https://www.youtube.com/watch?v=1Q60yBQG8XI&feature=youtu.be
vara bungas: vienkārši maiseim kaujas informācijas. NBS jāpaceļ taktisko BPLA prioritāti vismaz līdz Nr. 3. Pretējā gadījumā par katru izlūkinformācijas kripatiņu nāksies riskēt ar karavīru dzīvībām. Tie vairs sen nav gadžeti, bet bāzes aprīkojums, tāpat kā termovizori. Vai tad to vēl jāskaidro?
UPD1 Pirmais!
vara bungas 
Domā, SUVā tiešām neviena BPLA nav?
ir/nav to mes nezinām līdz ar to neskaitās 🙂
a ir vispār zināms, cik skaitliski liels ir SUV, vai arī tas ir noslepenots?! 😀
zināms, bet publiski teikt nevar.
Uzņēmēji varētu arī mazliet ieguldīt aizsardzībā – dāvināt, reāli ļaut mācībās pielietot iepazīšanai. Nevajag uzreiz kosmosu. Varbūt tad augšgalā mainītos domas, pēc rezultātiem.
Kādam ZS batiņam ar mīnmtejiem, pēc tam macībās varētu pa rāciju ziņot kas beigti kas izdzīvojuši. + vel realitātei piekarināt lidonim to ”Miles” sistēmu.
Uzņēmēji? Varētu – zemessargam.lv
Uzņēmēji ir uzņēmēji, kas pakļauti tikai un vienīgi tirgus likumiem. Tie uzņēmēji, kas sāks plederēt naudu filantropijā, aizies pa burbuli, ne visi ir BGates, kas tik trekni, ka nau kur likt. Vajag atbalstīt šos uzņēmējus piešķirot nodokļu atlaides, ja tie palīdz NBS ar naudu, tehniku, zemi utt.
Šādiem video vajadzētu atgādināt, cik karš sabiedrībai dārgi izmaksā. Četru gadu laikā valsts ir pārvērsta pilnīgā postažā, iznīcināta. Būtu jādara viss iespējamais (nevis 1,4% no IKP!) lai nepieļautu pat iespēju, ka kaut kas tāds varētu skart arī mūs. Bet parasti jau tā ir – par bruņotajiem spēkiem nopietni domā tā paaudze, kura karu ir pieredzējusi (kā bija pie mums 20.-30. gados). Izaug jauna paaudze, kura dzīvojusi miera apstākļos un uzņem to kā pašsaprotamu, bet armiju kā luksusa vai prestiža preci. Un cikls sākas no jauna.
Kas mani izbrīna, ka valsts politiskajā un administratīvajā elitē praktiski nav “vanagu”, kas pietiekami skaļi, pamatoti un artikulēti norādītu sabiedrībai uz militārās drošības problēmu aktualitāti. Pat NA, nerunājot par citiem koalīcijā pārstāvētiem spēkiem, nelabprāt izvirza militāro drošību savu programmu priekšplānā, katrā gadījumā neko īpašu nedara, lai celtu šo problēmu gaismā. Un es šeit nerunāju par “uzspiesto” drošības tēriņu atbilstības jautājumu, ko aktualizēja NATO partneri. Var teikt ka LV nav neviena politiska spēka, kas koptu šo lauciņu. No tā izriet loģisks secinājums, ka vai nu mēs te smagi kļūdāmies ar prioritāšu kārtošanu vai pastāv kādi citi faktori, kas neļauj runāt par valsts militāro drošību vairāk un tālāk par ZS un jaunsardzes nemitīgu “stiprināšanu”.
liberālisms EU ir uzvarējis. cilvēki ir absolūta vērtība un to zaudēšana ir jāminimizē pat ar padošanās cenu. kaut cik minimāli austrumeiropā iedzīvotāji spirinās, jo saprot, ka krieviem padoties nav rentabli – izsūtīšanas, etniskās tīrīšanas (cik ukraiņu skolu ir LNR, DNR, Krimā?) utt. LV elites baidās bruņot tautu, bet tauta īpaši nealkst karot par eliti. tauta par 20 gadiem kļuvusi par kārtīgiem zālēdājiem – tagadējā Valsts ar asinīm jāpērk nebija. airdoga ražotāji pat esot atteikušies sadarboties ar US militāristiem – varbūt piārs, varbūt zem “sadarbības” bija apēšana, bet nav arī dzirdēts par modificētiem airdogiem LV armijā. elitēm te būtiskākais ir taisīt biznesus un biznesa kas barotos no militārās jomas mums nav – nav arī intereses. savukārt esošais bizness drīzāk sapakos čemodānus uz drošāku vietu nekā atmetīs LV armijai. LV armija pat zināmā mērā traucē plašam politiskam manevram 😀 – kur nu to vēl stiprināt.
