vara bungas: Pulka mācības, līdz 2 000 karavīru. Tas tā kā viss mūsu kaujasspējīgais NBS.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas: Pulka mācības, līdz 2 000 karavīru. Tas tā kā viss mūsu kaujasspējīgais NBS.
vara bungas 
Nu es jau ik pa laikam te atgādinu, ka, manuprāt, krievi spiedīs uz desantu Latvijā, kas kopā ar vietējām vatņiku “pašaizsardzības” organizācijām, var radīt labu efektivitāti varas nomaiņai un skaistai bildei.
Kamēr labi organizēti un līdz zobiem bruņoti vatņiki un GRU specvienības civilās drānās vilks uz jumtiem krievu karogus, dedzinās tramvajus, ģenerēs skatus priekš krievu raša tudei, desants medīs pa mežiem un purviem NBS.
Šo skaisto plānu labi sajaukt var laba pretgaisa aizsardzība(pirmkārt jau efektīva agrīnā brīdināšana), jo 1 trāpijums desanta transporta līdzeklī(helikopteris/lidene), vai savlaicīga to sakopojuma detektācija un reakcija var ļoti, ļoti, ļoti skumji beigties desantniekiem. Tas spiedīs plānus mainīt un desantu nepielietot tik efektīvi, kā gribētos.
To, ka lido cik zemu gribi tāpat pamanīs un notrieks, _ja grib un ir ar ko_ – to pierāda Ukraina. Lidoja UA piloti zemu, zemu, pavisam zemu tāpat traktoristi ar tuvajiem radariem un labi vadītām pretgaisa vienībām kautkā aplauza to lidināšanos. Zemu lidošana aizsargā tikai pret pretgaisa aizsardzību, kas nav tam gatava, ir standby modē un relaksējas. Pat tos zemu lidojošos osamas ķērāju stealth helikopterus, ar super slepenajām tehnoloģijām, kas lidoja starp kalniem, pakistānas radari pamanīja, tikai kamēr domāja ko darīt un kas tas ir, bija jau amīši prom. Jaunākās paaudzes radari ir jo sevišķi efektīvi zemo lidoņu detektācijā.
Ja labi nostrādāts un izvērsts pretgaisa komplekss, tad krievi var lidot cik zemu grib, tāpat viņus detektos, un atbilstoši reaģējot, paplucinās desanta skaitu, kas nokļūs līdz galam, šādi koriģējot naidnieka ĢŠ plānus.
Neaizmirsīsim, ka pārāk zemu lidojot var ielidot elektrības līnijās un citos šķēršļos, šādi samazinot desantūras skaitu, tāpēc gluži gar koku galotnēm jau nelidos 😉 Var tālu neaizlidot, to saprot arī piloti.
Šodien paskatījos interviju no rīta ar ministra kungu, 2 lietas iekrita prātā:
1) visas 3 baltijas valstis iepirks mid-range pretgaisu, kas nodrošinās pilnvērtīgu kupolu virs mums visos normālajos augstumos, tātad – varēsim gaisu segt bez NATO, visi 3 kopā;
2) kopējie iepirkumi ar EE un LT buksē, jo tad, kad citiem bija nauda, mums nebija, un tagad, kad mums ir nauda, tad citi jau ir noslēguši līgumus un vilciens aizbraucis.
es tik pat konsekventi tev jautāju kādu desantēšanu tu paredzi. Izplētņi ir ok izlūkgrupu infiltrācijai. Pamata desants var notikt ne tikai ar izplētņu palīdzību, bet kā aeromobils (helikopteru) desants, kas ir ticamāk. Mūsu birokratizētajā sistēmā maz būs gribētāju uzņemties atbildību par komandu “uguni” pēc tam kad saņems “redzu mērķi” 🙂 Turklāt cilvēkiem ar manpadiem būtu jabūt uz vietas pirms viss sāksies “oficiāli”, tas arī prasa lēmumus. Vidējā rādiusā lēmējs gan varētu būt starptautiska komandvadības struktūra, kas vnk seko SOPam.
Es domāju kombinēti: gan lidmašīnas un izpletņi, gan helokopteri ar vai bez izpletņiem. Proporcijas atbilstoši taktiskajiem apstākļiem.
