Neimeta līnija


vēl bildes šeit

vara bungas: Mūsu būvnieki varētu ne sliktāk uzbūvēt, bet projektētāju šādīem objektiem būtu grūti atrast. Lai gan vecie kadri vēl ir dzīvi. Un vēl viena problēma, miera laikā ko tadu “uz palikšanu” neļaus veidot zemes īpašnieki. Laba tēma  normatīvo aktu sakārtošanai. Ja normāli visu plāno fortifikāciju līnijas var nākties būvēt labu laiku pirms  tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis. Valstij būtu jāatpēk zemi pavisam konkrēti nosakāmās un jau noteiktās vietās, to nav pārāk daudz. Wishful thinking protams.

78 domas par “Neimeta līnija

  1. Out off topic.

    Vai vispār cilvēkiem ir atļauts, pārdot armijas atpazīšanās “patch” internetā? Uz pleca liekamie ranki arī atrodami.

    • Nav teikts ka tā nav kopija, bet principā darbs MIDD, jo demobilizējoties formas tērpus jānodod ar visiem patchiem. Pakāpju zīmes gan nav nekādi ierobežotas.

      • Ebayā viens tur brand new pārdod dažādu vienību atpazīšanas zīmes. – Ebay meklētājā jāieraksta – Latvian patch

        • Bet nav tak baigā problēma pašūdināt dajebko, ne?

          T.b. i pat nav tā, ka pie mums visi staigātu ar viena šuvēja darinātām.

    • Var jau smieties, bet albāņu nocietinājumi domāti cīņai. ņemot vērā mūsu apstākļus tiem kuri plāno derētu apdomāt šādu ugunspozīciju ierīkošanu savā sētā. Miera laikā var glabāt ievārījumus un tad last man standing 🙂

      • Es savā iepriekšējā darba vietā ar vietējā ciema ZS priekšnieku biju uztaisījis uzmetumu kā mēs izvietosim pozīcijas, kuras caurtekas uzspridzināsim un kuras aizdambēsim lai dažas stundas varētu kavēt pretinieka virzību.

        • to pašu var izdarīt/paredzēt arī pretējā puse. kritēriji visiem vienādi. līdz ar to nekas slēpjams nav, svarīgi kurš ieņems šīs pozīcijas pirmais.

      • ludzu iedodiet linkus uz albanunocitinajumiem,velos papetit,jo iznemot serbu,bisniesu karu,albanus maz esmu petijis.

  2. pāris hektāri Latgales pierobežā diez cik dārgi nevajadzētu izmaksāt.
    šī gan izskatās pēc “transporta ejas” un ja tās arī grib iekļaut tad to platību vajadzētu lielāku.

    Iespējams es vairāk sliektos uz variantu, ka “ideālas” kājnieku rotas pozīcijas uztaisa Ādažos, lai karavīri redz kādas izskatās un kādas jātaisa un kā no tādām notiek šaušana. Pēc tam shēmas vienkārši izdala bataljoniem un nosaka pozīciju koordinātes, kur to vajadzēs uzlikt.

    Pirms tam gan nāksies arī pateikt karavīriem, ka māžošanās ar partizānu taktiku ir beigusies un “sitienu” nāksies turēt. pēc tam mācībās vajadzētu atstrādāt ka 300 metrus no/aiz pozīcijām noklāj reālu artilērijas uguni un pēc tam pozīcijām brauc pāri tanki.

    tā teikt vairs nekāda ”baleta” (slēpņi vada un nodaļu sastāvā) un arī nost ar aizkavēšanas kaujām, jo tām reāli nebūs kur izpausties- apkārtne pierobežā ir gana līdzena/ atklāta. ir vieta tikai aizsardzības pozīcijām.

    • Ādažos to neļauj darīt, jo tur ir rezervāts un visādi citādi brīnumi. Tur agrāk bija inženieru pilsētiņa, bet arī tā ir aizgājusi nebūtībā. Pats interesantākais, ka zinoši kara cirvji zin stāstīt, ka nepieciešams projekts un būvatļaujas, lai uztaisītu ilglaicīgus ierakumus pat poligonā. Lielāku absurdu neesmu dzirdējis un redzējis.

  3. Juridiski prātīgāk būtu nevis kautko atpirkt, bet piešķirt nodokļu atlaides tām jurid./fiz. pers., kas atsaucoties AM iniciatīvai, atļauj izbūvēt fortifikācijas. Ar atpirkšanu viss beigsies kā parasti – uzkruķītas cenas no spekulantiem, tiesas un šausmas.