Es to pašu saku, vara LV pieder uz vienas rokas skaitītiem lielbiznesiem un viņu publiskām marionetēm, bet par viņu interesēm tautai karot nenāksies (!), jo aktīva aizstāvēšanās ir pret lielbiznesu interesēm (karš bojā sūri grūti izbūvētu infrastruktūru). Tieši otrādi viņi centīsies sadīlot ar agresoru cerot saglabāt savu nišu vai daļu no tās, a vdrug izdosies. Savukārt, piemēram, artilērijas iepirkšana NBS, garantēti piesaistīs uguni un arī pašu armija var “ne tur” trāpīt. Tas ir garantēts 100% posts. Te tautas un oligarhu intereses sāk jau stipri atšķirties. Neredzu izeju no šī apburtā loka, ja sabiedrība nepaliks aktīvāka un vēlētāji neiemācīsies domāt. Agrāk cerēju, ka vajadzīgi tikai neatkarīgi partiju finansēšanas avoti, tomēr arī tas ir strupceļš, jo kremlim jebkurā gadījumā naudas vairāk. Izglītība, izglītošana, parauga izvēle (kaut vai tā pati EE), diskusija, tas viss varētu atcelt naudas maisu lāstu.
Es arī neredzu īsti izeju. Saknes ir ļoti dziļas, pat dziļākas par ekonomiku un “lielo biznesu”, ko minēji. Tas ir paaudzes un pasaules uzskata jautājums. Šobrīd pie varas visās jomās (politika, ekonomika, kultūra) šeit ir cilvēki, kuriem galvenais rīcības modelis apdraudējuma apstākļos ir Atmodas laika nevardarbīgā pretestība. Tas, protams, ir saprotami. Tā laika apstākļos nevardarbīgā pretestība izrādījās superveiksmes stāsts, kaut daudzi aizmirst, ka objektīvi nekādu citu variantu jau nebija kā stāties pretī PSRS militārajai mašīnai. Nebija tā mūsu supertālredzīgā stratēģija, bet piespiedu rīcība. Un politiķi, tāpat kā ģenerāļi, parasti gatavojas pagājušajam karam. Tāpat bija 30. un 40. gados. Brīvības cīņas uzvarēja ar Lielbritānijas palīdzību un pēc 1939. un 1945. gada to vien gaidīja, kad briti atkal nāks un mūs izglābs.
Nu un tagad jau 25 gadus mēs mērķtiecīgi gatavojamies nevardarbīgajai pretestībai (uzsvars uz diplomātiju, informācijas sniegšanu (stratēģiskā komunikācija), neprovocēšana (bruņutehnika, artilērija izskatās draudoši) utt). 90. gados taču, ja nemaldos, ar likumu bija noteikts, ka aizsardzības izdevumi NEDRĪKST pārsniegt 2% no IKP. Armija tika uzturēta (varbūt tagad arī tā ir?) tikai parādēm, bet galvenais – lai nepieļautu 1940. gada kļūdu, kad tā neizdarīja nevienu šāvienu. Okupācija rezultātā bija juridiski šaubīga un visi zinām, kas no tā ir iznācis, un neviens to negrib atkārtot. Tā ka šaut šaus, bildi sarūpēs masu medijiem, bet pēc tam cerības uz 5. pantu un/vai partizānu karu (atbalsts ZS) + nevardarbīgā pretestība.
