vara bungas: Manuprāt gluži pareizi. Ir vesturnieki apkārtnē? Ko teiksiet par rakstu?
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas: Manuprāt gluži pareizi. Ir vesturnieki apkārtnē? Ko teiksiet par rakstu?
vara bungas 
Neesmu vēsturnieks, bet, manuprāt, aplami. Vēsturnieki nav neko labāki vai sliktāki par pārējiem.
Par to vēsturi daudz kam piekrītu. Arī Latvijas vēsturi studēt pēc Livonijas Indriķa hronikām ir tas pats, ka studēt karu Ukrainā pēc Kiseļova sižetiem. Proti, tikai neliela vēstures posmā vēsture pastāvēja kā objektīvā zinātne, nevis kā aģitpropa instruments.
Kad vēstures pētniecībai pieslēdz ārstus, zoologus, klimatologus un plānotājus, tad ik pa laikam sanāk, ka jātnieku armija ir pārvietojusies ar ātrumu 100 km stunda. Zirgu daudzums bijis tāds, ka nebūtu nepietiktu ūdens. Savukārt, nevainības josta drīzāk bija kā bruņuveste ko vilka dodoties pa bīstamiem apvidiem, nevis nēsāja visu laiku kamēr vīrs karagājienā.
Ceru, ka jau tuvākajās desmitgadēs datorizētās ekspertu sistēmas būs pietiekami attīstītas lai sakarības pārbaudītu automātiski, meklētu loģiskās kļūdas, veidotu atsauču virknes lai nonāktu pie pirmavota un katram notikumam pieliktu ticamības indeksu (A – autors pats redzējis, B – iztaujājis aculiecinieku utt.). Tad mēs ieraudzīsim savādāku vēsturi.
Tas atkarīgs. Ja Livonijas Indriķis raksta par krustnešu karagājienu pret kaut kādu vietējo labieti, tad varam pieņemt, ka attiecīgais karagājiens ir noticis, un labietis eksistējis. Tas, vai karagājiena iemesli un viss pārējais, kas aprakstīts par labieti, ir patiesība, gan ir pamatīgs jautājums,
Bet nu tas, ka vēsture ir politiska zinātne un uzvarētāji tiecas vēsturi pārrakstīt pa savam, laikam tomēr ir diezgan fakts un kaut kādā mērā ir novērojams arī Latvijā.
Kiseļovs arī bieži stāsta par reālām kaujām ar reālo ienaidnieku 🙂
Absolūtās objektivitātes neeksistē, pat ne-konfliktu vēstures posmi dažādās valstīs tiek traktēti dažādi.
Inforesist arī 😀
Ok, par Kiseļovu nezinu, bet cik nu ir redzēts, tad par vietām, kur kas stāvēja (kur ukraiņi, kur separātisti) krievu mēdiji in general reportēja gana precīzi.
vai daudzi gribēs redzēt vēsturi neizpušķotu, kāda ta ir? Mīti ir daļa no mūsu uzskatu pamatojuma, daudziem vieglāk dzīvot ticot nevis zinot. Varētu teikt zināšana – gardēžiem, mīti – patērētājiem. Galvenais, lai būtu izvēle izvēlēties 🙂
Priekš ticības ir dievs baznīcā 😉
Esmu vēsturnieks – amatieris (VVF + vēsture ir mans hobijs). Vēsture vienmēr ir kalpojusi par ideoloģijas instrumentu un arī tagad tā tas ir. Tas, ko vidusmēra cilvēks ir iemācījies skolā, diemžēl ir mīti savīti ar klajiem meliem propagandas nolūkos, arī pie mums. Ilustrācijai daži piemēri no Latvijas vēstures – piemēram, viduslaikiem:
– letu ķēniņš Tālivaldis nekad nebija pagāns, noslēdzot savienību ar Ordeni, viņš no pareizticības pārgāja katolicismā;
– zemgaļu ķēniņš Viestards bija Ordeņa sabiedrotais 18 gadus, un gadījās, ka, būdams pagāns, vadīja apvienotos zemgaļu – kristiešu spēkus pret leišiem;
– Saules kaujā leti un līvi piedalījās Ordeņa pusē;
– Durbes kaujā kurši nenostājās pret Ordeni, bet atteicās cīnīties, jo sabiedrotie leti un līvi nepiekrita leišu sirotājiem atņemtās kuršu sievas un bērnus atdot atpakaļ kuršiem, nevis dalīt kā kara laupījumu – vienādās daļās;
– Livonija bija viena no retajām Eiropas zemēm, kur nepastāvēja dzimtbūšana, zemniekiem bija ieroči un tieši latviešu, līvu un igauņu zemessardze veidoja Livonijas karaspēka pamatsastāvu, Ordeņa bruņinieki bija vien mugurkauls un triecienspēks;
– vācbaltu baroni savā vairumā mācēja runāt latviski vai attiecīgi igauniski (Igaunijā) un pret zemniekiem izturējās iecietīgāk kā citur Eiropā (acīmredzot, iepriekš minētā dēļ).