Savukārt ja mēs iegrimstam diskusijās par:
“Mūsu birokratizētajā sistēmā maz būs gribētāju uzņemties atbildību par komandu “uguni” pēc tam kad saņems “redzu mērķi””
Tad jau armijai nav jēgas vispār, neatkarīgi no tās efektivitātes, jo visi itkā nomīzīs – par ko mēs īsti diskutējam? 🙂
Par decentralizāciju, par taktiskā līmeņa komandieru tiesībām uz šādu lēmumu, acīmredzamos apstākļos un atbildību, ja lēmums ir bijis nepareizs.
Nu redz, cik kodolīgi var pateikt.
Ne lidos, ne kā. Ņems un atbrauks ar vilcienu piektdienas vakarā un būs kā ar pakistāniešiem, kamēr ierēdņi domāsim ko darīt, šie izkāps centralajā Rīgas stacijā un aizies uz Saeimu un MK uzvilkt Krievijas vai “Baltijkrievijas” karogu. Tie kas 9.maijā ietusē pie “Staļina pirkstā” priecīgi ar ziediem sagaidīs šos puišis. Rīgā valdīs prieks, līksme un tanci do upada.
Liekas nereāli, bet Latvijas dzelzceļš pieder krieviem visos līmeņos, kur Latvijā it tāds spēks, kas spēs šādu vilcienu sastāvus aizturēt. Laika lēmuma pieņemšanai var būt ļoti maz un Jūs zināt kādi mums tie lēmuma pieņēmēji!. Pieņemu, ka Magoņa noņemšanā iesaistījās lielāki spēlmaņi nekā mūsu iekšējo pretrunu un birokrātijas plosītais knābis, bet vai tas viss nav stipri par vēlu.
Nu ja man būtu tāda vajadzība, es pie MK piebrauktu ar autobusu un 2 pikapiem vai vieglajiem – priekš fasādes ar to pilnībā pietiktu un būtu pat vairāk, nekā vajadzīgs.
izdarīt “pirmo” šāvienu ir visgrūtāk! Ja atceramies (neskaitot, kad nošāva Krimā ukraiņu virsnieku), pirmās sadursmes Ukrainā bija, kad uzbruka armijas daļām Mariumpolē- šķiet, uguni atklāja sargi posteņos. un tikai tad, kad pirmais šāviens tika izdarīts, kkas nopietnāks sāka organizēties no ukraiņu puses. Bet tas viss ir ļoti cilvēcīgi, jo grūti apzināties, ka tūlīt sāksies karš…
domāju, ka ukraiņi “pirmo” šāvienu jau izdarījuši mūsu vietā un mūsējie daudz neminstināsies. protams, ja nopeilēs, ka kkas lido, uzreiz virsū nebliezīs, jo var izrādīties tas civilais helikopteris, dezertieris vai savējie…
bet cīnīties ar ienaidnieka desantu lauku apvidū var ZS, bet apdzīvotā vietā SUV. lauku apvidū ielenc (ja gluži nav tūkstošos), ierocies un gaidi ar ložmetējiem, kad nāks virsū vai kad nomirs badā.
Cīnīties, protams, var ar jebko. Tikai ar desantu ir vairākas problēmas – lielākoties tieši viņam ir iniciatīva, vismaz kamēr izsēšanās ir notikusi veiksmīgi. Tieši desants izsēžas ar uzdevumu un izvēli no savas puses, kam uzbrukt un ko darīt aiz mūsu frontes līnijas. Mums, turpretī, ir ne tikai jāiepiefiksē pats desanta fakts, bet arī ir jāuzmin tā spēks, izsēšanās zona (un ej nu to izdari, ja heļa pilots ir pietiekoši pieredzējis un veic ne tikai desanta izsēdināšanu, bet arī vēl pāris viltus nosēšanās?) un iespējamie tālākie uzdevumi. Ok, atsevišķos gadījumos tas varbūt arī var būt acīmredzami, kad visā apkārtnē ir tikai viens objekts, kas desantu varētu interesēt – bet tas drīzāk būs izņēmums, nevis likumsakarība. Beigu beigās, lai šo desantu ielenktu un neitralizētu, var sanākt tā, ka mums uz katriem 15 pretinieka desantniekiem ir jāliek pretī 45-60 savējie karavīri. Ok, ja tā ir tikai viena desantnieku grupa, bet ja tādas grupas ir desmitiem?
Un desants diez vai šturmēs pilsētas vai darīs kaut ko tikpat varonīgu, visdrīzāk viņš vienkārši liks slēpņus gar ceļiem, varbūt uzspridzinās kādu tiltu vai mēģinās nomedīt kādu artilērijas vai PGA pozīciju…
Kas notiek, ja radars pamana neidentificētu lidojošu objektu (NLO :D), kurš pēc ātruma un augstuma parametriem ož pēc helikoptera? Zvans NATO aviācijai, lai brauc pārbaudīt, kas par lietu?
