vara bungas:
šī reportāža no ZS mācībām ir laba ar to, ka žurnālistiem izdevās parādīt patiesu ainu un vienlaikus neizsaukt skandālu. Kāds ir ekipējums labākajiem (!) zs jūs paši redzat, kā nu kuram, snaiperu apmācība bez snaiperu ieročiem, sausā deva – prasts batons un konservu bundža, instruktori neuzkrītoši norāda, ka gruti strādāt ar cilvēkiem, kas te nāk, te nenāk uz nodarbībām vai arī pārāk bieži nāk un viņiem vairs nav kur attīstīties (tā arī ir problēma), visi saprot, ka 8-10 vai pat 20 apmācības dienas, kas “izsmērētas” pa visu gadu ir par maz, lai nostipinātu iemaņas, bet neviens neko padarīt nevar – valsts nav nodrošinājusi “imunitāti” pret darba devēju. Un pārņem tāda dīvaina sajūta, ka šie zs un sabiedrība dzīvo paralēlās realitātēs, jo sabiedrība ne pārāk vēlas iedziļināties ZS/NBS problēmās, bet labprāt skatās “urrā, urrā” mācību atskaites, tic uz vārda militārajiem činavniekiem un apmeklē parādes, jo tur, kā zināms, neviens ar problēmām “negruzī”. Ar zs motivāciju viss ir skaidrs, bet jūs uzjautājiet civilajiem vai viņi ir gatavi tikpat pašaizliedzīgi atbalstīt savus aizstāvjus, kad runa ir par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu NBS vai par tā efektīvāku izmantošanu.
Protams, neiztika bez žurnalistu klišejām, kad runā par dāmām zemessardzē – sajūsma un koķetērija. Riskēju dabūt ar pannu pa pakausi, bet teikšu tā – sieviete kājnieku kaujas vienības sastāvā var būt tikai tad, ja izpilda visus fiziskos normatīvus bez atlaidēm, kvalificējas 1:1 ar čaļiem un rezultātā nav pēdējā pēc testa rezultātiem. Par psihisko sagatavotību ir atsevišķa runa, šoreiz šo tēmu neskaršu, bet arī tur ir ļoooti daudz, ko apspriest. Piemēram:
video US armijas kapteine veic pēdējos metrus no 19 km gara pārgājiena, ko jāpaveic 3 stundās. Viņa ir laba sportiste, ar spēcīgu raksturu, jo 80% veču šajā testā izkrīt, tomēr sieviete kājnieku kaujas vienībā – tam ir jābūt retam, unikālam izņēmumam, nevis normai, vismaz tikmēr kamēr bruņojumā nav pieņemti ekzoskeleti un pastāv sieviešu un vīriešu sports, ko nosaka vīriešu un sieviešu ķermeņa taktiski tehniskie raksturlielumi. Visi citi amati štābos (arī vadošie) un militarās profesijas – lūdzu, bet ne vieglo kājnieku apakšvienībās.
vara bungas 
Arī tas ekipejums ko redz izlūkiem, 80% ir iegādāts par personiskajiem līdzekļiem. Realitatē ir tikai skaisti vārdi, bet atbalsts no valsts puses ir loti mazs.Nauda tiek tērēta , bet ZS kā bija bez normāla ekipa tā arī ir. Ir kauns no jaunajiem puišiem un meitenem par ekipejumu ko vini saņem,veca mugursoma,paplucis rolmots, pagajušā gadsimta guļammais un uzkabe, kura ir piemērota AK4, bet neder G36 utt. Par kolektīvo ekipējumu vispār nav ko runāt.
Neredzu risinājumu, kamēr vadība nemainīsies vai Lielā Ziepe neatpeldēs.
Lielo Ziepi mēs ietekmēt varam minimāli, valdību krietni vairāk, tāpēc piestrādāsim pie valdības uzlabošanas.
Nopietna apņemšanās. Atbalstu.
