Cits kaimiņš rīkojas (papildināts 28.01.)


[..] Мобилизация резервистов – это адекватная реакция белорусских военных на эскалацию вооруженного конфликта на юго-востоке Украины. Развитие ситуации грозит полномасштабной военной агрессией РФ, что угрожает безопасности всех государств региона и Беларуси в частности. [..] Нельзя исключать и вмешательства в конфликт третьих стран и военных блоков. Также не исключено, что мероприятия военного ведомства связаны с международными обязательствами Республики Беларусь в рамках ОДКБ и Союзного государства».[..]

vara bungas: Tas jau ir nopietni. Rezervistu mobilizācija ir dārgs pasākums, lai BY šobrīd būtu pa kabatai  rīkot to “plānoti”, mācību nolūkā.  Tomēr skaidrojumam KĀDĒĻ nav lielas nozīmes, galvenais, ka rezerves karavīru MOBILIZĀCIJA NOTIEK. Ja tomēr kāds vēlas skaidrojumu ir šādi varianti:

1. BY  kā KDLO  dalībvalsts saistības pret RU.  RU ir atmobilizēta jau sen, tagad kārta tuvākajiem sabiedrotajiem. Pretinieks  – NATO.

2. Reakcija uz kopējo nestabilitāti reģionā, ko izraisa RU aktivitātes UA. RU, UA, NATO vai citpalnietieši ir pie vainas nav nozīmes, BY  rīkojas savlaicīgi un atbildīgi. LV – mācīties.

3. Apvērsuma draudi BY. Pirms dažām dienām BY augstāko virsnieku grupa pirmo (!) reizi vēsturē tika uzaicināta uz RU Rietumu kara apgabala  virsniecības “sboriem“… Atcerēsimies, ka Lukašenko režīma balsts  ir ne tik daudz RU karaskolu absolventi, bet vienkāršie  lauku zēni.

LV stāvot “uz sliedēm” nevajadzētu mierīgi noskatīties, kā tuvojas lokomotīve. Ceru, ka tie, kuriem jāplāno – plāno, kuriem jādara – dara.

Augstākminēto  ziņu vērts lasīt kontekstā ar šo te.

UPD1 [..] C одной стороны наше руководство говорит в сторону России, что мы дружим, очень любим русских, но с другой стороны оно боится и примеряет на себя также и этих «зеленых человечков». И такой сценарий вероятен. Во-первых, если Беларусь проявит недовольство интеграционными событиями и заявит об ориентацию на Запад, то может получить в ответ то, что получила Украина. Или сама Россия может какие-то выгодные для себя события спровоцировать – варианты разные.[..]

Бывший председатель Верховного Совета Беларуси Мечислав Гриб

UPD2 [..]

«В Минобороны отмечают, что завершение 2014 года было ознаменовано небывалой по масштабам активностью прибалтийских государств по интенсификации мероприятий оперативной и боевой подготовки, — говорится в сообщении белорусского оборонного ведомства. — При этом сопредельными государствами демонстрируется стремление к наращиванию иностранного военного присутствия на национальных территориях». Как отмечается, «наряду с усилением авиационной составляющей стран — членов НАТО в странах Балтии, выполняющих функции по охране воздушного пространства, альянс планомерно сосредотачивает у границ Беларуси дополнительные воинские контингенты, оснащенные тяжелым вооружением».

UPD3

UPD4

Впрочем, в Белоруссии есть серьезные эксперты, которые в нынешних военных сборах ничего особенного не видят. “По поводу переподготовки резервистов: это нормальный и вялотекущий процесс, который идет постоянно с разной степенью интенсивности: иногда призывают по 100-200 человек одновременно. Сроки тоже могут быть разные, обычно 20-30 дней, – сказал “Газете.Ru” руководитель аналитического проекта Belarus security blog Андрей Поротников. – Но во время крупных учений цифра “партизан” может возрастать в разы. В обычный год число призываемых на переподготовку колеблется на уровне 2-4 тыс. Судя по размерам военного бюджета ожидать какой-то запланированной волны милитаризации Беларуси не приходится. Призыв резервистов – обычное мероприятие при отработке перевода воинских частей с мирного на военное время и их доукомплектование личным составом. А ажиотаж вокруг события связан с внешним фоном на Украине”.

 vara bungas: Vēršu uzmanību uz augstākminēto blogu. Teicams saturs un piemērs tam cik kvalitatīvu produktu var ražot domubiedru grupa. Ja ir finansējums 😉

111 domas par “Cits kaimiņš rīkojas (papildināts 28.01.)

  1. Varbūt gatavojas pret ukraiņiem. No ziemeļiem Kijevu ieņemt būtu daudz vieglāk, nekā lauzties cauri Harkovai. Turklāt var Ukrainu “atgriezt” no Polijas.
    Labi, ka nav 1914. gads, kad vienas valsts mobilizācija automātiski nozīmēja pārējo kaimiņvalstu mobilizācijas, bet tās, savukārt, kara plānu palaišanu. Diplomāti varēja tikai plātīt rokas..

    • Kā jau teicu nav svarīgi kadēļ BY mobilizējas, galvenais ka mobilizējas, kur ir mūsu ļoti ātras reaģēšanas megaspēki? Tā var savu zvaigžņu stundu nogulēt.

  2. UA aktualitātes: http://www.gazeta.ru/social/2015/01/27/6389709.shtml ” Наиболее трудная для регулярных войск ситуация сложилась в городе Дебальцево, где, по сообщениям сепаратистов, им удалось окружить около восьми тысяч военных.” – pat ja tā nav – tur karo un ne pa jokam.

    sīkumo no RU: “Минобороны определилось со штатным автоматом для «солдата будущего». Вопреки ожиданиям, им стал не А545 Ковровского завода им. Дегтярева, а последняя разработка концерна «Калашников» — автомат АК-12.” – http://www.gazeta.ru/politics/2015/01/26_a_6387833.shtml

    par topiku – 2 un 3. Baķka raustās gan no RU gan NATO – lai nāktu kurš nākdams, viņa valdīšana ar to beigsies. dzīve paliek arvien interesantāka un BY nav vieta par kuru karojot RU pielietos atomieročus. perspektīvā plāns ir atrast līdzsvaru uz šīs ass (t.i. atrast līdz kurienei var iet ar konvencionālajiem ieročiem). kas nav sliktākais – cerēsim, ka RU neizrēķinās, ka ekonomiskais embargo nes lielākus zaudējumus kā atomkarš.

    • Lai nedirš separi, tik daudz UA tur vnk nevar būt. Tā būtu trešdaļa no visa UA karaspēka, kas ir frontē. UA nevajadzētu padarīt Debaļcevo par lidostu nr.2. Tagad tas miests viņiem vairs nafig nav vajadzīgs. Vēl viens simbols.
      Par AK-12 vēlāk ielikšu ziņu, tagad tas nav tik svarīgi.
      Kā jau teicu nav svarīgi kadēļ BY mobilizējas, galvenais ka mobilizējas, kur ir mūsu ļoti ātras reaģēšanas megaspēki? Tā var savu zvaigžņu stundu nogulēt.

      • Tik daudz tur pavisam noteikti nav – Saurmohilā tak gūstā saņēma ap 200, no kā fotkās ap 40, un zemes strēķis reizes 3 lielāks bija.

        Toties, skatot karti, mēnešiem brīnījos, kāpēc Debaļcevā tup – bij cerība pašiem Horlivku iekatlot? Tikai tur divreiz platāk jāizcērtas nekā pašu sektors.

        • Debaļceva visam klāt ir svarīgs šoseju un dzc mezgls. Kad pern viss sākās šī vieta bija Key point.

          🙂

          В 1887 году на вокзале станции Дебальцево побывал Антон Павлович Чехов. В письме родным А. П. Чехов изобразил схему, в центре которой нарисовал большой кружок, а от него в шести направлениях изобразил ветки, которые, в свою очередь расходились по направлениям. А. П. Чехов писал:

          «Центральный шарик — это станция Дебальцево. Остальные шарики — это Бахмуты, Лисичански, Лугански и пр».