Tur līdz lēmumam `atklāt uguni` ir ļoti patālu, pat ja šāvējs jau ir notvēris un nolokojis mērķi (kurš turklāt apšaudes sektorā nebūt nebūs mūžīgi).
ir dažādas gatavības pakāpes. Miera laikā “zvans nato”, apdraudējuma periodā identifikācija un tad pēc SOPa.
ja tie GRU nebūs simtos uz būvi, tad viņus “karstie” latvju puikas kaut ar visām ēkām nonesīs vai sadedzinās! Nu, nebūs tā kā Ukrainā, ka vatņiki bija visur, bet vietējie bija nezin kur. kad būs sūdi, tad visi latvieši un daļa cittautiešu būs ielās, aizsargājot daudz lamāto valdību- tā teikt, sūdīga valdība, bet mūsējā! Jautājums tik var būt par efektivitāti šādi aizstāvoties.
stingeri un rbs-70 būs, jautājums atkal, vai spēsim ZS personālu apmācīt ar viņiem rīkoties vai arī jāalgo PD karavīrus, kurus piekomandēt ZS bataljoniem!
Es pieņemu, ka būs arī pietiekami liels vienaldzīgo skaits starp latviešiem. Gan jau kaut kur ir kāda statistika cik teiksim procentuāli atbalsta Ukrainas Bruņotos spēkus ar ziedojumiem utt… no kopējā iedzīvotāju skaita.
bija barikādes. šķiet, ka tas bija sen un vienīgo reiz, bet… kad kādā no 2005.(?) gadā uznāca lielie sniegi, noklājās mobilie sakari, ceļi bija koku sagāzti, atkal atnāca latvju lielais patriotisms, kad daudzi devās viens otram palīgos! domāju, ka daudzām tautām tas ir asīnīs, mobilizēties uz vispārējiem sūdiem, bet īpaši latviešiem!.. kaut atceroties Rīgas aizsardzību no Bermonta u.t.t.
šausmīgs optimisms. ja nepamanīji, tad eksāmenu ar zaļajiem cilvēciņiem nupat spīdoši izgāzām – maidana izstāde Rīgā.
Eksāmens izkrists jau pasen… bij tak tematiskās mācības D-pilī, Krāslavā.
Pastaigāja čaļi ar kalašiem, RPG, makariem. Nulle reakcijas.
Tas tāpēc, ka daļa tautas baidās no ieročiem, kā velns no krusta un nezin un negrib neko pasākt, kad sastopas ar bruņotu cilvēku neadekvātā stāvoklī, kaut vai izsaukt policiju, pat tas lumpenim ir par daudz, jo bail taču ķēpāties, ko ta es, es jau neko…q
http://www.mod.gov.lv/Papildriki/Iepirkumi/Procurements.aspx?i=0&itm=3672&do=uza
Nu gan ir viss, pastarā diena klāt – NBS grib pirkt UAV 🙂
paldies 🙂 izskatās, ka pēc parametriem kas līdzīgs OnyxStar Fox-C8 HD
Opā! Gribēju jau sajaukt vienu, uz morganu bāzētu kokčiku, bet kad izlasīju specifikāciju ….
1 (viens) komplekts un tas pats militārajai policijai !?
lai tik sāk, citādi es jau pats gribēju uzdāvināt ietaupot uz cigaretēm. nabadzība nav netikums, tomēr liela cucība.
desants 20 km- saprātīgs rādītājs, lai papildspēki var pievilkties līdz 3 dienu laikam. Cik liels ātrums ir krievu virzībai Sīrijā? 😉
iemest desantu ar helīšiem bez bruņu tehnikas mūsu zemīši varēs ar viņiem cīnīties 1:1,5
Ja komandieri grib būt burta kalpi tur nekāds likums nelīdzēs. Piemērs padomju savienība kara sākums 1941. 22. jūnijs. gaisa spēki un sauszemes spēki vadījās pēc rīkojuma neprovocēt vāciešus.
Ir lasīts ka jūras spēku komandieris 21. jūnija naktī pazvanīja savējiem un kara flotei nešifrētā pavēlē pavēlēja būt pilnā kaujas gatavībā. Cik dzirdēts ka karaflotes zaudējumi bija niecīgi- lai gan tehniski operācijas pret floti bija identiskas Perlharborai.
Neveiksmes gadījumā tas komandieris nākošajā dienā būtu pielikts pie sienas. lūk tas ir komandieris.
