scimitar” bruņotu ar 30 milimetru lielgabalu pretinieka bruņutehnikas, ieskaitot vieglos tankus, satriekšanai attālumā līdz 1500 metriem.
Saka aizsardzības ministrija:)
Nu nezinu, kur viņi mūsdienās vieglos tankus atradīs.Vienīgais vieglas tanks ko izmanto KF ir PT-76, un arī tos izmanto tikai iekšējās drošības spēki.Vēl jau paliek 2S25 Sprut-B, taču ar to stāsts ir tāds, ka duelī ar Scimitar uzvarēs tas kurš pirmais otru pamanīs(2S25 ir 125mm lielgabals)
Sižetā izskanēja “modernas sakaru sistēmas un tēmēšanas ierīces lielgabaliem” un 70 mio EUR. Dīls noslēgts par ~48 mio. Vai nu LV baigi labi māk kaulēties, vai nu tomēr uz kaut ko nolemts ietaupīt vai arī UK nebija ar mieru kaut ko darīt.
Skaidrs, ka kamēr nesekos kāds nākamais oficiālais paziņojums vai arī tehnika nesāks ienākties vai arī VB kaut ko neredzēs sapnī, tikmēr mēs te varam cepties pa tukšo un turpināt pašizglītoties par šo CVRT neizmērojamām iespējām
Nu man gan gribētos teikt, ka mums nav īsti jēgas te dusmoties……Igauņu CV90 (44 gabali) iepirkums izsmaksās 171 miljonus, mūsu CVRT (kaut kādi 120 gabali) ap 80 miljoniem (bez tām pret-tanku raķetēm laikam, nezinu cik tās maksās)….ar to arī viss izteikts, tas ir vienkārš cenas jautājums, cik sapratu bija arī mūsējiem interese par vāciešu Marder (kas ir īsts KKM) , bet tas bija dārgāks, smagāks un dārgāk uzturams……Graube arī pa šito vienreiz runāja, teica ka ja būtu nauda pirktu pilnīgi jaunas mašīnas, naudas nav tapēc ņem to ko var dabūt , sajā gadījumā tie ir Britu CVRT (no ekonomiskā viedokļa viņi ir ”izdevīgi”, maz maksā un uzturēšana arī viņiem ir lēta, pietam nevajag papildus pirkt smagās inženieru mašīnas, kā tas tagat jādara ir Igauņiem ar saviem CV90)……nabadzīga šofera ģimene arī var dusmoties par mazo Mistera Bīna Mini, bet kamēr šoferim nebūs naudas Volvo iegādei, nekas nemainīsies
Nauda ir!!! 100 miljoni tiek nolaisti kloākā tieši šobrīd vien (tā sauktā “prezidentūra”)
no tās prezidentūras arī nevar tā vienkārši atteikties, katra ES valsts šito padarīšanu darīja, ieskaitot Lietuvu……nevaram būt mēs vienīgie nabagi, kas saka ”Mēs nevaram atļauties šito padarīšanu, mums armijai bruņumašīnas jāpērkt”, es saprotu ka mēs esam praktiski latvieši, bet tomēr……nav tas tik vienkārši
kas tad tu domā notiktu, ja mēs atteiktos? Nošautu katru desmito? Samazinātu uz pusi lauksaimniecības subsīdijas? Dombrovski pazeminātu amatā uz komisijas šveicaru?