Pagātne ir tāda kāda tā ir un mēs kaut kādā mērā esam tās vergi. Nezinu, kā to var pārvarēt. Iespējams, mērķtiecīgi propagandēt, ka nevardarbīga pretestība nav zāles, tas nav nekāds risinājums. Iespējams, daļa to jau apjauta, analizējot Krimas un Ukrainas notikumus. Tie, starp citu, bija ļoti līdzīgi 1991. gada notikumiem pie mums, kad Omons braukāja apkārt, kādu nošāva, citu ievainoja, sagrāba kādus svarīgus objektus, bet nepārtraukti tika uzsvērts – nepadoties provokācijām! Ukraiņiem tas nepalīdzēja, varbūt daļai pie mums tas arī ir licis mainīt domas, nezinu.
ja neesi lasījis iesaku šo NAA pētījumu
Par Atmodas piemēru nepiekrītu. Politiskajā līmenī to piemēru izmanto vienīgi aģitācijai. Politisko subjektu vairākums netic Atmodām un bruņotai cīņai Latvijas gadījumā. Viņu izpratnē visi procesi notiek caur “sarunāšanu”. Izdodas sarunāt ar ASV aizsardzību – labi, neizdodas – jāiet sarunāt ar Putinu varas sadale.
Ja NA sāktu par aizsardzību aktīvi runāt, tad varētu vispār Saeimā netikt, jo politiskie konkurenti mūs ātri pataisītu par kara kurinātājiem, fašistiem, nacistiem un provokatoriem, pensionāru (skolotāju, mediķu u.c.) ienaidniekiem. Kontraģitācijai mums naudas nav, bet sabiedrība no kara baidās. Kad es pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām tikšanās ar vēlētājiem laikā ierunājos par civilās aizsardzības nepieciešamību pašvaldībā, atbilde no zāles bija – “ja to radikāli ievēlēs, rīt karš sāksies!” Politiskie konkurenti izteica dzēlīgas piezīmes, ka “puišelim tik kariņi prātā”. Un vairākums vēlētāju māja ar galvām.
Bauri, ko varu teikt, bauri.
Nedaudz ārpus tēmas, bet iepriekšēja komentāra garā:
Runājot par aizsardzības izdevumiem un ekonomiku, būtu interesanti paskatīties uz ASV pieredzi, Pirmā pasaules kara straujai mobilizācijai sekoja demobilizācijas process (kara laika noslēgtu līgumu vienpusēja izbeigšana no valsts puses). Iet runa par simtiem miljonu dolāru tā laika cenās. Valsts izdevumi aizsardzībai krasi samazinājās (ne vairāk kā 2% starpkaru periodā, un pat mazāk par 1% Lielās depresijas laikā), tomēr, ASV valdība uzturēja aizsardzības industrijas minimālo kapacitāti, kas deva iespēju veiksmīgi uzsākt mobilizāciju Otrajam pasaules karam. Galvenie atbalsta mehānismi bija: 1) militārā ekipējuma standartizācija un ražošanas izvietošana dažāda veida uzņēmumos; 2) uzņēmumu informēšana par gaidāmajiem militāro preču ražošanas apjomiem mobilizācijas gadījumā un 3) militāro preču iepirkuma procedūru vienkāršošana mobilizācijas laikā.
Otrajā pasaules karā ASV piedzīvojusi „Veiksmes stāstu”: Pateicoties mobilizācijas pasākumiem, salīdzinot ar 1940.gadu, ASV aizsardzības izdevumi 1941.gadā palielinājās par 269,28% un sasniedza 5,08% no IKP. Savukārt ap 1944.gadu ASV aizsardzības izdevumi sastādīja 36% no IKP, bet 1945.gadā – 37,19%. Šajā sakarā ļoti svarīgi ir atzīmēt, ka 1945.gadā kopējie valdības izdevumi sastādīja 41,56% no IKP, bet aizsardzības izdevumi sastādīja 89,49% no kopējiem valdības izdevumiem. Salīdzinot ar lielās depresijas laiku, kad bezdarbs ASV sasniedza 25%, Otrā pasaules kara laikā bezdarbs samazinājās par 96% 1945.gadā un sasniedza 1,1%, kas norādīja uz pilnās nodarbinātības sasniegšanu.