Varabunga gaidīs pavēli? jau jau te tā uztraucās par normatīvo regulējumu? īsts komandieris – negaidīs 😉 tātad noteikti ir vēl vieta izaugsmei
krievi SY nekur nevirzās pa sauszemi, tikai lido. Varabunga nav komandējošā amatā tādēļ near miss. VB piedāvā sakārtot šos jautājumus miera laikā, atraisot rokas rotas, bataljona komandieriem. Ja mūsu augstākie čīfi domā, ka viņiem būs laiks un iespēja komunuciēt un stratēģiski vadīt karaspēku no kāda Kurzemes bunkura ar Harrisa klausuli rokā, lai nesapņo.
Par krievu lidošanu- kā viņiem ar to sokas? 😉 knapi tiek līdzi kājniekiem? kuri traucas uz priekšu vēja spārniem, jo aviācija ir nostrādājusi tik precīzi, ka tur kur bombardēja neviens pretinieks vairs neatrodas.
tātad lai Latvijā sēdinātu desantu ir jābūt stratēģiskam mērķim- 20 kilometru intervālā- piemēram “atbrīvot” Ludzu. šis uzdevums pilnīgi noteikti prasa gaisa desantu 😉
Padomājiet ar galvu 😉 nevis taisiet biksēs izdzirdot vārdu desants. KUR SĒDINĀS, KĀPĒC SĒDINĀS, KO IEGŪS SĒDINOT, CIK LIELS RISKS DESANTAM – a ja nu ar vienu sūda raķeti trāpa transportlidmašīnai- viens šāviens- viena rota- pieklājīgs rādītājs 😉 varbūt tomēr drošāk ir ielīst pa zemi/krūmiem iekšā? ar ātrumu 20- 30 km dienā?
Jā, šobrīd viņiem nekas netraucē iefiltrēt instruktorus, savest slēpņos ieročus un gaidīt X stundu lai pēc tam ar apmācītiem vietējiem vatņikiem un RUS instruktoriem priekšgalā sāktu operāciju.
Nav problēmu ievest sagatavotus tipus no blakuszemēm kā tūristus, uzņēmējus, sporta komandas ar Nikaragvas pasēm.
Pārgudri, neder parastām vienībām, trūkst pamatojuma, ko šāds plāns risina, liels iekrišanas risks, komplicēts plāns ir neefektīvs.
pieņemsim, ka x stundā būsi komandieris 😉
tātad pienāk apstākļi- ka kaut kādu iemeslu dēļ armija izvēršas vai arī sliktākajā scenārijā neviens nav izvērsies bataljons (tā apsardze 2 nodaļas) tiek pārsteigts nesagatavots – ko mums paredz sardzes reglaments?
Piemēram MDL 13.pants. Karavīra tiesības pielietot dienesta šaujamieroci
(4) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:
1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci;
3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam;
5) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus apsargājamo un citu personu dzīvībai un veselībai
un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
Tava norāde par likumu trūkumu ir vienkārši stulba (atvainojos par savu franču valodu) 😉 karavīram saskatot draudus ir brīvas tiesības pielietot viņa rīcībā esošos šaujamieročus. Ja uzbrūk kcp (vai jebkurai vietai kur vienība atrodas) tad karavīriem vienkārši tas papriekš ir jāaizstāv (jāiesaistās kaujā) un pēc tam var ziņot augstāk.
labs mēģinājums, bet garām. runa nav par 1 sardzes karavīra aktivizēšanu,kas ir diezgan regalmentēts pasākums, bet par apakšvienības/vienības pārvietošanu un kaujas uzdevuma došanu, kas var atšķirties no situācijas “stāvu sardzē nevienu neaiztieku, te pēkšņi uzbrucējs”. Uzdevums var būt neizprovocēti pakļaut apšaudei zemu lidojošu mērķi, apdzīvotu vietu, atomašīnu kolonnu utt, kas neiekļaujas 13.panta dispozīcijā. Runa nav par pavēles pārkāpšanu “nešaut, neizprovocēt”, bet par to, ka pavēļu vispār nav. Ko tad? Gaidīt pirmo šāvienu? Vai uzbrukt no slazda?
pastiprināt bataljona dežūras brīvi iet cauri bataljona komandiera iniciatīvu. bataljonu izvēršana- novada štābs Rēzeknē. ar izvēršanās pavēli grūtībām nevajadzētu būt.
ko darām izvērsušies? 😉 apstādinām satiksmi pa zemi- šeit problēmām nevajadzētu būt. Ko darīt ar lidojošiem helihopteriem iesākumā neko, kamēr neuzbrūk- ej nu sazin kurš ir kura pusē. pēc tam transporta heliti var pat ar pistoli 😉
Nevajag raustīties par desantu. tie ir vieglie kājnieki. uztaisīs nekārtības un pašus pamazām atšaus. ja krievi grib karot ar kājniekiem labāka scenārija mums nemaz vairs nevar būt. problēmas sāksies ja caur robežu gribēs iebraukt smagā kaujas tehnika un tas nu tiešām nenotiks negaidīti.
