Uzdošu stulbu jautājumu, vai mums tas kaut ko būtiski izmainīs? Man šis solis vairāk saistās ar spiediena izdarīšanu Ukrainas kontekstā, nekā kādu būtisku ieguvu Baltijas valstīm.
Manuprāt, mums pašiem vairāk būtu jāskatās, ko mēs paši varam darīt lietas labā – OMD, Baltijas armija, resursu unifikācija, utml., jo situācija var strauji mainīties pēc ASV vēlēšanām (senāta un prezidenta).
Bāze vai izmainīs? Ja pieņemam, ka LV ir militāro spēju deficīts (un tāds ir), ko nepieciešams novērst 1-3 gadu laikā, tad kompensēt to var divos veidos a)ļoti strauji attīstoties (karš ir labs stimuls UA, bet mums neder) vai b)importējot to, ko vajadzēja pašiem uzbūvēt 20 gadu laikā, tātad jāaicina svešas bāzes. Cita ceļa nav. No pirmās mācību rotācijas dienas bija skaidrs ka tas ir nenormāli dārgs pagaidu risinājums, ko aizstās vai nu ar neko (čau rasma) vai ar permanentu klātbūtni. Kāda starpība pa lielam jeņķiem kur rezidēt IT vai LV, ja ar RU vienosies.
Tā mēs nopērkam laiku reformām, kuras tagad mudinās arī tie, kuri šeit rezidēs. OMD Graube neatbalsta, Baltijas armiju neatbalsta politiķi (zaudēs ietekmi uz naudas dalīšanu), resursu unifikāciju neviens i tagad netraucē veikt.
Bāzes nav spiediens uz RU, Rietumi tās negribēja kamēr RU nesāka celties no ceļiem.
“Bāze vai izmainīs? Ja pieņemam, ka LV ir militāro spēju deficīts (un tāds ir), ko nepieciešams novērst 1-3 gadu laikā”
Manuprāt, deficīts ir jānovērš tagad vai arī cik ātri vien iespējams, nevis pēc N gadiem! Lieta uz ko es cenšos vērst uzmanību ir tā, ka mēs paliekam atkarīgi no 1 konkrēta partnera – ASV. Ja kaut kas notiek ar viņiem, mums ir dziļa p.. .
“OMD Graube neatbalsta”
Ja runājam atklāti, tad manuprāt, Graube neatbilst ieņemamajam amatam, jo ir nepieļaujami daudz neizdarību NBS. Sākot ar tuksnešu uniformām, beidzot ar mācību munīcijas “teātri”. Pārāk prātīgi nebūtu viņu atlaist no NBS, tāpēc pietiktu ar pazemināšanu pakāpē.
“Baltijas armiju neatbalsta politiķi (zaudēs ietekmi uz naudas dalīšanu)”
30. gadu deja vu.
“Bāzes nav spiediens uz RU, Rietumi tās negribēja kamēr RU nesāka celties no ceļiem.”
Ticēšu uz vārda. 🙂
Es domāju ka esmu viens kapteinis Obviousity, bet nu redzu ka mēs jau esam grupa.
– jā, mēs esam atkarīgi no viena megapartnera un ja kas ar viņu notiks mums ir P.
– spēju deficītu ko krāja 24 gadus gada/divu/trīs laikā nenovērsīs pats velns. Es agrāk nevarēju saprast kādēļ krievi saka “vojennoe stroitelstvo”, kas nebūt nenozīmē kazarmu celtniecību, jo tā ir pakāpeniska, rūpīga, dārga, lēna militāro spēju krāšana daudzu gadu garumā. Armiju būvē, to nevar nopirkt gatavu katrā gadījumā ne par mūsu naudu.
– G apstiprināja uz 3.termiņu (kas vispār nav pieņemts) tādēļ, ka viņš līdz šim talantīgi muldēja par viedo aizsardzību, būvēja potjomkina sādžas un sedza ar savu pakaļu lielo finansēšanas trūkumu. Ja kāds Saeimā jautā “kā tur mūsu armija?”, te uzreiz no krūmiem atskan “stīīīīprinam”!”. “Naudu vajag?”. “Neeeee”. Tieši tas ko visi grib dzirdēt.
Intereses pēc paskatījos Visu Latvijai pašu pirmo programmu par aizsardzības tēmu uz 2006. gada vēlēšanām. Diemžēl negalvoju, ka pati pēdējā versija, bet pašam palika interesanti 🙂
________________________________________-
VALSTS AIZSARDZĪBA
Latvija nekad nav pieteikusi karu kaimiņvalstīm un nav okupējusi svešas teritorijas. Esam miermīlīga valsts. “Politiskās tuvredzības” dēļ 20. gadsimtā mūsu karavīri pasaules apbrīnu un cieņu par savām kaujas spējām izpelnījušies, karodami svešās armijās un zem svešiem karogiem. Kas nebaro savu armiju – drīz baros svešu!
Latvijas armijai jāspēj pilnvērtīgi iekļauties NATO sastāvā un nodrošināt Latvijas suverenitāti. Bruņots vīrs katrā sētā ir valsts iekšējās stabilitātes un suverenitātes garants.
VALSTS AIZSaRDZĪBAS PAMATPRINCIPI
1. nodrošinājumS normatīvajos aktos
1.2. Mēs atbalstām Latvijas dalību un atbilstību kolektīvajai aizsardzības sistēmai – Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tajā pašā laikā saglabājot totālai aizsardzībai nepieciešamās spējas un attiecīgi pilnveidojot normatīvos aktus.
1.3. Valsts pamatlikumā (Satversmē) jābūt iestrādātam principam, ka nevienai valsts amatpersonai nav tiesības parakstīt /pasludināt/ kapitulācijas aktu vai kādas teritorijas aneksiju bez tautas nobalsošanas, kuru organizē likumīgā vara bez svešu varu klātbūtnes Latvijas teritorijā. Balsošanā piedalās 2/3 no pilsoņu kopuma ar 2/3 balsu vairākumu.
1.4. Satversmē jānosaka, ka arī okupācijas gadījumā Latvijas teritorijā turpina darboties Latvijas likumi.
1.5. Valsts apdraudējuma gadījumā ikviena pilsoņa tiesības un pienākums ir iesaistīties valsts aizsardzībā atbilstoši savām spējām, tādēļ jānodrošina visu pilsoņu militāro pamatiemaņu apgūšana.
1.6. Valsts institūcijām jāatbalsta un jāpiesaista valsts aizsardzībai tās nevalstiskās organizācijas, kas savos Statūtos valsts aizsardzības /nemilitāros/ atbalsta risinājumus ir paudušas kā mērķi vai kā vienu no pamatuzdevumiem.
2. aizsardzības sistēma
2.2. Valsts aizsardzības sistēma /valstiskās pretošanās struktūras/:
2.2.1. Nacionālie Bruņotie Spēki (NBS);
2.2.2. Zemessardze (NBS rezerve);
2.2.3. specializētais (militarizētais) civildienests;
2.2.4. Aizsargi (palīgpolicija);
2.2.5. valsts civilās aizsardzības sistēma;
2.2.6. mobilizācijas sistēma – visi valstij pieejamie materiālie un finanšu resursi valsts apdraudējuma gadījumam;
2.2.7. Nevalstiskās pretošanās sistēmas struktūras (tauta):
2.2.7.1. organizētā (organizācijas) nevalstiskā tautas pretošanās;
2.2.7.2. neorganizētā (stihiskā) civiliedzīvotāju (tautas) pretošanās.
2.3. Pretošanās formas:
2.3.1. Vardarbīgā pretošanās (militārā un nemilitārā);
2.3.2. Nevardarbīgā pretošanās visdažādākajās formās.
3. AIZSARDZĪBAS Spēku veidi un funkcijas
3.1. Sauszemes spēki.
Profesionālais kodols dalībai starptautiskajās operācijās un sadarbībā ar citām valsts drošības struktūrām cīņai ar terorismu.