Pēc Otrā pasaules kara Sākot ar 1946.gadu, ASV aizsardzības izdevumu apjomi tika samazināti par 48,6%, tautsaimniecības mobilizācijas pārtraukšanas dēļ. līdzīgi kā pēc Pirmā pasaules kara, tika uzsākts kara laikā noslēgto militāro preču piegādes un pakalpojumu līgumu vienpusējās izbeigšanas process par kopēju summu 20 miljardi ASV dolāru. Aizsardzības izdevumu ievērojams samazinājums turpinājās līdz 1948.gadam, 1947.gadā sasniedzot 70%, bet 1948.gadā – 28,9%. Tajā pašā laikā kopējo valdības izdevumu samazinājums ikgadēji nepārsniedza 40,4%. Kopumā no 1946. līdz 1950.gadam ASV aizsardzības izdevumi sasniedza vidējo rādītāju 6,6% no IKP un 42,2% no valdības kopējiem izdevumiem. Tajā pašā laika periodā kopējie valdības izdevumi vidēji bija 16,2% no IKP, kā arī IKP izaugsme vidēji sastādīja 5,2%. Daudzi politiķi un ekonomisti ticēja, ka straujš aizsardzības izdevumu samazinājums varētu izsaukt vēl vienu depresiju (principā es personīgi uzskatu, ka kara un miera periodus varētu pielīdzināt ekonomiskajiem cikliem), līdz ar to, ASV valdība pieņēma lēmumu uzturēt militāro preču ražošanu un valsts aizsardzības izdevumus noteiktajā līmenī. Jaunā politika balstījās uz 1950.gada 14. aprīlī izdoto ASV Nacionālās drošības komitejas dokumentu NSC-68 ASV “Nacionālās drošības mērķi un programmas”, kurā ASV valdība plānoja aizsardzības budžeta izdevumu uzturēšanu noteiktajā līmenī (konkrēti skaiti netika minēti, bet Harija Trumena administrācija palielinājusi izdevumus no 5 līdz 14,5% starp 1950. un 1953. gadu), lai efektīvāk cīnīties ar aukstā kara draudiem un stimulētu tautsaimniecības attīstību, nepieļaujot jauno ekonomisko krīzi. Šī politika izpaudās šādos virzienos: 1) vietējā ražojuma produktu iepirkumi militārajām vajadzībām; 2) resursu pārdale no produktīvajām uz mazāk produktīvajām nozarēm valsts ražošanas sektora ietvaros; 3) valsts budžeta finanšu līdzekļu piesaistīšana aizsardzības sektoram (infrastruktūras veidošana, bruņojuma un militārā ekipējuma iepirkumi utt.).
Ir nepieciešams atzīmēt, ka mūsdienu periodā šāda politika var arī nedod taustāmus rezultātus ekonomiskajai attīstībai, jo ASV uzsvars tika likts uz industriju, bet mūsdienu ekonomika vairāk orientēta uz pakalpojumu un augsto tehnoloģiju sektoriem. Kā es jau rakstīju iepriekš, mūsu (Latvijas) variantā ir nepieciešams stiprināt militārā un nemilitāra sektora sadarbību ne tikai ekonomiskajā bet arī citās dimensijās. Mans viedoklis, ka pašlaik ir izveidojusies bīstamā situācija, kad sabiedrība ir atrauta no Bruņotajiem spēkiem.
Izmantoju šādus avotus:
1. Nagle J. M. A History of Government Contracting. Washington D.C.: The George Washington University, 1999;
2. The American Economy during World War II. Pieejams: http://eh.net/encyclopedia/the-american-economy-during-world-war-ii/
3. Milestones: 1945-1952 / NSC-68, 1950. Pieejams: https://history.state.gov/milestones/1945-1952/NSC68
4. NSC-68: United States Objectives and Programs for National Security, 1950. Pieejams: https://www.mtholyoke.edu/acad/intrel/nsc-68/nsc68-1.htm
zehr interesant. Paldies. ielikšu kā atsevīšķu ierakstu, lai darbs nepazūd.
Par maziem ASV izdevumiem aizsardzībai vajag atzīmēt, ka ASV tajā laikā bija Pasaules lielākā ekonomika. Viņi arī ar maziem relatīviem izdevumiem varēja uzturēt izvēršanai gatavo potenciālu. Turklāt spēcīgais privātais sektors spēja ātri pārorientēties. ASV bija augstākā darba produktivitāte Pasaulē; daudz aviācijas, vilcienu, kuģu un auto ražotnes; visi nepieciešamie derīgie izrakteņi; lēta enerģija; laba infrastruktūra; liela civilā flote. Neviens potenciālais ienaidnieks nespēja pilnvērtīgi uzbrukt ASV kontinentā, līdz ar to bija laiks lai kara gadījumā “iešūpotos”. Kas arī notika 1940.-1944. gados.