Par šīm mācībām https://www.youtube.com/watch?v=fhZVywbNuho
labs, paldies. Nu snaiperi, pamanījāt kā atšķirt nodaļas komandieri no pārējiem?
Padlaiku ādas planšete?
bingo
Atvaram skatīties divreiz. Tipiska aeromobila insertion operācija, var saukt arī par desantu. Ja apvidū nav PZRK 100% drošs pasākums. Sēdinās pie tiltiem, krustojumiem, šaurumiem, valdošām virsotnēm, ja ir.
Ja pasākumam ir ”miega fāze” neviens ar helihopteru nekur nebrauks- ja to attālumu mierīgi tāpat var noiet kājām? Paskaties raidījumu Aizliegtais paņēmiens Latvijas robeža. klusi un mierīgi. ar helihopteru cik reizes nepamanīti ielidos? vai arī ja grib lielāku masu piemēram rotu- grūti nepamanīt. tātad klusajā fāzē slēpsies.
Aktīvajā fāzē tomēr neviens nevar būt drošs ka apkārtnē pretgaisa iekārtu nav 😉
Nu `miega fāzē` iefiltrēs tikai diversantus, salīdzinoši nelielā skaitā un pietiekoši klusi. Veidu kā ir pietiekoši daudz – sākot ar to pašu `vilciena paņēmienu`, kas aprakstīts šepat augstāk, un beidzot ar rokas šķērsošanu naktī ar planējošajiem izpletņiem vai deltaplāniem. Cik km tad ir plata tā pierobežas josla, kur robežsargi pastiprināti čeko cilvēkus arī teritorijas iekšienē?
Kas attiecas uz aktīvo fāzi, tad uzmet aci piesedzamās flotes platumam un parēķini, cik km uz vienu PZRK mums sanāks, un vai PZRK darbības rādiuss ļaus 100% noklāt visu robežu. Neaizmirstot to, ka visus PZRK uz robežu vien notērēt nevar – kaut kas jāatstāj arī aizmugures objektu piesegšanai. Un vēl – jo zemāk helis lidos, jo grūtāk pamanīt būs radaram (a labam pilotam lidot pāris metrus virs koku galotnēm diez vai ir sevišķi nepaceļams uzdevums), nu arī neapbruņota acs nebūs nekāda panaceja, jo īpaši, ja diena būs padevusies ar ne sevišķi augstu redzamību, vai arī būs runa par diennakts tumšo laiku.
Tā ka kopumā tāds taktiskais heļu desants arī pie samērā intensīvas pretdarbības mūsu spēju robežās joprojām ir ar pietiekoši augstu izdošanās varbūtību.
Ko Jūs te murgojat par to iefiltrēšanos ar delta plāniem un ko tik vēl ne, ja gribēs iefiltrēsies kā civilie sākumā, bet tikmēr iepriekš jau ieroči būs sagatavoti Latvijā un x stundā atliks tik kopā savākties un no slēpņa tos izvlikt, ar mūsu sērgu kontrabandu un pērkajamiem robežsargiem 100%. Man pat māc bažas, vai šādi ieroči jau nav Latvijā.
Vai arī kāds paskaidrojiet, vai es kaut ko murgoju ? Vismaz man būtu tāds plāns.
Tā kā ne tu ne citi nav gaišreģi, runa var būt tikai scenārijiem ar vairāk vai mazāk lielu īstenošanas varbūtību. No tiem mums jāizvēlas a)bīstamākais un b)ticamākais, kuriem tad arī jāgatavojas.
Abi, manuprāt, bīstami un ticami.
Nē vecīt, šādi plānot nedrīkst. Pareizāk sakot komandieris nepieņems. Būs jāizvēlas, kurš ir kurš, tikai tad mazliet ilgāk jāpasēž un jāpadomā par katra scenārija priekšrocībām un trūkumiem, salīdzinot ar mūsu spējām.