[..] Paradoxically, both the eurozone and the EU as a whole appear to
be in need of crises in order to get out of what critics describe as a
pervasive state of idleness. [..]
[..] given that further foreign adventures are unlikely to have any positive impact or do anything for the economy, Putin’s ability to protect an embezzling elite while also inspiring the masses impoverished by that same embezzlement will be put to the test.[..]
[..] If the Taliban struggle to regain their former unity and find themselves squeezed by ISIS, it might help them find common ground and foster a hastening of peace talks with the government – with both sides in an uneasy alignment against ISIS.[..]
[..]Oil prices will continue to remain fairly low due to overproduction and lower demand. They will rise slightly only towards the end of 2016 when demand rises again – but likely not surpassing $60 per barrel in any consistent sense. However, the trend towards higher prices in 2017 will continue.[..]
[..] The deep linking of data will be accompanied by more mature malware, including using Internet of Things devices and mobile platforms to host entire virtual machines, then using those to reach deeper into compromised data than seen before[..]
[..] Ransomware is only the beginning. We are already starting to see variants like exposé-ware (pay me or I’ll publish your data onlinefor everyone to see). True innovation in cybersecurity is occurring on the wrong side of the law.[..]
[..] President Obama operated a large team of data scientists who analyzed citizens according to dozens of parameters in order to identify the “easily persuadable” voters who could be turned to his side.[..]
citas atzītu ekspertu prognozes šeit
vara bungas: ja kādam ir kādi savi pareģojumi, prognozes 2016.gadam, lūdzu dalāties. VB savu pārdomu konspektiņu izlikts tuvāk jaungadam. No šeit minētā mani uztrauc pēdējais citāts – ja politiķiem pērkot data mining pakalpojumus izdosies uzbūvēt sabiedrības profilu, kas nodrošinās PR kampaņas perfekciju, demokrātijai kā ideālam pienāks gals. Vēlēšanu vairs nebūs, būs googledatu un sociologu komandu sacensības. Daudzi vēlētāji domā paši, bet ne vairākums. Pie šādiem apstākļiem nebūtu slikta doma veidot attiecības starp Saeimu un valdību kā līgumu, kur valdības puse būtu ārpus politikas esošu speciālistu – tehnokrātu komanda. Tiktu izstrādāts kritēriju kopums, kas ik gadu ļautu novērtēt valdības sniegumu un lauzt līgumu, ja kritēriji netiek pildīti. Tas atrisinātu arī valdības stabilitātes un priekšvēlēšanu dāsnuma problēmu. Kaut kā aizsapņojos, Priecīgus ZS!
UPD 1 vēl
vara bungas 
Lai to panāktu, būtu ļoti radikāli jāmaina politiskā sistēma – jāatsakās no politiskajām partijām un iespējam arī vēlēšanām kā tādām.
Par nākamā gada prognozēm – domāju, ka nākamgad strauji turpināsies Krievijas islamizāciju un varētu būt kādi lielāki konflikti Kaukāzā, lai gan kas to lai zin – katru gadu prognozēju karu starp Armēniju un Azerbaidžānu. 🙂
Naftas cena būs daudz zemāka nekā 60$ par mucu, varētu pat būt 20-30$ robežās. Bet tas nozīmētu jaunus satricinājumus Tuvajos Austrumos, varbūt pat pilsoņu karu Venecuēlā un pieaugošu sociālo neapmierinātību Krievijā.
partijas? lai paliek un piedalās Saeimas vēlēšanās, bez reālas izpildvaras. Virsaišu padome.
Kāda būt procedūra valdības veidošanai?
iepirkums.
Un kas uzraudzītu IUB?
C’mon 🙂 iepirkumu veiktu “virsaišu padome”.
Par zemāko cenu? 🙂
saimnieciski izdēvīgākais piedājums.
“Lai to panāktu, būtu ļoti radikāli jāmaina politiskā sistēma – jāatsakās no politiskajām partijām un iespējam arī vēlēšanām kā tādām.”