Daudzi jau Eiropā sen to gaida, kad kāds uzņemsies pielikt tam bezjēdzīgajam cirkam punktu un lauku tantes “gada svarīgākā runa” gandrīz tukšas Eiroparlamenta zāles priekšā (deputātu lielākā daļa nolēma labāk iet iedzert aliņu nekā klausīties gada debīlāko lažu) to lieliskāk par lielisku apliecina!
jautājums ir vienkāršs – kas mums ir svarīgākais – sava valsts un pilsoņu dzīvības vai eirofīlu cirks. tik vienkāršs jautājums un tik satriecoša atbilde!
mēs savu valsti varam ietekmēt , diezgan pamatīgi , arī ar oficiālajām padarīšanām, kā piemēram šitā Eiropas prezentatūra…..tā nav tikai plika runāšana, tā arī nostāda Latviju prožektoru gaismā un dod mums lielāku teikšanu ES iekšējās lietās, šitāda izdevība mums būs tikai reizi kādos 10+ gados……es nezinu kas ir svarīgāk tieši šogad, pirkt normālas bruņumašīnas vai uzturēt ES prezidentūru, bet vienu no tām lietām mēs varam atlikt, otru nē…..stulbi ka tā, bet te nav vienkāršas izejas
Lielāku teikšanu? Tu tiešām tici tam, ko pats raksti? Vienu piemēru, lūdzu, ko konkrēti mēs sev par labu panāksim? Ar kādiem līdzekļiem? Kur ir tie prezidentūras leģislatīvie instrumenti, kas ļauj prezidējošai valstij ar nepilnu 1% ietekmes ES institūcijās kaut jel ko izņēmuma gadījumā (“baudot” prezidējošās valsts statusu) panākt sev par labu, izmainot kādu regulu vai direktīvu? Un tikai nevajag par “prožektoriem”! No tiem tikai acis var sabojāt! Tieši šīs pašas pasakas bauriem stāsta katru reizi, kad kaut kas neizdevīgs Latvijai jāparaksta, jāpieņem, jāatbalsta, jāsamaksā.
Kur ir tā teikšana, ko mums solīja stājoties uz dzimtzemnieciskiem noteikumiem ES? Neatceries, ko solīja? Visu, ko vien jebkurš varēja gribēt dzirdēt! Būsim pie galda, bļa! Nepateica tikai pie kura galda! Ne jau pie pirmā un pat ne pie otrā, bet pie ķerpīlu galda pašā tumšākajā un smirdīgākajā stūrī! Un ko panāca? Kā ir ar subsīdijām lauksaimniekiem, kuras solīja, zobu dodot, ka 2012.g. būs Eiropā vidējā līmenī. Kur ir to solītāju zobi? Kur ekonomiskā izaugsme? Kāpēc 300,000 nevis bauda solītās izaugsmes augļus dzimtenē, bet pašī rietumos? Drīz vel sagaidīsim, ka “izaugsme” mums tiks obligatoriskā kārtā piegādāta vagonos no bēgļu filtrācijas nometnēm. Atkal varēsim runāt par prožektoriem…
Nepatīk galds? Man arī ne visai. Alternatīvas?
Alternatīva? Darīt, ka pašiem labāk un izdevīgāk pēc poļu un ungāru piemēra (neskaitot draudzību ar Putinu!). Eiropa ir varena savā nihilismā un snobismā tikai tad, kad mūsu pusē nav stājas un argumenti. Gļēvos un muļķus per arī baznīcā! Varetu padomāt, ka mums notiktu kaut kas sliktāks nekā grieķiem, ja mēs, piemēram, pateiktu, ka Citadeli paturēsim sev, jo tas ir vitāli svarīgi valsts stabilitātei un sociālajai drošībai/ekonomiskajai attīstībai. Vienkārši jābeidz būt ķerpīlām un dirsā līdējiem katram svešzemju pakundziņam.
Ahā, nu tad tomēr iekš EU… tad var diskutēt.