3.2. Jūras spēki.
Miera laikā robežu, tai skaitā jūras robežu, sargā robežsardze, Jūras spēki galvenokārt paredzēti atmīnēšanas darbiem.
3.3. Gaisa spēki.
Miera laikā nodrošina gaisa telpas kontroli, palīdzību meklēšanas un glābšanas darbos. Kara laikā nodrošina transportu mūsu vienībām NATO sastāvā.
3.4. Zemessardze kā NBS rezerve.
4. Tuvākie veicamie pasākumi (līdz 2011. gadam)
4.1. KOPĒJĀ AIZSARDZĪBAS SISTĒMA UN NACIONĀLIE BRUŅOTIE SPĒKI
4.1.1. Pakāpeniski (3-5 gadu laikā) palielināt aizsardzības finansējumu līdz 3-5% no Iekšzemes kopprodukta, ko izmantot tikai aizsardzības funkcijām – Aizsardzības ministrijai un Bruņotiem spēkiem.
4.1.2. Likvidēt tās Aizsardzības ministrijas (AM) struktūrvienības, kuras nelietderīgi dublē NBS štāba funkcijas. Izvērtēt NBS Mācību vadības pavēlniecības nepieciešamību kā Latvijas NBS nevajadzīgu struktūru.
4.1.3. Robežsardzi (arī uz jūras) pilnībā finansēt no Iekšlietu ministrijas budžeta.
4.1.4. Atjaunot Ādažu poligonu iepriekšējās robežās un iežogot to. Par neatļautu iekļūšanu poligonos noteikt kriminālatbildību.
4.1.5. Attīstīt ieroču, munīcijas un ekipējuma ražošanu Latvijā.
4.1.6. No valsts aizsardzības budžeta paredzēt ievērojamus līdzekļus zinātniskajiem pētījumiem, īpaši kopīgajās NATO programmās.
4.1.7. Uzlabot izlūkošanas un pretizlūkošanas darbu. MIDD (Militārās izlūkošanas un drošības dienests) nevajadzīgi dublē NBS štāba izlūkošanas pārvaldi, tam būtu jānodarbojas tikai ar pretizlūkošanu.
4.1.8. Nodrošināt NBS regulāras apmācības visos līmeņos – no vadības un stratēģiskās plānošanas līdz lauka kaujas iemaņām.
4.1.9. Uzlabot civilmilitāro sadarbību krīzes situācijās.
4.1.10. Pilnībā profesionalizēt Aizsardzības no masu iznīcināšanas (MIL) ieročiem bataljonu.
4.1.11. Izveidot NATO prasībām atbilstošu Sauszemes spēku brigādi.
4.1.12. Pilnveidot elektroniskās (pamata darbībai datortīklos) cīņas grupas.
4.1.13. Izveidot vienotu tuvcīņas sistēmu drošības struktūrās.
4.1.14. Jaunos virsniekus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā (NAA), vai kooperējoties ar pārējām Baltijas valstīm, taktikas jautājumos apmācīt līdz bataljona komandiera līmenim.
4.1.15. Instruktoru pamatkursā iekļaut vada komandiera līmeņa apmācību.
4.1.16. Nodrošināt visas militārpersonas un viņu ģimenes ar mājokli dienesta vietā.
4.1.17. Miera laikā bojā gājušo militārpersonu un specializētā civildienesta ierēdņu (arī zemessargu un aizsargu, kuri gājuši bojā pildot dienesta pienākumus) laulātajiem piešķirt mūža pensiju konkrētā karavīra (ierēdņa) algas apmērā, ievērojot laikā gaitā noteiktus algas paaugstinājumus. Bērniem nodrošināt pabalstu iztikas minimuma līmenī līdz patstāvīgas dzīves uzsākšanai iegūt izglītību vai izglītības iegūšanai, bet ne vēlāk par 25 gadiem.
4.1.18. Tām personām, kuras ir cīnījušās pret okupācijas varām nacionālo partizānu (mežabrāļu) rindās, izmaksāt atbilstošu karavīra amatalgu par visiem pretošanās gadiem.
4.1.19. Pilnveidot stratēģisko krājumu izveides un mobilizācijas sistēmu.
4.1.20. Visiem valsts aizsardzības nozīmīgiem objektiem (pamatā infrastruktūrai) jau projektēšanas stadijā jāparedz iznīcināšanas veids un plāns. Visas nozīmīgās apvidus izmaiņas saskaņot arī ar aizsardzības plāniem konkrētam apvidum.
4.2. ZEMESSARDZE
4.2.1. Paplašināt zemessargu tiesības un novērst nevajadzīgas birokrātiskas procedūras, lai iegādātos un mājās glabātu dienestam nepieciešamo aprīkojumu un ieročus, tai skaitā vienības kolektīvos ieročus.
4.2.2. Vienkāršot procedūras, lai zemessargi varētu izmantot personīgos zemes īpašumus, transportu un citus resursus savas darbības nodrošināšanai. Izstrādāt elastīgu mehānismu kompensāciju izmaksām par privātā īpašuma izmantošanu. Paredzēt kompensācijas arī zemessargu darba devējiem.
4.2.3. Finansēt zemessargu sagatavošanu speciālistu, instruktoru un virsnieku kursos. Nodrošināt apmācības militārajās specialitātēs, kuras atbilst zemessargu civilajai profesijai.
4.2.4. Uzsākt zemessargu sagatavošanu arī Jūras un Gaisa spēku rezervei.
2.2.5. Zemessardzes ietvaros izveidot 50 tūkst. rezervi.
A ko tad tagadējā tik pieticīga?
4.1.7., 4.1.11., 4.1.20. ļoti pa tēmu
2.2.5. un 4.1.16. nerealizējami rotāciju dēļ un ZS brīvprātīga rakstura dēļ.
4.1.10. kāds ielobējis.
4.1.2. laba doma, jāpapildina ar ZS štābu, ja nav bail.
ne vārda par rezerves karavīriem.
“A ko tad tagadējā tik pieticīga?”
Tāpēc, ka 2006. gada programmu pamatā es rakstīju. Šobrīd Krēsliņš ar to vairāk strādā.
2.2.5. bija doma Zemessardzi padarīt par atbildīgo arī par rezervju sagatavošanu, proti, daļa izietu apmācības un ik pa laikam atsvaidzinātu zināšanas NE brīvprātīgā kārtā, bet obligāti. Tas skaitā tie, kuri gājuši OMD, PMD vai dienējuši citu valstu armijās.
4.1.16. Kāpēc? Ja militārpersona rote, tad katrā dienesta vietā viņam jābūt priekšā gatavam mājoklim kur viņš var dzīvot. Piem. bija dzīvoklis Adažos, pārceļ uz Ventspili – iedod dzīvokli Ventspilī.
Tieši tā, dienesta dzīvoklis vai māja (virsniekiem no majora un vecākiem instruktoriem). ASV tā ir. Ierodas jaunais karavīrs bāzē, viņu seržants aizved līdz viņam pienākošai mājai, iedod atslēgas. Ja nepieciešams dzīvoklī vai mājā pēc iepriekšējo izvākšanas tiek veikt remonts.
Ja kāds vēlās labāk īres kompensāciju, tad arī tāds variants var būt.
Tur nav tieši par Baltiju, bet ar domu par Baltiju. Formulējums izplūdis un katra puse to traktē kā grib. RU grib tā, ka paši, lai attīstās (100 gadus tas aizņems hahaha), bet svešas bāzes ni un ni.Dokuments atbilst savam laikam un, ja tā nebūtu, diez vai mēs būtu šobrīd NATO. Laiki mainās un katram līgumam pienāk beigās vai nu jāpārformulē vai jāizbeidz. Vienpusēja izbeigšana šobrīd RU var tikt uztverta bez maz kā kara pieteikšana, tas ir process pie kura jāstrādā, lai Baltijas valstis varētu iegūt adekvātu aizsardzību tulīt, nevis gaidot savu spēju attīstību, kas aizņems gadu desmitus. Par šādu pretīmnākšanu RU noteikti gribētu ko pretī. Mums nav ko dot, kādam citam būs jāmaksā – gruzīņiem, ukraiņiem , kazahiem nezinu. Skaidrs,ka šis līgums šobrīd ir līdzsvara elements, kuru izjaukt var tikai stiprais.