Alternatīvas?
Lozēts parlaments.
Tas jau būtu par traku. Laimesti tik bieži neizkrīt. Tomēr jāsaka, ka pašreizējā sistēma laimestus gandrīz izslēdz. Bet, ja Saeimai būs mazāk tiešas ietekmes uz izpildvaru, būtu cerība.
lozēts parlaments, tīri tehnokrātiska valdība vai “cara tētiņš” ir atbildības noņemšana no mums pašiem! tas ir tas pats kā- lai kara gadījumā karo un obligāti uzvar tie 6000 karavīri, mēs tak viņiem algas nodokļos maksājam…
domāt un filtrēt vajag mums pašiem un ja sabiedrība ir stulba (kāda lielākoties arī ir), tad tur jāvaino vien pašiem sevi un lēnām jāaug! priecājos par aizgājušo krīzi, kas padarīja sabiedrību mazliet gudrāku, bet mācība ātri aizmirstas…
Sabiedroto pendeļi domāti “augšām”, bet vajadzētu iependeļot bieži vien arī “apakšas”!
Saeimai mazāka ietekme uz izpildvaru esošajā sistēmā varētu būt tikai pārejot uz prezidentālu republiku. Bet tā nav nekāda panaceja – daudzas valstis ar prezidentālu sistēmu to mēģina mainīt un arī maina (pēdējais piemērs Armēnija).
Problēmas sakne ir tas, ka ne partijas pēc savas būtības nav demokrātiskas, ne vēlēšanas kā procedūra nav un nevar būt patiesi demokrātiskas. Ja tiešām kāds grib tuvoties demokrātijas (tautvaldības) ideālam (starp citu, šis princips ir (tiesa gan formāli) ierakstīts mūsu Satversmē), tad neizbēgami no vēlēšanām un partijām ir jāatsakās. Ja negrib demokrātiju, tad, protams, alternatīva ir dažādas diktatoriskas un oligarhiskas formas. Bet ja tomēr demokrātija, tad nav daudz alternatīvu. Viens variants ir principā nepārtraukts referendums, kas tīri labi darbojas Šveicē. Otrs variants ir lozēts likumdevējs, kuru, starp citu, sekmīgi izmēģināja Islandē tūlīt pēc 2008. gada krīzes (var paskatīties viņu Nacionālo asambleju).
Te laikam nav īstā vieta, lai gari rakstītu un diskutētu par politiku, bet “varabungu” minētā Saeimas mazākā ietekme uz izpildvaru citādi nav panākama kā tikai likvidējot politiskās partijas, vai aizliedzot tām tiešā veidā piedalīties politikā (varētu ļaut tikai pastarpināti).
Kas attiecas uz “pipars” teikto par to, ka “sabiedrība ir stulba”, tad tā, protams, ir ļoti paškritiska pieeja. Un principā vērsta pret Satversmes garu. Diemžēl līdzīgi domā varnešu lielākā daļa, lai gan pamata tam īsti nav. Cik tautai ir jautāts referendumos izteikt savu viedokli, tā nekad nav demonstrējusi, ka būtu “stulba”. Patiesībā ir drīzāk pretēji – jo vairāk sabiedrību iesaista politiskajā procesā, likumu izstrādāšanā un pieņemšanā (piemēram, tā pati Šveice), jo tā nezin kādēļ izrādās arvien izglītotāka un saprātīgāka. To senāk sauca par politisko izglītošanu. Bet partiju sistēma un vēlēšanas reizi 4 gados to izslēdz.
tas, ka tauta ir pastulba (bet nu jau lēnām kļūst gudrāka) nodemonstrēja “treknie gadi”. naudu meta pakaļ, daudzi sagrābās, bet par atdošanu neviens nedomāja. tikai krīzes laikā liela daļa atcerējās, ka var uzcelt privātmājas pagalmā pagrabu un sasālīt gurķus un saskābēt kāpostus ziemai!..