“Riskēju dabūt ar pannu pa pakausi, bet teikšu tā – sieviete kājnieku kaujas vienības sastāvā var būt tikai tad, ja izpilda visus fiziskos normatīvus bez atlaidēm, kvalificējas 1:1 ar čaļiem un rezultātā nav pēdējā pēc testa rezultātiem.”
Piekrītu.
“Visi citi amati štābos (arī vadošie) un militarās profesijas – lūdzu, bet ne vieglo kājnieku apakšvienībās.”
Par štābiem īsti nepiekrītu. Jo cilvēkam jārotē no štāba uz vienību un atpakaļ. Piem. ja sieviete vēlās būt S-3, tad vispirms jāpakomandē vads un rota, pēc tam uz S-3. Bet lai komandētu vadu un rotu jāizpilda tādi paši normatīvi kā večiem. Manuprāt sievietēm mazāki normatīvi pieļaujami tikai specializētajos amatos, kur arī vīriešiem fiziskais ne tuvu nav būtiskākais. Piem. darbs hospitāļos, sakarniekos… Un arī tad ne pirmajās līnijās, pat ne bataljona medicīnas vai sakaru vadā.
Pa to laiku NBS PD ir 17-18% sieviešu un fiziskie normatīvi viņām ir zemāki – dzimumu līdztiesība ar izņēmumiem. Ir, ir dāmas, kas iekabina večiem, zinu tādas, bet noteikti ne katra no tiem 18%. Paredzu argumentu, ka ne visas ir Kbr, galvenokārt štābos, bet X stundā visus tāpat no štābiem izdzīs laukā, jo citas iespējas kā veidot virsnieku bataljonus nemaz nav. Un tad to bataljonu būs pa 18% mazāk.
Diemžēl jāatzīst ka kaprāle sit pušu večus gan fiziski, gan psiholoģiski. Var būt dieva dots talants, var būt veču degradācija, var būt Amazone..Svarīgi ka ir cilveki kas grib un var!.
Lai viņai veicas, runa nav par konkrētu cilvēku, bet par 18% no NBS PD. Kā jau teicu, izņēmumi ir, bija un būs.
Jauniešu degradācija un tikai.
Plus, dāmām patīk pietēlot nedaudz skarbās, lai radītu priekšstatu augstāk stāvošo komandieru acīs, līdz ar to rodas priekšstats, ka dzelzs lēdijas :).
Saku iz pieredzes, visādi brīnumi redzēti.
Varam piepildīt krievu ļaunākos murgus un tiešām organizēt Baltās zeķbikses. 🙂
Sen jau to saku, bet jāsāk ar snaipinga attīstību, jārada bāzi un tad visus kas grib un spēj sev iegādāties ieroci jālūdz uz bezmaksas apmācību. Mājsaimniecies, pensionārus, studentus, klibos, līkos, ka tik redze un labā plauksta ir. Tas būtu īsts šortkats un gana efektīvs atturēšanas elements, neprognozējams un nevadāms, kās mūsdienās vajadzīgs.
+ spridzinātāju, izlūku u.c. veida diversantu kursi.
vispirms jāorganizē C kategorijas ZS šoferu kursus par kuriem viņiem pašiem nebūtu jāmaksā. A tu saki diversantus. Plati soļojot bikses plīst 🙂
Par C kategoriju īsti nezinu, bet D kategorijas kursus 2-4 cilvēkiem gadā atmaksā.
Fantastiski apjomi :), btw varētu būt bonuss tiem, kas bieži apmeklē nodarbības.
Reāli katru gadu (vismaz pēdējos 2) 1 cilvēkam no katras nodaļas tiek piedāvāta iespēja apgūt kursus par paša līdzekļiem un pēc veiksmīgas kategorijas iegūšanas kompensē izdevumus.