Krievija pati nepilda ļoti būtisku punktu par karaspēka izvākšanu no Piedņestras, tā kā mums nav pamata kaut ko pildīt. Un vispār lai sākumā pilda 1920.gada miera līgumu un tad tālāk runāsim.
[Te seko tirāde par Abreni kā neapšaubāmi latviskāko no Latvijas novadiem, un nebūt ne čuhņu ko mēs savācām dēļ dzelzceļa mezgla, paši to 1919. deklarējot tieši tā]
Demagoģija. Pleskavas apgabala pierobežā ārpus Latvijas palika dzīvot ap 50 tūkst. latviešu, tā kā mēs vēl varējam robežu virzīt. Un vispār – ja viena puse vēlās no otras līgumu pildīšanu, tad vispirms pašiem šī vienošanās ir jāpilda.
Kāds sakars Osvejai? Tas drīzāk pierāda, ka apsvērumi robežas vilkšanai toreiz nebija etniski vai kulturāli, bet stratēģiska infrastruktūra. Ar ko mēs arī specifiski pamatojām kāpēc mums vajag Abreni, jau pie deklarācijas 1920. gadā. Tāpēc defilēšana ABRENES TAUTASTĒRPOS PĻAĢ ir tukša māžošanās.
Ja tā Latgale kas mums palikusi NA rūpētu kaut uz pusi tik daudz kā Abrene, hibrīddraudi būtu anekdotes līmenī.
Tieši tā, robežas nav etniskas – attiecīgi nav pamata emocionāliem argumentiem par Abreni, tautastērpiem, uzrakstiem uz krūtīm un visam pārējam. Ja interesē, varu pacitēt 20to gadu tautas skaitīšanas datus – visi pagasti, kas palika Krievijai, bija 99% krievu. Nekorekti pievākt no mums? Jā, nestrīdos, bet nav pamata to mālēt vēsturisko latvju zemju krāsās.
Es redzu darbus. Pareizāk sakot neredzu. Pareizāk sakot, vēl pirms pāris gadiem attieksme bija “iemācieties kārtīgi runāt, neuzticamie čangaļi”, un no NA Rēzeknes domē sēdēja bijušais čekists.
“Pareizāk sakot, vēl pirms pāris gadiem attieksme bija “iemācieties kārtīgi runāt, neuzticamie čangaļi”,” Atsauci lūdzu.
“un no NA Rēzeknes domē sēdēja bijušais čekists.” No NA Rēzeknes domē sēž Edmunds Teirumnieks. Viņš piedzima 1977. gadā. 14 gadu vecumā par čekistu palika?
Nevis tagad sēž, bet senāk sēdēja. Precizēšu ar zinātājiem – man liekas, vai tik par Spradzenko nebij tādas runas.
Par attieksmi pret valodu un reģionu spriežu pēc tā ka vai tik ne 2013. pirmo reizi (!) redzēju plakātus latgaliski. Var spriest arī pēc kandidātu saraksta, kas katru reizi izskatās kā rezervistu soliņš no sērijas “tu nogrēkojies, ej kandidēt tur”.
Atzīšu arī, ka attieksme šķiet mainījusies – un akcentēšu, ka Abrenei veltītā uzmanība no sākta gala būtu noderējusi Latgalei. No otras puses, uzņemt latgaliskuma apkarotāju Kursīti laikam problēmas neradīja. Jā, es te runāju par zvēresta epizodi, un tam sekojošo garo diskusiju Jurista Vārdā.
Man šķiet daļēji tomēr var. Ir panti, kas ir izdevīgi abām pusēm, ir panti, kas izpildīti. Un vispār 1920.gada līgumā nav tikai robežjautājumi.Tā piemēram 1920.gada līguma 1.pantā noteikts, ka kara stāvoklis starp abām valstīm tiek izbeigts. Vai varam saprātīgi uzskatīt, ka šis pants nedarbojas, ja par to nav paziņojusi neviena no pusēm un tas nav pārveidots ar 2007.gada robežlīgumu? Domāju, ka saprātīgāk būtu uzskatīt, ka šis pants joprojām ir spēkā. Tas pats attiecināms uz divdesmit diviem citiem līguma pantiem izņemot 3.pantu, kur ir noteikta tā laika robežlīnija starp Latviju un Krieviju kas nepārprotami ir izmainīta ar 2007.gada robežlīgumu. 1920.gada miera līgums regulē ne tikai robežjautājumus, bet arī miera un kara jautājumus, bēgļu un pēckara iekārtojuma jautājumus.
Mums pašiem labāk, ja miera līgums joprojām ir spēka (daļēji, izņemot 3. pantu par robežas konfigurāciju), jo tajā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas neatkarība, šis dokuments kopā ar citiem nodrošina attiecību pamatu ar RU.
Oponēšu. Tas ir skaidrs, ka tur nav tikai robežjautājumi – bet starptautiskās paražu tiesības (jo uz 1920. gada līgumu nevaram tieši attiecināt Vīnes konvenciju, taču to pieņemts uzskatīt par paražu tiesību kodifikāciju šajā lauciņā) tā kā tomēr neļauj paturēt spēkā daļu starptautiska līguma, ja cita daļa, kas ir neatņemama paša līguma jēgai un mērķim, ir tikusi lauzta.
Šajā gadījumā, manos ieskatos, ir II pants ir visa pamatā, un to nekā citādi kā par pārkāptu 1940. gadā es nevaru skaitīt. Respektīvi, pēc agresijas, okupācijas un inkorporācijas Miera līgums nav skaitāms par spēkā esošu.
Slēdzam jaunu. Vai atzīstam 1940.gada pārkāpumu par pārpratumu, kas daļēji novērsts, un atgriežamies pie sākotnējā līguma saistību izpildes. Robežu izmaiņas – grozījumi līgumā. Bet cik saprotu par to visu LV vispār nav vienota viedokļa.
Tas līgums vispār, manuprāt, ir diezgan liels bullšits. Cik sapratu to lasot, tad principā NATO ar to ir apņēmušies nevajadzīgi nepalielināt konvenicālos spēkus un kodolieroču daudzumu Eiropā, kamēr RU pa lielam var darīt ko grib.
Kas vēl nerada pārāk labu iespaidu par tā dokumenta nozīmi ir konstanta “maigu” frāžu lietošana – visur ir “vēlams”, “cerams”, “vajadzētu” un “būtu labi, ja” tipa frāzes, neviena noteikumu detaļa nav līdz galam precīza.
Vispār radās iespaids, ka tas līgums ir vairāk kā tādas ieteicošas vadlīnijas, nevis reāls līgums. Apmēram vienā līmenī ar džentlmeņa etiķeti – patīkami, ka to ievēro, bet par neivērošanu nost arī nešauj.
Atceries laiku, kad to rakstīja. Uz PSRS gruvešiem, zinot par NATO paplašināšanu, bet vēl nezinot cik tālu. Cerot uz demokrātisku RU, kā atmazku Jeļcinam, lai neraud. Tagad teksti būtu skarbāki un konkrētāki. Un vēl, ar to līgumu uz tiesu neaiziesi – gribi ievēro, gribi nē, vienigais līgumsods – ar ķebli pa galvu.
Paldies.
Redziet, publikai (man, piemēram) par tādu 1997. gada līgumu maz kas bija zināms. Ja publikai klārē, ka draudu nav, tad publika arī lasot, piemēram, Nacionālās Apvienības (vai kāviņusturtagadsauc) progmārus, var šķist, ko viņi tur karu kurina, mums taču ir 5. pants…
Bet profiņiem, kas sēž (un pamatā sēdēja) Aizsardzības Ministrijā, un NBS štābā, un vēl, kur nu viņi tur sēž vai nesēž, tiem taču vajadzēja gan saparst, ko tāds līgums nozīmē, un būvēt un stiprināt visu, sākot no… utt
Tā es to saprotu.