Dīvaini, ka cilvēki vēl ir tik naivi un tic, ka NacApvienība ir ar kaut ko īpašāka par citām.
ņemot vērā politisko orientāciju dīvaini būtu gaidīt ko tādu no SC, no NA to gaidīt ir loģiski.
Baidos, ka gan SC gan NA politiskā orientācija ir vērsta uz vienu un to pašu virzienu. Brīžiem liekas, ka NA ir pat dedzīgāki putinososi kā paši SC.
spēcīga tēze prasa tik pat spēcīgus argumentus.
Ar to, ka vienīgie attiecās veidot valdību ar SC?
Ir īpašāka. Ar to, ka neesam biznesa projekts. Tas gan neizslēdz, ka atsevišķi biedri varētu virzīt savas un viņiem pietuvināto cilvēku biznesa intereses, bet tas ir izņēmums un šādi cilvēki tiek ik pa laikam izmesti ārā.
😀 .. Nu ja tikai Maksātnespējas administratoru partija.. tas jau neskaitās biznesa projekts, ja :). Toties sovjetisms spiežas ārā pa visām malām, gluži kā SC, tikai viņi to nemaz neslēpj atšķirībā no jums. Tad kā var gaidīt no šādas partijas, ka viņi kautk ko darīs NBS labā? Viņiem tak pret gejropu un liberastiem jācīnas.
Pierādi apgalvojumu par maksātnespējas administratoriem.
Mēs esam konservatīvā partija un aizstāvam konservatīvās Eiropas vērtības, tai skaitā NBS, nevis pirātprinceses un praidus.
Vai tu zini cik gadus tava partija vada Tieslietu ministriju? Cik valdības pēc kārtas? Un vai zini kāds tam visam ir rezultāts?
“Maksātnespējas procesos valsts gadā zaudē ap miljardu eiro”
http://www.irlv.lv/2015/10/22/auditori-maksatnespejas-procesos-valsts-gada-zaude-ap-miljardu-eiro
Daļa no tā miljarda pienāktos NBS. Bet tava partija neko nedara, jo tas nebūs vairs izdevīgi partijas sponsoriem.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aivars-ozolins-ir-maksatnespejas-administratoru-partija.d?id=43239940
Par to konservatīvismu labāk nevajag, tur pat zirgam jāsmejas. Tas ir līdzīgi kā Saskaņa sevi sauc par strādniekiem un sociāldemokrātiem, bet visi Saskaņas līderi brauc ar Roveriem, kas maksā 100k Eur.
Internetā daudz interesantu lietu var atrast, piemēram, kā NA biedri jūsmo par Putinu un Lukašenko, cik labi viņi vadoņi un kā rūpējas ar krievu tautas tikumību. Cik sapuvusi ir Eiropa (tā pati Eiropa, kas sargā Latvijas zemi un debesis), ka Eiropas vērtības ir drauds Latvijas un latviešu identitātei. Pajautā pats sev, vai gadījumā notiks sliktākais un Putins atnāks glābt latviešus no sliktās Eiropas un ASV, kurā pusē nostāsies tavi šie partijas biedri?
Tāpēc nestāsti te pasakas par konservatīvo partiju, kura nav biznesa projekts.
Ja jau Tev tā patīk Saskaņa, tad lūdzu.
Pāris neseni fakti par Vienotību:
1. Ar Saskaņas atbalstu ievēlēja jauno prezidentu.
2. Ar Saskaņas atbalstu atlaida NEPLP vadītāju – Dimantu, kurš asi vērsās pret Rossija un Pirmo Baltijas telekanāliem.
3. Ar Saskaņas deputātu palīdzību oficiāli apstiprina papildus bēgļu uzņemšanu (kaut gan viņu deputāti iepriekš iestājās pret to.).
4. Sabrukušās Maximas traģēdijas komisijā strādā roku rokā ar Saskaņu, lai Vienotības un Saskaņas deputātu vārdi neparādās gala ziņojumā.
Papildus, Vienotība nesmādē ziedojumus no 2 lielākajiem krievu naudas atmazgātājiem – Rietumu un ABLV bankām, kuri tieši tādas pašas summas pastāvīgi ziedo Saskaņai un ZZS.
P.S Visi tavas saites ir saistītas ar “Ir” (Vienotības balsi).