Protams, ka iespēja tiek piedāvāta tikai nodaļām, kurām štatā jau nav šoferis ar atbilstošo kvalifikāciju. Bet to, protams, skatās tikai pēc papīra, nevis reālās situācijas.
Būtu nauda varētu izvērst plašāk, kā vienu no bonusiem stāties ZS. Es saprotu ka šobrīd ja štatā 1 šoferis tad 1 arī apmāca, bet reāli to būs nepieciešams daudz daudz vairāk.
Reāli visiem karavīriem un ZS viss armijas standarta transports (džipi, kravinieki, bandvageni) jāprot vadīt un veikt elementāro remontu.
Runa ir par tiesībām to darīt miera laikā. Zini, kas mūsu birokratizētā sistēmā būs par haju, ja zs šoferis bez kategorijas iebrauks ar scaniju stabā. izpisīs, izžāvēs un pakārs attiecīgā kabinetā uz nagliņas.
Lai varētu vadīt kara laikā, ir regulāri jāvingrinās miera laikā. Citādi karā pavisam noteikti stabā ieskries.
Un ne jau to zemessargu vienu, visu pirms jau sāks ar rotnieku, tad vēl paķers atbildīgo par autoparku un arī batkomu pie dziesmas.
Bet nu es mācībās regulāri redzu, ka tomēr trūkst autovadītāju!
Nepareizi, vispirms jāatceļ muļķīgas prasības pēc C kategorijas. Nav nekā svarīga, izņemot mašīnas gabarītus, ko autoskolā C kategorijai iemāca un B kategorijai nē. Bet, ja uz vienību pēkšņi iztrūkst tā viena šofera, kurš ir vandījies pa konkrēto transportlīdzekli, tad sākas punķi un asaras.
“Riskēju dabūt ar pannu pa pakausi, bet teikšu tā – sieviete kājnieku kaujas vienības sastāvā var būt tikai tad, ja izpilda visus fiziskos normatīvus bez atlaidēm, kvalificējas 1:1 ar čaļiem un rezultātā nav pēdējā pēc testa rezultātiem.” – pasaki to izraēļiem..
Nav problēmu. nevajag jaukt OMD ar PD. OMD LV sievām būtu ļoti piemērots tāpat kā Izraēlā, sava dzimuma apakšvienībās. Izrēlā ir dāmu OMD, bet no PD (!) militārām profesijām sievietēm TEORĒTISKI atvērti 80-90%, no tiem REĀLI dāmas kvalificējas tikai 60-70% un PD atrodamas galvenokārt atbasta pozīcijas. Vēl ir tāda lieta kā CHEN
ok, atkal ejam no otra gala.. ja dabiskā atlases rezultātā dāmas nokļūst izlūkos, tad tās jau ir treniņu/prasību problēmas.
ja mugurene stāv mašīnā, bet patruļā dodas ar atvieglinātu uzkabi/bez tās un minimumu muņas, tad neliels siluets ir priekšrocība nevis trūkums.
Neliels, bet atpazīstams siluets 🙂 Ja kvalificējās vienā līmenī ar pārējiem, lai iet, ja citādi nevar.
nu, ja iet, tad acīmredzami kvalificējas :-). es par to, ka ķieģelis nav jāmet dāmu spēju lauciņā, bet gan kvalifikācijas prasībās. un, ja esam iespēruši dāmām, tad vispār paraugāmies cik cilvēku bez brillēm/lēcām staigā un uz vispārējo fiz. kapacitāti. un nevajag stāstīt par tiem kikbokseriem, skrējējjiem utt. kas dien – viņiem visiem ir lielāka vai mazāka buķete ar bijušajām, esošajām un paredzamajām traumām. es gribu redzēt cik cilvēku vispār izkļūtu caur medkomisiju, ja ezermalas iela painteresētos kaut vai par muguru stāvokli tiem kuriem vairāk par 30.
citādi jau baidos, ka feminisms novedīs pie mūsu kā sugas izmiršanas.
