Atliktā domāšana


No MK noteikumu projekta “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā anotācijas:

[..] atliktās piegādes dod iespēju ekonomēt valsts budžeta līdzekļus, neveidojot valstī lielas materiālās rezerves – finanšu un cilvēku resursu iesaistīšana materiālo rezervju izveides, uzturēšanas un preču krājumu atjaunošanas procesā. Līdz ar to, plānojot iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm, par ekonomiski izdevīgāko variantu tiek uzskatīts atliktās piegādes līgumu slēgšana.[..]

[..] Valsts apdraudējumu atbilstoši likumam “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” izsludina kā:
• ārkārtējo situāciju dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība;
• izņēmuma stāvokli, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.[..]

Šodien ziņās:

Valdība noteikumus atbalstīja, taču tiem tiks pievienots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) īpašais viedoklis. Ministrs sēdē uzsvēra, ka šāds aprakstošs normatīvais dokuments neko nenodrošinās.

vara bungas: Ak, šī taupība, tā mūs vienreiz piebeigs. Valdība visu sabāza vienā maisā – karu un epifitotiju,  nemierus un avārijas.  Jau tā trūcīgu valsts palīdzību visu augstākminēto ķibeļu gadījumā uzticēja gādāt un glabāt komersantiem.  Bet par ko rūpejas labs komersants – par savu peļņu un tikai. No kā baidās komersants – no zaudējumiem.  Ko dara komersants – izvērtē riskus.  Veicot elementāru SWOT analīzi kara gadījumā komersants izvēlēsies neriskēt un tiesāties vēlāk ar valsti (ja būs vēl ar ko), nekā  zem lodēm vai jūras blokādes apstākļos  nodrošināt 1,5 miljonus trūkumcietējus/nekamnegatavniekus ar līgumā paredzētajām precēm. Gribētos redzēt arī šo līgumu nepārvaramās varas sadaļu… Ar to es gribu teikt, ka kara krīzes precēm jābūt  valsts rezervēs, pieejamām “uz sitienu”, galbātām speciālās reģionālajās noliktavās, apkoptam un regulāri pārcilātam. 1:1 kā to savulaik organizēja padomju vara, bet LV vēl kādu laiku turpināja pēc neatkarības atgūšanas. Visi pārējie gadījumi paiet zem tā – ķēde ir tik stipra cik stiprs tās vājākais posms. Ja tomēr kādus epizootijas eliksīrus var piegādāt caur atliktām piegādēm, nev pronlēmu, bet kara krājumiem jābūt valsts rīcībā 24/7. Citādi rodas iespaids, ka karot šeit neviens neataisās.

Iespējams Ministrs to saprot, tādēļ arī “spirinās” reitungus ne pārāk veicinošā jautājumā. Interesanti būtu uzzināt viņa motivāciju. Kā arī anonīmo komersantu viedokli, jo tas, ko stāstīs neanonīmie tāpat ir skaidrs.

Lai ko valdība plānotu, domājiet ar savu galvu, meklējiet informāciju, lasiet VB mapes “izdzīve”, kā arī birkas “gatavniekiem” saturu. Esiet gatavi, neceriet uz atliktiem risinājumiem.

49 domas par “Atliktā domāšana”

  1. Nu taču, vai tiešām VB domā, ka “augšas” tiešām plāno karot vai vismaz kaut kā adekvāti reaģēt krīzes situācijā? “Atliktās piegādes” ir labs veids kā pārdalīt budžeta līdzekļus un visi taču ļoti labi apzinās (t.sk. VB), ka nekādas piegādes nekad nenotiks un reāli pat netiek plānotas.

    Kā jau minēju kaut kad stipri iepriekš, reālā X stundā viss sākot ar armiju un beidzot ar civilajām piegādēm būs jāsāk būvēt no nulles, iniciatīvai nākot no “apakšām”, kas apzināti paliks valstī lai cīnītos). Manuprāt, to apzinās visi, vien par to nerunā.