  3. vispār ne tik tas pie batkas notiek – vakar bija info. ka šis atļāvies izcilu fašistisku gājienu, ka vienīgi baltkrievu valodā drīkstēs mācības notikt mūzikas un vēl viena kaut kāda stundā. Kā komentēja turienes izglītības ministrs, tad esot paredzēts, ka visās Baltkrievijas skolās ar laiku visas mācības stundas notikšot tikai baltkrievu valodā un krievu valoda būšot tikai kā atsevišķa mācību stunda. Es pat teiktu fašistiskāk nekā pie mums 😀

    • runu parlamentā teicis baltkrievu valodā. no lapiņas – vēl mācās.

      baigi maz viņam laika un pakaļa, kurā viņš atrodas, ir dziļāka nekā mums. ļoti ceru, ka viņam paveiksies un viss būs labi (bez jokiem).

        • riski, protams, pastāv, ka Baķkam nesanāks izveidot neitralitātes paraugvalsti, bet viņš izdarīs visu, lai izvairītos no iesaistīšanās. UA piemērs nekādi neiedvesmo ne BY ne KZ. iesaistīšanās karā RU pusē viņu padara pilnībā atkarīgu no RU labvēlības un likvidē manevra iespējas.

  4. Neredzu par ko te priecāties. Ja BY tiks ievilkta karā, konflikta apmēri tikai pieaugs.
    Ir pēdējais laiks pievērsties fortifikācijai. Ir jādomā par mākslīgo šķēršļu izbūvi, mīnu laukiem, evakuācijas ceļiem, filtrācijas punktiem un visām citām lietām.
    Prakse rāda, ka visa politiskā aplammuldēšana beidzas ar banālu tuvcīņu un frontes līniju.
    Nav ierakumu un blindāžu vari ar pliku pakaļu skraidīt kā makaks pa kukurūzas lauku, un ķert šķembas – ir ierakums, pastāv iespēja, ka tev netrāpīs un tu paglābsies.
    Nav taisnība tiem kuri saka, ka šobrīd nav nekādas nozīmes būvēt nocietinājumus.

    • Kurš te priecājas? Parādi. BY varbūt arī netiks nekur ievilkta, jo preventīvi RĪKOJAS. Vispār mobilizācija kaimiņvalstī ir klasisks iemesls darīt to pašu negudrojot kādēļ šie tā sasirguši. Lai rīkotos, t.sk. fortificēt, gazificēt vai diversificēt, nepieciešams plāns, griba un resursi. Esmu drošs, ka plāns mums ir pārējo iepirks līdz 2020.gadam, kad viss jau būs beidzies. Par vēlu tu nāc… Cerēsim, ka arī šoreiz vējš iegriezīsies citā virzienā. Es labprāt uzklausītu, kādu valdības aplamdiršanu par tēmu, ne gluži informatīvos nolūkos, bet vēsturei.

  5. Krievu infokara asi jau noreaģējuši:

    Как стало известно корреспонденту российского сайта «Наша версия», руководство Генерального штаба ВС Беларуси приступило к формированию миротворческих подразделений, в задачу которых входит поддержание порядка вне белорусской территории – предположительно, в Донбассе.

    http://xn--j1aidcn.org/%D0%BB%D1%83%D0%BA%D0%B0%D1%88%D0%B5%D0%BD%D0%BA%D0%BE-%D0%BE%D0%BF%D1%80%D0%B5%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B8%D0%BB%D1%81%D1%8F-%D0%B1%D0%B5%D0%BB%D0%B0%D1%80%D1%83%D1%81%D1%8C-%D0%B2%D1%81%D1%82%D1%83/

      • Hehe, jā, te nu šoreiz Turcijas faktors var nostrādāt itin labi, ja vien grieķi negrib pazaudēt otru pusi no Kipras :D!

    • Tur nav nekā interesanta, tas viens. Otrs – pie šī “augoņa” rašanās primāri ir vainojami vācu imperiālisti un kapitālisti. Nāksies vien to parādu pa pusei norakstīt jeb konsekvences būs vēl sliktākas. Lūk, ko par to raksta Stratfor Frīdmens:

      Two Versions of the Same Tale

      The story is well known. The financial crisis of 2008, which began as a mortgage default issue in the United States, created a sovereign debt crisis in Europe. Some European countries were unable to make payment on bonds, and this threatened the European banking system. There had to be some sort of state intervention, but there was a fundamental disagreement about what problem had to be solved. Broadly speaking, there were two narratives.

      The German version, and the one that became the conventional view in Europe, is that the sovereign debt crisis is the result of irresponsible social policies in Greece, the country with the greatest debt problem. These troublesome policies included early retirement for government workers, excessive unemployment benefits and so on. Politicians had bought votes by squandering resources on social programs the country couldn’t afford, did not rigorously collect taxes and failed to promote hard work and industriousness. Therefore, the crisis that was threatening the banking system was rooted in the irresponsibility of the debtors.

      Another version, hardly heard in the early days but far more credible today, is that the crisis is the result of Germany’s irresponsibility. Germany, the fourth-largest economy in the world, exports the equivalent of about 50 percent of its gross domestic product because German consumers cannot support its oversized industrial output. The result is that Germany survives on an export surge. For Germany, the European Union — with its free-trade zone, the euro and regulations in Brussels — is a means for maintaining exports. The loans German banks made to countries such as Greece after 2009 were designed to maintain demand for its exports. The Germans knew the debts could not be repaid, but they wanted to kick the can down the road and avoid dealing with the fact that their export addiction could not be maintained.

      If you accept the German narrative, then the policies that must be followed are the ones that would force Greece to clean up its act. That means continuing to impose austerity on the Greeks. If the Greek narrative is correct, than the problem is with Germany. To end the crisis, Germany would have to curb its appetite for exports and shift Europe’s rules on trade, the valuation of the euro and regulation from Brussels while living within its means. This would mean reducing its exports to the free-trade zone that has an industry incapable of competing with Germany’s.

      The German narrative has been overwhelmingly accepted, and the Greek version has hardly been heard. I describe what happened when austerity was imposed in Flashpoints:

      But the impact on Greece of government cuts was far greater than expected. Like many European countries, the Greeks ran many economic activities, including medicine and other essential services, through the state, making physicians and other health care professionals government employees. When cuts were made in public sector pay and employment, it deeply affected the professional and middle classes.

      Over the course of several years, unemployment in Greece rose to over 25 percent. This was higher than unemployment in the United States during the Depression. Some said that Greece’s black economy was making up the difference and things weren’t that bad. That was true to some extent but not nearly as much as people thought, since the black economy was simply an extension of the rest of the economy, and business was bad everywhere. In fact the situation was worse than it appeared to be, since there were many government workers who were still employed but had had their wages cut drastically, many by as much as two-thirds.

      The Greek story was repeated in Spain and, to a somewhat lesser extent, in Portugal, southern France and southern Italy. Mediterranean Europe had entered the European Union with the expectation that membership would raise its living standards to the level of northern Europe. The sovereign debt crisis hit them particularly hard because in the free trade zone, this region had found it difficult to develop its economies, as it would have normally. Therefore the first economic crisis devastated them.

      Regardless of which version you believe to be true, there is one thing that is certain: Greece was put in an impossible position when it agreed to a debt repayment plan that its economy could not support. These plans plunged it into a depression it still has not recovered from — and the problems have spread to other parts of Europe.

      • patiesība ir tur pa vidu – abiem taisnība. grieķiem vajadzēja ēst ar mēru, bet fričiem satraukties par grieķu fantastisko pirktspēju.

        iekšēji es grieķus atbalstīt nevaru – mēs savu “veiksmes stāstu” izgājām ar lepni paceltu galvu. visa EU ar šausmām skatās kā mēs to spējām un baidās, ka ar viņiem neizdara to pašu, jo precedents tak ir.