      • Atņemt nevajag, tas neko labu nedos – subsidēt un stimulēt brīvrātību. Tikai galējs gadījums – atņemt.

  4. Pat, ja mēs runājam par kaut kādu aizsardzības līniju, apzinoties, ka tā var būt nepieciešama:

    1- tam jābūt lielam skaitam nelielu uguns punktu (ložmetēju, pretanku, pretgaisa ieroču ligzdu), kuri darbotos vienotā valsts aizsardzības sistēmā ;
    2- kuru priekšā jābūt ienaidnieka virzību bremzējošiem sķēršļiem (atklāts lauks, grāvji-ūdeņi , zemienes, purvaini apvidi, vietas slazdi), ja nav dabisku šķēršļu, tad tos ir jārada;
    3- tie ir vienoti projekti par aizsardzības būvēm (ugunspunktiem, kurus var izbūvēt jebkurš vietējais uzņēmums ), kaujas apstākļos jābūt iespējai aizmugures vienībām veidot vienkāršus punktus (dzelsbetona) atkāpšanās gadījumā vai pozīciju atjaunošanai/stiprināšanai ;
    4- to veic NBS inžinieru uzraudzībā, pēc kopēja valsts plāna sadarbībā ar ZS bataljoniem, attiecīgajām pašvaldībām valsts iekšienē un pie tās robežām;
    5- jāparedz munīcijas pārapgādes sistēma visos punktos, jo bez tās punkti darbosies tik ilgi cik ilgi būs munīcija;
    6- jāizmanto un sistēmā jāiekļauj vēl pastāvošās un pašvaldībām nodotās civilās aizsardzības bumbu patvertnes, kuras vēl būtu tam derīgas;
    7- izmontošana, apsaimniekošana un remonti jāparedz ZS darba uzdevumos, taču tas nedrīkst aizņemt visu ZS laiku;
    8- tur jānotiek regulārām mācībām visu NBS vienību ietvaros;
    9- un vēl dažas tehniska rakstura nianses.

    Un vēl būtisks aspekts, mani drusku māc domas, ka šādas līnijas ir daļēji noiets etps taču ne galīgi.
    Šitas arī jāizbīda caur Saeimu, kas ir vienļīdz svarīgi ar pašām būvēm un sist kvalitāti.

    • Pie mariupoles ir aizsardzības līnijas varbūt arī pie Rīgas vajadzēs, bet es runāju tieši par dabīgiem šķēršļiem, kurus jāpapildina ar stacionārām fortifikācijām. nevajag mannerheima līniju vajag Key Point, Choke Point nostiprināšanu, lai nebūtu to jādara pēdējā brīdī. Pretinieks tad gribēs ieņemts tās pirmais, tas demaskē un sarežģī viņam operācijas norisi.

  5. IMHO priekšlaicīgi sagatavotas pozīcijas ļauj pretiniekam priekšlaicīgi tās izpētīt un sagatavoties to iznīcināšanai, neitralizācijai. Zinot pozīciju izvietojumu un to atslēgas punktus, ir tikai laika jautājums, kad visādi Tuļpani, Buratino, Smerči un dažāda līmeņa avioudari tās iznīcinās( 5h vai 32h?). A izpētīt neapsargātas pozīcijas var no A – Z. Protams, var jau taisīt buferzonas ap pozīcijām un izvietot gan mobīlās, gan stacionārās patruļas. Bet, kas to darīs. Manuprāt labāks un Latvijas apstākļiem varbūt pat reālāks risinājums ir inženieru vienības, rekvizēta+ sava tehnika, HESCO, motorzāģi, sprāgstvielas, koncertina, rekvizējami standarta celtniecības materiāli u.t.t. Un tad, kad izsludina ārkārtas stāvokli, tad arī sāk rekvizēt un mellu muti rakt.Tad protams jābūt visaptverošai kaujas lauka analīzei, šķēršļu plānam, jāzin kur, ar ko, kā un kādas pozīcijas veidojam. Jābūt visaptverošam rekvizīciju plānam. Jābūt tām pašām inženieru vienībām ( šajās vienībās pavērtos lauciņš tiem, kuri nezin pa kuru galu flinte šauj, bet tad kad sāksies, tad gan viņi mauks). Karoče, daudz kam jābūt…

