Lithuania picks German Boxer IFVs for EUR 400m armament upgrade
vara bungas: beidzot 🙂 sākums šeit
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
Lithuania picks German Boxer IFVs for EUR 400m armament upgrade
vara bungas: beidzot 🙂 sākums šeit
vara bungas 
nu ko, Deutschland uber alles 🙂 …..es gan būtu viņu vietā ņēmis Somu Patria, jo tad būtu daudz maz līdzīgas mašīnas ar Polijas, Zviedrijas un Somijas armijām kas izmanto AMV……bet laikam jau mēs Balti savādāk nemākam, vienam patīk mersis, citam volvo, un vienoties par kopīgu auto-parku nu nekādi nevaram.
Nu, tā kā es nezinu detalizēti speceni visiem kandidātiem un leišu specifiskās prasības, tad varētu minēt, ka par labu nāk tas, ka Boxeris tomēr ir jaunākais no visiem.
Bet nu, vairāk kā 4.5milj eiro par vienu, uhh, tiešām vajadzētu pirkt visām 3 Baltijas valstīm kopīgi+līgumus slēgt lai daudzus darbus varētu veikt vietējie uzņēmēji gan montējot, gan izgatavojot detaļas vai arī vismaz noteikt, ka X valstij/ražotājam no mums jāiepērk Y prece Z miljonu vērtībā.
naudas jautājums……Mums CVRT izmaksāja 48,1 miljonus, šitie Boxer 400….
Ar tik maziem pirkumiem kādus izdara Baltijas valstis – neviens rietumu ražotājs ar offsetiem “nečakarējas”.
Par TĀDU CENU pirktie Boxeri ar KKM kaujas torni ir vējā izmesta nauda. Ņemot vērā kāda karadarbība reāli notiktu Baltijas reģionā. Tepat Ukrainā jau viss uz delnas.
Boxeru konfigurācija derīga visādām koloniālas policēšanas un konvojēšanas akcijām kā Irāka, Afganistāna. Izdevīgi pa Āfriku pabraukāt, Mali, piemāram, atbalstīt Franču ekonomiskās intereses, ņemot vērā milzīgos attālumus un riteņus tehnikas priekšrocības degvielas patēriņā salīdzinājumā ar kāpurķēžu tehniku.
Ar nepacietību gaidu līdzīgu Latvijas iepirkumu, ko varēs vazāt pa parādēm.
Ieteikumi?
Kādu laiku atpakaļ jau šito rakstīju:
Manā skatījumā Latvijas (Baltijas) apstākļos labākā apbruņošana viennozīmīgi būtu ar lietotu tehniku, jo jaunus mēs nevaram atļauties (it sevišķi pietiekamā skaitā, ja mēs gribam arī ZS apbruņot), ja vien neveicam kopīgus iepirkumus ar LT, EST vai Poliju.
Es balstītu bruņutehniku uz 2 komponentēm.
1. Lēts, vienkāršs kājnieku transports ar aizsardzību pret kājnieku iepročiem un artilērijas fragmentiem. Mobilitāte visos Latvijas apstākļos ceļi, bezceļi – visos gadalaikos, vārdu sakot ar kāpurķēdēm. Vēlams, lai tas varētu pārvietot vismaz 10 karavīrus. Pašaizsardzība – maksimums 50cal ložmetējs var arī 7,62 ložmetējs. Nav domāts cīņai pret pretinieka bruņutehniku. Citā konfigurācijā izmantojams arī kā pašgājējartilērija – 81mm vai 120mm mīnmetēji kājnieku vietā. Par peldēšanas iespējas lietderību var diskutēt
Tam atbilst M113, MT-LB, Bandvāgeni utml.
2.Lietoti tanki – ideāla variantā ~ 44 Leopard 2, lai būtu pilnvērtīgs tanku bataljons.
Domāju līdzīgi, uz šiem pašgājējiem noteikti jāmontē arī prettanku ieroči, it sevišķi NLOS sistēmas – tēmētājs vienā vietā, iekārta – citā.
Ideālā variantā būtu arī aktīvās aizsardzības sistēmas, ja jau bruņas nekarinam, tad var modernāku, pret RPG un lielkalibra šāviņiem – radari uzķer, piemēram, RPG, pa visu perimetru izlikti mini konteineri ar mazu lodīšu pildījumu, kas šo izšauj kā mākoni pretī RPG raķetei un RPG uzsprāgst pirms kontakta ar bruņām.
