https://www.youtube.com/watch?v=Dj7RKTfknH0#t=386
vara bungas: tik un tā nav skaidrs, ko UA BS ĢŠ plānoja darīt Debalcevas kabatā. Uzsākt uzbrukumu Doņeckai? Par maz spēku. Veikt placdarma noturēšanu? Tad kādēļ DA flangs vaļā un apgādes ceļi neaizsargāti? Nokausēt pretinieku un organizēti atkāpties? Nedaudz ticamāk…
Ziema beigusies +- kā plānots, bet vasara būs karsta.
UA eksperta Butusova dati par zaudējumiem, kas iegūti aptaujājot apakšvienību komandierus:
«128-я горно-пехотная бригада – 30 погибших, 4 пропало без вести, 2 попало в плен. Судьба не менее 10 военнослужащих в настоящее время неизвестна.
25-й отдельный мотопехотный батальон «Киевская Русь» – 17 погибших, 1 пленный.
40-й мотопехотный батальон 17-й танковой бригады – 21 погибший, 91 пленный. Судьба примерно 10 бойцов остается неизвестной.
101-я бригада охраны Генерального штаба – 26 погибших, 5 пленных.
13-й мотопехотный батальон 1-й танковой бригады – около 30 погибших, 6 пленных.
30-я механизированная бригада – 22 погибших, 76 раненых. Количество пленных не установлено.
Харьковская бригада Нацгвардии – 4 погибших, 2 в плену, 3 пропало без вести.
3-й полк спецназа – 3 погибших, 3 в плену, 2 – пока неизвестно.
Батальон Нацгвардии «Донбасс» – 9 погибших, 15 раненых.
Сотрудники МВД – 1 погибший.
Чеченский добровольческий батальон имени Джохара Дудаева – 1 погибший».
Nav datu: 55-я артиллерийская бригада, батальона Нацгвардии имени Кульчицкого, батальон МВД «Львов»
UPD1
UPD 3 [..] Общие цифры боевых потерь ВСУ за 2014 год составили 78 танков, 236 БМП, 15 РСЗО – реактивных систем залпового огня, 34 САУ, 22 легких и 20 тяжелых буксируемых гаубиц. Большая часть бронетехники была уничтожена не в прямом бою – а расстреляна российской артиллерией на позициях, которые подвергались безнаказанным ударам в течение двух месяцев, а также оставлена и уничтожена в результате повреждений.[..]
Šajā sakarā ir ļoti daudz interesantu jautājumu atbildes uz kuriem, laikam, varam iegūt tikai tieši no plānotājiem..kas tā kā maz ticams.
Tomēr par šo tēmu tieši šovakar izdevās palasīt pāris rakstu, kas tomēr raisa pārdomas un sniedz versijas par varbūtējiem nodomiem, iemesliem, sasniedzamajiem mērķiem:
http://hvylya.net/analytics/politics/o-provale-zimnego-nastupleniya-rossii-v-kontekste-srazheniya-za-debaltsevo.html
http://hvylya.net/analytics/politics/voyna-na-vostoke-ukrainyi-i-mirotvortsyi-pazl-slozhilsya.html
Te nu ne tikai Ukrainai ir problēmas šajā sakarā:
“Для большей ясности определю формат «идеальной Украины» с точки зрения Путина. Итак, это страна:
с неэффективной и энергозатратной экономикой – то, что наблюдаем теперь
с расколотым обществом, склонным к «региональному патриотизму» и периодически возникающими социальными и/или межнациональными конфликтами
с отсутствием единой элиты. Идеальный вариант – множество «национальных», «региональных» и других групп
в которой как результат вышеперечисленного широко распространена коррупция, а уровень эффективности работы госаппарата стремиться к нулю
в которой в силу указанных выше факторов население не доверяет любым государственным институтам
которая, несмотря ни на что всё же остаётся относительно платёжеспособной.”
Putins šādā veidā cenšas turēt grožos arī Baltijas valstis, tiesa, lielākais trumpis ir LV un EE vateņi-balsotāji par SC, kā arī energoatkarība.
