Vāze

[..] CEOs and other top officials must set a clear tone of risk appreciation from the top and reinforce the seriousness of the issue with their own actions. It values dissent and warnings and treats those who provide them as prized institutional assets. It imposes accountability for risk management, punishing those who fail to achieve it — no matter how favored they may have been. And it is built around open and shared risk assessments, ensuring a constant dialogue throughout the firm, and making sure that risks don’t become submerged under layers of assumption or wishful thinking.[..]

v[..] Augstākā līmeņa vadītājiem skaidri jādeklarē, ka vadība novērtē brīdinājumus par riskiem un jāpastiprina šā paziņojumu nopietnību  ar darbiem. Tas piešķir vērtību citādi domājošo brīdinājumiem un liek izturēties pret viņiem kā pret vērtīgu institucionālu resursu. Jāsadala atbildību par risku vadību un jāsoda tos, kuri ar to netiek galā, neatkarīgi no tā cik pozitīvi viņi tika vērtēti agrāk. Tam visam jānotiek reizē ar atvērtu un plašu risku ianalīzi, nodrošinot iestādē nepārtrauktu dialogu un neļaujot riskiem tik apraktiem zem pieņēmumu un vēlējumu slāņa.[..]

Michael J. Mazarr, senior political scientist at the RAND Corporation and associate director of the RAND Arroyo Center’s Strategy, Doctrine, and Resources Program.

varabungas: Būtu jānopērk grīdas vāzi, jēigravē šos viedos vārdus un jāuzdāvina… kam? Ar vienu vāzi nepietiks 🙂