Bet ko tagad? ja nu krievi tiešām sāk palikt (vēl) aktīvāki dēļ tās brigādes vai bāzes?
Šajā dejā RU “vada”. NATO līdz šim ļavās. Ja tagad sāks rīkoties pro-aktīvi, nevis reaktīvi būs labi. Mums nav visas informācijas par aizkulisēs notiekošo, varam tikai vērot. Teateris ar Baltijas valstu “vēstules” rakstīšanu vien ko vērts…
Piblikai jāsaprot ka:
1. Politiķiem ir visa nepieciešamā informācija. Dienesti strādā.
2. Tautai tieši vairs nemelo, nav tie laiki, bet informāciju pietur vai pasniedz izdevīgā iepakojumā. PR speciālisti strādā.
3. Žurnālistiem būtu jāprot uzdot pareizus jautājumus, bet… kas kontrolē presi?
4. Mūsdienu informācijas gūzmā jāmācās/jāprot orientēties. Jādomā ar savu galvu. ticēt uz vārda nedrīkst nevienam arī VB nē 😉
5. NBS un vispār aizsardzības sfēra ir grūti analizējama no malas, jo tās neatbilstība prasībām izpaudīsies tikai vienu reizi, kad būs par vēlu jebko labot. Tādēl vajadzīga ieinteresēta politiska kontrole, ko it kā realizē ministrija, bet to vada politiķi, kuri ir informēti un kuri rūpējas pirmkārt par savu palikšanu pie varas.
6. problēmu atzīšana prasa to risināšanu, kas prasa naudu. Naudu dala politiķi. Aizsardzības jomā zāģēt nav tik viegli kā būvniecībā, riski lielāki, naudas mazāk.
7. Būs satricinājumi – sabiedrības interese pieaugs – nauda atradīsies, galvenais, lai nebūtu par vēlu.
8. Politiķi nav muļķi.
+ 6. Politiski rentablāk naudu zāģēt projektos, kuru labumu sabiedrība tūlīt jutīs uz savas ādas. Piem. kāpēc bija tik populāri uz AM rēķina būvēt sporta zāles? Tāpēc kā: 1) nauda kabatā no būvniekiem + 2) labs PR partijai par tādu būvi no preses (būvnieki ar presi arī dalās) + 3) labs PR tās pašas partijas pagastvecim un partijai kopumā no pagasta iedzīvotāju puses. Arī iedzīvotāju pamatmasa labāk atbalsta to, ko saprot. Reti kurš saprot kas ir radars, toties kas ir baseins saprot gandrīz visi.
Ja tā ir tīri aizsardzības būve, tad 3) izpaliek, jo nav kādas iedzīvotāju grupas (vai tā ir niecīga) kas to jēgu jūt un pašvaldībai tāds objekts gandrīz neko nedot.
Secinājums, ja iztērējot X naudas summu par aktivitāti A partija palielina savu atbalstu par 1,3%, bet ar B par 0,5%, tad skaidrs, ka vajag īstenot A aktivitāti.
3. cieši saistīts ar 5. Žurnālisti saprot sabiedrības mazinformētību par aizsardzības jautājumiem, tāpēc uztaisīt šai jomā sabiedrībai viegli pārdodamu skandālu ir grūti. Jo ko nozīmē slikti uzbūvēta slimnīca – visi saprot un vārīsies. Nopirktas nepareizās patronas – a kuram tas interesē ja viņu tas skar visai nosacīti?
Budapeštas memorandu ignorēja ne tikai viņi, turklāt tas nav ratificēts nevienā valstī t.sk. UA.
Krimas autonomā republika atdalījās no UA caur referendumu un tad iestājās RU. Tāda ir oficiālā versija.
tas referendums vispār bija joks…..pēc Ukrainas konstitūcijas, referendums par kādas territorijas atdalīšanu var notikt tikai tad, ja tajā piedalās visa Ukrainas territorija, nevis tikai viens mazs gabaliņs kur krieviem ir virsroka……mani pārsteidz cik stulbi var būt cilvēki, pat te Latvijā var atrast dažus kas domā, ka tas referendums bija pilnīgi leģitīms un normāls
Krima nekad nebija ukrainiska, agri var vēlu atkristu vienā vai cita veidā, jāpārmet to KĀ Krimu atdalīja. UA vajadzētu par to saņemt 90% atlaidi gāzei uz 1000 gadiem.
Kad tad Krievija un tās iepriekšējās versijas ir pildījušas kādu līgumu? Tikai tos līgumus kam viņiem ir izdevīgi un kad aste ir iespiesta durvju stenderē.
Līgumi ar Krieviju nemaksā pat to papīru uz kura tie rakstīti. Ja tu vari pavēlēt Krievijai, tad pavēli bez līgumiem. Bet ja nevari pavēlēt, tad Krievija uzliks mīksto uz šiem līgumiem tikko tai tas būs izdevīgi.
Sūds par visiem līgumiem. Vēsture māca, ka godavīri pilda mutiskus līgumus, bet realpolitik pārstāvji sprauž uz nagliņas visus štempelēm apkārtos un zvērestiem stiprinātos līgumus,kad tas šķiet izdevīgi un vajadzīgi. Pastāv tikai intereses un risku/ieguvumu izvērtējums. Kombinācijas mēdz būt visdažādākās. Diplomātija ir tikai kara turpinājums un karš – diplomātijas galējais līdzeklis. Tāpēc,ja operatīvi Baltijas valstīs tiktu uz pastāvīgu dislokāciju novietota brigāde vai divas, publiski uzturot versiju, ka notiek rotējošās mācības, Krievija varētu mīzt karstu, bet viss jau būtu galā. Game over. Nepieciešama tikai pirmo un vienīgo sabiedroto nopietna politiskā griba.
vara bungas 
Lietuvas armijas runasvīrs Mindaugas Neimontas 14. maijā: Baltic States to ask NATO for permanent brigade
http://en.delfi.lt/lithuania/defence/baltic-states-to-ask-nato-for-permanent-brigade.d?id=67968278
Solis uz baltijas valstu kopējo armiju, nez kādēļ Stafeckis klusē, ak jā, Mindaugas taču visu jau pateica 🙂
Uzdošu stulbu jautājumu, vai mums tas kaut ko būtiski izmainīs? Man šis solis vairāk saistās ar spiediena izdarīšanu Ukrainas kontekstā, nekā kādu būtisku ieguvu Baltijas valstīm.
Manuprāt, mums pašiem vairāk būtu jāskatās, ko mēs paši varam darīt lietas labā – OMD, Baltijas armija, resursu unifikācija, utml., jo situācija var strauji mainīties pēc ASV vēlēšanām (senāta un prezidenta).
Runājot par Baltiju: “Lithuanian experts reached agreement on the purchase of 16 Pzh2000 howitzer during their visit to Germany earlier this week, Lithuania’s Ministry of National Defence said on Friday.”
http://en.delfi.lt/lithuania/defence/lithuania-and-germany-agree-on-howitzer-deal.d?id=67924276
Bāze vai izmainīs? Ja pieņemam, ka LV ir militāro spēju deficīts (un tāds ir), ko nepieciešams novērst 1-3 gadu laikā, tad kompensēt to var divos veidos a)ļoti strauji attīstoties (karš ir labs stimuls UA, bet mums neder) vai b)importējot to, ko vajadzēja pašiem uzbūvēt 20 gadu laikā, tātad jāaicina svešas bāzes. Cita ceļa nav. No pirmās mācību rotācijas dienas bija skaidrs ka tas ir nenormāli dārgs pagaidu risinājums, ko aizstās vai nu ar neko (čau rasma) vai ar permanentu klātbūtni. Kāda starpība pa lielam jeņķiem kur rezidēt IT vai LV, ja ar RU vienosies.