Atļaušos nepiekrist apgalvojumam, ka 400 miljoni ir maza iepirkuma summa.
Liriskā atkāpe: Kā piemēru minēšu NSPA (NATO SUPPORT AND PROCUREMENT AGENCY). Intereses pēc es apkopoju NSPA iepirkumu summas no 2011. līdz 2014.gadam (līgumu summas sākot ar EUR 78 400) Informācija pieejama: https://eportal.nspa.nato.int/eProcurement/Content/AllProcurementContents.aspx?r=3 (informācija par 2014.gada periodā no jūlija līdz decembrim ir izņemta ārā, vēl divus mēnešus atpakaļ bija pieejama – droši vien tiks precizēta, katrā gadījumā manus apgalvojumus tas netraucēs, jo svarīgāka ir tendence)
Tātad 2011. gadā kopēja NSPA iepirkumu summa bija 2317 milj. EUR; 2012.gadā – 2025 milj. EUR; 2013.gadā – 2492 milj. EUR un 2014.gadā – 2235 milj. EUR. Ļoti svarīgi piebilst, ka tie ir vairāku NATO valstu pasūtījumi. Līdz ar to vidēji pa 4 gadiem tie varētu būt 2267 milj. EUR. 400 miljoni ir ap 18 % no gada laikā NSPA noslēgto līgumu summas, kas nav slikti. Turklāt lielākās NSPA līgumsummas reti pārsniedz 50 milj. EUR. Es teiktu, ka 400m EUR is a good deal.
Domāju, ka šajā gadījumā problēma ir nevis nepietiekamā finansējumā, bet Krauss-Maffei Wegman (KMW) ražošanas līnijas kapacitātē, bet automatizētas līnijas ražošanas apjoma palielināšana ir dārgs un samēra ilgs process.
Jā, starp citu, veiksmīgais offset sākas jau no 50 000 000 EUR. Protams, ja mēs paskatīsimies uz Baltijas valstu pērējiem iepirkumiem – offset pielietošana nebūtu izdevīga.
Runājot par OFFSET darījumiem, šodien pamanīju interesantu lietu – visi man zināmie interneta avoti klusē un no 2013. gadā (Polija) es nedzirdēju, ka ES būtu noslēgti kaut kādi jauni OFFSET darījumi (no EDA mājas lapas pazuda sadaļa par ES dalībvalstu likumdošanu un politiku attiecībā uz OFFSET: http://www.eda.europa.eu/offsets ).
Vai tas nozīmē, ka ES tomēr pieņēma OFFSET aizliegumu ar ko jau sen baidīja: „Pēc 2007.gada ES netika veikti kompensācijas darījumu pētījumi, šo situāciju varētu izskaidrot ar Eiropas Komisijas plāniem nākotnē atteikties no kompensācijas darījumu pielietošanas militāro preču iepirkuma procesā, skat. European Commission Towards a More Competitive and Efficient Defence and Security Sector Draft Communication version: ver 10 (final – 10 June 2013) un Code of Conduct on Offsets pieejams: http://www.eda.europa.eu/offsets/”?
Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Papildus daži fakti no OFFSET pētījuma, ko es veicu agrāk (ceru, ka būs interesanti):
„Izmantojot Eiropas aizsardzības aģentūras offset darījumu datubāzi, autors noteica trīs Eiropas dalībvalstu offset darījumu normatīvā regulējuma veidus atkarībā no likumdošanas bāzes. Pirmkārt, offset darījumi bez atsevišķā regulējuma, kad iepriekš minēto darījumu lietošanu neregulē speciālie normatīvie akti (Somija, Lielbritānija, Luksemburga u. c.). Otrkārt, offset darījumu lietošanu daļēji regulē atsevišķas direktīvas un ministriju iekšējie normatīvie dokumenti (Igaunija, Itālija, Holande u. c.). Treškārt, offset darījumu lietošanu regulē likumi un noteikumi, kuri ir apstiprināti ar valdības lēmumu (Latvija, Lietuva, Bulgārija, Grieķija u.c.).