Gluži kā par mums, domāju, ka pēdējos mēnešos mēs šādus tekstus arī esam dzirdējuši savā virzienā, pareizāk sakot, mūsu “gudrās galvas” visās iespējamās sarunās ar mūsu partneriem ES un NATO:
“Тем более, что западные партнёры уже едва ли не открытым текстом заявляли, что устали от «речей про реформирование». И, как в том же Давосе дали понять правительству: «Будет работа – будет поддержка, будет трёп о работе — загибайтесь сами». ”
Abos rakstos diezgan vienkāršā valoda un loģiski izklāstīti iemesli, kādēļ Porošenko turēja to Debaļcevas katlu tik ilgi vaļā.
Cita lieta, kā notika atkāpšanās, cik organizēti tur uz vietas viss notikās un vai tiešām to amerikāņi pret-artilērijas radaru ukraiņi tur atstāja?
Arī munīcijas un ieroču kalni, kuri palika neiznīcināti, ja nav vates dezinformācija un propoganda, tad tomēr tā atkāpšanās nebija noslīpēta, no sērijas ne smuki cīnīties, ne nesmuki izdzīvot tur daļai nesanāca.
Bet nu jā, viss tas šķietamais bardaks, tur prasās daudz un detalizētas atbildes!
Uz karstām pēdām nekas prātīgs nesanāks, jāļauj “nostāvēties”
Piekrītu, bet nu Kremlis tāpat centīsies uzkurināt kaut kādas provokācijas no savu titušku puses lai censtos inscinēt Maidanu 3.
Domāju, ka nesanāks, ja Porošs noturēs buru.
Veči arī saprot, ka tagad plūkties savā starpā nav īstais laiks. Bet pēc kara, paredzu lielas razborkas un pat apsūdzības kara noziegumos it īpaši pret brīvprātīgo bataljoniem.
Nu, galvenais tad neļaut Kremļa spalvainajai rokai tur ielīst, ceru, ka ukraiņu jau nu tik gudri būs, lai visu tā kārtīgi izdarītu un saprastu, ka ar savām darbībām var izdarīt arī lāča pakalpojumu. Pie kājas, ko tur starptautiskā sabiedrība domās vai teiks, kad valsts būs nostājusies kā uz neatkarības kājām, tā uz ekonomiskajām, tad arī varēs sākt raganu medības.
Kurš normāls cilvēks vēlas sev blakus svētuli, kurš norāda uz visām tavām morālajām un citām nebūšanām 😄
Vai varas nomaiņa no brīvprātīgo bataljonu puses 🙂
Mana dzīves un pētījumu pieredze rāda, ka passionārie “brīvprātīgo bataljoni” VIENMĒR ir kāda politiskā spēka instruments, kuru utilizē, kad darbiņš (kā likums netīrais) ir padarīts. Semenčenko, Jarošs, Bereza, uc harizmātiskie, ja netiks likvidēti, tiks pārpirkti vai sakompromitēti, iespējams tas jau ir noticis.
re, jezga ap Semenčenko jau sākusies.
upd
vēl viens upd: http://inforesist.org/press-sekretar-facebook-stranicu-donbassa-slomali-semenchenko-kombat/
Nu re kā, tiešām cenšas nomelnot uz pilnu klapi, lai pat šķietami oficiāli un ar preses relīzēm :)!
Mūsu bruņotajos spēkos ietu vēl trakāk. Pat tagad miera laikos štābi vāji orientējas, kas notiek vienībās. Aizklapētu tos uz pāris mēnešiem vienības pat nepamanītu. Jebkurā gadījumā tas neietekmētu vienību attīstību nekādā veidā. Proporcija attiecībā pret štāba dienošiem karavīriem un “uz zemes” vienkārši ir drausmīga. Štābi uzblīduši līdz nemaņai. Ja apvienotais štābs vāras savā sulā un īpaši netraucē apakšu, tad krievu armijas pulkveža L.Kalniņa ZS štābs vēl piedevām ar savām un bosa stulbībām neļauj apakšai strādāt (vismaz tiem kuri to vēl vēlās).