Tā mēs nopērkam laiku reformām, kuras tagad mudinās arī tie, kuri šeit rezidēs. OMD Graube neatbalsta, Baltijas armiju neatbalsta politiķi (zaudēs ietekmi uz naudas dalīšanu), resursu unifikāciju neviens i tagad netraucē veikt.
Bāzes nav spiediens uz RU, Rietumi tās negribēja kamēr RU nesāka celties no ceļiem.
“Bāze vai izmainīs? Ja pieņemam, ka LV ir militāro spēju deficīts (un tāds ir), ko nepieciešams novērst 1-3 gadu laikā”
Manuprāt, deficīts ir jānovērš tagad vai arī cik ātri vien iespējams, nevis pēc N gadiem! Lieta uz ko es cenšos vērst uzmanību ir tā, ka mēs paliekam atkarīgi no 1 konkrēta partnera – ASV. Ja kaut kas notiek ar viņiem, mums ir dziļa p.. .
“OMD Graube neatbalsta”
Ja runājam atklāti, tad manuprāt, Graube neatbilst ieņemamajam amatam, jo ir nepieļaujami daudz neizdarību NBS. Sākot ar tuksnešu uniformām, beidzot ar mācību munīcijas “teātri”. Pārāk prātīgi nebūtu viņu atlaist no NBS, tāpēc pietiktu ar pazemināšanu pakāpē.
“Baltijas armiju neatbalsta politiķi (zaudēs ietekmi uz naudas dalīšanu)”
30. gadu deja vu.
“Bāzes nav spiediens uz RU, Rietumi tās negribēja kamēr RU nesāka celties no ceļiem.”
Ticēšu uz vārda. 🙂
Es domāju ka esmu viens kapteinis Obviousity, bet nu redzu ka mēs jau esam grupa.
– jā, mēs esam atkarīgi no viena megapartnera un ja kas ar viņu notiks mums ir P.
– spēju deficītu ko krāja 24 gadus gada/divu/trīs laikā nenovērsīs pats velns. Es agrāk nevarēju saprast kādēļ krievi saka “vojennoe stroitelstvo”, kas nebūt nenozīmē kazarmu celtniecību, jo tā ir pakāpeniska, rūpīga, dārga, lēna militāro spēju krāšana daudzu gadu garumā. Armiju būvē, to nevar nopirkt gatavu katrā gadījumā ne par mūsu naudu.
– G apstiprināja uz 3.termiņu (kas vispār nav pieņemts) tādēļ, ka viņš līdz šim talantīgi muldēja par viedo aizsardzību, būvēja potjomkina sādžas un sedza ar savu pakaļu lielo finansēšanas trūkumu. Ja kāds Saeimā jautā “kā tur mūsu armija?”, te uzreiz no krūmiem atskan “stīīīīprinam”!”. “Naudu vajag?”. “Neeeee”. Tieši tas ko visi grib dzirdēt.
Precīzi!
Bet to, ka tas aiz krūmiem aizslēpies saucējs ir noskandis bomzis, to jau viņu neredz un ja vējš pūš no pareizā virziena, smirdoņu arī nesajūt :)!
Intereses pēc paskatījos Visu Latvijai pašu pirmo programmu par aizsardzības tēmu uz 2006. gada vēlēšanām. Diemžēl negalvoju, ka pati pēdējā versija, bet pašam palika interesanti 🙂
________________________________________-
VALSTS AIZSARDZĪBA
Latvija nekad nav pieteikusi karu kaimiņvalstīm un nav okupējusi svešas teritorijas. Esam miermīlīga valsts. “Politiskās tuvredzības” dēļ 20. gadsimtā mūsu karavīri pasaules apbrīnu un cieņu par savām kaujas spējām izpelnījušies, karodami svešās armijās un zem svešiem karogiem. Kas nebaro savu armiju – drīz baros svešu!
Latvijas armijai jāspēj pilnvērtīgi iekļauties NATO sastāvā un nodrošināt Latvijas suverenitāti. Bruņots vīrs katrā sētā ir valsts iekšējās stabilitātes un suverenitātes garants.
VALSTS AIZSaRDZĪBAS PAMATPRINCIPI
1. nodrošinājumS normatīvajos aktos
1.2. Mēs atbalstām Latvijas dalību un atbilstību kolektīvajai aizsardzības sistēmai – Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tajā pašā laikā saglabājot totālai aizsardzībai nepieciešamās spējas un attiecīgi pilnveidojot normatīvos aktus.
1.3. Valsts pamatlikumā (Satversmē) jābūt iestrādātam principam, ka nevienai valsts amatpersonai nav tiesības parakstīt /pasludināt/ kapitulācijas aktu vai kādas teritorijas aneksiju bez tautas nobalsošanas, kuru organizē likumīgā vara bez svešu varu klātbūtnes Latvijas teritorijā. Balsošanā piedalās 2/3 no pilsoņu kopuma ar 2/3 balsu vairākumu.
1.4. Satversmē jānosaka, ka arī okupācijas gadījumā Latvijas teritorijā turpina darboties Latvijas likumi.
1.5. Valsts apdraudējuma gadījumā ikviena pilsoņa tiesības un pienākums ir iesaistīties valsts aizsardzībā atbilstoši savām spējām, tādēļ jānodrošina visu pilsoņu militāro pamatiemaņu apgūšana.
1.6. Valsts institūcijām jāatbalsta un jāpiesaista valsts aizsardzībai tās nevalstiskās organizācijas, kas savos Statūtos valsts aizsardzības /nemilitāros/ atbalsta risinājumus ir paudušas kā mērķi vai kā vienu no pamatuzdevumiem.
2. aizsardzības sistēma
2.2. Valsts aizsardzības sistēma /valstiskās pretošanās struktūras/:
2.2.1. Nacionālie Bruņotie Spēki (NBS);
2.2.2. Zemessardze (NBS rezerve);
2.2.3. specializētais (militarizētais) civildienests;
2.2.4. Aizsargi (palīgpolicija);
2.2.5. valsts civilās aizsardzības sistēma;
2.2.6. mobilizācijas sistēma – visi valstij pieejamie materiālie un finanšu resursi valsts apdraudējuma gadījumam;
2.2.7. Nevalstiskās pretošanās sistēmas struktūras (tauta):
2.2.7.1. organizētā (organizācijas) nevalstiskā tautas pretošanās;
2.2.7.2. neorganizētā (stihiskā) civiliedzīvotāju (tautas) pretošanās.
2.3. Pretošanās formas:
2.3.1. Vardarbīgā pretošanās (militārā un nemilitārā);
2.3.2. Nevardarbīgā pretošanās visdažādākajās formās.
3. AIZSARDZĪBAS Spēku veidi un funkcijas
3.1. Sauszemes spēki.
Profesionālais kodols dalībai starptautiskajās operācijās un sadarbībā ar citām valsts drošības struktūrām cīņai ar terorismu.
3.2. Jūras spēki.
Miera laikā robežu, tai skaitā jūras robežu, sargā robežsardze, Jūras spēki galvenokārt paredzēti atmīnēšanas darbiem.
3.3. Gaisa spēki.
Miera laikā nodrošina gaisa telpas kontroli, palīdzību meklēšanas un glābšanas darbos. Kara laikā nodrošina transportu mūsu vienībām NATO sastāvā.
3.4. Zemessardze kā NBS rezerve.
4. Tuvākie veicamie pasākumi (līdz 2011. gadam)
4.1. KOPĒJĀ AIZSARDZĪBAS SISTĒMA UN NACIONĀLIE BRUŅOTIE SPĒKI
4.1.1. Pakāpeniski (3-5 gadu laikā) palielināt aizsardzības finansējumu līdz 3-5% no Iekšzemes kopprodukta, ko izmantot tikai aizsardzības funkcijām – Aizsardzības ministrijai un Bruņotiem spēkiem.
4.1.2. Likvidēt tās Aizsardzības ministrijas (AM) struktūrvienības, kuras nelietderīgi dublē NBS štāba funkcijas. Izvērtēt NBS Mācību vadības pavēlniecības nepieciešamību kā Latvijas NBS nevajadzīgu struktūru.
