No robežas līdz SPB 310 km


kurg

klikšķināms

avots

vara bungas: Nekas jau nav mainījies, iegansts karam joprojām mērams kilometros līdz…  Tādēļ mums jāseko līdzi ne tikai tiem procesiem, kas notiek “deguna galā”, bet arī daudz lielākā attālumā no Mildas.  Piemēram, Arktikā. Lielvalstu konflikts, kas sāksies tur, var negaidīti atspēlēties šeit, jo latviešu dzīvošana pie dzintara jūras, kā daži uzskata, ir greznība nevis ikdienas nepieciešamība.

Pa to laiku Somijā rīkojas apdomīgi un savlaicīgi, turklāt viņiem ir 900 000 rezerves karavīru,  kamēr LV murgo par “viedo” un “kolektīvo”…

In Finland, 900,000 reservists will receive a letter “On problems of war”, which refers to the actions to be taken in the event of war with Russia, the newspaper Helsingin Sanomat.

11 domas par “No robežas līdz SPB 310 km

  1. Mjā, kaut kā dīvaini, mūsējie turpina kladzināt, ka draudu nav(naudas nav), bet turpina celt bibliotēkas pa 250 miljoniem eiro, karavīru skaitu “viedi” noplicina un netaisās nemaz kaut kā reāli celt.
    Runas par 2000 karavīru un 4000 papildus zemessargu kaut kā šķiet nereālas, jo īpaši līdz 2018.gadam, kurus te dažs labs nolicis kā plānoto izpildes termiņu!

    Un ko tad somi, visus šos gadus tīri labi pārtikuši dzīvojuši, naudas daudz, labklājība augsta, laikam aiz gara laika, aiz neko darīt viņiem teju miljons rezervistu un tiek modernizēti bruņotie spēki?

    Nu nevar saprast, tādi paši muļķi, kā Šveicē, ko viņi vispār saprot no kara vešanas mākslas?! Nu nemaz nav VIEDI!

    • vai nu resns trollings (ticamāk), vai nu strauja kursa maiņa. C’mon kā tad būs ar Duginu, Hantingtonu, Glazjevu utt? Jāsāk būtu ar “надо отложить рупоры пропаганды” 🙂

      • Marijus Laurinavičs Tevis minēto trollinga rakstu uzskata par nopietnu signālu: http://en.delfi.lt/opinion/opinion-the-russians-are-coming-to-occupy-the-baltic-states.d?id=67841870#ixzz3YhN845EJ

        I will argue that Ishchenko’s analysis, which was made public, is not some absurd blather by a small-time analyst (as many in the West and the Baltic states probably think), but rather a consequential first step in Russia’s political preparation for aggression against Lithuania, Latvia and Estonia.
        I’d like to emphasise that were this just one more public threat by the likes of Vladimir Zhirinovsky to sweep the Baltic states off the face of the earth, I would not lose any sleep over it nor waste time to try to explain my take on the present danger.
        ..
        To return to Ishchenko’s piece itself, it is important to note that his analysis is a herald of a campaign very similar to the one that preceded the attack on Ukraine. Deducing from this pattern, we should expect to see more analyses like that appearing on public platforms, after which Putin will receive a classified policy paper on his desk, drafted by some Russian strategic research institute or a thinktank, with an authoritative analysis urging to take tangible action – much like in the case of Crimean annexation or aggression in eastern Ukraine.
        ..
        Such conspicuous disregard for NATO’s security guarantees under Article Five, something that has been much talked about in the West (and I personally do not doubt them), serves only to confirm my oft-expounded argument that as long as NATO’s guarantees are not backed by adequate deployment of troops and weaponry, they will not be taken seriously in Moscow.
        Quite the opposite – Ishchenko’s analysis suggests that at least those groups of the Russian elite that nurture bellicose plans regard the Western powers as not strong or decisive enough to ever dare to defend the Baltic states. Especially in the face of a threat of nuclear stand-off with Russia.
        Therefore bearing in mind that political preparations for aggression against the Baltics – or at least political struggle within Russia’s power groups over it – have already started, the only way to truly guarantee security of Lithuania, Latvia and Estonia and prevent a serious challenge to the very existence of NATO is to urgently deploy allied forces sufficient not just to deter Russia, but to actually defend the Baltic states.
        Estonian President Toomas Hendrik Ilves’s recent public statements should be viewed in precisely this light: he said that symbolic NATO presence in the Baltics and political guarantees of Article Five were no longer enough.
        Meanwhile the Baltic states themselves must insist in a united and loud voice on the necessity to deploy abundant and well-armed allied forces on their soil – at the same time as they mobilize their own resources in proportion to the seriousness of the present situation.
        —-
        Marius Laurinavičius is senior analyst with the Vilnius-based Eastern Europe Studies Centre.