    • Ģeogrāfiju neizmainīsi, aizsardzībai izdevīgas vietas (upes, tilti, ceļa sašaurinājumi, dīķi ezeri, ieplakas, augstienes utt) ir zināmas katram, kuram ir satelītattēli un kartes. Līdz ar to no pozīcijas pie dabīgiem šķēršļiem nav jēgas slēpt. Pretinieka S-2 noteiks iespējamās pozīciju vietas stundas laikā. Jā, šīs pozīcijas centīsies iznīcināt vispirms, tas ļauj plānot mūsu PGA un zinot artilērijas darbības rādiusu to atrašanās vietas, kas savukārt ir mums noderīga informācija. Tukšus ierakumus un bunkurus pie brasliem un tiltiem, lai pēta.

    • Lai palabo armijas speci, bet artilērija, smerči un gaisa triecieni nav īpaši efektīvi pret ierakumiem. Tos izmanto pret spēkiem, kas ir kustībā, nav ierakušies, virszemes štābiem, artilēriju, kas izvērsusies. Tiem, kas ierakumos lielākā problēma ir nokļūt aplenkumā, nevis tas, kas krīt uz galvas, jo, lai sagrautu mazu blindāžu vajag ļoti daudz šāviņu, lai uz duru trāpītu. Pasaules vēsturē ir daudz piemēru, kur ir gāzuši virsū visu, kas ir ar šaubīgiem rezultātiem – ierakumi paliek.

      • izmanto pret visu tsk nocietinājumiem, bet ar zemāku efektu. Tur jau tā lieta – kamēr pretinieks sēž blindāžās mēs manevrējam, tuvojamies, iebrūkam. sadarbība starp artilēriju, kas dzen “uguns vilni” un atbalstāmajiem kājniekiem ir komandieru augsta apmācības līmeņa un sadarbības prasmju rādītājs.

      • beidzot arī saproti būtību 😉 kamēr veči sēž ierakumos un apšauj visu kas tuvojas esam salīdzinošā drošībā. it sevišķi ja tas notiek uz 2 vienīgajiem pierobežas ceļiem.

        Protams mēs varam pēc VB ieteikuma izmantot mobilus uzbrukumus mūsu bezbruņu banvāgeni, unimogi, coškas utt. pret tankiem t72 un btr. protams pašā smailē mēs raidīsim savus superieročus CRVT , kuru specifikācija paredz pilnvērtīgu pretimstāvēšanu t-72.

        tātad galvenā gudrība ir pareizi ierakties, tikai ir 2 bet 😉 :
        nav lāpstiņu, lai ieraktos kaut nepareizi
        un kā ierakties pareizi, tikai retajam ir kaut aptuvena nojausma.

        • ierakties tiešām jāmāk?! ņem lāpstu un roc! sākumā guļus, tad no ceļa un ja laiks atļauj, tad stāvus. ja pavisam dafiga laika un ir arī zāģis pie rokas, tad jau var uzbliezt jumtu un apmest ar zemi- sanāks blindāža. ak jā, priekša bedrīte granātu utilizēšanai un valnis pietiekoši biezs, kurš jānomaskē. pozīcijas un šaušanas sektorus iedala nodaļnieki vai vada seržants, tur galva nav jāpiepūlē…
          tātad grūtākais uzdevums paliek atrast lāpstu 😀
          vai arī es ko jaucu??

          • kaut reizi esi mums redzējis “pietiekami biezu valni” ? ja ir ierakums, tad tam jāspēj aizsargāt no tanka.

            http://stbn.lv/2015/06/1-limena-pamatapmacibu-kurss/ protams šie ir labākie ierakumi, kuri ir redzēti zemessargu izpildījumā- tikai kurš no šo ierakumu brustvēriem spēj pasargāt no “mazākā” tanka ieroča 14,5 mm ložmetēja? nemaz nerunājot, ka no tanka plaucēs virsū ar 125 mm fugasiem.

            vislabākajam ierakumam – pēdējā bilde- šaušanas sektors ir frontāli uz priekšu. tas nozīmēs to ka stāvēsi aci pret aci ar pretinieka tanku. nav “tā labākā kombinācija”- tanku sargās bruņa, kuru ar cg no priekšas visticamāk nevarēsi sašaut- bet kāda bruņa sargās Tavu fronti -3 skujas?

