SXCT is pursuing research in four areas:
- Sensing threats to a squad out to 1,000 meters, including autonomous threat detection.
- The capability for squad members to identify their own and their squadmates locations with an accuracy of less than 20 feet, even when GPS isn’t available.
- Precision engagement out to 1,000 meters, with capabilities such as distributed, non-line-of-sight targeting and guided munitions.
- Disrupting enemy command and communications links and use of unmanned assets at squad pace.
vara bungas: RTUūūūū 🙂 1.,2., 4. nu ir taču pa spēkam… Jāgaida, ka arī citas valstis veiks R&D šajos virzienos. Ar laiku mērķis tiks sasniegts un tad tie, kas nebūs ielēkuši tehnoloģiju vilcienā, būs, nu naturāli kā aborigēni pret konkistadoriem.
vara bungas 
Domāju RTU pa spēkam, bet izskatās, ka AM zinātnē līdz 2018. gadam neko būtiski nepalielinās.
Mūzīgās atrunas- naudas nav!! Bet AM būtu nopietni jāpadomā par zinātnes stimulēšanu- sak, ja IzM nedod naudu, tad vismaz AM atrastu militārājām inovācijām.
Par konkistadoriem 😉 lielākais panākums bija izmantot sabiedrotos- tos nedaudz ”taktiski un morāli” uzmundrinot (acteku gadījums)
Lielgabalu un arkebūzu militārā efektivitāte bija visnotaļ niecīga. Ja vien pretinieks nav gatavs pietaisīt bikses no trokšņa- gluži tāpat kā mēs esam gatavi aptaisīties un pazust krūmos tiklīdz pretinieks pievilks, kaut vai kādu 19.gs artilērijas eksemplāru. Gan jau ir dzirdēts jēdziens “tanku bailes” – kad “veči” naturāli aptaisījās tiklīdz sadzirdēja kaut vai traktora rūkoņu. Mums piemīt “artilērijas bailes” 😉
Bailēs var mazināt un kontrolēt ar zināšanām- ar atbilstošu apmācību paraugdemonstrējumiem- ka tik daudz, lai tiešām būtu jābaidās no artilērijas pretinieks nevar pievest/atļauties lādiņus un paraugdemonstrējumiem reāli apšaudot tukšas labi sagatavotas aizsardzības pozīcijas un apskatoties sasniegto rezultātu.
Inku gadījumā inki nebija gatavi savlaicīgi pretdarboties šīberniekiem, kuri iet uz pilnu banku. Varētu to pat nosaukt kā pretinieka nenovērtēšanu un autonomas komandķēdes neesamību, par tipisku melno gulbju scenārija pretreceptes trūkumu, kura ir vienkārša “pohuj, kas notiek- mēs darām šitā ….”
kā jau teica, ja vien ir griba 😉
starp citu par tēmu- uzvilkt kājniekam galvā datoru- var būt tikpat veselīgi cik to paslēpt aiz urāna bruņas 😉 vai piebarošanu ar amfetamīnu (pervitīna tabletes).
par arkebūzām un vispār šaujamieročiem kā kara game changer konsensus ir sen izveidojies.
amerikas iekarošanā es sliecos uz reliģiski/politiskās versijas pusi. bija gana neapmierināto ar valsti veidojošo nāciju + mīts par balto dievu atgriešanos darīja savu.
arkebūzas bija gamechanger eiropā pret bruņām – bagātajiem un elitārajiem karotājiem karš no augstu risku sparinga kļuva par parastu nāvējošu karalauku.
visādu loku un šķēpu ēru tā pa īstam izbeidza gatlinga ložmetējs.
Par inkiem tikko apskatījos, ka spāņi pie tiem ieradās tiko inki bija pabeiguši savu pilsoņu karu (tātad galvenais arguments šeit būs iekšējais valsts stāvoklis).
Katram ierocim ir savas priekšrocības un tŗūkumi. un pret katru ieroci var atrast pretlīdzekli.
Arkebūza bija ideāla tāpēc, ka kategorijā ”labi un lēti” ļāva jauniesauktam zemniekam “būtiski” izlīdzināt savas izredzes pret bruņiniekiem, kuri bija apmācīti jau kopš bērnības. varētu to salīdzināt arī ar triecienšautenes iedošanu zemessargam, kurš noteiktā proporcijā tomēr izkapās/neitralizēs jebkuru specvienību- lai kā viņi pārvaldītu tuvcīņu. līdzīgi tāpat kā lielāks skaits ww2 labie tanki izkapās modernos.
Tā ka mācamies no vēstures – labi, lēti un daudz rullē 😉
modernie amīši samala Huseina atpalikušos karotājus sevišķi neiespringstot.
ww2 tankiem, lai izkapātu modernos, kā minimums vajag modernu munīciju. vienīgais, kas adekvāti varētu nonest kādu abramsu vai merkavu standartkomplektācijā būtu kāds su/isu-152 utml. ja viņu nepamanītu un neiznīcinātu 5x efektīva šāviena attālumā.
nu vispār- ābramus un merkavas diez vai redzēsi pretinieka pusē 😉 varēs manevrēt lai tiktu viņiem sānos un aizmugurē 😉 viss ir atkarīgs tikai no taktikas.
pie taktikas lēti un daudz ameriķāņi irāku pameta 10 gadu laikā?