Atvara Aniņa komentārs:
vltn. Rolands Kovtuņenko viens no veiksmīgākajiem rotu komandierim leģionā.
0:25 minūtē viņš stāsta, ka viņa ložmetēja ligzdas, kuras bija pareizi iekārtotas bija grūti iznīcināt.
18:30 viņš stāsta, kā tad bija pareizi jāiekārto ložmetēja ligzda, ka tās tika iekārtotas pa jaunu jau izveidotās pozīcijās (acīmredzot atmaksājās). Tātad viss valnis jātaisa tikai priekšā un šaušana notiek tikai uz sāniem. Pretinieks parasti uzbrūk frontāli viņš šos ložmetējus neredz un arī kaujas troksnī nevar sadzirdēt. To ko mēs neredzam un nedzirdam – nevaram iznīcināt. Pēc šāda paša principa visticamāk būs lietderīgi iekārtot arī karl gustava ligzdas- nevis kā mācībās lai uzšautu ir vēl jāizlien no ierakuma.
26:30 viņš stāsta par nepieciešamību apšaudīt uzbrukuma sagatavošanas vietas. Lai tehnika sagatavotos tā izmantos ceļu. Tātad šīs vietas ir jāparedz- dzirdam rūkoņu/rosību šaujam ar artilēriju.
Ap 29 minūti viņš stāsta par pieredzējušiem pretiniekiem kuri prata ierakties viņam degungalā. Viss valnis atkal tiek veidots tikai priekšā. Starp citu pretinieks nemanīts naktī izlien cauri mīnu laukam un dzeloņžogam. Kovtuņenko norāda, ka arī dotu priekšroku nakts uzbrukumam.
29:30 viņš stāsta par novērotu uzbrukuma kauju Ādažu poligonā un taktika (ķēdē) 60 gadu laikā viņam par pārsteigumu nav mainījusies.
39 minūte rotai tieši piekomandēti 2 prettanku lielgabali (patīkams daudzums rotai), kurus viņš izvieto pirmajā līnijā ceļa aizsardzībai. Tiek norādīts, ka kopā bijuši vai sašauti 5 tanki. 4 ar tanku dūrēm viens ar artilēriju (artilērija pievesta kaut kad vēlāk). Prettanku lielgabali pārsvarā izmantoti kājnieku apkarošanai- brizantā munīcija- fugass? Lielgabali priekšējā linijā dod arī priekšrocību ietaupīt uz to apsardzi un ja pārtrūkst sakari arī tad var darbs turpināties. Rotas pozīcijās tie jau tāpat apsargājas, kaut kur atsevišķi vajadzētu 1-2 vadus. Rezerves pozīcijas- vai tās mūsdienās, kāds ir redzējis? Kaut kur pašās beigās stāsta, ka vadā 3 ložmetēji (uz nodaļu 1) un ložmetēja apkalpē 3! cilvēki. Trešais laikam to tik vien dara, kā stiepj munīciju. MG 42 minūtē izšauj tik cik vienam pat grūti vienā piegājienā atnest. Droši vien tad, kad nenes 3. lādē lentes- jo patēriņš “nenormāls”.
vara bungas 
Neliela video reprezentācija kā tas viss varēja izskatīties
paskatoties uz vācu karavīriem, liekas ka katram ceturtajam ir vai nu MG-42 vai Pazneršreks/fausts. Citi ar kastēm nēsā munīciju.
katrs ceturtais nodaļā nozīmē -viens ložmetējnieks un viens granātnieks 😉 tā teikt pareizais standarts.
Būtisks fakts, ka galvenais/paredzamais uzbrukuma virziens/ ceļš tika nomīnēts uzreiz- netaisot to ķīseli, ka mīnu lauka vārtus aizver tiklīdz pēdējais iziet cauri un pretiniekam pa pēdām tikai atliek sekot.
Vēl interesanta tēma ir asfalta mīnēšana- mīnu lauka kursos mācija tādu ķīseli, ka pietiek ka mīnu atstāj neieraktu- bet tad tās varētu neierakt arī uz lauku- jo kāpēc braukt pa lauku ar ieraktām mīnām ja var braukt pa ceļu- ja uz ceļa ir labāks ātrums un mīnas savlaicīgi var pamanīt un uzšaut/ varbūt pat detonējas. Dzirdēts ka asfalta ceļu mīnē izkaļot bedres un katrā pa mīnai + māņu bedres. Var arī tādu fanātisko veidu visu asfaltu uzar, lai pretiniekam jāpārmeklē viss ceļš nevis tikai bedres.
Ideāls mācību materiāls! Un jā, jāsaka ka nekur daudz tālāk pa 70 gadiem taktikas ziņā neesam tikuši.