      • “Publikācija” sastāv no muļķībām tādā mērā, ka saucama par kaitniecisku.

        Vainot vāciešus pie tā, ka re – zināja, ka grieķi nevarēs atmaksāt – nozīmē noņemt no grieķiem atbildību kā apzinīgiem tēliem savu nelaimju kaldināšanā. “Tu zināji, ka es esmu slinks bomzis, par spīti tam, ka es visu laiku teicu, ka tāds neesmu!”.

        Ņaudēšana par nabaga grieķu valsts pārvaldes sektoru vispār ir fenomenāla, piesaucot ārstus lai argumentu padarītu emocionālu. Vienkāršais, sistemātiskais fakts – līdz krīzei grieķiem bija prakse katrai nākošajai valdībai pieņemt jaunus ierēdņus, lai panāktu sev lojālo ierēdņu pārsvaru. Rezultātā – uz 2012. gadu 1 miljons, jeb 1/5 iedzīvotāju. Ar visādam normālam cilvēkam neizprotamām ekstrām: http://www.bloomberg.com/news/articles/2010-06-17/greek-pension-time-bomb-may-be-difficult-to-defuse-for-unwed-daughters

        “Mediterranean Europe had entered the European Union with the expectation that membership would raise its living standards to the level of northern Europe”

        Un te mums ir atslēgas frāze – slaistiem gribējās dzīvot kā Ziemeļeiropai, taču bez tādām dienvidnieku dzīvesziņai nepieņemām lietām kā darba, produktivitātes un piepūles.

        • Kā tad, muļķības gan. Tāpat kā muļķības, ka arī Latvijā par krīzi atbildība (materiāla) jāuzņemas ne tikai kredītņēmējiem, bet arī kredītdevējiem, kuri tos ne tikai meta no pakaļas katram,kas ienāca bankā, bet vēl arī programmēja sabiedrību ar masīvu un ilgtermiņa TV reklāmas kampaņu – nāc un paņem naudu! Vienu vārdu sakot : banku un ārzemju kapitāla lobijisms.

          • tas nav ekonomiskas, bet mentalitātes jautājums. latvieši tomēr vairāk sliecas uz personīgo atbildību nevis uz to, ka mani kāds kā tādu mudaku apmānīja. protms ir medaļas otra puse – tas bija pokeris ar strauju inflāciju, kuru pēkšņi nomainīja deflācija – ļoti grūti vinnējama partija.

            nokreditējies gudrais latvietis pārraksta atlikušo īpašumu uz radiem un aizbrauc uz Angliju fiziski nobankrotēt ar visām no tā abpusēji izrietošajām sekām.

        • ok, aizej uz ielas un izdali 100 personīgos EUR tiem bomžiem, kuri apsolīs atdot 😉

          no biznesa viedokļa friči visu darīja pareizi – ražoja, tirgoja un zīmēja smukus ciparus korporāciju atskaitēs, kuri savukārt rezultējās jaukā DE IKP ciparā. aizdevēji bija banka un ne tikai DE – tās arī zīmēja smukus ciparus. menedžeriem vajadzēja ciparus uz šiem Ziemassvētkiem, jo, neuzrādot smukus ciparus, nākamos var labi apmaksātā amatā nesagaidīt. visi visu redzēja un saprata, bet atlika problēmas uz vēlāku laiku un visiem visu laiku ir labi – tad talantīgi manageri rādīja labu pieaugumu, bet tagad labu cīņu ar krīzi.

          diemžēl, ekonomika sen jau ir aizgājusi prom no vecā labā saražoji->pārdevi->nopelnīji uz uzzīmēji ciparus->noprezentēji->pacēli akciju cenas biržā (arī nopelnīji).

          ekonomiskais potenciāls ir kļuvis par vērtīgāku preci nekā reāla prece.

          te vēlreiz links par mūsu laiku ekonomikas paradoksiem (vienu no daudziem): http://www.tickld.com/x/economicsexplained

          bakstot acī grieķiem, paskaties uz Rīgu un tās ekonomisko modeli :-P. un grieķi ar šantažēšanu ir nokavējuši – visi jau samierinājušies viņus izmest no eirozonas, ja viņi leksies. un tā tiem grieķiem arī vajag.

          • Neliela atšķirība – es par Rīgas ekonomisko modeli nebalsoju un attiecīgi saglabāju pilnas tiesības to lamāt.

            Abet kopumā – suverēnai valstij, ar armiju, floti, ‘valsts pārvaldi un visu pārējo tā kā būtu jātiek uztvertai par adekvāti domājošu, nevis sistemātiski žuļīgu. Īpaši ņemot vērā, ka ES kopumā visu dara pēc savstarpējās uzticības principiem – nepārbaudi, vai otrs ievēro visas normas iekšēji, ievēro savējās un pieņem ka tas cits dara tāpat.

            • “suverēnai valstij, ar armiju, floti, ‘valsts pārvaldi un visu pārējo tā kā būtu jātiek uztvertai par adekvāti domājošu, nevis sistemātiski žuļīgu.” – piemēram RU :-D.

              “nepārbaudi, vai otrs ievēro visas normas iekšēji, ievēro savējās un pieņem ka tas cits dara tāpat.” – piemēram, pārbaudi vai tavas valsts banku sistēmas rīkojas atbildīgi 😉 es kā privātpersona, aizdodot bomzim, pazaudēšu naudu, bet banku valdība glābs, ja tā būs aizdevusi miljonam bomžu vai naudas notriecējiem jahtās.

            • RU tā kā nav ne ES, ne eirozonā, grieķi toties abos ir iešļukuši, ES kā ne-sarkanie Balkānos (‘teorētiski), otrā ar muhļīšanos grāmatvedībā.

              Grieķi ir paši vainīgi jebkurā gadījumā, veiksmīgi visas naudiņas noēda – nav pamata uzdot par nabadziņiem, kuriem nevarēja uzticēties un to visiem bija jāzina.

              Otrreiz jau tas nenotiks, mācība ir. Savukaŗt viņu pašu risinājums ir – aizdodiet mums vēl, lol.

            • nu mums pēc metalurga aizvēršanas IKP nenokrita..

              cepiens nav par to, ka grieķi ir pimpji, bet par to, ka bankas piderasiem neļāva nogrimt. vai, precīzāk, radīja sistēmu, kurā viņus gremdējot, sabrūk ekonomika. ja tas tā ir izdarīts, tad viņi ir jākontrolē un jāliek uzvesties atbildīgi – parazītam ir jārūpējas par saimnieka dzīvību.

            • “aizdodiet mums vēl, lol.” – fui, nelamājies. pieklājīgā sabiedrībā, ar šampi un ikriem galdā, tas saucas parāda restrukturizācija! 😀

              par cik komuņagas terminoloģiju neprot, būs grieķiem sūdi.

          • “cepiens nav par to, ka grieķi ir pimpji, bet par to, ka bankas piderasiem neļāva nogrimt. vai, precīzāk, radīja sistēmu, kurā viņus gremdējot, sabrūk ekonomika”

            Zem šī priecīgi parakstos. Gaidu iespēju par piečuku nopirkt miljons drahmas un braukt brīvdienās.

            • “Gaidu iespēju par piečuku nopirkt miljons drahmas un braukt brīvdienās.” – o! laba doma! vienīgais vai tai laikā, kad par piečuku miljonu varēs nopirkt, tur nebūs barikādes un netiks dziedāta internacionāle. jāpagaida kad kurss uz 1:10K pacelsies :-D.

              • es lieku uz to ka šitie grieķu rrrrrrrrrrrrrrrevolucionāri būs tādi paši pragmātiskie sūdabrāļi kā mūsējie, proti, no EU un zonas ārā nestāsies, parādu maksās ar vilcināšanos, taisīs sīkas riebeklības EU un flirtēs ar RU, nākamajās vēlēšanās izgāzīsies.
                tante Vanga

            • šie jā. bet, ja šie nolaidīs greizi un grieķiju izmetīs no eirozonas, tad tie, kas nāks vietā dedzinās riepas. šaubos vai viņi kā letiņi ņems lāpstu un raks – te vai āriņos.