referendumi ir laba lieta… bagātajiem! katrs referendums 1,5-2 miljoni eiro (~3-4 CVR(t)).
un iedomas par partiju likvidēšanu vispār ir ārprāc! ja nebūtu partijas, tad sāktos neaprakstāms haoss- pamēģini daudzdzīvokļu mājā Rīgā vienoties par jebko (siltināšana, apsaimniekotāju maiņa utt.)- neiespējami, jo katram ir tikai savs viedoklis un citā nav vērts ieklausīties!!! budžetu būtu nereāli apstiprināt vai arī tas būtu ārprātīgi populistisks.
Vienkārši paši vēlēšanās domājam, ko gribam ievēlēt- populistus, prorietumnieciskos, proaustrumnieciskos, nacionālistus, frīkus, …?! un tad reāli padomājam vai ir reāli pacelt skolotājiem algas 5 reizes, nesamazinot izdevumus aizsardzībai vai izsūtīt visus krievus, nesamazinot Latvijas IKP, vai sargāt dabu, nebūvējot rūpnīcas, bet palielinot nodarbinātību un algas… ?!
politiskās varas var pamainīt niansēs, bet nevajag neko radikālu- tautas vēlēts prezidents noteikti nebūs panaceja, ko nodemonstrēja 1939.-40.gads.
Tieši tā! Latvija ir viena no retajām valstīm Pasaulē, kur privātos mājokļus lielā skaitā apsaimnieko publiskās varas subjekti. Mēs pat par mājas siltināšanu nevaram vienoties, kur nu vēl par valsts budžetu. Starp citu es aizliegtu publiskai varai ar privātiem mājokļiem ņemties (ar retiem izņēmumiem, piem. sociālām mājām). Iemācīsimies vispirms izvēlēties apsaimniekotāju pēc reāliem darbiem, nevis pēc makaronu uz ausīm karināšanas meistarības, tad pārējām pie deputātu izvēles. Iemācīsimies diskutēt, argumentēt, meklēt kompromisus, nonākt pie optimāla risinājuma. Kur vēl labāka pirmā demokrātijas skola? Ņemam līdzi bērnus lai redz kā demokrātija strādā. Mācamies pieņemt lēmumus, atzīt kļūdas un ciest par nepareiziem lēmumiem. Es savulaik pašvaldība strādāju pie tā, lai mājas iedzīvotājiem nodotu. Kā parasti liels tirgus, un tad es piedāvāju konkrētam prātvederam – labi, darīsim, ka Tu saki. Bet, vai esi gatavs uzņemties atbildību par savas rīcības sekām? Uj ko es pretī dabūju! 🙂
Attiecībā uz partijām. Lietuvā 50% Seima ievēl vienmandātu apgabalos. Un? Diži labāk iet? Pieņemsim uz brīdi, ka esam atteikušies no partiju principa vēlēšanās. Vēlam visus pēc vienmandātu apgabaliem. Virzīt var jebkuru. Pāris Saeimu laikā nonāksim līdz divpartiju sistēmai (vai Latvijas gadījumā drīzāk trīspartiju). Kur cittautieši vairākumā – vienmēr būs SC kandidāts. Kur cittautiešu skaits ievērojams – vinnēs V vai ZZS kandidāts, kurš mācēs ar cittautiešiem labāk sarunāt (jo no viņu balsīm būs atkarīgs, tiks ZZS vai V). NA varēs tikt tikai ļoti latviskos apgabalos. Cilvēku no malas būs maz, jo kāda jēga būs ievēlēt kādu piem. no LSDSP, ja viņi Saeimā būs 1-2 un neko nelems. Labāk ievēlēt kādu no V vai ZZS, kuri gandrīz droši būs valdībā un pie kuriem varēs iet kaut ko lūgt. Latvijas gadījumā šī sistēma iekonservēs politisko vidi.
un ko tad, ja vēlam Saeimu, kā vēlam tagad, bet valdība ir tehnokrātu komanda uz līguma? Ierēdņu armija sacelsies? Neviens negribēs būt deputāts?