1) Jā, jau sen šaušanas sektorus pozīcijās neveidojam frontālus, bet gan ~45 grādu leņķī pret fronti. Tas dod jau minētos plusus – grūti pamanīt un iznīcināt no priekšas, plus ļauj veidot pārklājošos šaušanas sektorus blakus esošām pozīcijām, kas dod iespēju paņemt pretinieku krustugunī.
2) SOPi darbam ar artilēriju LV nevienam nav dēļ fakta, ka nav artilērijas…
3)Nakts uzbrukumi pret mūsdienīgu karaspēku (tātad ne pret LV) vairs nav tik ļoti izdevīgi, ņemot vērā mūsdienās pieejamos gadžetus. Mīnu laukiem tā problēma, ka pa lielam tos taisa kā grāmatā rakstīts, bet grāmatā ir dotas vairākas visnotaļ regulāras mīnu izvietojuma metodes, kas ar laiku ļauj mīnu lauku “izkost”. Ja lauku izveidei pieiet kreatīvāk atkal sanāk kaut kādi Balkāni, so…
Šķēršļiem gan jābūt mīnētiem ar dajebko vai aprīkotiem ar kaut kādām citādām brīdināšanas metodēm, citādi naktī (bez mūsdienīgām novērošanas ierīcēm) tie zaudē lielu daļu savas efektivitātes
4) Par rezerves pozīcijām dzirdēts tikai pasakās…
5) Teorija stāsta, ka principā ar munīcijas pienešanu kontaktā esošām nodaļām jānodarbojas vada vadībais grupai. Realitāte rāda, ka labāk piekraut sev pilnas patruļsomas ar munīciju nekā paļauties, ka kāds kaut ko varbūt atnesīs. Bet jā, pie ilgstošāka kontakta problēmas ar munīciju sākas neiedomājami ātri (sākot no 5min var jau būt zem 20% nodaļai). Tad arī sanāk, ka pat no strēlnieku pāra viens lādē magas un otrs šauj, nerunājot nemaz par ložmetēju.
Eh, bet cik nav sanācis lamāties uz visādiem seržantiem un apgādniekiem, kas uz mācībām iedod katram 4 magas ar muņu un stāsta, ka tā ir kaujas deva 24h…
1)Jā, man arī pirms pāris gadiem tieši tā arī mācīja – priekša ciet, sektori uz sāniem tā, lai pārklājas ar blakus esošajām uguns ligzdām.
Stāstīja, ka bezmaz vai mūsējo leģionāru izgudrojums, ar kuru daudz jo daudz mūsējo dzīvību nosargāts kara laikā.
5)Piekrītu, mums arī iedod mācībās 4 aptveres, salādējam, tad vēl uz vadu pāris kastes, itkā pietiek tam, cik maz šaujam, cik īsi tie kontakti mācībās, vienīgo reizi, kad bija ilgs kontakts, kur mēs, zemessargi, kādas 5-10 minūtes ilgāk turējām pozīcijas, jo bija visi aizrāvušies ar to “asinspirti”, kas gāja vaļā, bija pirms pāris gadiem Ādažos pret PD.\
Visādi citādi kontakts parasti ir 5-10 minūtes, kur vadam uzbrūkt nodaļa vai maksimums divas un tad atkāpjās.
it kā prasītos atstrādāt, ka vadam uzbrūk rota 😉 normālais sagaidāmais spēku samērs.
Reti jau kad var savākt rotas izmēra vienību mācībās, tāpēc arī to neatstrādā. Galvenās vienības ZS ir nodaļas un vadi.
Pretinieks diez vai nāks uzbrukumā ar nodaļām un vadiem 😉 tātad ir konstatējams mācību scenārija neatbilstība reālai dzīvei un tādu mācību vērtība ir gandrīz nekāda. Protams var jau atstrādāt arī diversantu taktiku – nodaļa pārsteidz vadu.
Līdz šim nevienās mācībās neesmu redzējis pareizi sagatavotu ļožmetēja pozīciju. nemaz nerunājot par kaut kādu sistēmu kur viens ierakums piesedz otru.
Diemžēl, bet fakts.
Arī tas ka to rotu mīnus varētu savākt pret to vadu mīnus, bet tad gan pozīcijas, gan ieroči, gan apgāde un tamlīdzīgas lietas būtu galīgi disproporcionālas un tad jau labāk to visu spēlēt uz galda ar figūriņām 😀 !
Ja nolasa 3 batiņus, tad var, bet kuri ta bati savā starpā sadarbojas apmācību procesā? Kamēr štābs neliek, tikmēr neko tur diži netaisa kopīgi.
Labvakar visapkārt…labs macību materiāls,labprāt dzirdētu š ī kunga domas par efektīvu uzbrukuma taktiku,veidu
Leģionam vairāk aktuāla bija aizsardzība, kā jau te pieminēja 😉 par uzbrukumu Kovtuņenko tajā video atbildēja ja ir iespēja izvēlēties izvēlētos nakti. lai arī kādas nakts redzamības pretinieks izvēlētos redzamība jebkurā gadījumā ir sliktāka nekā dienā. Latviešiem kara simbols/dievs ir Mēness.