Vairāki lielākie Eiropas aizsardzības industrijas uzņēmumi koncentrējas Francijā, Vācijā un Lielbritānijā. Pirmās divas valstis nepiemēro offset darījumu politiku, bet Lielbritānijas offset darījumi jeb industriālās līdzdalības politika pārsvarā koncentrējas uz Ziemeļamerikas piegādātājiem.
Saskaņā ar Eiropas aizsardzības aģentūras pētījumu pastāv vēl divas valstu grupas ar pietiekami attīstītu militāro rūpniecību, un tās bieži izmanto offset darījumus aizsardzības iepirkumu procesā. Pirmā grupa (Itālija, Zviedrija un Holande) vairāk paļaujas uz netiešajiem offset darījumiem (kompensācija nav saistīta ar piegādāto produktu), lai nodrošinātu vairākas iespējas militārās rūpniecības attīstībai. Otrai grupai (Spānija, Portugāle, Grieķija un Polija) ir raksturīgs tiešais kompensācijas darījumu pārsvars aizsardzības iepirkumu politikā. Pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis dod priekšroku netiešajiem nemilitārajiem offset darījumiem (kad kompensācija nav saistīta ar piegādāto produktu un militāro sektoru – tā saucamās „civilās” kompensācijas), papildus izmantojot arī pārējos kompensāciju darījumu veidus.
Eiropas Savienībā offset darījumu politikas izmantošanas vērtējums nav vienprātīgs un svārstās no strikti negatīva (Francija, Vācija) līdz neitrāli pozitīvam (Zviedrija, Somija, Spānija un Čehija u. c.).
Ārpus Eiropas Savienības lielākais offset darījumu izmantotājs ir Indija, kura vienlaicīgi ir arī lielākais militāro preču importētājs.
Viņu nauda, kā grib tā tērē. Pie tam 4,5 miljoni gabalā nav nemaz tik ļoti daudz, sevišķi pilnīgi jaunai, ļoti modernai tehnikai, ja vēl tur ietilpst apmācība, rezerves daļas utt. Bišķi dārgāk par Rīgas trolejbusiem.
Protams, visām Baltijas valstīm vajadzētu veikt kopīgus iepirkumus, bet šajā gadījumā nav tik viennozīmīgi, tomēr lietuviešiem apvidus ir stipri atšķirīgs no LV un EST.
Tikmēr šeit tiek rakstīts par Multi-Latpat.
http://m.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2015/12/11-02.aspx#lastcomment
lasi komentus mēs jau izlēkājāmies par šo 🙂 bet paldies anivei
Nebiju pamanījis, kurā rakstā komenti?
Mēs pirms tam cilājām uniformu jautājumu pie raksta par igauņu mācībām pirm pāris dienām, bet šis raksts sargā ir jauns, tas nav laikam vēl apgremots.
Raksts šīs dienas, nemanīju, ka šodien apspriests kaut kas par šo paziņojumu?
https://www.youtube.com/watch?v=rPE_PfHBExQ labs video par kamuflāžu. letiņu jaunās formas ir līdzīgas universālajam Multacam. Protams, ir formas, kas mežā izskatās labāk, bet tās uzreiz ir labāk pamanāmas apdzīvotās vietās vai pļavās. komenti arī sakarīgi- pieminēts, ka kamuflāžai zūd nozīme kopš parādījušies IR sensori, bet cik noprotu, mūsu jaunajās formās arī tas tiek risināts.
p.s. off topic sāk palikt par grūtu manam datoram vai i-netam! moš vienkāršāk izdalīt jaunu sadaļu formām?!
https://www.youtube.com/watch?v=NjP7bqFvmg0 ukraiņi testē savus tērpus. var jau būt, ka letiņiem kādreiz ievajadzēsies vēl vienu krāsas tērpu zaļojošam mežam…
…bet leiši arī iepērk SPIKE raķetes! iespējams, ka Spike NLOS (Spike long range anti-tank missiles). hmm, diez mūsu cvr(t) būs LR vai arī NLOS?