            visam brustvēram ir jāatrodas tikai priekšā 2-4 m3 smilts, kas teorētiski ļauj absorbēt tanka lielgabala šāvienu. tātad nekāda šaušana frontāli uz priekšu. bet smuki uz sāniem. pie šādas kombinācijas tanks Tevi neredz, kamēr neiebrauc Tavā šaušanas sektorā ar sānu. AR CG šaujot bortā būs jau kaut kādas izredzes izģērbt t72. turklāt, lai pretienieka tanks šautu pa Tevi kad esi viņam sānā- viņam jāpagriež tornis 30-90 grādi, kas attiecīgi to padara ievainojamu pat ja kāds aiz Tevis šautu frontāli pa tanku.

            ceru ka saprati domu, ka tankam frontāli pamanot karavīru pēdējais diez vai sagaidīs nākamo dzerstiņu 😉 dabūjot tanka sānu savā cg tēmeklī Tu savas izredzes esi būtiski jau uzlabojis.

            tas viss ir tikai par individuālo ierakumu. lai izdzīvotu ilgāk par stundu – vajadzēs lai visa rota ir gudri ierakusies. tā lai dziļumā un platumā (frontē) šaušanas sektori pārklātos. un Tavs ierakums būtu piesegts no citiem, jo savu fronti vairs neredzēsi.

            • man šķiet, ka ierakumu primārais uzdevums ir sargāt karavīru no strēlnieku un artilērijas uguns un pats pēdējais tikai no tanku ķēdēm un to ložmetējiem. lai iznīcinātu tankus, mūsu draugi ar līkiem deguniem ir izdomājuši Spike. Var jau teikt, ka viņiem tanki ir vairāk kā mums raķetes, bet domāju, ka pēc dažu desmitu tanku nodedzināšanas jebkurš apdomāsies. CG drīzāk domāti bruņmašīnu un citu militāro mērķu iznīcināšanai.
              un vēlreiz: ierakumu pozīcijas ierāda komandieri! grūtākais ir fiziskā rakšana, bet intelektu tur daudz nevajag un katrs vidējais latvietis to spēs izdarīt.

              • Komandieris norādīs KUR ierakumam jāatrodas un kuri sektori jānosedz. Kā tieši ierakums jārok – tur nu komandieris gan blakām katram neizstāvēs, tur ja ne gluži 100% skaidrība, tad vismaz priekšstatam par to, kā īsti izskatās pareizs ierakums, racējam vajadzētu būt.

                • tieši tāpēc es esmu pret OMD, kur var iemaldīties īpaši stulbi indivīdi, bet tie, kuri nāk uz ZS, manā skatījumā ierakumu var uztaisīt pēc 3-5 minūšu skaidrojuma. mazāk saprātīgajiem var pāris reizes ar pirkstu parādīt pārinieks vai nodaļnieks. grūtajiem prātiem nodaļnieks arī ierakuma formu var uzzīmēt (pusminūti laika ziņā pakāsīs, bet neko darīt…). izrokot kaut prastu bedri, karavīrs jau palielina savas izredzes izdzīvot par 50%.

                  • Teorētiski jā. Praktiski tomēr labāk ir, ja mācībās vismaz pāris reizes ierakumus izrok. Galu sānā, ierakums nav bedre vien, bet arī pareizi izveidots un nomaskēts(!) brustvērs. Otra lieta, teorija ir teorija – es arī teorētiski zinu, kādam vajadzētu izskatīties ierakumam. Bet prakse arī nenāk par skādi. Treškārt, pēc tam, kad cilvēks ir vismaz pāris reizes izracis ierakumu mācībās, viņš ne tikai mācēs to izdarīt arī praktiski, kad vajadzēs, bet arī pats (un viņa tiešā vadība) varēs novērtēt REĀLO laika/darba patēriņu ierakuma izrakšanai un sagatavošanai. Tas arī noteiktos apstākļos var būt svarīgi.