    “Augšā” par to nerunā, jo tas nebūtu smuki, savukārt “apakšā” to principā atbalsta, ievēlot tādus politiķus, kas stāsta, ka ir ok. Skaidrs, ka “augšas” neplāno krīzes situācijā palikt valstī un arī “apakšas” cer, ka izdosies aizlaisties pie radiem UK vai vismaz kaut kā iekārtoties tā, lai iztiktu bez lieliem zaudējumiem. Pie tam, kā rāda prakse, tad modernā okupācija jau ir vien tāda pusokupācija – neviens, kas nelec acīs, īpaši represēts netiek, varbūt pat tiek atalgots..

    Atbildēt

    • Vai tiešām atliktas piegādes prasa kādu naudu? Sākotnējais variants neparedzēja gandrīz neko un tieši tāpēc aizgāja.
      Domāju, ka augšas kaut ko dara, jo sabiedrotie dod pendeļus, līdz ar to apdraudēta nākotnes karjera NATO un ES struktūrās. Tāpēc dod naudu un iespēju censoņiem rīkoties. Tas ir labāk nekā vispār nekas.
      Lielu represiju nebūs tikai gadījumā, ja bez asinīm panāks valdības nomaiņu. Ja būs separātisms vai zibenskarš, tad līķi būs čupām.

      Atbildēt

  2. Vienīgais ministrs, kas uztraucās par atliktajām piegādēm bija VARAM K.Gerhards- interesanti kāpēc? Vai viņam ministrijā nav gatavnieku filiāle vai vienkārši viņš ir labi informēts..
    Interesanti kāpēc Bergmanis piekritis atliktajām piegādēm- kā jau pareizi minēji, SHTF rezultātā jau būs par vēlu.

    Atbildēt

    • Kad es strādāju VARAMā pie iepriekšējā ministra, tad par šo projektu uzrakstīju kritiku. Ierēdņi skatījās skeptiski, bet ne jau tāpēc, ka nepiekrīt, bet tāpēc kā “vai Tu domā kāds piešķirs līdzekļus Tavam piedāvājumam”. Ierastā prakse, piedāvā un raksti ko gribi – bet tā lai tam nav jādod nauda. Domāju gan AM, gan IeM, gan Bergmanis visu saprot, bet kam celt traci, ja tas tikai mazinās valdības popularitāti? Naudas tāpat nav. Lai būtu politisks lēmums vajag vai nu lielu politisko svaru vai zelta pendeli.
      Ir gan viena lieta, kur var iztikt bez publiskajiem līdzekļiem. Tas ir – likt komersantiem, kuri tirgo pirmās nepieciešamības preces, veidot obligāto uzkrājumu noteiktā apjomā (kaut ko lokāli veikalos, kaut ko lielajā bāzēs). Piem. sērkociņus jātur 1 mēneša patēriņa normu veikalā uz vietas un 1 mēneša normu lielajā noliktavās (Latvijas teritorijā).

      Atbildēt

  4. Viena lieta, ko līdz galam nesaprotu – kāpēc bija jāžņaudzas ar izsniedzamo mantu sarakstu, ja palika pie tām pašām atliktajām piegādēm. T.b. ja nepiegādās tāpat, tad varēja tikpat labi katram piesolīt pa Esbit termosam, zippo šķiltavām un planšetdatoram.

    Tā jau risinājums nav absolūti debīls ne-pilnīga-SHTF gadījumiem (jo, protams, mantu pārcilāšana un mešana ārā ir dārgs pasākums), bet lielajās ziepēs, protams, neviens neko nafig nepiegādās. a)riski un b)iespējas to visu notirgot par melnā tirgus 5x cenām.