Tehnokrātu valdībai nav gatava sabiedrība, jo tā izmaksātu ar kārtu dārgāk! un tāpat daļa sabiedrības būtu ar tādu ļoti neapmierināta, jo arī tehnokrātiem viedokļi atšķiras. izeja diemžēl ir tikai deputātu algu palielināšana, lai spētu piesaistīt lēmēj un izpildvarai augstākas klases speciālistus.
p.s. Vilks bija labs piemērs ( http://financenet.tvnet.lv/zinas/450707-vilks_atzits_par_labako_finansu_ministru_eiropa ), ko nespējām noturēt un tāpat viņu lamāja no panckām ārā!..
Par to, ka deputātiem un it sevišķi ministriem jābūt lielākam algām – piekrītu. Skatāmies Singapūras piemēru. Veco demokrātiju modelis, kas politikā iet bagāti cilvēki mūža otrajā pusē (kuriem naudas pietiek un vairs nav mērķu biznesā un privātā karjerā) mums nestrādās – nav mums to godīgo bagāto cilvēku slāņa.
Ministru līmenī ir jāpieņem ļoti daudz politisko lēmumu, kas nav īsti risināmi tehnokrātijas ietvaros. Pie tam “savu” tehnokrātu lobijs būs tik un tā.
Ierēdņi un deputāti diez vai reaģēs.
Ierēdņu armija noteikti nesaceltos, domāju, ka viņi būtu laimīgi par šādu risinājumu. Bet partiju sistēmā to nav iespējams izdarīt. Partijas neraujas pie varas, lai iegūtu 20 deputātu vietas, bet gan kontroli pār vienu vai vairākām nozarēm, kas nozīmē ministru portfeļus. Smieklīgākais, ka Satversmē nav noteikts, ka ministri būtu jāizvēl no partiju pārstāvju vidus, bet tas vienmēr tā notiek (tieši vai netieši visi ir saistīti ar partijām, ja pat nav to biedri). Vainojama šeit ir pati sistēma – partiju pielaišana vēlēšanām, jo premjeru jau izvirza Prezidents, bet bezpartejiskos esošajā sistēmā viņš nekad nevirzīs, jo tad valdību partijas vienkārši neapstiprināts.
Es arī gribētu, lai mūsu ministrus izvēlētu parlaments līdzīgi kā eirokomisārus – kur katram jāiziet debates, izvērtēšana utt. Bet tas ir iespējams tikai tādēļ, ka Eiropas parlamentā nonāk nevis 3-4 Viseiropas partiju pārstāvji, bet katras dalībvalsts pārstāvji ar dažādiem politiskajiem uzskatiem, kuriem ir ļoti maz kopīgā. Manuprāt, lozēts parlaments būtu vienīgais variants, kā kaut ko tādu panākt Latvijā. Uz to gan varētu cerēt arī ieviešot mažoritāru vēlēšanu sistēmu, tomēr tur risks, ka par ministriem kļūs “profesionāli politiķi”, ir gandrīz tik pat liels kā pašreizējā sistēmā.
Ļoti labs piemērs, kas parāda, ka atbildības noņemšana no cilvēkiem (piemēram, ar partiju starpniecību) degradē sabiedrību, izskauž spēju diskutēt, meklēt risinājumus utt. Tas nozīmē, jo ilgāk pastāvēs partijas un ilūzijas, ka nu nākamajās vēlēšanās gan mēs ievēlēsim “pareizos”, “godīgos” deputātus, brauksim arvien dziļākās auzās.
Jā, protams, Lietuvā nav labāk. Es taču saku, ka vēlēšanas nav demokrātiska procedūra, nav lielas starpības vai vēl atsevišķu kandidātu vai partiju.
Referendumi? Šveice? Atļaušos atgādināt šo te un piebildīšu, ka parakstu vākšana joprojām turpinās, tikai sekmes vēl švakākas kā rezerves karavīru dalībai mācībās.