redz, kur beidzot patiešām viens, kas izmantos prezidentūras iespējas:
Ždanoka aicina Latviju krievu valodai noteikt oficiālu statusu
http://www.diena.lv/latvija/zinas/zdanoka-aicina-latviju-krievu-valodai-noteikt-oficialu-statusu-14083847
ES esošajā konfigurācijā un ideoloģiski politiskajā ietvarā nav nākotnes vai, pareizāk sakot, šī nākotne ir bēdīga. Taču šī globālistu, miljardieru un internacionālistu ieplānotā un uzbūvētā struktūra, eiropiešiem apzinoties globālos un lokālos apdraudējumus, izprotot kopīgo likteni, varētu pārtapt par godīgāku, nācijvalstu suverenitāti un pastāvēšanas mērķus stiprinošu savienību. Union of sovereign European nations. (kur “nations” nav kausējamā katlā samestas visu veidu tautības, ko labākajā gadījumā vieno valoda, kurā tās spēj savā administratīvajā apgabalā sazināties, bet pamatā šīs valstis veidojušie/dibinājušie/izcīnijušie etnosi ar kopējām ģenētiskajām, kultūras un vēstures saknēm + samērīgā daudzumā šo etnosu tradīcijas un tiesības cienoši, tiem pilnībā lojāli cittautieši)
Latvijas prioritāte Es prezidentūrā ir starptautisko korporāciju un finanšu spekulatu labturības uzlabošana un bauru nekontrolētas dīrāšanas leģitimizācija:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/insa-kremere-slepeni-tapusie-starpvalstu-ligumi-tiesibu-aizsardziba-vai-uzbrukums-tam.d?id=45438068
Pagaidi vēl būs Eiropraids Rīgā :D!
Nu tas būs īsts cirks, ceru, ka mūsējie anti-homīšu cīnītāji panāks, ka to cirku ātri aizklapē.
Izskatās, ka konkursa rīkotāji ir nolaiduši totālos ūdeņus ar šī aparāta munīcijas savietojamību. CVR(t) ir bruņots ar L21A1 Rarden 30mm lielgabalu (apraksti šeit http://weaponsystems.net/weapon.php?weapon=II04+-+Rarden un šeit http://www.army-guide.com/eng/product2585.html), munīcija 30×170 mm (prospekts šeit http://www.ordtech-industries.com/2products/Ammunition/Medium/30×170.html). Iemetot meklētājā NATO 30mm round wikipedia raksta: “Such ammunition includes NATO standard 30×173 mm and 30×113 mm B rounds…” Līdz ar to iezogas aizdomas, ka šitā verķa munīciju ražo tikai briti, līdz ar to mums varētu būt nopietnas problēmas ar pārapgādi un izpalīdzēšanau ar munīciju mūsu kaimiņu vienībām, starp citu līdzīgs stāsts ir par mūsu HK36KV aptverēm.
Bet apskatot šo info vietni (http://www.pmulcahy.com/ammunition/autocannon_ammunition.html) sirds nedaudz nomierinās, jo tajā lasām: The 30mm Rarden round was developed from the earlier Hispano-Suiza 831-L and the KCB family of ammunition, and has been steadily upgraded over the years to deal with newer threats and give the 30mm L-21A1 autocannon greater capability. It is virtually identical to the 30mm KCB round; the two rounds have virtually the same dimensions and the L-21A1 can also fire KCB ammunition (but not necessarily the other way around; guns designed for KCB ammunition cannot necessarily fire Rarden ammunition). Round dimensions are medium-length for an autocannon round, but propellant charge is decently large and the Rarden ammunition has surprising power and range. (The long barrel helps in this regard.) The L-21A1 Rarden gun is fed by small 3-round clips, which are fed into either side of its dual-feed mechanism. Tas nedaudz iepriecina, bet 3 šāviņu aptvere gan ļoti skumdina. Papildus šī mājaslapa var atrast arī munīcijas cenas, tā piemēram, mūsu interesējošā munīcija gabalā nedaudz lētāk par NATO standarta 30x173mm munīciju jeb vidēji ~10USD gab.