Kādēļ “Dzimtenes mācībā” stāsta par ļaunajiem vācu bruņiniekiem, kuri esot pakļāvuši miermīlīgos bāliņus – koklētājus? Elementāri – tas bija nepieciešams nacionālisma stiprināšanai 19.gs. beigās, 20.gs. sākumā. Trīsdesmito gadu beigās šo nostādni sāka pārskatīt (skat. piem. Dišlera darbus), bet pēc padomju okupācijas šīs pasaciņas atkal izrādījās noderīgas. Tagad tām pamatā tic visi, kas nav studējuši vēsturi, jo ārpus VVF neviens par to nerunā.
Nu kaut kā tā. 🙂
Kā ir šobrīd ar vēstures mācīšanu skolās? Sāk pārskatīt?
Skolās – nē, bet fakultātē un ZA gan.
vēsture skaidrs, bet kas ir VVF?
kāda šerpa kundzīte?
VFF (Vēstures un filozofijas fakultāte), Freidiska pārrakstīšanās. 🙂
aaaa, nu tad i pavisam cita lieta.
sausā atlikumā valdīja Baltvācu nevis letu/kuršu/.. baroni. tāpat vietējie iedzīvotāji nepārvācojās, kas liecina, ka “aiziešana vāciešos” tik vienkārša nebija un vācieši vietējos baurus par sev līdzvērtīgiem neuztvēra. Prūši tak pilnībā asimilējās. ar ko tie savādāki?
manuprāt daudzmaz var atsekot sākot no jaunlatviešiem-> 1905.g. -> ZS kaujas -> revolūcija/Brīvvalsts
te kā reizi smuks piemērs par Konfūciju. cik ļoti savā laikā Konfūcijs mācīja to kas šodien tiek saprasts ar konfuciānismu unn cik lielā mērā viņa teiktais tika interpretēts atbilstoši tā laika izpratnei.
Nevajadzētu izlaist arī to, ka arī Ulmanim pasaciņās bija makten izdevīgas, pamatojot vietējo baltvācu harasēšanu, īpašumu nacionalizāšanu un izceļošanas pavadīšanu ar ovācijām.
Bet ja gribam populārās vs. reālās vēstures nesakritības, tad nevajag 13. gs. – pietiek ar WWI un WWII. T.b. teiksim plaši tiražētais teksts par to, ka leģions nebija brīvprātīgs (ignorējot policijas batiņus kā tādus), vai vispār runāšana tikai par 15. un 19. divīziju – ja reāli policijas batiņos + robežsardzes pulkos + soda batiņos bija bezmaz tikpat kadru.
Vai arī teksts par strēlniekiem kā pirmajām latviešu nacionālajām vienībām – pilnībā ignorējot Augustovas mežos vēl pirms streļķu izveides iznīcināto XX korpusu, kas faktiski sastāvēja no latviešiem.
Kā tad izpaudās vietējo baltvācu harasēšana?
Cik tad soda batiņos cilvēku bija?
Par Ulmani un baltvāciem – tev sarakstu iesniegt? Izspiešanu no sabiedriskās, kultūras un politiskās dzīves es saukšu par harasēšanu. Interesantāks piemērs – ārvalstu vēstniecībām Rīgā tika darīts zināms, ka oficiāli kontakti ar valdību tām nespīd, ja tajās strādās kāds baltvācietis.
Soda batiņos:
1. Meiera bataljonā – 384
2. Meiera bataljonā – 652
Skaits attiecīgi par nebūtisku nav nosaucams.
Soda batiņu, protams, nebija, bet bija, piemēram, Lāčplēša ordeņa kavalieris, kurš ar savu vadu izvaroja, bet pēc tam nošāva baronesi un viņas meitas (kuras muižā bija palikušas vienas). Jāatzīst – pēc tam notika tribunāls; saņēma nosacīto, pazemināšanu, bet ordenis netika atņemts. Ne vienmēr vajag oficiālas soda ekspedīcijas, lai parādītu, ka cilvēks nav vēlams savā dzimtenē.