Nevajag tik ļoti koncentrēties uz partijām. Tā nav ļaunuma sakne.
Par Šveici piekrītu, bet atkārtošos vēlreiz, ka šādas demokrātijas funkcionēšanai ir vajadzīgi vairāki priekšnoteikumi:
1. Vidusšķira, kas sastāda vismaz 60% no iedzīvotājiem
2. Neatkarīgie masu mēdiji (t.i. atkarīgi no lasītāju maka, nevis no saimnieka oligarha vai reklāmdevējiem)
3. Pietiekoši liela pilsoniski aktīva sabiedrības daļa (vismaz 5%), kas gatava nesavtīgi strādāt politikas lauciņā pārējās sabiedrības labā.
Latvijā vidusšķira ir kādi 20%, no nacionālā mēroga masu medijiem neatkarīgā ir tikai LA (vismaz Krustiņa laikā bija), nesavtīga daļā ir daži simti cilvēku.
Mēs vispār daudz strīdamies par formu, primārais ir nodrošināt priekšnoteikumus, ja priekšnoteikumi tiks izpildīti, tad optimālā forma tiks atrasta. Un pat neoptimāla strādās, ja priekšnoteikumi izpildīti.
Islande nacionālā asambleja bija tikai pagaidu institūcija, līdzīgi mūsu Satversmes sapulcei. Tā risināja šauru jautājumu loku ļoti nacionāli, reliģiski un mentāli homogēnā sabiedrībā. Pie mums saliec izsoles kārtībā, tad aizies diskusijas pa visu laukumu: vieni aicinās kanonizēt Putinu, otrie atļaut homo laulības, trešie gribēs pirkt KKM, ceturtie pa to laiku dalīs kumosu.
1. Vai šī brīža politiskā sistēma veicina vai kavē vidusšķiras veidošanos? Manuprāt, kavē. “Sociāli atbildīgā” politika ir vērsta uz to, lai vairotu no valsts atkarīgo, uz pabalstiem/pensijām/dotācijām dzīvojošo skaitu.
2. Vai šī brīža politiskā sistēma veicina vai traucē neatkarīgu masu mediju pastāvēšanu? Manuprāt, traucē.
3. Vai šī brīža politiskā sistēma veicina vai traucē pilsoniski aktīvās sabiedrības daļas palielināšanos? Manuprāt, traucē. Partijas pēc savas būtības ir oligarhiskas struktūras, kur agri vai vēlu (pat ja sākotnēji partija ir bijusi ļoti demokrātiska) visus lēmumus pieņem šaura cilvēku grupa, izslēdzot visus pārējos. Tas neveicina cilvēku vēlmi iesaistīties šādās organizācijās.
Tā ka, manuprāt, šeit tiek jaukti cēloņi ar sekām. Partiju sistēma degradē sabiedrību un pēc tam attaisno pašu pastāvēšanu ar degradāciju.
tīra filozofija par tēmu..! Kampanella jau 17.gs sākumā sarakstīja “Saules pilsētu” par ideālo (utopisko) republiku, pagājuši jau 4 gs, bet neviens vēl to nav realizējis- nez kāpēc nevienam tas nav izdevies??! Latvija būs pirmā?!
Cel priekšā priekšlikumus, ar ko varētu aizstāt partiju sistēmu un ar ko Tava jaunā sistēma būtu kaut par mata tiesu labāka par esošo!
un ja ir doma visu vilkt uz referendumu pusi, tad paskaidro, kurai nozarei atņemsi miljonus, lai šos referendumus finansētu!
nevajadzēs miljonus (katru reizi) pie normālas e-pārvaldes.
pēc 30 gadiem varbūt arī nevajadzēs, bet tagad vajadzētu!
“Saules pilsētu” daži biedri ir mēģinājuši būvēt, bet tas viss ne pārāk labi beidzās 1991. gadā, tagad totalitārismu nosodām.