    Atbildēt

    • “žņaudzas”, lai mazinātu tiesībpārņēmējas okupācijas valdības izdevumus norēķinoties ar piegādātājiem. Nosakoties uz šo “gatavošanos” vēl skaidrāk redzams, ka jāgatavojas pašam, šodien un tā, lai visai saimei pietiktu.

      Atbildēt

  5. Problēmas sakne ir nevis ierēdņi vai politiķi, bet tas, ka nav naudas tik cik gribētos. Visiem vajadzēja jau vakar – no medicīnas līdz bedrēm. Tad nu izvēlies, ko labāk darīt, pirkt patronas X stundai, vai tomēr civilajiem konservus ar tualetes papīru X stundai. Gan patronām, gan WC papīram nepietieks.

    Un kuri tad no mums ir ģimenes budžetā atraduši vietu gatavnieka krājumiem “kā pēc grāmatas”? 🙂

    Atbildēt

    • Labi teikts Kungs!
      Velos piemetinat, ka -naudas nav- ari ir arguments, bet pieums ar to parak biezi aizraujaas. Te vel klat javeic izskaisrojoshu darbu un nedaudz lielaku iniciativu. Piemeram, taka liela dala naudas iet AM, tad pirmo nepiecieshamibas paku jasagatavo pashiem (uz degunu – papirs 10, serkoki , griķi u.t.), bet valsts ar jauno gadu izveidos uzkrajumu un pashvaldibas pieliekot veel 50% summas sapirks saraksta preces un katra turees pie sevis!

      Atbildēt

    • piekrītu, ka gada laikā iepirkt “armiju”, “drošību” un “gatavību” ir neiespējami. tādēļ jāņem vērā ka mūsu ierēdņi/politiķi ar ilgtermiņa plānošanu neaizraujas, risina tās problēmas, kuras vairs nevar atlikt.

      Atbildēt

    • Runājot par atliktām piegādēm, tas ir viens no tautsaimniecības mobilizācijas pamatprincipiem jau no 2005.gada (MK noteikumi Nr. 547): http://likumi.lv/doc.php?id=113524 (gribu piekrist – neviena vārda par nepārvaramo varu un strikto atbildību līguma neizpildes gadījumos). Aizsardzības ekonomikas, kā arī Konfliktu ekonomikas pētnieki, (tādi, ka Sandler T., Hartley K., Katoch R, Lifshitz Y.) atzīmē, ka konflikta laikā vai jau pie augstā apdraudējuma pazīmēm uzņēmēji tiecas pēc iespējas ātrāk izvest savus aktīvus no apdraudētās valsts, līdz ar to teorētiski atlikto piegāžu līgumi pēc esošās likumdošanas definīcijas nevar būt šķērslis šim procesam.
      Cits variants, ja aktīvi pieder citam, piemēram, valstij, tad atbildība ir ļoti nopietna (protams, ja uzņēmējs nav blēdis, kuram visi juridiski principi ir „pie kājas”).
      Ņemot vērā aizsardzības klasteru teoriju, kuru aprakstīju citos komentāros, īsumā: Valsts piesaista vietējos vai ārvalstu militāro un divējādās nozīmes preču ražotājus, kuri izvieto savu ražošanu aizsardzības industriālajā klasterī, garantējot noteiktas priekšrocības (nodokļu atlaides, valsts infrastruktūras bezmaksas izmantošana utt.), var veidot apdrošināšanai līdzīgo politiku valsts materiālo rezervju veidošanā: uzņēmējs veido un uzglabā mobilizācijas rezerves par kuriem valsts maksā 50% no tirgus vērtības un kuri ir valsts īpašums (teorētiski vairs nav uzņēmuma aktīvs, kuru var izvest ārpus valsts apdraudējuma gadījumā). Valsts var izmantot (protams, pieņemot lēmumu valdības līmenī) rezerves jebkuros gadījumos, ja pat nav izsludināta mobilizācija vai izņēmuma stāvoklis, maksājot par rezervju papildināšanu līdz iepriekšējam līmenim (50% no tirgus vērtības). Arī preču esamība un stāvoklis uzņēmuma noliktavās tiek regulāri pārbaudīti. Pēc 5 gadiem (vai cita termiņa, kas sastāda 70% no preču realizācijas termiņa) uzņēmums var realizēt savās noliktavās esošas rezerves un valsts atkal papildina krājumus par 50% no tirgus vērtības. Protams, koncepts vēl ir „zaļš” un aprobēts tikai teorētiski ar COST & BENEFIT ANALYSIS, kas tika veikts munīcijas ražotājam. Rezultāti bija cerīgi, bet kopā ar aizsardzības industriāliem klasteriem (ieguvumi uzņēmumam no garantētam priekšrocībām un valsts ekonomija no preču samazinātām cenām (30% lētāk par tirgus cenu, nodrošinot uzņēmumam normālo peļņu ap 10% (neiet runa par „Padomijas businessmeniem”, kuri bez 150% pat pirkstu nekustinās) – kopā uzņēmums pirmajā gadā varēja rēķināties ar EUR 600572 tīro peļņu pie nosacījuma, ka ražošanas līnija ir jāveido no nulles, t.i. nākamajos gados peļņa palielinātos.
      Savukārt valsts ekonomija kopā ar darbaspēka nodokļu ieņēmumiem sastādīja EUR 2415521,79). Atsevišķi aprēķini saistībā ar mobilizācijas krājumu veidošanas, izmantojot iepriekš aprakstīto principu netika veikti.