PS Man šis jautājums ir nedaudz emocionāls, jo pats esmu daļēji nācis no vācbaltiem, lai gan ne no baroniem. (Pretēji populāram uzskatam, ne visi vācbalti bija baroni, mans vecvecvectēvs bija muižas dārznieks un vēlāk atbalstīja Ulmaņa valdību. Vecvectēvs, viņa dēls, piedalījās Brīvības cīņās. Kad Brīvības cīņu dalībniekiem dalīja muižu zemi, priekš maniem senčiem, ņemot vērā to izcelsmi, kaut kā zemes aptrūkās. Vecvectēvs pazina Balodi personīgi, aizbrauca uz Rīgu un pēc sarunas viņam tika piešķirta zeme, bet pati purvainākā, kas vispār tur bija.)
Soda batiņi bija, un veseli divi. Saformēja no visu (Centrālcietumā, Salaspilī utt.) iespundētajiem leģionāriem. 1. bataljons i vēl Rīgu paspēja aizstāvēt.
Man šķiet vienīgais vēsturē kam var uzticēties daudz mazs ir skaitļi ! Cik tika nošauti, cik tika izraidīti/ aizsūtīti. Par reāliem cilvēkiem un faktiem, nevis, mītiem, un jo vairāk abas puses mēģina atspēkot un laist savu propogandu, jo tuvāk patiesībai mēs nonākam.
Bet arī tas tad, ja skatāmies šāvēju/sūtītāju/gāzētāju iekšējās lietošanas uzskaites, pie nosacījuma, ka tādas vispār ir tikušas vestas.
Par laimi ir gana daudz rakstu avotu.
Par nelaimi rakstu avotus tulko kā vajag
“Man šķiet vienīgais vēsturē kam var uzticēties daudz mazs ir skaitļi ! “.. nu krievi vēl tagad nezin cik krituši WW2 un UA strīdās par golodomora upuru skaitu (tam pašam Kunguruvom ļoti tendencioza publikācija par to, ka golodomors nav bijis vispār).
Diezgan liels sviests čalim galvā, kā parasti “patiesās” hronoloģijas atklājējiem. Var taču kaut vai Vikipēdijā salīdzināt datus no tās valdnieku tabulas. Pirmajā pārī tas skaitlis attiecas uz abu valdnieku nāves datumiem, otrajā uz stāšanās amatā datumiem, pēdējā (kļūda 1 gads) uz dzimšanas datumiem. Tādā garā var “atklāt” daudz “dīvainu” sakritību. Lēta dzīšanās pēc sensācijas. To sākuma citātu vajadzētu attiecināt uz pašu autoru.
autors ir tendenciozs un par pilnu viņa iztirzājumus var neuztvert, bet jautajumus viņš dažreiz uzdod interesantus.
Esmu profesionāls vēsturnieks, ja tā var teikt, strādāju arī LU LVI , arī man vēsture ir hobijs nevis iztikas avots. Ja runa ir par Krievijas vai Kijevas krievzemes vēsturi tad visos laikos visi režīmi ir vēsturi grozījuši pēc saviem ieskatiem atbilstoši politiskiem uzskatiem. Daudz falsificētu faktu, atklātu melu utt. Nav pat vērts diskutēt par to, viennozīmīgi Kijeva slāvu tautu vēsturē, kā arī Krievijas veidošanās procesa sākuma posma ieņēma vadošo lomu , lai kā arī tas krieviem nepatiktu, es pat nerunāju par faktu ka ap astoto gadsimtu piemaskavas zemes apdzīvoja baltu tautas. Kas attiecas uz mūsdienu pašmāju vēstures rakstīšanu tad man liekas ir otra galējība, mēs nemākam parādīt mūsu tautas vēstures gaišās puses. Atšķirībā no leišiem kuri gadā saražo ap 30 grāmatu par Lietuvas vēsturi (Latvijā vidēji tikai 5 ) mēs neprotam lepoties par sevi, kaut gan mums ir ar ko ! Mēs nereti izturamies pārlieku kritiski, no šejienes arī mīts par 700 gadu verdzību utt. Katra gadījumā mūsu valstī vēsturnieki ir korekti, profesionāli un objektīvi bez ietekmes no politiķu puses. Ir protams pseido vēsturnieki (kā Gusevs- liekas tāds uzvārds) , kurš raksta pasūtījuma literatūru.
Esmu vēsturnieks gan pēc izglītības, gan pēc nodarbošanās.
Diemžēl rakstu līdz galam neizlasīju, jo šitās teorijas par slikto vēsturnieku sazvērestībām, kas slēpj no tautas patiesību uzdzen mērenu vēmienu. Patiesība reizēm ir tāda ko tauta nemaz negrib dzirdēt.
Tieši to es arī gribēju zināt. Vēsturnieku viedokli par diezgan prasmīgi sakompilētu sensāciju.