Nlos nav long range,mums ir long range un siem bus tadas pasas,Nlos sauj25 km un ir Nlos Not line of sight,isteniba visas spike versijas ir non line of sight,tik vai mes makam to pielietot!Izskir mazo spiku mr lidz1000,tad spike er2000 unusejais spike lr 4000,nlos jau vel ir extemded range 8000 un tad superdure nlos ar cep 1 metrs pie 25km_mums tadi butu dieva davana,jau agrak par to runaju,bet domāju ka nespid,ne sodien,ne rit#Boxer loti labas versijas principa pretiniekam neka pat tuvu lidziga nav,dargi,bet ta sis maksa neko darit!Priecajos par leisiem,bet uzskatu ka tomer musu apgabalam par smagu,bus manevru prob,citadi viens mo labakajiem pasaule,reikinies spiki virsu,plus 30mm modernais tornis,mi28_24 aligatori un krokodili,un ari t_90sim pa zobam,pie pareizas taktikas,pie tam ar loti augstu varbutibu par labu boxer.bet ja mi24 vai t_90trapis sim,boxerim tas vairak ka var but liktenigi,viss atkarigs no taktikas un kaujas situacijas
Vecīt, raksti taču normāli…
Gan jau ka neesu vienīgais, kas vienkārši pāriet pāri taviem random samiksētajiem burtiem.
Bieži vien ir vērts burties cauri. Domāju, ka cilvēkam vnk maz laika un darba blackberry 🙂
Ar NLOS viena problēma, maksā dārgāk, bet nav skaidrs, kurš nodrošinās mērķa koordinātes. Nāksies piepirkt UAV.
Lielvārdē vēl joprojām nestāv pāris UAV vai jau aizlaidās mājup? bet tas, ka jāpērk, skaidrs kā diena- ka tik tas nebija Bergmanis, kuram tie iepatikās! 😀
Koordinātes nodrošinās priekšēji novērotāji. Zemīšu pāris slēpnī. Nomērķē – padod komandu izšaut. Pretiniekam būs liels čakars tēmētājus sameklēt.
jebitskomisār! 🙂 Vairākums zemīšu tevi nodrošinā ar tādām koordinātēm, ka miljonu vērto raķeti lētāk būs nodot lūžņos neizšaujot, vismaz kāds labums.
Ja tu domā lazēru mērķnorādi, tā ir cita lieta, bet to ir iemācījušies atklāt tāpat kā snaiperu optiku.
spaikiem jau vajag tikai virzienu pateikt, pārējo onlainā mērķē šāvējs. bet piekrītu, ka 25 km (nlos) šāvienam derētu UAV un nevis zemessargs slēpnī. LR raķetēm gan pietiktu ar priekšējiem novērotājiem.
Par 25 km UAV nepieciešamību piekrītu, bet 2-5 km varētu koriģēt zemītis slēpnī ar attiecīgo aparatūru.
Pirmkārt novērotāji ir attiecīgi jāapmāca.
Otrkārt miljonu vērta raķete ir pietiekoši gudra lai trajektorijas beigu posmā mācītu sevi piekoriģēt.
Ukrainā to dara tā (artilērijai): pamana ienaidnieku un uz planšetes uzklikšķina uz vietu pa kurieni šaut.
pēc pirmā punkta tālāk varēji neturpināt 🙂
ja, dažas rāķēšu galviņas spēj piekoriģēties pēc silueta.
STRIX mīnmetēju lādiņiem, ja nemaldos, ieprogrammē tikai lidojuma attālumu, pēc tam lido pats un atrod mērķi, izšķirot gan mānekļus,gan arī jau sašautus mērķus – paredzēts bruņu tehnikas iznīcināšanai.
Nav nekāds kosmoss, bet cenas gan nezinu, bet nu noteikti lētāk par Spike un tamlīdzīgiem.
par strix rakstījām, bet … pats saproti
nu vispār nepārliecina tāds iepirkums. Visi kari ir pierādījuši, ka tehnikai ir jābūt lētai un viegli ražojamai PUNKC daudzums ir labāks par kvalitāti un ērtībām. jo lielo kalibru ir tik daudz (sākot no rpg 7), ka šīs mašīnas faktiski ir vienreizlietojamas. ja vienreiz lietojamas – tad miljonus tām nevajag tērēt.
ja jau tagad pasūtījuma izpilde jāgaida 2 gadi- tas nozīmē, ka kara laikā vispār nekāda parka atjaunošana nenotiek. kaut kā nepielec mums šīs ābeces patiesības.