4.1.3. Robežsardzi (arī uz jūras) pilnībā finansēt no Iekšlietu ministrijas budžeta.
4.1.4. Atjaunot Ādažu poligonu iepriekšējās robežās un iežogot to. Par neatļautu iekļūšanu poligonos noteikt kriminālatbildību.
4.1.5. Attīstīt ieroču, munīcijas un ekipējuma ražošanu Latvijā.
4.1.6. No valsts aizsardzības budžeta paredzēt ievērojamus līdzekļus zinātniskajiem pētījumiem, īpaši kopīgajās NATO programmās.
4.1.7. Uzlabot izlūkošanas un pretizlūkošanas darbu. MIDD (Militārās izlūkošanas un drošības dienests) nevajadzīgi dublē NBS štāba izlūkošanas pārvaldi, tam būtu jānodarbojas tikai ar pretizlūkošanu.
4.1.8. Nodrošināt NBS regulāras apmācības visos līmeņos – no vadības un stratēģiskās plānošanas līdz lauka kaujas iemaņām.
4.1.9. Uzlabot civilmilitāro sadarbību krīzes situācijās.
4.1.10. Pilnībā profesionalizēt Aizsardzības no masu iznīcināšanas (MIL) ieročiem bataljonu.
4.1.11. Izveidot NATO prasībām atbilstošu Sauszemes spēku brigādi.
4.1.12. Pilnveidot elektroniskās (pamata darbībai datortīklos) cīņas grupas.
4.1.13. Izveidot vienotu tuvcīņas sistēmu drošības struktūrās.
4.1.14. Jaunos virsniekus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā (NAA), vai kooperējoties ar pārējām Baltijas valstīm, taktikas jautājumos apmācīt līdz bataljona komandiera līmenim.
4.1.15. Instruktoru pamatkursā iekļaut vada komandiera līmeņa apmācību.
4.1.16. Nodrošināt visas militārpersonas un viņu ģimenes ar mājokli dienesta vietā.
4.1.17. Miera laikā bojā gājušo militārpersonu un specializētā civildienesta ierēdņu (arī zemessargu un aizsargu, kuri gājuši bojā pildot dienesta pienākumus) laulātajiem piešķirt mūža pensiju konkrētā karavīra (ierēdņa) algas apmērā, ievērojot laikā gaitā noteiktus algas paaugstinājumus. Bērniem nodrošināt pabalstu iztikas minimuma līmenī līdz patstāvīgas dzīves uzsākšanai iegūt izglītību vai izglītības iegūšanai, bet ne vēlāk par 25 gadiem.
4.1.18. Tām personām, kuras ir cīnījušās pret okupācijas varām nacionālo partizānu (mežabrāļu) rindās, izmaksāt atbilstošu karavīra amatalgu par visiem pretošanās gadiem.
4.1.19. Pilnveidot stratēģisko krājumu izveides un mobilizācijas sistēmu.
4.1.20. Visiem valsts aizsardzības nozīmīgiem objektiem (pamatā infrastruktūrai) jau projektēšanas stadijā jāparedz iznīcināšanas veids un plāns. Visas nozīmīgās apvidus izmaiņas saskaņot arī ar aizsardzības plāniem konkrētam apvidum.
4.2. ZEMESSARDZE
4.2.1. Paplašināt zemessargu tiesības un novērst nevajadzīgas birokrātiskas procedūras, lai iegādātos un mājās glabātu dienestam nepieciešamo aprīkojumu un ieročus, tai skaitā vienības kolektīvos ieročus.
4.2.2. Vienkāršot procedūras, lai zemessargi varētu izmantot personīgos zemes īpašumus, transportu un citus resursus savas darbības nodrošināšanai. Izstrādāt elastīgu mehānismu kompensāciju izmaksām par privātā īpašuma izmantošanu. Paredzēt kompensācijas arī zemessargu darba devējiem.
4.2.3. Finansēt zemessargu sagatavošanu speciālistu, instruktoru un virsnieku kursos. Nodrošināt apmācības militārajās specialitātēs, kuras atbilst zemessargu civilajai profesijai.
4.2.4. Uzsākt zemessargu sagatavošanu arī Jūras un Gaisa spēku rezervei.
2.2.5. Zemessardzes ietvaros izveidot 50 tūkst. rezervi.
A ko tad tagadējā tik pieticīga?
4.1.7., 4.1.11., 4.1.20. ļoti pa tēmu
2.2.5. un 4.1.16. nerealizējami rotāciju dēļ un ZS brīvprātīga rakstura dēļ.
4.1.10. kāds ielobējis.
4.1.2. laba doma, jāpapildina ar ZS štābu, ja nav bail.
ne vārda par rezerves karavīriem.
Vispār labi pastrādāts 2006.gada apstākļiem.
“A ko tad tagadējā tik pieticīga?”
Tāpēc, ka 2006. gada programmu pamatā es rakstīju. Šobrīd Krēsliņš ar to vairāk strādā.
2.2.5. bija doma Zemessardzi padarīt par atbildīgo arī par rezervju sagatavošanu, proti, daļa izietu apmācības un ik pa laikam atsvaidzinātu zināšanas NE brīvprātīgā kārtā, bet obligāti. Tas skaitā tie, kuri gājuši OMD, PMD vai dienējuši citu valstu armijās.
4.1.16. Kāpēc? Ja militārpersona rote, tad katrā dienesta vietā viņam jābūt priekšā gatavam mājoklim kur viņš var dzīvot. Piem. bija dzīvoklis Adažos, pārceļ uz Ventspili – iedod dzīvokli Ventspilī.
4.1.16. Tas tak dienesta dzīvoklis sanāk (nojāts līdz kliņķim), labāk adekvātu īres kompensāciju.
Tieši tā, dienesta dzīvoklis vai māja (virsniekiem no majora un vecākiem instruktoriem). ASV tā ir. Ierodas jaunais karavīrs bāzē, viņu seržants aizved līdz viņam pienākošai mājai, iedod atslēgas. Ja nepieciešams dzīvoklī vai mājā pēc iepriekšējo izvākšanas tiek veikt remonts.
Ja kāds vēlās labāk īres kompensāciju, tad arī tāds variants var būt.
Krēsliņš “strādā” vai jobī mozgas plānprātīgajiem vēlētājiem? Ja tas ir “darbs”, tad cūkas lido kosmosā un Ušakovs – Lāčplēsis 2.0!
Kādus savēlēja, tādi arī strādā.
Krēsliņš mēģina pievērst uzmanību problēmām NBS, par ko no AM saņem pilnīgu ignoranci.
Vai VB varētu īsi no komentēt to NATO un RUS līgumu vai vienošanos par karaspēka ne izvietošanu Baltijā?
Tur nav tieši par Baltiju, bet ar domu par Baltiju. Formulējums izplūdis un katra puse to traktē kā grib. RU grib tā, ka paši, lai attīstās (100 gadus tas aizņems hahaha), bet svešas bāzes ni un ni.Dokuments atbilst savam laikam un, ja tā nebūtu, diez vai mēs būtu šobrīd NATO. Laiki mainās un katram līgumam pienāk beigās vai nu jāpārformulē vai jāizbeidz. Vienpusēja izbeigšana šobrīd RU var tikt uztverta bez maz kā kara pieteikšana, tas ir process pie kura jāstrādā, lai Baltijas valstis varētu iegūt adekvātu aizsardzību tulīt, nevis gaidot savu spēju attīstību, kas aizņems gadu desmitus. Par šādu pretīmnākšanu RU noteikti gribētu ko pretī. Mums nav ko dot, kādam citam būs jāmaksā – gruzīņiem, ukraiņiem , kazahiem nezinu. Skaidrs,ka šis līgums šobrīd ir līdzsvara elements, kuru izjaukt var tikai stiprais.