  6. Buļbaši bruņojas un mobilizējas, tikai kam?
    Grieķi nav gatavi iešaut sev kājā, bet ir gatavi nošauties, ja nepieciešams ar Rašas palīdzību.
    Da psc. Tā jau nav vairs bungu rībināšana, bet tur jau gandrīz vai panikai ir jāsākās.

  7. Twiterī jau ceļo bildes ar Duginu un jauno Grieķijas ārlietu ministru .
    39 emails between Dugin and Syriza functionaries in the last six months of 2014.
    Tas ,protams, nav viss. Ja kāds vēlas , tad dokumenti un bildes redzami šī cilvēka twiterr profilā.

  8. Latvijas Europrezidentūra dabū pa seju – bauri, ka jau tas iepriekš bija labi zināms, neko nav noteikuši un nenosaka, tikai par 100 000 000 savu naudiņu nodrošina lielajiem Vakarzemes kungiem komfortablu tukšdiršanu:

    Tomēr ne vienmēr prezidējošā valsts spēj neformālajās sanāksmju dienaskārtības panākt sev tuvāku jautājumu apskatīšanu. Kā portālam “Delfi” apliecina augsta ranga diplomāts Briselē, kas vēlējās palikt anonīms, iekšlietu ministru neformālajā sanāksmē Latvija kā vienu no dienaskārtības pirmajiem jautājumiem vēlējās apskatīt ārvalstu kaujinieku atrašanos Ukrainā, taču šo jautājumu Parīzes notikumu dēļ nācies no Rīgas sanāksmes darba kārtības svītrot.

    http://www.delfi.lv/news/eiropa/zinas/riga-pirma-es-neformala-sanaksme-uzmanibas-centra-terorisms-latvijas-ierosinato-ukrainas-jautajumu-svitro.d?id=45507920#ixzz3Q6NgouCq

    • Draudzīgs ieteikums izvilkt galvu no lejasgala, kaut pielietojot abas rokas 🙂

      Ar to domājot: ceturtdien vienlaicīgi Briselē notiek ārkārtas formālā Ārlietu padome, kur ir viens vienīgs izskatāmais jautājums: Ukraina. Ja Delfi absolūti neizprot ES funkcionēšanu, nevajadzētu pavadīt laiku blējot līdzi par “Briseles kungiem”, “Gejropu”, “bauriem” vai tamlīdzīgu marazmu.

      Respektīvi: neformāla sanāksme rezultējas “parunājām, visiem drusku skaidrāks ko citi domā”, formāla padome beidzas ar formāliem secinājumiem – uz kuru pamata pieņem konkrētus lēmumus.

      Attiecīgi: visas līdzšinējās un nākotnes sankcijas tiek un tiks pieņemtas uz formālas (Ārlietu) padomes secinājumu pamata.

      Ukrainas jautājumu izskatīšana neformālā Iekšlietu un tieslietu sanāksmē (pie tam – Ukrainas jautājumi tikai patapināti ir Iekšlietu/tieslietu kompetencē, cik nu robežapsardzība un terorisma dimensija) dotu tiešu un apaļu neko – jo pēc definīcijas neformāla sanāksme nevar rezultēties lēmumos.

      Ārlietu padome (un līmeni augstākā Eiropadome) ir vienīgais formāts, kas var rezultēties ar (lielākiem vai mazākiem) taustāmiem rezultātiem Ukrainas jautājumā.

      • Brisele atrodas tieši blakus Krievijai un Ārlietu padomē, kur toni noteiks paši ziniet, kas, “protams”, vispirms tiks ņemtas vērā Baltijas valstu intereses, vai ne? Kāpēc šo jautājumu neapspriež tur, kur var nākties uzņēmt pirmo triecienu? Vai tas nebūtu pareizāk, gan attiecībā pret trieciena uzņēmējiem, gan sūtot skaidru signālu iespējamajam uzbrucējam?

        Otrkārt, vai 100 miljonu izmešana vējā netika un joprojām netiek argumentēta ar īslaicīgu, bet tomēr kaut kādu efemēru prezvalsts ietekmi uz lēmumu pieņēmšanu? Kur ir tā ietekme? Kāds ir Latvijas pilsoņu labums no tā, ka to naudu izķērnā cirkus defilē pasākumos? Tā ka paskaties labāk, kur pašam tā galva atrodas.

            • Kur gan sākt.

              “Brisele atrodas tieši blakus Krievijai un Ārlietu padomē, kur toni noteiks paši ziniet, kas, “protams”, vispirms tiks ņemtas vērā Baltijas valstu intereses, vai ne?”

              Es nezinu, kas – lūdzu paskaidro? Lielās dalībvalstis? [atbildes “žīdmasoni” nepiedāvāt.]

              “Kāpēc šo jautājumu neapspriež tur, kur var nākties uzņēmt pirmo triecienu?”

              Tāpēc, ka formālās Ārlietu padomes iepriekšējās 3368 (nepārspīlējot – precīzs skaitlis) reizes ir notikušas Briselē.

              “Vai tas nebūtu pareizāk, gan attiecībā pret trieciena uzņēmējiem, gan sūtot skaidru signālu iespējamajam uzbrucējam?”

              Būtu vai nebūtu – skat. iepriekšējo. Tā ir ES institucionālā kārtība – tas, un gandrīz viss pārējais, notiek Briselē. Loģiski? Nestrīdos, ne visai. Var izmainīt līdz rītdienai? Ne visai.

              “Otrkārt, vai 100 miljonu izmešana vējā netika un joprojām netiek argumentēta ar īslaicīgu, bet tomēr kaut kādu efemēru prezvalsts ietekmi uz lēmumu pieņēmšanu?”

              Pirmkārt, kā jau iezīmēt, prezidēšana nav kaut kas, kam piesakās, vai ko izvēlas. Elementāra šī ietekme nav – viss ir niansētāk. Prezidējošās valsts lielākā priekšrocība – noteikt visu sanāksmju dienaskārtību, bīdīt sevi interesējošas tēmas, pārējās ignorēt. Tāpēc, pirmkārt, vispār arī ir šī ārkārtas Ārlietu padome – un tāpēc arī Rīgā maijā būs Austrumu partnerības sammits un vēl kaudzīte saistīto pasākumu, kas ietver tuvināšanos ar Ukrainu. Parīzes lietas dēļ sakultā šuma īsti nav iespējams ignorēt.

              “Kāds ir Latvijas pilsoņu labums no tā, ka to naudu izķērnā cirkus defilē pasākumos?”

              Jautājums retorisks, no sērijas “buržujus uz štikiem” – bet tomēr centīšos atbildēt. Iespēja pastūrēt ES lietas sev vēlamā virzienā, pieklusināt to, kas mums nepatīk (teiksim Dienvidvalstu vēlme pārdalīt naudiņas atpakaļ sev par labu, kliedzot par bezdarbu utt.). Un tās naudiņas – kaut Kohēzijas portfelis uz 6 miljardiem – jau ir krietni lielākas par šiem 100 ļamiem.

              “par atteikšanos no prezidentūras pie kāķa nevilktu, drīzāk jau applaudētu.”

              Par atteikšanos no prezidentūras – kā absolūti bezprecedenta gadījuma – būs vienkārši uzskatītu par pajoliņiem un pus-valsti. Pajoliņus parasti arī aizsargāt neviens negrib.

              “Jau sen Eiropā runā par šis uzpariktes atavismu un bezjēdzību post Lisabonas ietvarā.”

              Piekrītu, ar Augstās pārstāves un pastāvīgā prezidenta izveidi nozīme mazāka. Vienlaicīgi – kā jau minēju, ne tuvu nav bezjēdzīga vai bezsaturiska, sākot jau ar to, ka prezidējošās valsts pārstāvis vada visu formātu sanāksmes, no darba grupai līdz Eiropadomei.