                    • protams, ka labāk, ja esi mācījies 🙂
                      cik atceros (bet varat palabot), guļus ierakums bija jāizveido 20-40 min, no ceļa 2 stundas, stāvus- 6-8 stundas, bet īpaši nepaklausīgajiem stāvus no zirga- visu nakti 😀 Kaujas apstākļos dzīvības saglabāšana būs baigais dzinulis, lai ieraktos kā kurmis jebkurā gruntī maksimāli ātrā laikā bez visādām tur pīpauzēm.
                      ja būtu mazliet laika handikaps un mierīgāki apstākļi, izbraucot uz pirmajām pozīcijām, es noteikti nečakarētos ar sapieru lāpstiņām, bet iemestu mašīnā līdz normālu lāpstu: http://www.cenuklubs.lv/lat/iveikals/lapstas/Lapsta_darzam19_5x29cm_1_2m.html. 10 eiras un pēc tam kaut ved projām. toties pozīciju ierīkošana sanāktu divreiz ātrāk. protams, kaujas apstākļos tādu līdz nestaipīsi, bet laicīgu pozīciju ierīkošanai, gan tas ietaupītu kaudzi spēka.
                      skatījos filmu par afganistānu, tur arī latviešu un amerikāņu puikas stāstīja, ka šīs zemes smiltis sapņos rādījās- katrā brīvā brīdī jārok smilšu maisi, lai nostiprinātu savas pozīcijas, kas glābs viņu dzīvības…

              • pajautā sev cik ir spaiku? un kas notiks tad kad viņi ieraksies tikpat ”cītīgi” cik visi pārējie? Tu redzi, ka pozīcijas ir tādas, kā ierādītas.

                2 pasaules karš pierādīja, ka latvieši savos ierakumos izdīvoja ilgāk un labāk nekā vācieši. kāpēc – tāpēc ka vācieši neko nesajēdza no aizsardzības un šaušanas sektori visiem bija frontāli.

                ja pretinieka galvenais ierocis ir tanks tad attiecīgi ierakumam jābūt tādam, kas var izturēt galvenā ieroča uzbrukumu.

                tāpēc nevajag strīdēties , bet padomāt ko darīsi, lai Tu un Tavējie izdzīvotu pēc iespējas ilgāk- it sevišķi ja notiks uzbrukums, tur kur spaiki nav izvietoti, vai arī tad, kad lādiņi viņiem būs beigušies. piemēram atgriezta apgāde.

                cik labus taisa ierakumus – jau teica visu izrakto materiālu apber apkārt visam ierakumam uztaisa frontālu šaušanas virzienu. šāds ierakums ir ātri ieraugāms (pirmā kontakta laikā) un tā brustvērs visticamāk droši sargās tikai pret pistoles lodēm. bet gribēsies lai pasargā arī no tanka.

                tā ka nekautrējamies lietot galvu 😉 tas mēdz būt noderīgi

    • To mīnu jau talibi garāžās taisa, jāievēro _izmēri_ un sprāgstvielas _apjoms_, taisīt var mājās katrs, kam ir pieejams: 1) izmēri, apjomi(!); 2) trotils un metālapstrāde, kā arī rokas no pareizās vietas. Tehnoloģija tur nekāda īpašā nav, talibiem tos izmērus iedod kuratori. Ja negrib špikot jau gatavus izmērus no talibiem/krieviem vai kāda cita, tad mūsdienās ar matlabu var veikt visas simulācijas mājās, visas formulas tikai jāsakomponē un tad var simulēties caurām dienām, kamēr izdomā cenas/efektivitātes labāko salikumu. Pašās beigās uzbūvēt fiziski.

      https://en.wikipedia.org/wiki/Explosively_formed_penetrator
      https://en.wikipedia.org/wiki/Misznay%E2%80%93Schardin_effect

      Es vienkārši nospiestu visus izmērus no jau gatavas mīnas, ārējo paskatu tikai pamainītu, lai kopija nekrīt acīs, jo ar visām simulācijām tā vai tā nonāksiet pie tiem pašiem izmēriem ko lielvalstu inženieri jau uzslimulējuši, fizikas likumi nemainas. Ja nesanāktu 100% atkost metāla sakausējuma proporcijas, tad paeksperimentētu un ganjau efektivitāti dabūtu pietiekami tāpat.

      Galu galā tā ir 2. pas. kara tehnoloģija.

    • Paturpinot iepriekšminēto, skumji, ka mēs paši tādas 2. pasaules kara tehnoloģijas nevaram saražot mājās. To pašu trotilu noteikti var sintezēt pietiekamos apjomos. Tās nav milzīgas investīcijas. Varbūt ar jauno budžetu būs pasūtījumi, privātais sektors pieslēgsies.

      • ko darīt ja galva nestrādā 😉 Igauņi arī palikuši otrajā pasaules karā.
        varētu tā smuki to mīnu ar muti uz augšu ielikt šādā mašīnītē un aiziet jūriņā 😉 https://www.youtube.com/watch?v=8n-c1XYE2-M tanka /bruņmašīnas apakša ir noteikti ar mazāku biezumu nekā sāni un attiecīgi varētu samazināt arī lādiņa jaudu.

        tikpat labi var izstrādāt pretkājnieku versiju- braucošā izlecošā pretkājnieku mīna.

        to varētu nosaukt par inovāciju un tā kā vadāma – attiecīgi -atļauta 😉

        • Neies krastā.