Man ir iepaticies kraz raptor 6×6 http://auto.bigmir.net/autonews/autoworld/1579422-V-Kremenchuge-predstavili-novyj-bronevik-Raptor–video- prasītos gan mašīnu nedaudz uzlabot piemēram uz kabīnes jumta uzlikt kādu aparātu lai arī blakussēdētājs pa kādu var pašaut frontāli. Bruņu modulim vajag lielāku atveramu vāku, lai var mīnmetējus, spaikus, rbs sēdināt iekšā.
varētu nedaudz slīpākus leņķus.
Viss jau labi, ukraiņiem labu ideju netrūkst, tik kā ar kvalitāti, tos Irākas BMP takš nosūtīja atpakaļ, jo plaisas šuvēs korpusā bija un korozija, labākajās PSRS tradīcijās ražots.
Kraz laikam bija sadarbībā ar rietumniekiem taisīts, kanādiešu Streit Group, nepētīju, vai šis modelis arī, tas, protams, varētu nozīmēt, ka kvalitātē ir investēts.
http://www.informator.su/novejshyj-amerykanskyj-voennyij-korabl-zahloh-v-otkryitom-more/ bet tehnika ir tehnika, kura ik pa laikam saplīst, neskatoties cik tā maksā un kur ražota!
Nav jau svarīgi, ko un par cik pērk leiši un igauņi. Svarīgākais, ka viņi pērk pilnvērtīgas KKM, savukārt mūsējie iepērk KIM, kuras sabiedrībai tiek pasniegtas kā KKM- atkal jau aizmālējot/ klaji d!r$ot sabiedrībai acīs. Acis biki atvērās 18.novembra pārādē, kad cilvēki brīnījās, kas tās par mazām konservu bundžiņām ar LV karodziņu braukā 😀 Turpinājums sekos.. Tāpēc, ka mums taču ir 70 top prioritātes aizsardzībā, ko var gribēt no tā.
+1000. Varam lepoties ka EE un LT nav KIM, bet mums ir.
tajā pat laikā visi saka, ka vajag mobilas kāpurķēžu platforma, kurām visskko var uzmontēt virsū! cvr(t) taisni tam atbilst! arī trāpot ar prettanku ieroci ir vienalga vai tas ir cvr(t) vai Boxer’s un par vienu Boxer’u var nopirkt 9 cvr(t), kuros var pārvadāt 36 pasažierus, neskaitot apkalpi. un trāpot vienam cvr(t) ir mazāki zaudējumi!
Ka tik nesanāk vilšanās, kad uzzināsim ko un cik montēs virsū tiem “hobitu tankiem”. Lai vai kā, bet kravas ietielpību tiem nepiemontēsi, tadēļ “pasažieriem” nāksies pamatīgi saspiesties. Britiem tas izpaužas kā visa kā liekā stiprināšanu borta ārpusē. Ņemot vērā mūsu paugurus un krūmājus, sēņotāji drīz varēs bonusā dabūt arī vērtīgas karavīra ekipējuma detaļas 🙂
pats “tanks” maksājot 15.x K. pārējās izmaksas tam, ko montēs virsū – ložmetēji, spaiki, sakari, c2 utt. spaiks laikam 9mio, sakari vairāk utt. kopējā līgumā ietilpstot arī izvietošanas būvju izmaksas. acīmredzot tie tanciņi tiks specializēti un ne visos būs vietas 8 purniem.
Spartietis ir lielākais variants….tajā 3 apkalpe, 4 karavīri (ok vajadzības gadījumā izmetam ložmetējnieku, paliek šoferis , komandieris kurš tagad arī šaudīsies ar puļemjotu, un 5 karavīri kuzavā). Tas tāpat kā merša džipā, hammerī vai volviķī 303. Nekāds uzlabojums kravnesībā nav, tikai labāka mobilitāte un bruņas. Bet ņemot vērā ka mūsu PD tā jau ir maziņs, varbūt neko lielāku nemaz nevajag.
ārpusē stiprināšana jau nav nemaz tik slikta doma- un uztaisīt tam kādu grozu ar vāku arī nav grūtai. bet ja šīm bruņmašīnām varētu piestiprināt aizmugurē kādas velkamas platformas ar mīnmetēju, tad jau būtu pavisam brīnišķīgi!