        http://en.delfi.lt/opinion/opinion-the-russians-are-coming-to-occupy-the-baltic-states.d?id=67841870#ixzz3YiBoINV0

        • Ischenko ir odiozs. Raksts arī. Bet laiks, kad varēja iztikt ar profilaktiskiem pasākumiem tiešām ir cauri. Ņemot verā ka Baltijas valstis saviem spēkiem ir neaizstāvāmas pēc definīcijas un mācību kontingentu rotācijas ir tikai plāns, bet dārgs ielāps, vienīgais loģiskais risinājums ir normālas ārvalstu vienības (!) pastāvīga izvietošana, kam traucē RU-NATO pamatakts pareizāk sakot tā iterpretācija. Ilves saprot to tā, kā saprot un Putins arī. Vārds NATO (2014.aprīlis):
          Pamataktā NATO vairākkārtīgi pasvītro, ka „esošajā un paredzamajā drošības vidē Alianse veiks savu kolektīvās aizsardzības uzdevumu un pārējās misijas, nodrošinot vajadzīgās savstarpējās spēku savietojamības spējas, integrāciju un militārās klātbūtnes pastiprināšanas spējas,

            un nevis ar būtisku papildu kaujas spēku pastāvīgu izvietošanu

          . Attiecīgi, būs nepieciešama piemērota infrastruktūra, kas būtu samērojama ar iepriekšminētajiem uzdevumiem. Šādā kontekstā militārās klātbūtnes pastiprināšana varētu tikt veikta, ja nepieciešams, aizsardzības gadījumā pret agresijas draudiem un miera atbalsta misijās, kas saskan ar ANO Statūtiem un EDSO vadošajiem principiem, kā arī mācībās, kas atbilst adaptētajam Līgumam par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (Treaty on Conventional Armed Forces in Europe – CFE), Vīnes Dokumenta nosacījumiem un savstarpēji saskaņotiem caurskatāmības pasākumiem”. NATO patiešām ir atbalstījusi militārās infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, gaisa spēku bāzēs valstīs, kas pievienojušās Aliansei, atbilstoši militārās klātbūtnes pastiprināšanas un mācību vajadzībām.

            Tomēr vienīgie kaujas spēki, kas pastāvīgi izvietoti jauno dalībvalstu teritorijās, ir šo valstu pašu bruņotie spēki

          .
          avots

          Līdz ar to redzam, ka vismaz pirms gada NATO negrasījās interpretēt aktu tā kā to piedāvā Ilvess. Šo dokumentu RU tagad arī bāž acīs. Ar RU nesaskaņota kontingenta izvietošana Baltijas valstīs var nevis uzlabot, bet pasliktināt stāvokli. Es varu iedomāties, ko nozīmē NATO vienoties un pienēmt šādu lēmumu pat tikai iekšēji. Mums nav visas tās informācijas, kas ir NATO rīcībā, tādēļ atliek vērot un pieprasīt, ko mūsu AM/ĀM arī dara. Varbūt vajadzētu to darīt skaļāk, bet mūsu vēl esošais prezis nesen Ādažos runāja tieši pretējo. Tāds perdimonokls sanāk…

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.