P.S. Lai gan mūsu Scimitari var gāzt arī ar standarta BUSHMASTER 30mm (bruņoti CV90, BRADLEY, PANDUR u.c.) munīciju, tas iespējams atstās iespaidu uz liegabala veiktspēju – precizitāti, kļūmju biežuma, nodiluma. Saliekot visu kopā rodas sekojoši jautājumi:
1. Vai munīcijas neatbilstība NATO standartam ir aiz muļķības vai apzināta nolaidība? Abos atbilžu variantos vismaz vienu cilvēku vai visu darba grupu gribētos redzēt uz ešafota. Ja tā ir apzināta rīcība, tad ceru, ka mūsu dienesti sāks zvejot sarkanā mēra simpatizētājus ārā no mūsu mazā varžu dīķa. Visādā gadījumā jālūko pēc ministra skaidrojuma šajā jautājumā, jo kādam vajadzētu piesvilināt ļipu.
2. Kā Latvija plāno diversificēt munīcijas apgādi, ja tā ražotājs ir tikai viena firma? Kāpēc munīcijas jāgādā no tālās Lielbritānijas, bet ne tepat
3. Vai darba grupa/abvēlis, kas ieteica šo aparātu ir pārliecināta, ka elektroniski-optiskais un stabilizatora (nezinu ir vai nav) aprīkojums nodrošina mūsu karavīriem iespēju sekmīgi iznīcināt mērķi ar 3 šāvieniem? 4. Vai ātršāvība ir 90 šāviņi/min CVR(t) ir pietiekama vai labāk, piemēram, būtu 200 š./min, kā BUSHMASTER 30mm liegabalam?
Atbildot uz pēdējiem diviem jautājumiem, jāņem vērā, ka potenciālas sadursmes rezultātā, ja mūsējiem pietrūks ugunsjaudas, tad viņu dzīvības būs uz šo labvēļu sirdsapziņas.
Nelielai atkāpei, infantērijai jo lielāka uguns jauda, jo labāk, tādēļ, ka ar uguns jaudu tu iemaini savu dzīvību pret pretinieka un man labpatiktos, ka letiņu karavīri dzīvo makten ilgāk nekā potenciālie pretinieki.
Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods.
Ja jau briti demobilizē savus CVR(T) tad pašu munīcijas krājumus būtu loģiski dot līdzi pircējam (kā ziemas riepas autiņam), jo utilizēt iznāks dārgāk. Cits jautājums, kāds ir īstais NBS iecerētais CVRT izmantošanas mērķis, ja vizināties parādēs vai projecēt policejisko spēku, tad pamatā “lielgabali klusēs”. Mans personīgais viedoklis, ka CVRT pirka tieši kā “platformas” un štata lielgabala munīcijas pieejamībai peišķīra pakārtotu nozīmi. Konvencionālu kaujasdarbību neplāno, jo “draudu nav”(c). Jāturpina uzdot jautājumus.
Šeit nu gan maldies, jo uz Warior stāv tāds pats agregāts, kas arī prasa munīciju. Domāju, ka mūsējie ir iepirkušies kārtējā loģistikas murgā, jo nav ietverti visi parametri, kas izvirzāmi mums nepieciešamajīem nāves rīkiem. Latvijai ļoti nopietni būtu jāpievērš uzmanība izvirzāmajām prasībām, jo to diktē mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
Par Tavu P.S. 3. punktu.
Viss atkarīgs, no kādiem krājumiem tie CVRT nāks. Ja no ļoti dziļiem, tad tur nekādi sensori un stabiloztori nebūs, arī tornis nebūs vadāms ar elektropiedziņu, ja nāks no krājumiem, kas pabijuši kādās “Life Extension Programme” vai “Battle Group Thermal Imaging programme” utml. programmās, tad kaut kas tur būs. Jācer, ka kāds no darba grupas klātienē ir apskatījis ko pērk, savādāk darba grupa taču saprot, ka pēc kāda laika tiks uzdoti nepatīkami jautājumi no kuriem būs grūti atkratīties …
Bet pa lielam, kā jau teicu, bez papildus bruņām tur var būt kaut kāds papildaprīkojums var nebūt – pāris trāpījumu no 50 kalibra un čau Rasma.