          Uzbrukt krieviem ar radio kontrolējamām iekārtām, kuras nav ar millitary grade sakaru noturību(tātad dārgas – neder) ir bezjēdzīgi. Falcon 2 un 3 noglušīt viņiem nav iespēju, bet cik ir skatīti RU resursi, uz BTR viņi ķibina virsū ragainas kastes, kas glušī nost visu 100m rādiusā, domāts, lai izsargātos no kaukāza aktīvistiem, kas izdomājuši detonēt spridzekļus pielietojot radio telefonus/pultis/spēļmantas utt. Manliekas amīši iekš iraq/afghan arī ko līdzīgu uz hammeriem skrūvē.

          Ja spridzini, tad bez radio.

          Man sirdij tuvāks liekas vācu koka mīnas praksē sevi pierādījušais koncepts, no presētām skaidām un piķa korpuss, ķīmiskais stikla detonātors, iekšā sprāgstviela. Dēļ tā koka šedevra krievijā vēl arvien kruķiem ir noiets. Atklāt tādu brīnumu laikam var tikai ar suni, metāldetektors neņems.

          • Ā un hipsteri novērtēs – ļoti ekoloģiska mīna, ražota no dabīgiem materiāliem, tas tagad ļoti moderni.

          • viss kas ir lētāks par 100 tk spaika raķetes izmaksas- ir apsverams. tas military grade frekvenču lēkātājs būs tik dārgs? varbūt ir kāds orientējošais cipars.

            visticamāk pietiktu ar nelielu jaudu. tā līdz kilometram.

        • Nav jēgas no šādiem likumiem, jo tādi bija jau kopš Vairas, bet budžets pats no sevis ir likums, kas atceļ jebkuru iepriekšējo. Noiets etaps. Tagad svarīgāka ir politiķu apņemšanās, par ko viņi bazunēja pēdējo gadu. 2016.gadā jābūt 1,4 % tālāk redzēsim…

  6. starp citu mēs te cepamies par krieviem un šad tad pat pavīd ķecerīga doma , bēgt uz labajiem rietumiem.

    interesanti būtu paskatīties uz spēku samēru pēc kādiem 15-18 gadiem (nemaz tik tālu nav) https://www.facebook.com/100002382675647/videos/728923803863702/?fref=nf kad ES pilsoņu galvenā masa būs musulmaņu izcelsmes. Cerēt uz 5. pantu visticamāk jau būs naivi un tad var rasties jautājums, kurš ir īstais sabiedrotais un pret ko jādraudzējas 😉

    Ak jā, Bergmanis Eiropas solidaritātes vārdā piekrita papildu migrantu porcijai 😉 lai dzīvo solidaritāte

    • Tika jau apspriests, ka uz to laiku krievijā būs kalifāts – to pierāda cipari, maskavā katrs devītais jau ir musulmanis, maskava ir ar atrāvienu līderis visā eiropā pēc musļikiem starp pilsētām. Pēdējo 10 gadu laikā krievijā ir -5 miljoni slāvu un +5 miljoni musļiku. Ja pienāks diena, kad eiropā musļiki būs vairāk nekā citi, tad krievijā būs nomainījušies jau 2 kalifāti, un to okupējusi ķīna, pret ko cīnīsies maskavas muhameda mocekļi. Nav ko pārspīlēt ar tiem musļikiem, tukša musļika muca tālu skan.

      • dzimstība dara savu ( vari painteresēties kā Libānā mainījās kristiešu / musulmaņu īpatsvars). visticamāk melnajiem Eiropā ir vieglāk dabūt pilsonību.

        ja parēķinātu jaundzimušos Eiropas valstīs neesi pārsteigts ja arī tur pamatnācija ir gājusi mazumā un demogrāfija vairāk turas uz melnajiem.