              Īsumā – ja negribam pēkšņi, no zila gaisa, būt kategoriski pretsistēmiski pajoliņi, izvēles īsti nav. Pasākums nav fakultatīvs – visi dara, nākas mums arī, un ir savi plusi.

              • … es takš teicu – prezidentūra – kārtējais norīkojums kazarmā “uz tumbočku” rindas kārtībā pēc alfabēta 😀 . Izvairīties var tikai simulējot slimību.

            • diemžēl vienmēr, jau sākot ar iestāšanās kampaņu 2000.gadu sākumā, esam baroti ar “ietekmes” un “sēdēšanas pie galda” pasaciņu, bet praktiski neko sev par labu neesam panākuši (mikro-reveransus ar PR vērtību, lūdzu, neminēt). Mūsu “ietekme Eiropas struktūrās” ir precīzi 0,7%. Noapaļojot tā ir 0 (nulle). Nekas neliek domāt, ka šoreiz būs savādāk. Straujumas (arī nulle kā valstssieva) uzruna tukšajai eiroparlamenta zālei šo jau iepriekš izteikto prognozi izteiksmīgi ilustrēja. Iespējams, kaut ko ar varētu, ja mēs būtu tik lieli kā Polija un ar poļu pašcieņu un nepiekāpību sev svarīgos jautājumos. Bet tas ir no sērijas, ja tantei būtu riteņi.

              Tas austrumu partn. pasākums maijā jau nav nekāda “mūsu” uzvara vai panākums un mēs nebūsim tie, kas tajā rakstīs dienaskārtību. Tas notiktu tik un tā, ar vai bez prezidentūŗas, Rīgā, Viļņā vai Varšavā… Mūsu lieta tajā visā pastellēt to kafij un to auster un to braukšan pa ēl ar liel sirēn brēkšan prēkš to kung.

            • “bet praktiski neko sev par labu neesam panākuši (mikro-reveransus ar PR vērtību, lūdzu, neminēt).”

              Fondu naudiņas, Šengena, iespēja bez taksēm eksportēt pa visu Eiropu. Nē, es jau saprotu, ķērkt par slikto ES ir modīgi, i politiķi tā dara.

              “Mūsu “ietekme Eiropas struktūrās” ir precīzi 0,7%. Noapaļojot tā ir 0 (nulle).”

              Nē.

              “Nekas neliek domāt, ka šoreiz būs savādāk. Straujumas (arī nulle kā valstssieva) uzruna tukšajai eiroparlamenta zālei šo jau iepriekš izteikto prognozi izteiksmīgi ilustrēja.”

              Ja nav zināms, EP var balsot un piedalīties arī neklātienē. Būtiskāk gan tas, ka EP ir viens liels joks ar milzīgām pretenzijām par savu svarīgumu.

              “Iespējams, kaut ko ar varētu, ja mēs būtu tik lieli kā Polija un ar poļu pašcieņu un nepiekāpību sev svarīgos jautājumos. Bet tas ir no sērijas, ja tantei būtu riteņi.”

              Ja konkrēti par Ukrainu, mēs esam no pirmrindniekiem stingrajā spārnā, kopā ar poļiem.

              Tas austrumu partn. pasākums maijā jau nav nekāda “mūsu” uzvara vai panākums un mēs nebūsim tie, kas tajā rakstīs dienaskārtību.

              Rietumeiropai Ukraina sen ir apnikusi un tieši mūsu panākums būs uzturēt tēmu aktuālu, atvilkt visus un likt par to runāt, augstākajā līmenī.

              Tas notiktu tik un tā, ar vai bez prezidentūŗas, Rīgā, Viļņā vai Varšavā…

              Ja neskaita, ka iepriekšējais notika leišu prezidentūrā (kāda sagadīšanās) – un neviens, kam tas varētu interesēt, neprezidēs līdz igauņiem 2018.

              Mūsu lieta tajā visā pastellēt to kafij un to auster un to braukšan pa ēl ar liel sirēn brēkšan prēkš to kung.

              Ешь ананасы, рябчиков жуй, —
              День твой последний приходит, буржуй!

            • runājot par fondu naudiņām, nevajag aizmirst par importa/eksporta bilanci, par Latvijas ekonomikas negatīvajām strukturālajām izmaiņām (deindustralizācija un lauksaimniecības kritums), kuras notikušas gan kampēju alkatības dēļ, gan iztaponīgiem birokrātiem ieviešot n-tās mūs automātiski neizdevīgākā pozīcijā noliekošās prasības, demogrāfiskajām tendencēm un visu pārējo, kas rada kopainu. Nav labi izcelt 1 eiro iemešanu ziedojumu vācelē, noslēpjot 100 eiro nozagšanu no ziedojuma saņēmējiem.

              Nezinu gan neko par to, kas ir moderni, – esmu bijis pret ES esošajā formātā jau kopš sākās diskusijas par mūsu iestāšanos. Iesaku palasīt ko, par ES raksta Bukovskis:
              http://enzaferreri.blogspot.com/2013/02/bukovsky-europe-marxist-leninist-roots.html#axzz3Q7eE8A3E

              vai nu suverēnu nacionālu valstu līdztiesīga savienība uz godīgiem noteikumiem, maksimāli saglabājot pašnoteikšanos, izslēdzot lielvalstu diktātu vai ES krahs ātrāk vai vēlāk.

              P.S. Brīvas ceļošanas līgumus var noslēgt arī neatdodot suverenitāti. Un pat, ja ne, – kas ir daži baksi par vīzu reizi pa gadu vai pieciem (kā nu kuram izdodas ar to ceļošanu) pret savu valsti, kurā “pašam kungam būt, pašam arājam”?

              • Tu apraksti Islandi, bet mums nav tās 200 jūdžu ekonomiskās zonas okeānā un 3 000 km attāluma no Maskavas. Turklāt apzīmējums “pajoliņi” uz mazajiem troļļiem attiecināms pilnā mērā.
                Tu domā mēs varētu ar sviestu&bekonu panākt eksporta pārsvaru par importu? Vai kāds atnestu investīcijas ražotņu modernizācijai? IMHO LV varētu līdzēt tikai nafta vai dimantu atradnes (daudz).

            • “nevajag aizmirst par importa/eksporta bilanci”

              Imports:eksports ar ES-25 valstīm 5:3 uz 2001. gadu, 5:3,3 uz 2013. gadu. Baigi neatspoguļojas, ja neskaitām uzpūsto patēriņa bumu treknajos gados.

              “par Latvijas ekonomikas negatīvajām strukturālajām izmaiņām (deindustralizācija un lauksaimniecības kritums),”

              Deindustralizācija mums lielā mērā uz 2004. jau bija pabeigta, viss noprivatizēts un nodots šrotā.

              Par lauksaimniecību nez kādēļ teiksim ražu dati neatspoguļo kritumu. http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__ikgad__03Augk/LA0030.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

              “kuras notikušas gan kampēju alkatības dēļ, gan iztaponīgiem birokrātiem ieviešot n-tās mūs automātiski neizdevīgākā pozīcijā noliekošās prasības”

              Ir piemēri, jeb ir tikai tēzes?

              “demogrāfiskajām tendencēm”

              2000. gadā dzimuši 20 302, miruši 32 205, 2013. gadā dzimuši 20 596, miruši 28 691. Jeb vainosim ES iespējā emigrēt? Nu, var jau arī ecēt pludmales un valsti vadīt pēc cietuma principiem.

              “Nezinu gan neko par to, kas ir moderni, – esmu bijis pret ES esošajā formātā jau kopš sākās diskusijas par mūsu iestāšanos.”

              Ar to arī apsveicu.

              “Iesaku palasīt ko, par ES raksta Bukovskis:

              http://enzaferreri.blogspot.com/2013/02/bukovsky-europe-marxist-leninist-roots.html#axzz3Q7eE8A3E

              Bukovskis ir idiots un paranoiķis, tie visi teksti ir marazms bez absolūti nekāda pamatojuma encefalīta pēdējo stadiju neskartās smadzenēs. NWO, folijas cepurītes, reptiliāņi. ASV versijā noteikti vēl FEMA lēģeri.