Augstākie komandieri lēmumus nespēj pieņemt pat elementārās un vienkāršās lietās (izņemot “politisko uzstādījumu” lauciņā). Ja patiesi kaut kas reāli jādara, tad to izvelk kapteiņu, un vēl kāda majora līmenī.
Štābos sieviešu īpatsvars drīz pārsniegs vīriešu. Laikam ģenerāļiem ir ļoti nepieciešams, lai pēc iespējas vairāk “karavīru” viņus dievinātu un pielūgtu tikai par to ka ir ģenerāļi. Kopumā pieņemu ka mūsu armijā katra piektā ir sieviete. Tas tīri vizuāli.
Mobilo telefonu sērga mācībās joprojām nav novērsta!!!
Bail pat iedomāties, kas notiks ar mūsu karavīriem, ja kāds iedomāsies pretoties. Štābu darbībā pārsvarā dominēs cirka elementi. Tas būs komiski un vienlaicīgi traģiski – par šodienas nihilismu karavīri maksās ar savām dzīvībām. Armijai bez naudas ir tik daudz ko darīt, bet tā vietā gudra vāvuļošana bla, bla līmenī.
Kas attiecas uz Ukrainu viņiem pietika drosmes uzsākt karu ar Krievijas diezgan vāji slēpto agresiju. Varbūt vēl pašā sākumā viņi to nesaprata, bet tagad viņi to skaidri zina, kas ir viņu patiesais ienaidnieks un ar ko viņiem ir darīšana un viņi pretojas kā māk un var. Tiesa šīs antagonistiskās attiecības starp štābiem un kaujas vienībām ne pie kā laba nevar novest.
Ukrainas vadībai tagad steidzamā kārtā būtu nepieciešams veikt šādas darbības šāda prioritāšu kārtībā:
1) Armijas vadības maiņu. Pietiekami ilgs kaujas periods ir pagājis, lai varētu pateikt kurš ir kurš.
2) Uzticības atjaunošanu starp štābiem un apakšvienībām. Šis punkts varētu būt kā sekas pirmā izpildei.
3) Jādabū amerikāņu ieročus. Pie esošās lietu kārtības es amerikāņu vietā to nedarītu. Pārāk neefektīva ir pašreizējā ukraiņu armijas vadība. Tās lēmumi vai nelēmumi ir grūti izskaidrojami no kaujas vadības racionālā viedokļa.
Pārējo ukraiņu karavīri izdarīs paši. Par to man nav ne mazāko šaubu. Ja var šādos apstākļos tik sekmīgi karot pret krievu armiju, tad viņiem ir iekšās.
Ja ir tā, kā raksti, atkārtošos: reiz jau minēju, ja vadības līmenī ir tādas problēmas, papildus finansējums bez pilsoniskās sab-bas kontroles pazudīs kā caurā sietā. ZS gadījumā jāveido fonds vai fondi, ar kuru palīdzību apgādāt konkrētas vienības pa tiešo.
Līdz 2007. bija tā kā V raksta, nekas nav mainījies.
Atcerēsimies ka sākotnēji ZS faktiski bija NVO, ko vēlāk pieskrūvēja pie NBS, lai zolīdāk izskatītos NATO !
1993.gadā – “Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums.”
2010.gadā – “Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.”
Doma par fondiem, kas finansētu rezultātu un kontrolētu finansējuma izlietojumu, nav slikta, ja vēl būtu, kas tos fondus uzpilda. Kalniņa likvidēto Izlūku mācību centru Dobelē savulaik līdzfinansēja ārzemju latvieši, bet tas netraucēja to iznīcināt. Politiska griba kko sakārtot ir obligāts priekšnosacījums visām iniciatīvām, citādi nekas nesanāks.
Visu, ko likvidēja, likvidēja mūžīgā miera, nulles apdraudējuma un BS starptautiskās specializācijas, pēc tam sv. Fiskālās Stabilitātes vārdā. Tagad kurmjiem nāktos pamatot.