Viņš novērtēja arī pretinieku, kurš ierakās leģionam degungalā (video 29 minūte) ja šīs pozīcijas apgādātas un pieejami papildspēki tad nākošajā uzbrukumā jāveic tikai 50- 70 metri (aizsardzības artilērijas neķerlauks)
Par labu uzbrukuma taktiku ir lasīts, lai gan reglaments paredzēja, ka artilērija ”klāj” uguni 400 m priekšā, krievu kājnieki deva priekšroku pievilkties līdz 100 – 200 metriem no artilērijas uguns. aprēķins vienkāršs sava artilērija nodarīja daudz mazākus zaudējumus nekā pretinieka aizsardzības uguns.
Redzamība naktī būs sliktāka abiem, protams. Bet ja vienam redzamība ir sliktākas par 99% un otram par 50%, tad vienam ir tas gods saņemt bildi melnā rāmī vietējā laikrakstā.
Goda vārds, tie teksti par nakts redzamību no Jums, cienītais, ir it kā a)nekad nebūtu naktī būts mežā un b)nebūtu nojausmas par nakts/termālās redzamības iekārtu iespējām (un izplatību KF desanta vienībās).
Kāds ir nakts redzamības blīvums krievu vienībās? 1 uz nodaļu? tas faktiski nozīmē, ka naktī redz 1 no 8 , bet dienā visi 8. Tātad sagaidāms, ka naktī pretinieks redzēs pa 7/8 sliktāk nekā dienā. pietiekama priekšrocība?
Man nenormāli patīk nakts redzamības ierīces, bet vēl labāk man patīk rēķināties ar to kas man ir. Skarbā realitāte būs tāda – kāda tā ir. Kā to nedaudz uzlabot esmu šeit licis pāris amatieru video- kā dabūt nakts redzamību 100 eiro ietvaros.
RU specvienībās varētu būt arī 8 no 8. NBS… Te mūsu valstij būtu jāsaka savu vārdu.
Vispirms jāpadomā, kas ir labāk sadurties ar specvienības nodaļu dienā vai naktī?
Par nakts variantu specvienībai savu guļu vajadzētu uztaisīt tur kur redzamība ir ļoti ierobežota, lai viņus nevar pa 200 metriem mežā ieraudzīt. attiecīgi viņiem vajadzētu izvairīties arī no klaja lauka un vientuļām ēkām. tātad būt neredzamiem no citiem. šī nosacījuma ievērošana visticamāk arī nozīmē, ka arī viņu redzamība būs ļoti ierobežota.
tātad nakts uzbrukumā mums it kā vajadzētu nojaust uz “kādu zvēru” mēs ejam. Normālā mežā (ne parkā) cik tālu vilks nakts redzamība 30 metrus?
Te ir video cik labi brieži ir redzami parkā uz 50 metriem, bet specvienībai tādā nevajadzētu gulēt un . https://www.youtube.com/watch?v=Spfz_Ix0pN4 karavīriem vajadzētu būt 2 reiz šaurākiem
tātad piekļūšana uz 30- 50 metriem vajadzētu būt pietiekami elementārai. pēc tam signālraķetes, granātšāvēji, rokasgranātas un labs aizsegs (varbūt cg šķembu lādiņi arī labi noderētu?). ja termālā redzamība ir optikā redzes leņķis apgrūtināts un ilgi no celīša arī nevarēs brīnīties apkārt un liesma stobra galā arī visticamāk būs labi redzama.
Vēl droši vien jārēķinās, ka zaudējumi pašiem būs tikpat lieli cik pretinieka specvienība. neatkarīgi no diennakts laika.
nopirksim pirmos eksemplārus un tad jau redzēsim cik mežā tie labi ņem un arī tas ir skaidrs ka šī manta uz bataljonu pat labākajā gadījumā pietiks tikai vienai nodaļai.
tā ka noteikti vajadzēs padomāt, lai izietu no situācijas – pretiniekam termoredzamība un mums viss ir pakaļā 😉 un noteikti šis risinājums nebūs bezcerīgs.
Kunga pārdomas par kara laika pieredzi ir izlasāmas grāmatā http://www.ibook.lv/BD_neatzitie-karaviri-rolands-kovtunenko.aspx?BID=ade42b3b-414c-43fc-adf0-0cff15e7a32b. Iesaku meklēt otro papildināto izdevumu. Jāpiezīmē, ka par uzbrukumu tur praktiski nekā nav, jo īsti nesanāca uzbrukt. Mores kaujas NAA kadeti jau gadiem izmanto apmācībā, ne tikai “patriotiskajā audzināšanā”. https://www.youtube.com/watch?v=exOjyR3B_X4
Gribētos redzēt, ka kaut kas ir apgūts – piemēram vienu mācības ietvaros 2 pareizi izrakti ierakumi 😉