“Maksātnespējas procesos valsts gadā zaudē ap miljardu eiro”
A kas tad ir maksātnespēja? Pamatā bankrots. Dabīgi visiem kreditoriem nesanāk ko atmaksāt. Krīzes laikā maksātnespējas administratori visvairāk ziedoja Vienotībai (precīzāk partijām no kurām vēlāk izveidojās Vienotība), tai laikā maksātnespējas administratori ar bankām ļoti labi sadzīvoja. Visa kampaņa pret administratoriem ir banku finansēta ar Vienotības piešprici “pret NA”. Nebūtu banku lobijs un NA, par tādiem administratoriem zinātu tikai retais. Tas nenozīmē, ka administratori ir labiņie, starp viņiem neliešu pietiek.
“Daļa no tā miljarda pienāktos NBS. Bet tava partija neko nedara, jo tas nebūs vairs izdevīgi partijas sponsoriem.”
Kuriem tieši? Nosauc vārdā. Maksātnespējas administratoru mums partijā nav, pēdējās ziedojums partijai no viņiem bija, ja pareizi atceros, 2013. gada februārī.
Savulaik parēķināju cik kurš saņēmis no maksātnespējas administratoriem:
2011.
NA 13 018, 99
Vienotība un to veidojošas partijas – 14 020,50.
2012.
NA 22 955 Ls (pārējo partiju ieguvums ir nenozīmīgs)
2013.
NA 8550
ZZS ar 12 500
V – 3159,81
RP – 3000
Ja mēs saņemtu no kaut daļu no tā miljarda, tad jau būtu pie varas. Nepazīstu nevienu no NA, kurš būtu pa varas gadiem bagāts palicis (NA, ne TB/LNNK laikos).
“Par to konservatīvismu labāk nevajag, tur pat zirgam jāsmejas. Tas ir līdzīgi kā Saskaņa sevi sauc par strādniekiem un sociāldemokrātiem, bet visi Saskaņas līderi brauc ar Roveriem, kas maksā 100k Eur.”
Kas NA netikumīgs?
“Internetā daudz interesantu lietu var atrast, piemēram, kā NA biedri jūsmo par Putinu un Lukašenko, cik labi viņi vadoņi un kā rūpējas ar krievu tautas tikumību.”
Atsauci.
“Cik sapuvusi ir Eiropa (tā pati Eiropa, kas sargā Latvijas zemi un debesis), ka Eiropas vērtības ir drauds Latvijas un latviešu identitātei.”
Eiropā ir dažādi spēki. Eiropas liberasti ir sapuvuši, tam es piekrītu (bet Krievijas vara salīdzinot ar viņiem vispār ir Sodoma ar Gomorru).
“Pajautā pats sev, vai gadījumā notiks sliktākais un Putins atnāks glābt latviešus no sliktās Eiropas un ASV, kurā pusē nostāsies tavi šie partijas biedri?”
Mani partijas biedri cīnīsies. Liberasti aizbēgs uz Rietumiem, dzīvos no grantiem, paudīs bažas un izteiks sašutumus. Vai arī “sarunās” ar Putinu. Liberastam labi tur, kur treknāka sile.
“Tāpēc nestāsti te pasakas par konservatīvo partiju, kura nav biznesa projekts.”
Stāstīšu. Jo es biju viens no dibinātājiem. 11 gadus esmu partija labā strādājis, visa mana manta salien divās lielās sporta somās, kukuļus nekad mūžā neesmu devis vai ņēmis, pa blatu nekur neesmu bijis iekārtots, strādājis bez atvaļinājumiem un gandrīz bez brīvdienām. Godīgi maksāju visus nodokļus, nelietoju pirātisko programmatūru, neskatos pirātiskās filmas un neklausos pirātisko mūziku, personīgās dzīves nav, dzīvoju tikumīgi. Cīnījos pret Putinu. Ko man vēl vajag izdarīt lai man ticētu?
Nu labi, es saprotu, ka tādas politiskas diskusijas nav visai auglīgas. Ne tu pārliecināsi mani, ne es pārliecināšu tevi. Ja tu uzskati, ka ar NA viss ir ok, tad ok un nav ko tur velti tērēt laiku.
Viss nav OK, bet NA ir krietni labāks variants par alternatīvām. Analoģija: Eiropas ir problēmas, bet Krievijā problēmas ir krietni lielākas.
+100