Nav fonda – nav ko uzpildīt, nav publikas skaidra pieprasījuma – nav politiskās gribas, tikai tik, cik vajadzīgs, lai priekšniecībai NATO atskaitītos.
“Bail pat iedomāties, kas notiks ar mūsu karavīriem, ja kāds iedomāsies pretoties.”
– Jā, taisnība. Un tas arī ir iemesls, kāpēc daudzi domājoši un patriotiski cilvēki neiesaistās ZS – nevēlas LR formās ietērptu ienaidnieka aģentu vadībā kļūt par bezjēdzīgu lielgabalu gaļu (neglīti mirt) .
Bet ja man tiešām veiksme uzsmaidīs
Un oberleitnants mīnu laukā dzīs
Tad foto mans un arīdzan mans vārds
Tiks melnā rāmī presē nodrukāts
tā ir gaumes un sirdsapziņas lieta. tad ir jādomā ko vietā.
vajadzētu domāt, jo sirdsapziņa saka, ka jātiek valhallā, bet saprāts, ka nebūtu labi to darīt bez atdeves
😀
Nupat uzdūros šādam. Varētu gribēt, lai DP izrāda interesi par komentētāju un čomiem:
Alternatīva ir palikt savā vietā. Ukraiņi iet, neskatoties uz to visu, kas notiek varas un armijas elitē un arī mums jāiet. Tikai ukraiņi kara laikā cenšas kārtot savas lietas. Mums vēl ir iedots laiks, lai ko mainītu. Un no katra ir atkarīgs no tā kādi mēs būsim, kad pienāks brīdis, kas visu liks pa vietām.
Par ukraiņu bruņutehnikas rūpnīcām:
https://plus.google.com/101775165533758328793/posts/6RR8mbPcTGJ
Kāda RU “neatkarīgā” eksperta vērtējums. Ne tikai par Ukrainu:
http://www.the-village.ru/village/city/city-news/176731-army
Neviens jau viņiem neteiktu,ka dodas karot ,kur nu vēl mērķi , tā tak ir ?
https://www.youtube.com/watch?v=GjLSc4iNFeI Gan jau uz mācībām, izskatās baigi jauni.
pilngadīgie. kontraktu uzspieda, bet tam vairs nav nozīmes. tie, kuri izdzīvos būs labi karotāji.
Nu tad lai 1 no 100 izdzīvo, pārējiem urlām lai vieglas smiltis un raits atpakaļ ceļš uz rašku 300tā statusā.
Izkraujas Belgorodā, došoties uz Kijevu
https://mobile.twitter.com/DajeyPetros/status/569582303023910912
nedaudz aizdomājos Debaļcevas “kabatu” vai “katlu” (kā nu kuram labāk patīk). No Debaļcevas līdz Svetlodarskai t.i. tur kur mēģināja noslēgt ielenkuma loku ir apm. 20 km Līdz ukraiņu pilnībā kontrolētajai Artemivskai 45 km no Debaļcevas. “Kabatas” platums 10- 20 km. Pēc Porošenko teiktā no “kabatas” veiksmīgi atkāpās apm. 2500 karavīri (separātisti apgalvoja, ka ir ielenkuši apm. 8000 ukraiņu karavīrus).
Es iedomājos tādu kauju Latvijā piem. Cēsis līdz Stalbei apm. 20 km, Cēsis – Limbaži 45 km. Mēs varētu izcīnīt līdzīgu kauju? Mums būtu 2500 karavīri ko iesaistīt kaujā + vēl kaut kāds skaits kuri nodrošina apgādi?
Atbilde ir “nē” uz visiem apakšjautājumiem. 1.Karavīru skaits – teorētiski NBS vajadzētu spēt savākt 2500+ karavīrus, bet praktiski tas nozīmētu iesaistīt vienā kaujā VISAS kaujas spējīgās vienības, kas nav reāli, ja ir vēl kādi citi uzdevumi. 2. NBS nav haubiču artilērijas un raķešartilērijas sistēmu, kas konkrētajā Debaļcevas gadījumā bija galvenais abu pušu ierocis. Tuvcīņas un pat strēlnieku ieroču apšaudes bija retums.