Nepareizi. Redzes problēmas ir problēma un tas ir diskvalificējošs faktors. Arī citas vieselības kaites liek sadalīt visus karavīrus pa grupām (tas arī notiek), kur kas der. Šeit runa par fiziski veseliem karaVĪRIEM un karaSIEVĀM, kas pēc veselības stāvokļa var būt kājnieku apakšvienībā. Diskusija ir par objektīvām fiziskām SPĒJĀM un to ierobežojumiem. Piemēram tavs svars ir 85 kg, tevi ievainoja, tu nevari iet, bet tavs 2.numurs ir nevis 85kg smags karaVĪRS, bet 52 kg smaga meitene. Cik tālu viņa tevi aiznesīs un ko tu izvēlētos sev pāriniekos, ja tev būtu šāda iespēja?
PD, iespējams, ar tādiem kritērijiem vēl var novākt, bet, ja ar tādu mērauklu pieietu ZS, tad to bodīti varētu klapēt ciet. šobrīd, kad Austrijai iet greizi, katram kroplim jābūt savā vietā 😀 un esošā veselības līmeņa prasību pacelšana būtu piemērojama kaitniecībai (bez jokiem).
btw – kādus fiz. normatīvus var izpildīt atsevišķi krietni aptaukojušies PD pārstāvji 😉 ?
Formāli PD katru gadu jākārto, atkarībā no vecuma arī prasības. Ja pamanīji es cepos par kājnieku vienībām, nevis MP vai NBS orķestriem. Tur jau tas joks vecīt karš visus nevarīgos pirmos saliks pa zārkiem. Varam izlikties ka neredzam neatbilstošu fizisko sagatavotību un veselības atšķirības, bet tas nāks par sliktu pašiem šmugulētājiem.
Starp citu ne tikai pašiem. Īpaši svarīga fiziskā sagatavotība ir štāba virsniekiem, instruktoriem. Tā ir tieša saistība noguruma iestāšanās no emocionālā stresa,intelektuālās piepūles, kas saistīta ar bezmiegā pavadītām dienām un fizisko sagatavotību. Vienkāršāk sakot aptaukojies štābs ātrāk nogurs un izies no ierindas. Latvijas gadījumā NBS apvienotā ģenerālštāba un ZS štāba “iziešana” varētu nospēlēt arī pozitīvu lomu, bet tas ir izņēmums :), citās armijās tas tā nav.
Bet es jau tā arī saprotu, ka runa ir par PD un ar izņēmumu arī ZS izlūki, kuri tomēr skaitās pārāki sagatavotībā un ir lielākas prasības, kā pret citām ZS vienībām.
Par komentāru piekrītu.
VB, piekrītu par to 85 vs 52kg attiecību, grozi šo jautājumu, kā gribi, bet tas ir noteicošais fiziskās izturības faktors, ja abi kandidāti ir vienlīdz labi sagatavoti, tam lielajam vienmēr būs priekšrocības fiziskā spēka-masas attiecības ziņā.
spēks un izturība ir divas dažādas lietas. kādas priekšrocības un kādi trūkumi ir maniem 110kg es labi apzinos :-D. šautene, ķivere, muņa utt. man pieplusotu ap 15kg bez mugursomas. kā viens amītis bija izteicies, ka “nav problēma nokraut kareivi, bet problēma ir viņu ar visiem liberiņiem dabūt cauri durvju ailei” :-D.
karš pa zārkiem saliks daudzus. ja skatās no tā viedokļa, tad jāpumpē gumijas laiva.
🙂 nu tad, lai vismaz ne dēļ paša vai kolēģa “fizuhas”.
Neizteikšos par mūsu raidījuma varoni kaprāles jaunkundzi vai par Latvijas bruņoto spēku sievietēm, jo visas tāpat nepazīstu, bet ir redzētas gan kazas, gan kārtības sievas, kas spēj turēt savu!