              “P.S. Brīvas ceļošanas līgumus var noslēgt arī neatdodot suverenitāti. Un pat, ja ne, – kas ir daži baksi par vīzu reizi pa gadu vai pieciem (kā nu kuram izdodas ar to ceļošanu) pret savu valsti, kurā “pašam kungam būt, pašam arājam”?”

              Šengena ir viens mazs aspekts, brīvā darba spēka, kapitāla, nodibinājuma kustība – tas viss ir jāskata kopā . Abet pašu kungi un arāji, kā arī Šveice 2.0, neitralitātes iemesojums un “draudu nav” jau bija 1940. Es otrreiz negribu.

            • Albrehtam: Atbilde “marasms”, “idiots”, utml. uz nepatīkamu kritiku tikai apliecina, ka oponentam vērā ņemamu pretargumentu nav un tas izmisīgi ķeras pie ad hominem… Jeb tavā rīcībā ir Bukovska slimības vēsture un vari pierādīt savu izteikumu atbilstību šī cienījamā cilvēka medicīniskai diagnozei?

              Labi gan, ka tu domā, ka EU nāks un karos ar krieviem, lai aizstāvētu latviešus un mūsu valsti. Droši vien spēcīgākais un postošākais ierocis, kas tiks pielietots būs Lunačekas deklarācija…

              Ražas apjoms nav nekāds rādītājs. Rādītājs ir lauksaimniecībā nodarbināto, zemnieku saimniecību, laukos dzīvojošo skaits un to labklājības līmenis (pa grupām nevis vidējais). Vajag cīparus jeb tāpat viss skaidrs?

              VB: mēs nebūt neesam izmantojuši visas savas potenciālās iespējas, lai panāktu vismaz 1:1 eksporta/importa bilanci. Un arī nafta vai dimanti nepalīdzēs muļķiem un kampējiem.

              • Eiropas nākšanu palīgā var apšaubīt, pats grēkoju, bet dalība ES un NATO ir vienīgā saprātīgā opcija LV pastāvēšanai vispār. Iekš NATO, bet ārpus ES – vajag nafu. 1:1 proporciju var panākt tirgojot salmus un staigājot gurnautos, bet vairākums jau gribēs dzīvot “kā Eiropā”, tādēļ, lai pieciestu grūtības tautai vajadzīga spēcīga motivācija, ideoloģija vai nāves bailes. Tas viss jau bija.

            • Albrehtam: Atbilde “marasms”, “idiots”, utml. uz nepatīkamu kritiku tikai apliecina, ka oponentam vērā ņemamu pretargumentu nav un tas izmisīgi ķeras pie ad hominem… Jeb tavā rīcībā ir Bukovska slimības vēsture un vari pierādīt savu izteikumu atbilstību šī cienījamā cilvēka medicīniskai diagnozei?

              Jā, parasti gan arī jebkādi fakti vai pierādījumi ir to izteicēja ziņā.

              Jau sākot ar tādu absolūti nepamatotu sviestu kā “How was the USSR created? Of course, by military force, but also by forcing the republics to join with the financial threat, making them economically fearful. ”

              Kas pievienojās PSRS ekonomiskā spiediena rezultātā? Kaut vienu valsti, lūdzu.

              “Europeans and Moscow have worked together to implement the “convergence” of the “Common European Home”.”

              Eiropieši – kopā ar Maskavu, kas kliedz un brēc par bijušo PSRS valstu virzību uz rietumiem – veido vienoto Eiropu, ja?

              “In Britain just last month they jailed for hate speech a nineteen-year-old who had written something offensive on Twitter about a football player with black skin. He was sentenced to a month and a half in prison.”

              Britu ABSOLŪTI NACIONĀLĀ KOMPETENCE KRIMINĀLTIESĪBĀS ir ES solis uz gulagiem, ja?

              “As nobody protests, they will gradually widen the net and eventually we will get the gulag. And remember that the European police force is granted immunity, something that was not granted even to the KGB!”

              Te prasās komentāri? Kāda vēl Eiropas policijas imunitāte? Eiropola policistu imunitāte, darbojoties ārpus mītnes zemes? Tad jau diplomātiskā imunitāte arī ir solis uz gulagiem.

              Bukovskis, es atkārtošu vēlreiz, ir paranoiķis un idiots.

              “Labi gan, ka tu domā, ka EU nāks un karos ar krieviem, lai aizstāvētu latviešus un mūsu valsti. Droši vien spēcīgākais un postošākais ierocis, kas tiks pielietots būs Lunačekas deklarācija…”

              Es domāju, ka pie mums, kaut vai, ir investēts pietiekoši ES valstu līdzekļu, lai mēs nebūtu bezvērtīgi – pretstatā starp blokiem 20 gadus lēkājošajai Ukrainai, kas attiecīgi nevienu īsti nerausta.

              “Ražas apjoms nav nekāds rādītājs. Rādītājs ir lauksaimniecībā nodarbināto, zemnieku saimniecību, laukos dzīvojošo skaits un to labklājības līmenis (pa grupām nevis vidējais). Vajag cīparus jeb tāpat viss skaidrs?”

              Lauksaimniecība ir sociālais projekts vai arī ekonomikas nozare?

            • Albrehtam:
              1) saprātīgas tautas saprātīgu līderu pārvaldītā valstī ekonomika, neviena no tās nozarēm nav skatāma atdalīti no sociālās jomas. tādā valstī ir augsta dzīves kvalitāte un zema nevienlīdzība. Toties valstī, kurā pie svirām ir “ekonomisti” un “politologi”, kas idiotiski blēj par brīvā tirgus neredzamo roku, tarifu un muitas barjeru atcelšanu, globālo institūciju pārākumu par nacionālajām, pārtikas kvalitātes un vides aizsardzības prasību mazināšanu, un brīvu kapitāla plūsmu kā visa panaceju ir viendienīši, kuri domā tikai par sevi, sociālās problēmas risinot, no tām norobežojoties ar savu villu žogiem un apsardzi.

              2) tu tiešām domā, ka tā saucamie ieguldījumi Latvijā ir samērojami ar ieguldījumiem un, pats galvenais, eksporta noietu Krievijā? Tas taču ir smieklīgs apgalvojums, ko varbūt var izmantot labākā gadījumā diskusijā ar skolniekiem. Teika par labajiem Briseles onkām, kas, resnos vēderus uz ķerras stumdami, metīsies uz krievu ambrazūrām!

            • “Albrehtam:
              1) saprātīgas tautas saprātīgu līderu pārvaldītā valstī ekonomika, neviena no tās nozarēm nav skatāma atdalīti no sociālās jomas. tādā valstī ir augsta dzīves kvalitāte un zema nevienlīdzība.”

              Nestrīdos – bet priekšlikumi? Ja mēs pie šiem lauksaimniecības apjomiem varam to visu saražot ar mazāku darbinieku skaitu – ieteikums aizliegt mehanizāciju? Jeb atkulakot un sadalīt lielsaimnieku īpašumus? Likt algot papildus darbiniekus par valsts dotācijām? Lētāk un loģiskāk maksāt bezdarbnieka pabalstus, kursus nozares maiņai utt.

              Jeb mēs runājam par lauku apapdzīvotību kopumā? Ok, bet tas nav lauksaimniecības jautājums.

              “Toties valstī, kurā pie svirām ir “ekonomisti” un “politologi”, kas idiotiski blēj par brīvā tirgus neredzamo roku, tarifu un muitas barjeru atcelšanu,”

              Nu, ja spēj efektīvi ražot, kādas bažas? Ja lauksaimniecība ir sociāls projekts – pulciņa līmenī – tad gan.

              “globālo institūciju pārākumu par nacionālajām,”

              ANO būtībā nekam nav saistoša rakstura.