Neviena sistēma nav ideāla, nesaku, ka lozēts parlaments būtu ideāls, bet daudz labāka sistēma nekā šī brīža, noteikti (sabiedrības izglītošana, zemāka/apgrūtinātāka korupcija, lielāka sabiedrības iesaiste un izglītošana, iespēja veidot profesionālāku ministru kabinetu utt). Rakstīju, ka referendums ir viena no alternatīvām – vai nu viens, vai otrs, lai gan svarīgos jautājumos varētu arī abus ceļus apvienot. Tas ir runājot par demokrātiju. Protams, pastāv arī ideālas tirānijas vai ideālas oligarhijas (Singapūras piemērs) alternatīvas, kuras man nešķiet piemērotas mūsdienu sabiedrības attīstības tendencēm.
Esmu pret lozēšanu, esmu vairāk meritokrātijas piekritējs. Tautas priekšstāvjiem nav jābūt “tādiem pašiem”, bet labākajiem savas tautas pārstāvjiem.
Par sabiedrības iesaisti – šobrīd sabiedrība nevēlās iesaistīties. Ja vēlētos, tad iespējas ir.
1. Šī brīža sistēmai pie kājas vidusšķira, tā apkalpo oligarhus.
2. Traucē, informācija ir vara, kāpēc to izlaist no rokām?
3. Neveicina un netraucē. Ja labi cilvēki partijās neiet, tad paliek blēži un pašlabuma meklētāji.
Par 3. punktu – bija tāds joks: “cilvēki ievēl labu cilvēku par deputātu un tad priecājas, kā viņš pamazām maitājas.” Nevienam cilvēkam nav veselīgi atrasties 4, kur nu vēl 8 gadus pie varas, bet mums tak Saeimā ir pāris cilvēki, ja nemaldos, kuri tur sēž jau no Augstākās Padomes laikiem! Nu, pieņemsim, labi cilvēki aiziet uz partijām. Un ko viņi tur redz? Pareizi, partijas oligarhiju (var sagūglēt “oligarhijas dzelzs likumu” un uzzināt, kāpēc tas ir neizbēgami). Un pēc kāda laika šis labais cilvēks vai nu saprot, ka viņa viedoklis nevienu neinteresē un pamet šo partiju, vai lēnām no vēlēšanām uz vēlēšanām bojājas, vai viņu pašu izmet no partijas. Te ļoti skaists stāsts: http://apollo.tvnet.lv/zinas/vienotiba-tiek-veidots-partijas-vadibai-nelojalo-biedru-saraksts-pazino-cepane/715445
Velns ar ārā, tak lai labie cilvēki nodibina savu partiju! Mums partijās ir 1%, Eiropā – 5%. Kur šie 4%? Mums partijā nav oligarhijas. Un? Baigi kāds nāk? Pašvaldībā kur tagad dzīvoju, esam divi partijas biedri. Uzrunā pārējos – a pie jums tak oligarhi (kuri?). Ja tomēr izdodas pārliecināt, ka oligarhu nav, tad – “kas man par to būs? a jums tak nekā nav, kurš muļķis pie jums ies!” Šizofrēnija! Sakarīgie cilvēki negrib iet, jo visu kaimiņu acīs uzreiz paliks par blēžiem. Blēžiem nav ko zaudēt, viņus tāpat visi kā blēžus pazīst, bet viens otrs balso, jo pašam kaut kas atleks.