      Atbildēt

  6. varbūt kādi no šeit esošajiem gatavniekiem varētu padalīties ar info (ideāli bildes+apraksts) no saviem jau izveidotajiem krājumiem? Teorētiskās literatūras pieejamība, protams, ir laba lieta, bet redzēt ko nu kurš ir sagatavojis būtu laba iedvesma citiem uzsākt ko līdzīgu, kā arī tā būtu iespēja vienam no otra pasmelties idejas savu krājumu papildināšanai.

    Atbildēt

    • Man mežā plastmasas kanalizācijas akā ir noslēpts apģērba un ekipējuma rezerves komplekts. Pārtika diemžēl nē, tikai ilgtermiņā glabājamās lietas. Ja man būs pieejama pārtika, tad vienu sezonu ar to ekipējumu var izvilkt.

      Atbildēt

      • Par pārtiku runājot, kausēti cūku tauki glabājas 50 gadus, pierādīts. Nesen viens vācietis, kas saņēma pārtiku ar sabiedroto palīdzību Berlīnes blokādes laikā atvēra vienu no konserviem, kas bija nostāvējis 50+ gadus. Arī medumi ļoti ilgs glabašanas termiņš. Abi šie produkti satur ļoti maz mitruma, kas nodrošina ilgu uzglabāšanu.

        Atbildēt

        • Zinu, zinu. Rīsi un pupas sausumā arī ilgi glabājās. Bet vēl neesmu ticis līdz to noglabāšanai. Vainīgs 😦

          Atbildēt

    • Ja vēl neesi redzējis un ir iespēja, iesaku paskatīties Doomsday Preppers pa National Geographic Channel. Liela daļa tur ir šizo sviests, bet daļa tīri interesanti :).

      Atbildēt

  7. Putins pāris dienas atpakaļ paziņoja, ka savus krievus Ukrainā neatstās. Šodien lasu par iespējamām provokācijām, sabotieru grupām Mariopolē un netālu kaut kāds ciems sagrābts….. VB info par Ukrainu ? Irkaut kas sagaidāms ? Būtu separiem iespējams sagrābt mariupoli ? Pagāšgad tak Deļbecavu izdevās !