P.S. Es naivi ceru, ka tā infa par pirkumu ir baigi noslepenota dēļ kaut kādu dziļāku plānu dēļ nevis ierasto shēmu dēļ un ka pa tiem 40 mio tomēr būs kas vairāk kā izjaukšana un saskrūvēšana …..file:///C:/Users/janis/Desktop/btr.gif
Es ar tāpat ceru!
Sliktākajā gadījumā varētu būt 10x vairāk iepirktu CVRT, nekā tagad publiski stāsta, tātad, 1200 :D!
Par LEP/BGTI atjauninājumu paketēm – ja tās abas būs uz visiem CVRT, tad labi, ja partijas atšķirsies, tad gan tas var pārvērsties par remontu un loģistikas murgu :D!
Tiesa, cik saprotu, mūsējiem nākšot līdzi gana daudz rezerves daļu lai visus varētu lietot bez bēdu turpmākos 10 gadus!
Un jā, es joprojām, lai arī esmu diezgan kritisks CVRT jautājumā attiecībā uz publicētos informāciju, tomēr ceru, ka tur ir kāda odziņa paslēpta, noslepenota un tie CVRT būs vienkārši lieliski!
Pretējā gadījumā būs jājautā, kādēļ nepirkām 4×4 riteņu tehniku, kura ar tādiem pašiem parametriem pieejama jauna jau sākot no 200’000 USD un uz augšu!
Un vēl, gribētos tomēr visiem mūsu bruņu transportlīdzekļiem, vienalga vai Hummer vai CVRT vai G-Klase vai kāds cits, lai būtu bruņoti ar RWS, tālvadības ieroču sistēmām, kur ložberis vai granātmetējs ir vadāms nevis izbāžoties pa lūku un kļūstot par vieglu mērķi, kamikadzi, bet gan sēžot iekšā transportā, relatīvā drošībā un vadot sistēmu caur datoru!
Es mazliet padiskutējot ar vienu norvēģi un uzzināju, ka viņi saņem jaunus 4. paaudzes Iveco LMV’mus, kas aizvietošot 2. paaudzes šāda paša modeļa tehniku. Bez tam viņiem arī esot 3. paaudzes LVM’i, kurus viņi grasās modernizēt. Viņš gan man nespēja konkrēti atbildēt, ko viņi iesāks ar 2. paaudzes modeļiem. Varbūt mūsu aizsardzības ministrijai vajag painteresēties vai norvēģi negrib mums viņus nopārdot? Vienīgi tehnika ir bijusi lietota Afganistānā, bet toties salīdzinoši jauna.
Varētu būt, ka aizsadzības ministrija jau darbojas…..50 Mersedesus no norvēģiem jau šādies dabūja, varbūt arī šitos jau mēģina aizsist tikai mēs nezinam…
Jā, tik nezin, no kuras puses iniciatīva nāca, vai mūsējie dabūja uzzināt no norvēģiem, ka šiem 100+50 Scania’s teju kā jaunas stāv boksos un nav kur likt un ka 50 bruņu merši arī tāpat stāv noliktavās iekonservēti līdz ar 800 CG vai arī tomēr norvēģi paši uzplijās līdz mūsējie ierēdņi bija spiesti pieņemt dāvinājumu kā arī veikt izdevīgo iepirkumu gada beigās!
LVM ir kaut kas starp HMMW un MRAP’u, labāka aizsardzība no IED kā hammerim, mazāks svars kā MRAP’am.
BET, ņemot vērā to, ka mums pašlaik neviens negrib no amerikāņiem paņemt kaudzēm Afganistānas MRAP’us varētu arī no Norvēģiem negribēt ņemt, varbūt baidās ieberzties ar remontiem, jo autiņi tomēr smagi, lai gan labāk tādi, nekā nekādi.
Vienkārši paņemt 2x vairāk, kā mums vajag un vienu trešdaļu brauc, otru trešdaļu turi rezervē un atlikušo trešdaļu izmanto rezerves daļām.