    • nu es laikam būšu tas viens sātans, kurš teiks ka nav nemaz šitās Sīrijas bēgļu problēmas tik lielas kā tās tiek patreiz uzpūstas…….nav ne pirmā , ne pēdējā reize kad bēgļi no Āzijas vai Āfrikas mūk prom uz Eiropu vai Amēriku kaut kāda kara un nemieru pēc . Tas notika franču kara laikā Alžīrijā, tas notika Vjetnamas kara laikā, tas notika kad komunisti pārņēma varu Ķīnā. Kā arī Vācija pati lūdza miljoniem turku imigrantus lai brauc un strādā Vācijā nemaz tik sen atpakaļ……..un kas notika??? Turki ir pārņēmuši Vāciju, vjetnamieši ASV vai arābi Franciju??? Nav ko te tik traki cepties

  7. Jautājums! Ko ar iepriekš sagatavotu pozīciju vēlamies aizsargāt? Latvijas teritoriju, Rīgas cietoksni, vai atsevišķus cietokšņus, kuri nodrošina sakarus ar sabiedrotajiem?. Ja vēlāmies aizsargāt Latvijas teritoriju, tad ir jāizbūvē n-tās aizsardzības līnijas, viltus pozīcijas, jāizveido aizsardzības dziļums kas nodrošinātu drošu apgādi un vietu manevram. Ja Rīgu, tad stāsts tāds pats, Ja atsevišķus cietokšņus, tad Rīgu iekļausim vai nē? Mēs ar saviem 2 milj.iedzīvotājiem nevaram stāties pretim daudzmiljonu valstij piekopjot līnijveida (ierakumu pozīciju un cietokšņu) taktiku. Mūsu trumpis var būt tikai un vienīgi veiksmīgs manevrs kuru veic vada – rotas lieluma vienības, kuras ir apgādātas ar pretgaisa, prettanku un ugunsatbalsta ieročiem, kā arī iespējām izveidot mīnu šķēršļus. Īsāk sakot vienībai ir jābūt spējīgai veikt visa veida uzdevumus. un pats galvenais atšķirt savējos no pretinieka.

    • It ka rakstīju melns uz balta: permanentās pozīcijas jāierīko pie apvidus key pointiem kurus noteikti izmantosim, tādu nav daudz. Par līnijām runas nebija.
      Ko tā valdība vēlas aizstāvēt Graube vien zina.

      • Tur jau tā lieta, ka to “key pointu” ir varen daudz. Nav zvanīts, ka pretinieks nāks ar kājām no Pleskavas, tas var iekļūt valstī gan no Igaunijas, Baltkrievijas, Lietuvas gan jūras. Aizu, kalnu pāreju,vai milzu upju, kas varētu kalpot kā dabīgs šķērslis mums nav, tātad, ja runājam par teritoriālo aizsardzību, tad ar iepriekš sagatavotām aizsardzības pozīcijām jāieskauj Latvija. Baigi daudz jārok… Tas, ka Ukrainā rok ierakumu līnijas, nenozīmē, ka pozīciju karš ir atgriezies. Ukrainā apvidus atļauj pārredzēt lielas teritorijas, līdz ar to novērošanas punktu un ierakumu izveide tur atmaksājas. Latvijā redzamības attālums dienas laikā ir aptuveni 500 – 1000 m. Vēlreiz saku – būs baigi daudz jārok… ;D
        Viennozīmīgi piekrītu, ka karavīriem ir jābūt apgādātiem ar izturīgām sapieru lāpstiņām jābūt pieejamām normālām “grāvju rakšanas” lāpstām un nedrīkst aizmirst par 50×30 cm smilšu maisiem, kurus lieliski var izmantot fortifikāciju izbūvē.

        • galvenās šosejas pretinieks neignorēs, brigāde virzās pa 2-3 maršrutiem, ja apturēsi uz viena, citi pa priekšu neskries, ja sagaida pretestību.

          • pašā pierobežā 5-10 km uz šosejas ir tikai viens maršruts 😉 lai gan korķis ir daudz vieglāks par pudeles saturu- tas visbiežāk saturu mēdz noturēt vietā.

  8. Jebkuras laicīgi sagatavotas fortifikācijas trūkums ir tas, ka pretiniekam tā visdrīzāk būs labi zināma. Kas savukārt nozīmē to, ka karā pret regulāro armiju to neizbēgami iznīcinās – regulārajai armijai spēku un līdzekļu pietiks.
    Cita lieta ir, pret `zaļajiem cilvēciņiem` gan tas darbosies, pamatā tāpēc, ka `zaļo cilvēciņu` rīcībā var nebūt regulārajai armijai raksturīgi līdzekļi (piemēram, aviācija ar precīzajiem ieročiem). Un otrs, pret `zaļajiem cilvēciņiem` tieši mums vajadzētu spēlēt aktīvi no pirmā numura pozīcijām, bet tur šāda ilglaicīgā fortifikācija palīdzēs stipri ierobežoti.