              “pārtikas kvalitātes un vides aizsardzības prasību mazināšanu,”

              Ja neskaita, protams, ka prasības gan videi, gan pārtikai lielā mērā ir ES iniciētās.

              “un brīvu kapitāla plūsmu”

              Problēma te kāda, sakārtot uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas?

              “viendienīši, kuri domā tikai par sevi, sociālās problēmas risinot, no tām norobežojoties ar savu villu žogiem un apsardzi.”

              URA, BIEDRI!

              “2) tu tiešām domā, ka tā saucamie ieguldījumi Latvijā ir samērojami ar ieguldījumiem un, pats galvenais, eksporta noietu Krievijā? Tas taču ir smieklīgs apgalvojums, ko varbūt var izmantot labākā gadījumā diskusijā ar skolniekiem. Teika par labajiem Briseles onkām, kas, resnos vēderus uz ķerras stumdami, metīsies uz krievu ambrazūrām!”

              Es teicu, ka palielina interesi, nevis liekt lekt uz dzotiem. Mūs pazīst, mēs jau gadus 10 vairs neesam “ā, tā nav Krievija?”. Protams, ES nav primāri militārs (faktiski minimāli militārs) pasākums, bet intereses šeit, būšana eiro utt. – tas ir tuvāk pārejai ES.

              P.S. Es sagaidīšu kaut vienu reakciju uz faktiem, ko lieku preti taviem (un Bukovska) murgiem? Teiksim – kas PSRS iestājas dēļ ekonomiska spiediena?

              Varbūt par importa/eksporta balansu?

              Demogrāfiju?

              Citādāk kaut ka sanāk, ka vervelē paralēli manis rakstītajam, ignorējot atspēkojumus.

              Un, ja var – salīdzināt ES ar PSRS apliecina absolūtu neinformētību par abām, noniecinot PSRS ka represīvi totalitārā režīma būtību, izrādot klaju necieņu tā upuriem un skumju perspektīvas trūkumu.

            • Noslēdzot šodienas palagošanos Albrehtam: eirofīlu lielākais bieds un biedēklis – nacionālisti, un es arī tāds esmu, neuzskata, ka “draudu nav”. Nacionālisti vienmēr, pat tad, kad USA-USSR 2.0 (erefija) restartējās un eirofīli vervelēja par labu kaimiņattiecību veidošanu, oficiāli atteicās no okupētās Abrenes un mācīja, ka nevajadzīga lāča kaitināšana, ejot pie Brīvības pieminekļa 16.martā ir slikta rīcība, ir uzsvēruši, ka austrumu drauds ir permaments un mūžīgs un vienīgais, kas var mazināt tā klātbūtni ir nevis padošanās, izpatikšana un lavierēšana, bet bruņošanās un militarizācija līdz ar ekonomiskās pašpietiekamības stiprināšanu.

            • “eirofīlu lielākais bieds un biedēklis – nacionālisti, un es arī tāds esmu, neuzskata, ka “draudu nav”. Nacionālisti vienmēr, pat tad, kad USA-USSR 2.0 (erefija) restartējās un eirofīli vervelēja par labu kaimiņattiecību veidošanu, oficiāli atteicās no okupētās Abrenes un mācīja, ka nevajadzīga lāča kaitināšana, ejot pie Brīvības pieminekļa 16.martā ir slikta rīcība, ir uzsvēruši, ka austrumu drauds ir permaments un mūžīgs un vienīgais, kas var mazināt tā klātbūtni ir nevis padošanās, izpatikšana un lavierēšana, bet bruņošanās un militarizācija līdz ar ekonomiskās pašpietiekamības stiprināšanu.”

              Principā neiebilstu, īpaši par Kremli ar moskaļiem kā absolūto anticivilizācijas iemiesojumu mūžīgi mūžos.

              Ar atkāpi, ka Abreni mēs pazaudējām 10 gadus pirms robežlīguma neizvirzot nekādas prasības – nevis parakstot, tā paražu tiesībās pieņemts – ja neprasi, tiesības izplēn. Un kopumā – vairāk, īpaši diplomātijā, panākams ar klusu lavierēšanu, nevis skaļiem lozungiem.

              Un otru atkāpi, ka pašpietiekamība, īpaši mūsu izmēra valstij, ir nereāla. Ar to domājot – tāpat kā ar zinātni – pretēji 19. gs. viens cilvēks nevar vairs apgūt visas zinātnes dēļ plašā nozaru skaita – tas pats ir ar ekonomiku un ražošanu. Visu nevarēsim, jāražo ko varam un mākam – atlikušo jāiegūst no uzticamiem tirdzniecības partneriem. Manā ieskatā tādu, ar kopīgu pasaules uztveri, mums visvairāk ir (Ziemeļ)Eiropā.

              P.S. Ja ir formāts, kurā varam būt savienībā tikai ar Ziemeļeiropu, esmu ar abām rokām pat. Poļi var nākt, ja ņem līdzi tanciņus.

            • nav jau tev, Albreht, nekādi fakti, kas kaut ko mainītu manu spriedumu pamatojumos, tikai apgalvojumi un savas interpretācijas. Kaut vai par to pašu importa eksporta bilanci. Tā mums ir katru gadu vairāk nekā miljards mīnusā. Mīnusā! Priekš Latvijas tas ir daudz, ļoti daudz! Tas nozīmē, ka mīnusi (neieņemtie nodokļi un citi zaudējumi, kas rodas izdodot naudu par importu,pretī neieņemot par eksportu) jādzēš ar patēriņa kredītiem (privātiem un valdības) un tas ir lēciens bezdibenī. Īpaši priekš deindustralizētiem, deintelektualizētiem un depopulētiem bauriem.

              Un kur nu vēl pārmetumi par ES salīdzināšanu ar USSR! Svētais sašutums – kā tā var izrunāties par biedru Ļeņinu, revolūcijas celmlaužiem un progresīvās cilvēces avangardā ejošo komūnistisko partiju!

              Sorry, bet man, PSRS dzimušam buržuāziskam nacionālistam no bērna kājas ES tādā veidā kādā tā ir uzbūvēta un pastāv nav nekāds svētums. Salīdzinu, jo redzu līdzības un redzēju tās jau 90. gados, vēl pirms izlasīju Bukovski! Kāda vella pēc tu tur piesauc krievpadomju upurus? Kā jau Bukovskis (un ne viņš viens, nosaucam kaut vai V.Klausu) saka, ES ir redzama virzība uz autoritāru, pilsoņu neievēlētu un nekontrolējamu diktatūru, kura agrāk vai vēlāk nonāks pie represijam par nepareiziem uzskatiem, nepareizas literatūras lasīšanu, izplatīšanu, utt.. Virzība. Saproti, ar ko virzība un tendences atšķiras no izpausmēm? Nepatīk, ka kāds to saskata un norāda? Gribētos aizbāzt muti un aizvest uz tiesu?

              Nu gan viss. Beidzu šo, jo pamatā jau nav disputs par kādiem atsevišķiem faktiem, bet par ideoloģiskiem uzstādījumiem, kas izriet no atšķirīgām premisām.

            • Par upuriem ir runa tieši par to – par pielīdzināšanu. Viens režīms ir periodiski nekompetenti eirokrāti, otrs sāka savu eksistenci ar Iļjiča norādēm “biežāk izmantot nošaušanas”. Pielīdzināšana izpušķo ES problēmas un mīkstina PSRS lai vispār būtu salīdzināmi.

              ES nav bez problēmām, un maz ko dod par velti – jāprot izmantot dotās iespējas. Grieķi nemāk, mēs – manuprāt – mākam un mācāmies. Šad tad tā ir iespēja ietekmēt, teiksim, Vācijas nostāju kādā jautājumā, kur esot ārpusē mums būtu nevis 0,7% bet 0% teikšanas. I ar importiem eksportiem – brīva tirgošana ES mazināja atkarību no Krievijas, kas mums tagad būtu smagi atspēlējies. Ja par neievēlētu nomenklatūru – Eiropas Komisija jau būtībā ir ministriju kopums, kur strādā ierēdņi. Ministrus ieceļ tieši ievēlētais EP – bet ierēdņus, cik zinu, nevienā pasaules valstī neievēl.