Par ASV – nu tur viņiem grib faktiski uzspiest visās vienībās sieviešu kvotas un tagad Pentagonam ir jāizdomā pamatota atruna kamdēļ X vai Y vienībās sieviešu kvotas nedrīkst pieņemt!
Iemesls vienkāršs – sievietes fiziski nespēj turēt to, ko spēj turēt vecis, nu nav amerikāņi austrumvācieši, kur spalvainas sievietes ar Švarcneigera bicepsiem :D!
Tad nu lūk, nespēj pavilkt fizisko līdzi vīriešiem, tas arī viss.
Protams, arī emocijas grūtāk valdīt, tas ir fakts, bet es šos divus faktus neuztveru kā ko negatīvu, mums katram ir savas spējas, prasmes un katram ir savs devums, ko dot pasaulei.
Veči medī, sargā cilti, sievietes vāc zālītes, ogas un dzemdē bērnus, pieskata pavardu! Skan klišejiski, bet tā tas ir, gan no evolūcijas, gan psiholoģijas viedokļa.
Lezbes un šitās te, kā viņas tur, feministes, laipni lūgtum vārīties no dusmām, bet pret savu būtību ejot nekur tālu netiksi pasaulē ;)!
Noķersi kādu žurnaļugu iestāsti viņam.
Nu tad nopirkts pamuļķis, ja jau man viņam/viņai kaut kas jāiestāsta būtu.
nē, kāda tur nopirkšana. drīzāk profesionāla paviršība un paļaušanās uz šabloniem. jāveido viņiem jaunas, pareizās klišejas 😉
Nu bet, vecīt, tur jau tā lieta, tagad šablonu nav, visi ir open-minded, digitālā laikmeta hipiji, visu ņem pretī, visam piekrīt, visu veco noliek kā nepareizu!
Tur tā problēma, savās alkās pēc jaunatklājumiem, aizmirst par ētiku, morāli, psiholoģiju un aidā ļaujas tukšajiem liberastu-pederastu saukļiem un te nu rezultāts, uzpirkti idioti, ne žurnālisti!
“Veči medī, sargā cilti, sievietes vāc zālītes, ogas un dzemdē bērnus, pieskata pavardu!”.
viss bija skaisti kad aizkarojās tik tālu, ka sievietes stājās pie virpām un frēzēm. nu un tagad esam tur kur esam.. labākajā gadījumā varam stūrēt uz Izraēļu vai Norvēģu modeli.
Es runāju vispārīgi, bet reāli kara apstākļos ikvienam, kas spēj kustēt un ko darīt, būtu jādarbojās savas zemes glābšanā.
Teorijā tā ir . UA karo 2%, ziedo karam 4% pārējiem poh
Pārējie nav pelnījuši savu valsti un demokrātiju.
Bet tā ir post-padomju sabiedrības lielākā problēma, vienaldzība, bailes, neizlēmība!
Un kad vēl atklāti viņiem sejā to pasaki, tad UUUUU kas sāksies 🙂
Man ir pazīstams dažs labs pus-latvietis, kur viens ir gļēvs lupata un saka, ka nebūs takš kara gadījumā kam parūpēties par rīcībspējīgo māti un draudzeni, kurai iekšas lielākas, kā pašam, tamdēļ mukšot uz ārzemēm ar savām dāmām(kurām gan viedokli piemirsis pajautāt)! Otrs, savukārt, gadiem ir dzīvojis ļoti labā valsts maizē, tagad strādā algotu darbu un ir ieņēmis kategorisku nostāju, ka nav valsts patriots un valsts viņam NEKO neesot devusi 😀 !