    • Captain Obvious ir klāt… Nu protams, ka konkrētā avidū, konkrētu avidus apstākļu kombinācija diktē +- vienīgo pareizuo pozīciju shēmu, ko var prognozēt (ar to nodarbojas MI). Bet pretinieks nešķērsos upi pa braslu, ja blakus ir nebojāts un neapsargāts tilts, tādēļ tiltam ir jābūt uzspridzinātam vai vismaz aprīkotam ar sagatavotām pozīcijām, tad pie brasla var rīkot slazdu un rakties.
      Visu ko cilvēks ir uzbūvējis var iznīcināt, bet tas prasa laiku un resursus, savukārt mūsu uzdevums ir AIZKAVĒT.

      • ko mums aizkavēt kamēr Vācijā rekrutētie arābi- atskries palīgā? 😉
        uzdevums ir veiksmīgi un gudri aizstāvēt savu valsti- tā lai radītais/sagaidāmais sāpju slieksnis vispār atturētu pretinieku.

      • Shēmu var ne tikai prognozēt. Ja kaut ko reāli sāks rakt un būvēt (jo īpaši, maģistrālo ceļu tuvumā) to pamanīs teju vai jebkurš garāmbraucējs. Un pie mūsdienu informāciju tehnoloģijām faktu, ka armijnieki/zemessargi TUR kaut būvē, piefiksēs ne tikai potenciālā pretinieka razvedkas aģenti (kuri, ja kaut kas reāli tiks plānots, 100% ka izbraukās interesējošos maršrutus ar ieslēgtiem videoreģistratoriem), gan arī vietējie mīzēji-panikas cēlāji, kuri sāk vaimanāt no sērijas `ak vai laikam karš sācies` ikreiz, kad gaisa telpu patrulējošie NATO iznīcinātāji nolido zemāk, nekā parasti 😀
        Ok, es neesmu kaŖa skolās gājis un neesmu eksperts, bet manā skatījumā aizkavēšanas kaujas izpaustos tā, ka pozīcijas/slēpņi tiek sagatavoti praktiski `pēdējā brīdī` un ne olbigāti tur, kur tiem vajadzētu būt `pēc grāmatas`, bet pašiem slēpņos sēdētājiem vajadzētu trenēties veikt salīdzinoši īsu, bet efektīvu slēpnī iekritušā pretinieka apšaudi/iznīcināšanu, iespējami plaši izmantojot artilēriju, plus operatīvu notīšanos no pozīcijām, pirms pretinieks ir izsaucis savu artilēriju/aviāciju. Un šādu shēmu atkārtot uz maģistrālā ceļa ik pēc pāris km, kur vien apvidus kaut mazliet to ļauj.

        • Par vaimanātājiem piekrītu. Pārējais ir gan, gan. būs pozīcijas stacionāras acīmredzamās vietās un būs ad hoc. Bet visam jābūt “pēc grāmatas” citādi beigas, kā jebkurā citā zinātnes jomā 🙂

          • Par zinātni – ne obligāti. Nē nu ok, ir jomas arī militārajā zinātnē (un praksē ;)), kur `pēc grāmatas` ir must have un nekā citādi, bet nekur nav teikts, ka atsevišķas lietas nevar improvizēt, lai pretiniekam, kurš arī mūsu darbības prognozēs `pēc grāmatas`, reizēm sagādātu arī kādu pārsteigumu 😉

        • pabraukā ar guugli pa Latvijas Krievijas tranzītceļu, redzēsi cik tur labas pozīcijas. atdodot vienu krustojumu- pretinieks uzreiz Tevi un visus Tavus slēpņus var apbraukt.

          Līdz Ludzai no robežas ir 25 km. un vēl no Ludzas uz Rēzekni ir 25 km. aizbraucot līdz rēzeknei sanāks atstāt arī Daugavpili.

          tā, ka pirms gudri runāt- apskati reālo apkārtni 😉 15 minūšu darbs.

    • Vai tad vācieši nezināja, kur krieviem kurskas kaujā ir ierakumi? 😉 tāpat nepārrāva. Tāpat krievi ”zināja” Mores kaujā, kur ierakušies leģionāri- arī nepārrāva- lai gan pārspēks bija ievērojams.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.