Krievija pati nepilda ļoti būtisku punktu par karaspēka izvākšanu no Piedņestras, tā kā mums nav pamata kaut ko pildīt. Un vispār lai sākumā pilda 1920.gada miera līgumu un tad tālāk runāsim.
Ko tieši no 20.gada līguma?
[Te seko tirāde par Abreni kā neapšaubāmi latviskāko no Latvijas novadiem, un nebūt ne čuhņu ko mēs savācām dēļ dzelzceļa mezgla, paši to 1919. deklarējot tieši tā]
Demagoģija. Pleskavas apgabala pierobežā ārpus Latvijas palika dzīvot ap 50 tūkst. latviešu, tā kā mēs vēl varējam robežu virzīt. Un vispār – ja viena puse vēlās no otras līgumu pildīšanu, tad vispirms pašiem šī vienošanās ir jāpilda.
Kāds sakars Osvejai? Tas drīzāk pierāda, ka apsvērumi robežas vilkšanai toreiz nebija etniski vai kulturāli, bet stratēģiska infrastruktūra. Ar ko mēs arī specifiski pamatojām kāpēc mums vajag Abreni, jau pie deklarācijas 1920. gadā. Tāpēc defilēšana ABRENES TAUTASTĒRPOS PĻAĢ ir tukša māžošanās.
Ja tā Latgale kas mums palikusi NA rūpētu kaut uz pusi tik daudz kā Abrene, hibrīddraudi būtu anekdotes līmenī.
Ja robežas būtu tīri etniskas, tad mēs citās vietā robežu varējām bīdīt.
Kā Tu zini kuru un kā kas rūp un kādā līmenī????
Tieši tā, robežas nav etniskas – attiecīgi nav pamata emocionāliem argumentiem par Abreni, tautastērpiem, uzrakstiem uz krūtīm un visam pārējam. Ja interesē, varu pacitēt 20to gadu tautas skaitīšanas datus – visi pagasti, kas palika Krievijai, bija 99% krievu. Nekorekti pievākt no mums? Jā, nestrīdos, bet nav pamata to mālēt vēsturisko latvju zemju krāsās.
Es redzu darbus. Pareizāk sakot neredzu. Pareizāk sakot, vēl pirms pāris gadiem attieksme bija “iemācieties kārtīgi runāt, neuzticamie čangaļi”, un no NA Rēzeknes domē sēdēja bijušais čekists.
“Pareizāk sakot, vēl pirms pāris gadiem attieksme bija “iemācieties kārtīgi runāt, neuzticamie čangaļi”,” Atsauci lūdzu.
“un no NA Rēzeknes domē sēdēja bijušais čekists.” No NA Rēzeknes domē sēž Edmunds Teirumnieks. Viņš piedzima 1977. gadā. 14 gadu vecumā par čekistu palika?
Nevis tagad sēž, bet senāk sēdēja. Precizēšu ar zinātājiem – man liekas, vai tik par Spradzenko nebij tādas runas.
Par attieksmi pret valodu un reģionu spriežu pēc tā ka vai tik ne 2013. pirmo reizi (!) redzēju plakātus latgaliski. Var spriest arī pēc kandidātu saraksta, kas katru reizi izskatās kā rezervistu soliņš no sērijas “tu nogrēkojies, ej kandidēt tur”.
Atzīšu arī, ka attieksme šķiet mainījusies – un akcentēšu, ka Abrenei veltītā uzmanība no sākta gala būtu noderējusi Latgalei. No otras puses, uzņemt latgaliskuma apkarotāju Kursīti laikam problēmas neradīja. Jā, es te runāju par zvēresta epizodi, un tam sekojošo garo diskusiju Jurista Vārdā.
Vai tas ir par mums pirms pāris gadiem? http://www.draugiem.lv/na-latgale/gallery/#/na-latgale/gallery/?pid=304573084
var būt šis http://jratkevics.blogspot.com/2013/04/stompaku-partizanu-pieminai.html
Kurš ir tas čekists kurš sēdēja? Lai arī kurš tas būtu, tas kurš SĒDĒJA nekad nav bijis NA. Tie bija TB/LNNK cilvēki, kuri NA nav palikuši.
“Var spriest arī pēc kandidātu saraksta, kas katru reizi izskatās kā rezervistu soliņš no sērijas “tu nogrēkojies, ej kandidēt tur”.”
Kādi ir ar tādiem jāstrādā. Rinda uz kandidēšanu nestāv.
Jā, vēl šis arī https://www.draugiem.lv/janis.ratkevics/gallery/?aid=38747564#/gallery/?pid=249543565 🙂
Okupācijas atzīšana, kompensāciju izmaksa, Abrenes atgriešana.
Vispār arī prasās paturpināt, ka 1920. gada miera līgumu nevar uzskatīt par spēkā esošu. Nekādīgi.
Man šķiet daļēji tomēr var. Ir panti, kas ir izdevīgi abām pusēm, ir panti, kas izpildīti. Un vispār 1920.gada līgumā nav tikai robežjautājumi.Tā piemēram 1920.gada līguma 1.pantā noteikts, ka kara stāvoklis starp abām valstīm tiek izbeigts. Vai varam saprātīgi uzskatīt, ka šis pants nedarbojas, ja par to nav paziņojusi neviena no pusēm un tas nav pārveidots ar 2007.gada robežlīgumu? Domāju, ka saprātīgāk būtu uzskatīt, ka šis pants joprojām ir spēkā. Tas pats attiecināms uz divdesmit diviem citiem līguma pantiem izņemot 3.pantu, kur ir noteikta tā laika robežlīnija starp Latviju un Krieviju kas nepārprotami ir izmainīta ar 2007.gada robežlīgumu. 1920.gada miera līgums regulē ne tikai robežjautājumus, bet arī miera un kara jautājumus, bēgļu un pēckara iekārtojuma jautājumus.
Mums pašiem labāk, ja miera līgums joprojām ir spēka (daļēji, izņemot 3. pantu par robežas konfigurāciju), jo tajā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas neatkarība, šis dokuments kopā ar citiem nodrošina attiecību pamatu ar RU.
Oponēšu. Tas ir skaidrs, ka tur nav tikai robežjautājumi – bet starptautiskās paražu tiesības (jo uz 1920. gada līgumu nevaram tieši attiecināt Vīnes konvenciju, taču to pieņemts uzskatīt par paražu tiesību kodifikāciju šajā lauciņā) tā kā tomēr neļauj paturēt spēkā daļu starptautiska līguma, ja cita daļa, kas ir neatņemama paša līguma jēgai un mērķim, ir tikusi lauzta.
Šajā gadījumā, manos ieskatos, ir II pants ir visa pamatā, un to nekā citādi kā par pārkāptu 1940. gadā es nevaru skaitīt. Respektīvi, pēc agresijas, okupācijas un inkorporācijas Miera līgums nav skaitāms par spēkā esošu.
Slēdzam jaunu. Vai atzīstam 1940.gada pārkāpumu par pārpratumu, kas daļēji novērsts, un atgriežamies pie sākotnējā līguma saistību izpildes. Robežu izmaiņas – grozījumi līgumā. Bet cik saprotu par to visu LV vispār nav vienota viedokļa.
Tas līgums vispār, manuprāt, ir diezgan liels bullšits. Cik sapratu to lasot, tad principā NATO ar to ir apņēmušies nevajadzīgi nepalielināt konvenicālos spēkus un kodolieroču daudzumu Eiropā, kamēr RU pa lielam var darīt ko grib.
Kas vēl nerada pārāk labu iespaidu par tā dokumenta nozīmi ir konstanta “maigu” frāžu lietošana – visur ir “vēlams”, “cerams”, “vajadzētu” un “būtu labi, ja” tipa frāzes, neviena noteikumu detaļa nav līdz galam precīza.
Vispār radās iespaids, ka tas līgums ir vairāk kā tādas ieteicošas vadlīnijas, nevis reāls līgums. Apmēram vienā līmenī ar džentlmeņa etiķeti – patīkami, ka to ievēro, bet par neivērošanu nost arī nešauj.
