Dienas grauds


[..]Viena otra augsta Latvijas bruņoto spēku amatpersona uzskata, ka mūsdienās bruņoto spēku lielumam neesot izšķiroša nozīme, ka visu nosakot jaunās militārās tehnoloģijas. Tomēr tā ir tikai daļa no patiesības, jo, kā rāda Ukrainas piemērs, karadarbībā nepiedalās tikai neliels skaits superlabi sagatavotu specvienību – tur nepieciešami visdažādākajā līmenī sagatavoti karavīri. Tie katrs pilda savu uzdevumu – vieni iet pāri mazāk vai vairāk nosacītajai frontes līnijai, bet citi atrodas „drošībā” kontrolposteņos dažādā attālumā no aktīvas karadarbības.[..]

Atis Klimovičs

18 domas par “Dienas grauds

  1. Pēdējā laikā, Kalnu vīrs runā par visas infrastruktūras NBS nepieciešamību uzlabot. Taču, jāsaka, ka katrā reģiona ir tukšas ēkas un tukšas noliktavas, kuras var īrēt, kaut vai uz laiku. Šobrīd prioritizējot noliktavu (munīcijas noliktavas šim nepieskaitu – tas vajag) celtniecību mēs varam nonakt pie situācijas, kad mums būs noliktavas, bet kaujā dosimies ar lielo mitrā vai sausā gaisa daudzumu, kurš tur glabāsies, bet tehnikas un ieroču sistēmu kā nebūs, tā nebūs, toties kārtību cienošā lielā Kaimiņa armijai būs sagatavoti boksi, kur salikt viņu modernizēto tehniku.
    Šobrīd ātri vajag ķiveres, bruņuvestes (ne guļammaisus), smagos ložmetējus, mīnemētejus, tuvās darbības pretgaisa raķetes, bruņu automobīļus, BPLA no vietējiem ražotajiem.
    Mums jau pusotru gadu sola guļammaisus – lieliski, uz nokomplektētu rotu, kurā 80% ir aktīvi, mēs saņēmām 20 guļammaisus 🙂 – jāsāk raudāt.

    Šī ir prioritāte – tehniku un ieročus un ātri, ļoti!
    Noliktavas varam uzcelt gadu vai divus vēklāk!

    • Nu ar tādu domu gājienu jau kamdēļ vispār kautko īrēt, ieviest kara stāvokli un ekspropriēt platības 🙂

      Īrēšanai ir savi zemūdens akmeņi, ielīdīs pa vidu kāds spalvains ierēdņa radinieks, var sanākt īrēt kā VID māju – cik tur miljoni eiro mēnesī. Dargāk kā uzcelt.

      Ar ieroču sistēmām nav kā ar picu, pasūtīji, pēc 20 min atved. Tā kā mēs neko neražojam, tad viss ir jāpērk, līdz ar to tā ir smaga procedūra. Un pat ja paši ražo, paskat kā UA ražojas pašmāju tanki vairākās rūpnīcās vienlaicīgi, nav jaudas, lai tā hops un saražotu, pat ja mauc 3 maiņās visu nedēļu pie frēzēm, temps iespaidīgs, bet tas tāpat ir process. Jebkura valsts, kas pardod ieročus vairākos līmeņos izsver, vai vajag pārdot, kāds apdraudējums no tā pašiem var sanākt, ko teiks RU utt, kādi ieguvumi. Pasūtīji šodien, saņemsi pēc 5 gadi, tāda ir tipiskā nobīde.

      Manuprāt ar ieročiem ir diezgan pilnas tās noliktavas, ok SPIKE vajag vairāk un stingerus, bet tos jau iepērk cik saprotu, process notiek. Daudzi procesi ir pusstadijā.