              Tendence spundēt aiz restēm par tekstiem pret imigrantiem ir dranķīga, bet tā nav ES kompetence – ja paskatāmies, tad notiek tikai valstīs, kur jau tā ir liberāla imigrācijas politika- un tā sanāk vietējās, nacionālās varas kritizēšana (UK, Zviedrija utt.).

              Vyss. No viena PSRS dzimuša buržuāziska nacionālista citam.

  9. https://cgrozev.wordpress.com/2015/01/28/does-putin-have-the-nato-codes/

    Ko tas nozīmē ? Es pārāk labi angliski neprotu ,bet cik izboksterēju , jaunais Grieķijas aizsardzības ministrs čupojas ar Krieviju. Aizbraucis kā ……., pazudis uz laiciņu , un atgriezies kā aizsardzības ministrs.

    Pēc manām domām , Krievija , Grieķijas veidolā tādu Trojas zirgu uztaisijuši ,ka sekas vēl mēs neapzināmies.

    Sagaidu līgumus par ieroču pārdošanu starp Grieķiju-Krieviju.

    • Ieroču pārdošana tuvākajā laikā nebūs.
      Mērķis ir destabilizēt ES ar spekulācijām par Grieķijas aiziešanu no eirozonas un atteikšanos atmaksāt parādus.
      Kā arī ES sankciju pret Krieviju bloķēšana.

      • krievi jau labu laiku tirgo grieķiem ieročus. Grieķi vēl nav neko paziņojuši un neko bloķējuši, vienkārši nav pievienojušies.

        До начала финансового кризиса 2009 года Греция осуществляла масштабные закупки российских вооружений. Фактически она была единственной страной НАТО, которая успешно развивала военно-техническое сотрудничество с Москвой. Первый крупный контракт на закупку российской техники был заключен в 1998 году.С этого времени российские предприятия поставили греческим вооруженным силам десятки зенитных ракетных комплексов “Тор-М1” и “Оса-АКМ”, противотанковых ракетных комплексов “Корнет”, комплексов управляемого артиллерийского вооружения “Краснополь-М1”, три современных десантных корабля на воздушной подушке типа “Зубр”. В 1998-2001 гг. совокупный объем экспорта российских вооружений и военной техники в Грецию составил 1,1 млрд долларов, а в 2002-2005 гг. превысил эту сумму. На острове Крит дислоцирована доставленная с Кипра зенитно- ракетная система С-300.

        В 2008 году правительство Греции приняло решение о приобретении 420 российских БМП-3 на более чем 1,2 млрд евро, однако оно так и не было реализовано. Министерство национальной обороны страны также неоднократно обсуждало с РФ вопрос о закупке запчастей, а также ракет и снарядов ко всем российским системам вооружений, которыми обладает Греция, включая ЗРС С-300.

        В последние годы из-за кризиса и необходимости выплат по огромной госзадолженности Афины резко сократили закупки вооружений. Как сообщил в 2012 году Стокгольмский институт исследования проблем мира /СИПРИ/ в своем докладе о мировой торговле оружием за 2011 год, военный импорт сократился с 2002 по 2011 год на 18 проц. Если в период 2002 года страна занимала 4-е место в мировом списке импортеров, то в 2011 году она откатилась на 10-е место.

        Греческие СМИ отмечают, что визит Шойгу в Афины состоится за неделю до запланированных первых учебных стрельб ЗРС С-300 на Крите.

        • Gaisa aisardzības sistēmas tika nopirktas pirms krīzes, kad vēl grieķi uz burbuļa dzīvoja. Tieši pirms krīzes bija sarunas par 500 BMP-3 kkm iegādi. Tagad tas pagaidām nav reāli.
          Nav pievienojušies – tas ir sākums tiem mērķiem ko es jau minēju.

    • Batkam nav ar ko karot pret Krieviju, jo armija visdrīzāk pavērsīsies pret viņu pašu.
      Ja Baltkrievijā situācija pasliktināsies, tad scenārijs būtu militārs apvērsums, un Lukašenko tiktu apsūdzēts par valsts līdzekļu piesavināšanos.
      Tadā gadījumā neviens nepretotos, jo vienīgā alternatīva pro-rietumnieciskā opozīcija ir aktīvi nīdēta arā visus Lukašenko valdīšanas gadus un vai nu atrodas cietumā vai trimdā Polijā/Lietuvā.

        • Visdrošākais kremļa COA – aizturēt Baķku Maskavā pie tribīnēm pēc 9.maija parādes par “srakanā laukuma piegružošanu”. BY neviena kuce nenoraustīsies. Jāsūta telegrammu, lai nebrauc…

          • By varbūt ne, bet ASV. EU un pat ķīnīzeri gan. nerunājot par kazahiem. tad jau labāk lidmašīnas avārija – līķi augšām necels – meklēs kompromisus un pētīs melnās kastes.

        • sarežģīti izskaitļot Ukrainā karojošo baltkrievu daudzumu, bet ka tur ir grupas vai veselas vienības, kas ir kārtīgi izostījušās pulveri, tas nu būtu skaidrs.
          Interesanta būs rekcijas ja Batku tiešām gribēs gāzt, tad nu var sanākt tāds neliels nesmukums, ka šie baltkrievi Batkam būs jāaicina mājās, lai aizsargātu tēvzemi.

    • “ha tad laikam Batka gatavojas karam ar Huilu vai varbūt jau notiek slēptā veidā” – bet varbūt slēptā atklātā notiek specoperācija, kuras mērķis ir, lai mēs noticētu, ka BY ir sliktas attiecības ar RU ? 🙂

      • nu bet kā lai es zinu, man mobīlajā nav viņa numura lai pa tiešo pazvanīt un pajautāt, ko viņš tur ņemas 🙂

        • Прием граждан и представителей юридических лиц в резиденции Президента Республики Беларусь осуществляется ежедневно (кроме субботы и воскресенья) с 8.00 до 17.00 (перерыв на обед с 13.00 до 14.00), по адресу: г. Минск, ул.Кирова, д.43.

      • Ja godīgi, ja valsts nesāks rīkoties proaktīvi un agresīvi šādu te iedīgļu likvidēšanā, tad to darīs tauta!
        Nevajag sevi mānīt, šādas lietas letiņi necietīs, kritiskā masa ir sasniegta un daudz vairs nevajag, lai tie paši latgaļi norautos no ķēdes un sāktu šitos visus separastu ideju atbalstītājus spraust uz mietiem, klusiņām, pa vienam, Latgales mežos…

          • Ar to arī apsveicu, bet tādas runas klīst apkārt jau labu laiku, ar trollingu vai bez, sūdi būs milzīgi un nekontrolējami, ja kāds tai galā izdomās sepirdoties. Un tā lavīna gāzīsies pāri separpistu tukšajām galvām un viņu draugiem troļļotājiem, to jau vate neapjēdz, domā ka Huilo Zalupevičš nāks palīgā.

  10. par upd1. zaļie cilvēciņi – tas vairs nav stilīgi. visi viņus gaida. kopējas RU-BY mācības BY teritorijā, kuras beidzas ar militāru puču – tas būtu stilīgi :-D.

  11. Filmas uzņemšana ir svarīga mums – karavīriem un zemessargiem. Tas ir VB kultūras sadaļas jautajums

    • Tas labi, bet ne gluži tēmā šoreiz trāpīji :)!
      Filmu turpinās veidot, pie tam, izskatās, ka ap 400’000 šī gada laikā būs saņēmusi, tā ka viss OK.
      Režisoru izbrāķēja autordarba mantiniece, režisors esot pārāk tālu no grāmatas atgājis un tāpēc sadarbība neizvērsās plašāk.

Leave a reply to Hmm Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.