Beigu beigās, kāpēc šie cilvēki vienkārši tādu Āboltiņu neizbalso? Pareizi, tāpēc kā vairākumā pašlabuma meklētāji, kuriem kaut kas no Āboltiņas atlec. Klasiskā Latvijas partija: partijas spice – saikne ar oligarhiem + pašlabuma meklētāju bariņš. Ideālisti mazākumā.
nesaprotu, kāpēc Āboltiņa būtu jāizbalso?! Pateicoties viņai sabiedrotie ir Latvijā!
toties populistiskie NA pūš kremļa stabulē kopā ar SC un tauta pavelkas 😦 tāpēc nevajag populistus pielīdzināt ideālistiem!
vai tas, ka tantiņai kkur Kurzemes laukos pateicoties Āboltiņai ir palicis drošāk Latvijā dzīvot ir pārmetums vēlētājiem par labuma atlekšanu? man gan drīzāk šķiet, ka Āboltiņas nomelnošana, ko sāka l.lapsa (pērkams demagogs) ir plāna daļa iznīcināt Latvijā labēji-centrisku partiju, lai pie varas nāktu populisti ar kremļa novirzienu (līdzīgi kā Polijā, Francijā un Ungārijā). kremlim nauda jau atvēlēta un lietderīgie idioti strādā piepūtuši vaigus!
Kāds Āboltiņai nopelns sabiedroto jomā? 🙂 Atgādināsi? Kaut kā nemanīju, ka viņa vispār par šo jautājumu interesētos.
Šī partija pati sevi iznīcina. Tāpat kā PSKP, LC, TP, JL un daudzas citas. Šo partiju galvenais trūkums bija pašas partijas vadības alkatība, uzpūtība, nesodāmības sajūta un ierindas biedru vairākuma paklausība partijas spicei.
Āboltiņa bija Saeimas spīkere, ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja. Ņemot vērā, ka gadu iepriekš Latvijas prezidents bija galīgs zābaks, tad viņa kā otrā persona valstī šo procesu bīdīja. http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/22695-saeimas-priekssedetaja-baltijas-spikerus-uzaicina-uz-latvijas-prezidenturas-atklasanu
Manā skatījumā tagadējā spīkere Mūrniece ir pilnīgs iedomības ārprāc , bet kamēr tās ir tikai manas antipātijas, es viņu nevērtēju pēc viņas matu krāsas. bet runājot par Rībenu, Parādnieku, Dombravu, Iesalnieku un vēl veselu rindu, tad tie gan nodara Latvijas interesēm tikai skādi. jautājums, cik ilgi sabiedrotie to pacietīs un kurā brīdī pateiks- mēs tomēr bik piebremzēsim ar sadarbību, jo gribam paskatīties uz jūsu attieksmes maiņu!..
p.s. es neesmu Āboltiņas fans (es pat atbalstītu R.Zīles kļūšanu par premjeru), bet ņemot vērā NA klaunus, es ar bažām skatos uz turpmāko Latvijas politisko attīstību. un dēļ NA klauniem nākotnē varam palikt bez sabiedroto militārās palīdzības.
p.s.s. un kad lasi medijus par Āboltiņu un Vienotību, tad uzliec lielu attieksmes koeficientu, jo PR firmas ir lielas speciālistes kā pasniegt faktus… un pārējie tikai pavelkas tālāk!
“No šeit minētā mani uztrauc pēdējais citāts – ja politiķiem pērkot data mining pakalpojumus izdosies uzbūvēt sabiedrības profilu, kas nodrošinās PR kampaņas perfekciju, demokrātijai kā ideālam pienāks gals. Vēlēšanu vairs nebūs, būs googledatu un sociologu komandu sacensības. Daudzi vēlētāji domā paši, bet ne vairākums.”
Tak Latvijā arī šobrīd liela vēlētāju daļa ir t.s. “manipulatīvais elektorāts”, balso par vienu skaistu runu un rīkojumu nr. 2, suņu būdu, labu frizūru vai skaisto reklāmu utt.
Par data mining, manuprāt, jāsāk pieiet arī no otras puses – jāsāk kontrolēt politiķi ar data mining palīdzību: kurš kurā brīdī ko solījis, kā pildījis, cik daudz, vai darbi atbilst vārdiem utt. Lai visādi gudreļi nestāsta, ka atbalsts tikumībai ir atbalsts Putinam, toties atbalsts TUA, Gazprom monopolam un gumijas vilkšana ar elektrības starpsavienojumiem – nav 🙂 Sociologs un data miner nepalīdzēs salāpīt bedres uz ceļa un nemazinās korupciju.