Tādi, lūk, grūtsirdīši ir šur tur sastopami, viens pus-mīkstais, kurš meklē atrunas, otrs izliekās tups kā zābaks, strādāt prot, bet uzskata, ka valstij viņam jāpienes viss uz paplātes klāt(bet valsts karogs gan katru dienu pie mājas plīv’, ei nu sazin’ to mentalitāti), lai gan tais laikos, kad strādāja valsts maizē, tad nauda nāca iekšā un neskatīja ne piecīšus, ne simtniekus tērēdams…
Un šitos pasīvos līdzskrējējus, kuriem nav sava viedokļa un kuri uzķerās uz provokatoru izmestā “Latvija maza, ja Krievija nāks iekšā, mēs taču neko nevarēsim izdarīt pretī” āķa un sāk kā papagaiļi atkārtot un tad ir grūti šādiem te gļēviem bezsmadzeņu lupatām izstāstīt vienkāršu atziņu ka ja būtu ikkatrs savā apziņā noskaņojies nevienam savas zemes neatdot, ar to jau pietiktu lai Krievija uz mūžiem atteiktos no plāniem okupēt mūs atkal!
Pat seifus mājās ar ieročiem nevajadzētu, ja starp cilvēkiem būtu vairāk tādu, kas runā atklātu valodu, nevis mīž pa stūriem un raustās paši no savas ēnas!
Labās ziņas – viss vēl ir labojams, jo pa lielam, kas negrib aizstāvēt, tie jau lielākā daļa ir aizbraukuši, no palicējiem negatīvie ir tikai daži lumpeņi un vatņiki, pārējie pašmobilizēsies, galvenais nepadirst informatīvo telpu, kurā koordināt un uzmundrināt aizstāvjus!
Nu labi, tie 4% pa maz. Reāli tur ap 10% regulāri palīdz (orientējoši daži miljoni).
Sievietes misija tomēr nav zemes glābšana, bet viņa ir nācijas pēdējais izdzīvošanas bastions. Tad, kad veči ir apsisti, viņu misija ir izglābt bērnus, ļaut tiem izdzīvot par katru cenu, lai viņi atkal radītu pēcnācējus, kuri pie labvēlīgiem apstākļiem atgūst savu zemi.
Tas ir daudz skarbāk, nekā glābt zemi. Man pat liekas, ka kaujas laukā ir vieglāk, nekā cīnīties vispārēja haosa apstākļos par sava bezpalīdzīgā bērna dzīvību. Patiesībā feministes un lezbietes meklē dzīvē vieglākos ceļus un ne tikai kara laikā, bet miera laikā. Padomājiet paši, kur vēl Latvijā sievietēm ir tik augsts atalgojums un piedevām visas sociālās garantijas, ieskaitot izdienas pensiju. Toties atdeve no viņām (ne visām) ir nekāda – strēbj savu kafiju un čakarē večiem prātu. Mūsu armiju n-tos gadus vadīja ne jau ģenerāļi vai admirāļi, bet gan finansu priekšniece kapteine/majore Bērziņa. Viņa bija tā kas noteica budžeta plānus, bet NBS komandieriem bija tikai uz tiem paraksta tiesības.
Eh, kādu saitīti internetā arī vari iemest, zinātkārajiem?
Par dāmām labu vai neko;-)
Pēc wikipedia datiem Eiropā visfeminizētākā ir Francijas armija (15% sieviešu), acīmredzot wikipedia autori par Latvijas ģeogrāfisko atrašanos neko nezin, vai arī viņi uzskata, ka Latvijā nav armija. Mūsu bijušajā robežvalstī Polijā 1,5% sieviešu armijā, visādi citādi feminizētajā Zviedrijā 11%, NATO dalībvalstī (ar skaitliski otru lielāko armiju) Turcijā 0,3%, Igaunijā -12%, Lietuvā-12% (dati wikipedia un kaut kur citur caur googles tanti)
Iebildumi pret dāmām nebūtu pilnīgi nekādi, ja fiziskie normatīvi būtu tādi paši kā vīriešiem. Pēdējā laikā notiek bruņoto spēku devalvācija, salīdzinoši nesen pieņēma grozījumus, ka NBS var iestāties ar pamatskolas izglītību (tajā pat laikā stāsta par augsto tehnoloģiju laikmetu kur karavīru skaits nav svarīgs,) Fiziskie normatīvi jau tā ir tik zemā līmenī, ka zemāk vairs nav iespējams (pagājušā vasarā dzīvojot nedēļu Ādažos palasīju pie kazarmas sienas piespraustos normatīvus). Tāds vingrinājums kā pievilkšanās pie stieņa vispār nav, es kad dienēju obligātajā mums bija 10 reizes jāpievelkas, lai ieskaitītu varbūt bija mazāk, bet 10 tika uzskatīts par normu. Starp citu taga Krievijas armijā normatīvs pievilkšanās pie stieņa ir 7 reizes, desantniekiem 15 reizes.