      • never ever – varbūt arī LV kaut kādās noliktavās stāv mīnmeteji (60 un 80mm), smagie 12,7mm ložmeteji. Taču tie mums nav iedoti, pie tam brauningi (jo citus 12,7 mūsējie nepirks), stāv štābeļiem ASV un vajag sarunāt cenu un ņemt, mīnmeteji arī nav raķešu tehnoloģija, ko var iegādāt salīdzinoši ātri. Lielāka artilērija, vadības sistemas ir sarežģīti un prasa laiku – piekrītu. Taču tādu minimālo atbalstu vajag, ļoti. Ukraiņiem sākumā nekā tāda nebija, separus nospieda ar dzīvo speku, kad sāka pūst Ziemeļu vējš (SAU, BM-21 u.t.t.), tad arī ukraiņiem steiga no noliktavām izvilka smago tehniku un atbalsta ieročus. Es domāju, šo jau nu varēja tā fiksāk nokārtot – sobrīd mēs esam plikiņi kā no mātes miesām 🙂
        Ne Kalnu vīrs, ne saimas puiki neies rakumos ar vaņkām plūkties – Hazajeva derutsa a u halopov sineki – jo man/Tev jāziedo savs laiks jau tagad, plus vel jāriskē ar savu dzīvību.

        • Jā, ir domas par to, cik ātri visu vajag un liekas, ka daļēji pat kādus 70% no maksimāli iespējamā varētu patiešām dabūt. Par telpu īri Tev taisnība, zemūdens riski ir, bet tajā pašā laikā, kādi ir riski celtniecībai – jāveic saskaņojumi, visādas projektu pārstrādes, materiālu iepirkšana – tur arī ir var visu kaut ko sadarīt, taču ceru, ka tā nenotiks. Diemžēl instrumenti tā kontrolei gandrīz nav.
          Un protams tas ir radikāli, bet, ja batiņā mašīnām pat detaļu nav, ko tās remontēt (par citiem BN nerunājot).

    • Varu piekrist pa 50%, jo mans viedoklis, ka aizsardzības izdevumiem ir jābūt sabalansētiem, it īpaši gadījumā, kad infrastruktūra nav līdz galam sakārtota un, tajā pašā laikā, ir nepieciešams komplektēt ekipējumu, jo rezervju gandrīz nav. Līdz ar to, nevajadzētu iet galējībās. Ja mēs runājām par militāro tehniku un ieroču sistēmām, tad ir nepieciešama infrastruktūra remontam un uzturēšanai, rezerves daļu uzglabāšanai, arī individuālo ekipējumu būtu vēlams uzglabāt pareizi, bez lieka mitruma un pelējuma. Tajā pašā laikā ar infrastruktūras attīstību arī nevajadzētu pārlieki aizrauties. Tāpēc, pirms tērēt naudu ir jānosaka prioritātes. Šeit derētu pielietot militāro lēmumu pieņemšanas procesu vai, ja dažām civilpersonām/ierēdņiem (no offence: ) ar to ir grūtības – vienkāršāko hierarhiju analīzi ANALYTIC HIERARCHY PROCESS (augstākā izglītība laikam ir visiem un daudziem pat ekonomikas jomā) šeit var atrast vienkāršāko pamācību: https://mi.boku.ac.at/ahp/ahptutorial.pdf

      • Diemžēl prioritātes nospraustas ar NBS attīstības plānu 2013.-2020. tur viss ir. 70+ tikai pirmās nepieciešamības vajadzības un vēl ap 100 otrās. Kod kurā pirkstā gribi.

        Par MDMP (military decision making proces) labs ierosinājums varam lasīt lekcijas, možk civilajā dzīvē kādam noderēs 🙂

        • Nu ja ne MDMP, tad vismaz AHP 🙂 abos procesos var saskatīt līdzības, starp citu, aizmirsu pateikt, ka hierarhiju analīzi dod vismaz teorētisko risinājumu mūsu iepirkuma sistēmas mūžīgajai problēmai ar nosaukumu “zemākās cenas kritērijs”.

      • Zemessardzes ekipējumu un ieročus maksimāli jāglabā zemessargu dzīves vietās un slēptuvēs.

    • Čakstes vārdi skan kā sirdsapziņas balss, kas apelē pie mūsdienu latviešiem izdzīvot valsts dibinātāju sapni par demokrātisku un plaukstošu valsti. Paldies par video.

Leave a reply to Vagris Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.