    Atbildēt

    • Pa šo laiku UA izveidoja ap Mariupoli nopietnus nocietinājumus, kurus bez aviācijas un artilērijas atbalsta bez lieliem zaudējumiem paņemt neizdosies. Bet lieliem zaudējumiem ne RU ne separi nav gatavi, separi turklāt vēl apvainojušies uz RU. Morāle zema. Nākamais moments, ir tas, ka šajā gadalaikā UA zeme pat no sevis ir šķērslis bruņutehnikai. Līdz ar to “no lēciena” nekas nesāksies, vispirms jābūt eskalācijas fāzei, karaspēka pārvietošanai, ko pat mēs pamanītu.
      Tādēļ arī īpaši rūpīgi jāseko RU mācībām reģionā, tās ir ideāls aizsegs spēku koncentrācijai.

      Atbildēt

  8. Atliktas piegades vienozimigi ir apsurds,pavelkot piemeru piemeram ar ugunsDzesejiem,izskatas sadi un papira nokomplektejam visu un kad maja aizdegas atri taisam konkursu un perkam…tas nekas ka pa to laiku jau nodegs viss,formali jautajums izskatits un sakartots 🙂 No otras pyses muzigaia naudaa nav ataiano visu,bet ja skatamiesno atras okupacijas vai seperatisma puses,tad fan tadai shemao ir jega,jo seperiem un okupantiem nu pasiem janemas ar aogadi un barosanu tauta,bet rezervju gadijuma tas naktu tikai ka bonuss un plus proeksrociba okupantiem vai seperiem kuri nahalavi dalot varetu celt tantinu acis savu labo cilveku,glabeju telu__uzskatu ka rezervem jabut,jo x militaraja stunda nopirkt un piegadat varbut neiespejama misija,vai cena sakapt lidz kosmosmam..tacu jadoma kur glabat un ka,isi sakot jaglaba tur kur butu visdrosak no visiem aspektiem un ertak no logistikas,gan laika,gan operitivitates zina…bet rezerve u papira ir klaunu cinigs prieksnesums…tad labak butu centusies nokluset…vai jaicina visa sabiedriba pirktvasaras kurtkas,ja nu ziema silta,ietaupisies nauda:D…un ta talak…pec valdibas shemas…

    Atbildēt

    • ja godīgi, man pofig, ja bada gadījumā okupanti izmantos rezerves krājumus MŪSU tautas pabarošanai, galu galā priekš tam tie krājumi domāti. Bet esmu pret “infrastruktūras ģlābšanu nākamajām paaudzēm”, tiltiem jābūt gaisā.

      Atbildēt

      • No etikas un logikas puses viss pareizi…jautajums ir kuru tautas dalu baros,vai ta ka donbasa savejos un neitralajaiem un citadi domajosajiem neka vao par labu uzcenojumu:-) Par infrastrukturas saglabasanu,pilniba piekritu,oar savu valsti jacinas un ja sargajot to jaizposta,tad tas ir jadara,lai okupanti cel,jo sliktaku atstadim zaudejuma gadijuma,jo grutak tiem bus iesaknoties…pienesot uz paplates neka laba nebus!

        Atbildēt

        • Jā, bet jāsaprot, ka ir arī viedoklis “dzīve jau turpinās” vs “pēc mums kaut vai plūdi”. Pirmo aizstāv tie, kuriem ir ko zaudēt -saimniecība, ģimenes māja, biznesiņš, otru – “agresīvie lupatlaši”, kuriem nav arī ko zaudēt. Vēsturē tā bieži gadījās, ka turīgie pilsētnieki cerot uz izlīgumu paši atver cietokšņa vārtus ienaidniekam.