Ko norāda tāds vienkāršs vingrinājums kā pievilkšanās pie stieņa? Tas norāda cilvēka spēka un liekā svara attiecību.
interesanti cipari, paldies. esam čempioni(-es)…
… un visskaistākā NATO armija!!!
Sieviete kaujas vienībā. Hmm.. Par šo topiku varētu sarakstīt grāmatu. Personīgi mans viedoklis ir tāds- ja sieviete izpilda visus kritērijus/nosacījumus plus vēl izpilda fizo normatīvus augstākajā līmenī (nevis tizlās NBS 3.klases līmeņa normatīvus), tad kāpēc ne? Nav svarīga ādas krāsa, dzimums, galvenais, vai esi spējīgs sekmīgi veikt uzdevumu. No otras puses sievietes loma jau instinktu līmenī ir būt mātei. Un sēžot nedēļu patruļbāzē, lietū, sniegputenī, utt. nenāk par labu veselībai. Gan vienam, gan otram dzimumam. Bet sievietēm neatgriezeniski sabojāt veselību ir daudz vienkāršāk. Otrs “nē” sievietei kaujas apakšvienībās ir dabisks fizioloģisks process, kas norisinās viņas ķermenī reizi mēnesī- tad parasti atsaucīgā kolēģe pārvēršas ļaunajā sievasmātē 2 dienas līdz algas saņemšanai 😀 Kā savulaik teica viens instruktors: “Vīrietis ir tups, bet mentāli stabils”.
pievienojos.
Un parasti “Tās dienas”pēkšņi visām vienā laikā tieši mācībās poligonā vai paredzētā 25 km marša dienā. Tādi gadījumi manā dienesta laikā ir bijuši pārāk daudz, lai nesāktu skatīties uz sievišķi formā ar zināmu nepatiku.
Savukārt es atceros kā mani patruļbāzē “izdrāza” viena burvīga, bet atbildīga blondīne par sarkanā filtra uzlikšanas aizmiršanu lukturim. Pilnīgi pamatoti. Forša meitene, īsts karavīrs, ceru vēl dienestā. 🙂
Tas ko mums jāieskaidro žurnālistiem ir ka sieviete armijā (kaujas vienībās) nav “susi musi” un “ai cik foooorši”, drīzāk tā ir sabiedrības problēma, ko jārisina.
Jā, atzīstu, ka ir arī patiešām vērā ņemami sievišķi, pats esmu divas redzējis, kuras vilka vienību labāk kā veči. Bet tur patiešām bija liels sportiskais pamats apakšā un tādā gadījmā vienībā šāds skuķis ir tikai uz labu, jo neviens vecis nekad nepadosies, ja skuķis vel velk.
Ja tās dāmas ikdienā dzīvo un strādā gana cieši, respektīvi, vienā ģimenē/kolektīvā/vienībā/nodaļā, tad viņām cikls sasinhronizējas, zinātniski apstiprināta likumsakarīga 😉 !
Man šie te sižeti izraisa skumjas pārdomas par to ka ir, tā kā ir. Nevajadzēja skatīties 🙂