Neaizmirsti, ka krieviem, no tiesību pozitīvisma tā arī neizlīdušiem, vadlīnijas jēdzieniski nav saprotamas. Vai nu šauj nost, vai var ignorēt.
Atceries laiku, kad to rakstīja. Uz PSRS gruvešiem, zinot par NATO paplašināšanu, bet vēl nezinot cik tālu. Cerot uz demokrātisku RU, kā atmazku Jeļcinam, lai neraud. Tagad teksti būtu skarbāki un konkrētāki. Un vēl, ar to līgumu uz tiesu neaiziesi – gribi ievēro, gribi nē, vienigais līgumsods – ar ķebli pa galvu.
Paldies.
Redziet, publikai (man, piemēram) par tādu 1997. gada līgumu maz kas bija zināms. Ja publikai klārē, ka draudu nav, tad publika arī lasot, piemēram, Nacionālās Apvienības (vai kāviņusturtagadsauc) progmārus, var šķist, ko viņi tur karu kurina, mums taču ir 5. pants…
Bet profiņiem, kas sēž (un pamatā sēdēja) Aizsardzības Ministrijā, un NBS štābā, un vēl, kur nu viņi tur sēž vai nesēž, tiem taču vajadzēja gan saparst, ko tāds līgums nozīmē, un būvēt un stiprināt visu, sākot no… utt
Tā es to saprotu.
Bet ko tagad? ja nu krievi tiešām sāk palikt (vēl) aktīvāki dēļ tās brigādes vai bāzes?
Šajā dejā RU “vada”. NATO līdz šim ļavās. Ja tagad sāks rīkoties pro-aktīvi, nevis reaktīvi būs labi. Mums nav visas informācijas par aizkulisēs notiekošo, varam tikai vērot. Teateris ar Baltijas valstu “vēstules” rakstīšanu vien ko vērts…
Piblikai jāsaprot ka:
1. Politiķiem ir visa nepieciešamā informācija. Dienesti strādā.
2. Tautai tieši vairs nemelo, nav tie laiki, bet informāciju pietur vai pasniedz izdevīgā iepakojumā. PR speciālisti strādā.
3. Žurnālistiem būtu jāprot uzdot pareizus jautājumus, bet… kas kontrolē presi?
4. Mūsdienu informācijas gūzmā jāmācās/jāprot orientēties. Jādomā ar savu galvu. ticēt uz vārda nedrīkst nevienam arī VB nē 😉
5. NBS un vispār aizsardzības sfēra ir grūti analizējama no malas, jo tās neatbilstība prasībām izpaudīsies tikai vienu reizi, kad būs par vēlu jebko labot. Tādēl vajadzīga ieinteresēta politiska kontrole, ko it kā realizē ministrija, bet to vada politiķi, kuri ir informēti un kuri rūpējas pirmkārt par savu palikšanu pie varas.
6. problēmu atzīšana prasa to risināšanu, kas prasa naudu. Naudu dala politiķi. Aizsardzības jomā zāģēt nav tik viegli kā būvniecībā, riski lielāki, naudas mazāk.
7. Būs satricinājumi – sabiedrības interese pieaugs – nauda atradīsies, galvenais, lai nebūtu par vēlu.
8. Politiķi nav muļķi.
Gribētos ticēt 8. punktam
😀 Tur jau tā problēma!
+ 6. Politiski rentablāk naudu zāģēt projektos, kuru labumu sabiedrība tūlīt jutīs uz savas ādas. Piem. kāpēc bija tik populāri uz AM rēķina būvēt sporta zāles? Tāpēc kā: 1) nauda kabatā no būvniekiem + 2) labs PR partijai par tādu būvi no preses (būvnieki ar presi arī dalās) + 3) labs PR tās pašas partijas pagastvecim un partijai kopumā no pagasta iedzīvotāju puses. Arī iedzīvotāju pamatmasa labāk atbalsta to, ko saprot. Reti kurš saprot kas ir radars, toties kas ir baseins saprot gandrīz visi.
Ja tā ir tīri aizsardzības būve, tad 3) izpaliek, jo nav kādas iedzīvotāju grupas (vai tā ir niecīga) kas to jēgu jūt un pašvaldībai tāds objekts gandrīz neko nedot.
Secinājums, ja iztērējot X naudas summu par aktivitāti A partija palielina savu atbalstu par 1,3%, bet ar B par 0,5%, tad skaidrs, ka vajag īstenot A aktivitāti.
3. cieši saistīts ar 5. Žurnālisti saprot sabiedrības mazinformētību par aizsardzības jautājumiem, tāpēc uztaisīt šai jomā sabiedrībai viegli pārdodamu skandālu ir grūti. Jo ko nozīmē slikti uzbūvēta slimnīca – visi saprot un vārīsies. Nopirktas nepareizās patronas – a kuram tas interesē ja viņu tas skar visai nosacīti?
Es personīgi nesaprotu kā Krievija var pieprasīt lai NATO pilda tādu līgumu, ja viņi paši klaji ignorēja Budapeštas memorandu un pārņēma Krimu….
Budapeštas memorandu ignorēja ne tikai viņi, turklāt tas nav ratificēts nevienā valstī t.sk. UA.
Krimas autonomā republika atdalījās no UA caur referendumu un tad iestājās RU. Tāda ir oficiālā versija.
tas referendums vispār bija joks…..pēc Ukrainas konstitūcijas, referendums par kādas territorijas atdalīšanu var notikt tikai tad, ja tajā piedalās visa Ukrainas territorija, nevis tikai viens mazs gabaliņs kur krieviem ir virsroka……mani pārsteidz cik stulbi var būt cilvēki, pat te Latvijā var atrast dažus kas domā, ka tas referendums bija pilnīgi leģitīms un normāls
Krima nekad nebija ukrainiska, agri var vēlu atkristu vienā vai cita veidā, jāpārmet to KĀ Krimu atdalīja. UA vajadzētu par to saņemt 90% atlaidi gāzei uz 1000 gadiem.
Tad UA vajadzētu paņemt no Krievijas to zemes gabalu, kas tika atdots apmaiņā pret Krimu.
Šim kāds ir atradis reālu avotu? Ir dzirdēts, no sērijas ka pretī iešķieba Taganrogu, bet es neesmu atradis atsauci.
Slidena pamatne. Kas vispār bija UA līdz oktobra apvērsumam?
Kad tad Krievija un tās iepriekšējās versijas ir pildījušas kādu līgumu? Tikai tos līgumus kam viņiem ir izdevīgi un kad aste ir iespiesta durvju stenderē.
Līgumi ar Krieviju nemaksā pat to papīru uz kura tie rakstīti. Ja tu vari pavēlēt Krievijai, tad pavēli bez līgumiem. Bet ja nevari pavēlēt, tad Krievija uzliks mīksto uz šiem līgumiem tikko tai tas būs izdevīgi.
Sūds par visiem līgumiem. Vēsture māca, ka godavīri pilda mutiskus līgumus, bet realpolitik pārstāvji sprauž uz nagliņas visus štempelēm apkārtos un zvērestiem stiprinātos līgumus,kad tas šķiet izdevīgi un vajadzīgi. Pastāv tikai intereses un risku/ieguvumu izvērtējums. Kombinācijas mēdz būt visdažādākās. Diplomātija ir tikai kara turpinājums un karš – diplomātijas galējais līdzeklis. Tāpēc,ja operatīvi Baltijas valstīs tiktu uz pastāvīgu dislokāciju novietota brigāde vai divas, publiski uzturot versiju, ka notiek rotējošās mācības, Krievija varētu mīzt karstu, bet viss jau būtu galā. Game over. Nepieciešama tikai pirmo un vienīgo sabiedroto nopietna politiskā griba.
Tā varētu, bet tur taču pautus vajag. Ar pautuiem Rietumos tikai čehu prezidents 🙂
Ja esi impotents komuņagu žūpa kā šamējais, tad tā tāda tukša diršan vien ir, kaut pauti kā bubalu ciltī ;)!