          Atbildēt

          • Nedomaju ka ir ko zaudet ir arguments,argumentsdrizak kas kam dargaks un tuvaks…tur ari atskriba,bus biznesmeni kas karos fronte un bus diedelnieki kas ies bucot tankus un ar pranikiem tankistus cienat,bet protams manta..mantkariba ir vienmer pretruna ar godapratu un sirdsapzinu un godu 🙂 Tadus arste aferisti,krapnkrāpniekiem un parejie 🙂 Un tados lakos tadu bus daudz 🙂

            Atbildēt

      • Nebaros. Būs tas pats kas Dombasā: 1. Ēdīs paši 2. Baros kolobracionistus. 3. Baros kameru priekšā. 4. Pārtiku vedīs ārā uz visām pusēm un tirgos nost. Ukrainā pāri frontes līnijai regulāri brauca fūras ar Krievijas sūtīto paiku ko vēlāk tirgoja AUkrainas tirgos.
        Tāpēc noliktavām jābūt mīnētam. Ja pastāv draudi to sagrābšanai un izdalīt krājumus vairs nav iespējams – jāspridzina.

        Atbildēt

  9. Intresanti ka bez Hesbolas nu jau Ru redz sabiedroto ari Taliban kustiba…atruma nerodu linku,bet sodien lasita zina…sini sakara jasaka ka ka politika klust godigaka,vismaz ru izpildijuma…bet no logikas viedokla atgadina bernudarza zenu merisanos varesana un spejas,sak tu m ta,es tev sita..

    Atbildēt

  10. vispār kāds padomāja ko mēs pirksim atliktajās piegādēs? 😉

    gāzi no Krievijas? vai arī pie mums brauks kāds Eiropas degvielvedējs. vai arī sērkociņus mums atsūtīs?

    tad kad nebūs degvielas, neviens to nevedīs un tad nu visi iespēju robežās “dzīs” biodīzeli. jāsaspiež rapsis un uzreiz ir degviela. un vai tad mums žēl, ja lauksaimnieks par savu rapsi nopelnīs nedaudz vairāk?

    nebūs gāze nu neko – tās pašvaldības kurām nav šķeldas katlu mājas – pašas atbildīgas. bet dzīvoklī neviens nosalt tāpat nevar. noslēgtā telpā vienmēr ir 5-10 grādi siltāks jāsamet vairāk tikai lupatas sev virsū.

    no aukstuma mirst tad ja tas ir komplektā ir bads. par lauksaimniecību uztraukties būtu pāragri un kā jau teicu rapša eļļu var liet jebkurā traktorā un braukt.

    tātad atklāsies, ka pārapgādes neesamības dēļ, tā kā tāda nav nemaz vajadzīga. lupatas var izmazgāt arī tīrā ūdenī un nomazgāties arī var tikai ar ūdeni.

    Atbildēt

    • Domāju šī brīža biodīzeļa ražošanas jaudas ir krietni zem iztikas minimuma un pieaudzēt tās ātri nebūs iespējams.

      Atbildēt

    • Ideja nav slikta,jaskatas tas galarezultats,no cik tonnam rapsa sanak tonna biodeg…un cik ilgi var glabat rapsi,pirms tas klust tikai par baribu putniem,vai meslojumu
      🙂 Bet bez realas deg rezerves vismaz menesa apjoma neitikt…

      Atbildēt

    • degvielas krājumi vienam mēnesim ir teju vai bezjēdzīgs. (pirmāmkārtām vajag nenormālus finanšu resursus, lai vispār nopirktu un pēc tam vēl infrastruktūras izbūve lai reāli uzglabātu). Neviena krīze neilgst tikai mēnesi. tātad degvielas rezerve nav ilgtspējīga, ja vien pašiem nav iegula- dabisks rezervuārs, kur to glabāt un kur tā jau glabājas.

      rapsis lielākos vai mazākos daudzumos būs pieejams vienmēr- tātad mums tas ir vienīgais ilgtspējīgais degvielas resurss, kur sēklas rezervi vienmēr var nodrošināt. turklāt ir gan ziemas gan vasaras rapsis. vasaras rapša priekšrocība – ātrāk ir “gatavs”, ziemas rapsis ir ražīgāks.

      Atbildēt

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.