“Pie šādiem apstākļiem nebūtu slikta doma veidot attiecības starp Saeimu un valdību kā līgumu, kur valdības puse būtu ārpus politikas esošu speciālistu – tehnokrātu komanda. Tiktu izstrādāts kritēriju kopums, kas ik gadu ļautu novērtēt valdības sniegumu un lauzt līgumu, ja kritēriji netiek pildīti. ”
Rezultatīvos rādītājus jāsāk izmantot. Diezgan tālu šeit tikusi L-brit un Singapūra. Bet ar partijām tas maz saistīts.
Domāju, ka Latvijā 2016.gads būs lēns garlaicīgs attīstības-stagnācijas gads. Drīzāk tas būs labi nekā slikti, jo citiem ies vēl sliktāk. 😀 Sabiedrība joprojām ir nenobriedusi, jo savus līderus grib izvēlēties pēc matu krāsas un ultimātu kārtībā. Un nevar noliegt, ka jau tagad lielu daļu ziņu masu medijos veido PR kompānijas. Un kā zināms, 90% sabiedrības locekļu uz to pavelkas. tik nesadomājamies, ka tajos mēs neiekļaujamies. Tomēr vissvarīgāk ir saprast, kas tā ir par naudu, kas maksā PR kompānijām un kā intereses tā lobē. Tas, ka daļa ir ru nauda, ir skaidrs.
Arī noalgot labus speciālistus Latvijas sabiedrība morāli nespēj, jo uzskata, ka visas “augšas” ir korumpētas un tikai “atsēž” savu laiku. pagājušajā nedēļā viens no speciālistiem, kurš reāli spēj analizēt un prognozēt notikumu attīstību, paziņoja, ka dosies strādāt uz Eiropas Investīciju banku… žēl… palikušos… Tāpēc bieži nesaprotu vai šie skaļie bļāvieni “cvr(t) ir lūžņi”, “jaunās formas ir sviests”, “valdība un deputāti kara gadījumā noteikti aizlaidīsies pirmie” ir troļļošana vai tiešām cilvēki tā domā!
viena no nākotnes attīstības mīklām ir ru pašizolācijas modelis. joprojām nesaprotu tās mērķus! PSRS 2??! pat saviem pilsoņiem gribēja uzlikt izbraukšanas nodevas… tas ir tikai valūtas taupīšanas veids vai arī, lai ru pilsoņi nesaprastu, ka to, ko rāda pa TV, nav taisnība un ka smirdīgie Rietumi patiesībā smaržo pēc rožlapiņām?! vienīgās ru eksportpreces paliek gāze un nafta, kā arī C-400 un AES būvniecība, ko piedāvā Āzijas valstīm (Irāna, Indija…). Ar to pietiks attīstībai?! Rietumi iemācīsies strādāt un dzīvot bez krievijas, bet vai otrādi?
“cvr(t) ir lūžņi” – nav lužņi, bet cenas/komplektācijas attiecība izraisa jautājumus, kas nav atbildēti. Turklāt cvrt nerisina NBS kaujas mobilitātes problēmu.
“jaunās formas ir sviests” – dzīve rādīs, bet tuksneša pikseļa izniegšana ZS, kas tuksnesī nekad nekaros, ir ZS kaujas spēju mazināšana (apzināta vai neapzināta)
“valdība un deputāti kara gadījumā noteikti aizlaidīsies pirmie” – valdība un deputāti ir informētākie cilvēki valstī un viņu reakcija būs tieši tāda, kādu var gaidīt no cilvēka, kuram ir informācija. Daļa uzvilks krekļinu ar Putinu, daļa kausies, daļa laidīsies.
par cvr(t) cenu var diskutēt, bet nevis nākt ar iznīcinošiem lozungiem. ja jauni KKM maksā ap 4,5miljoniem, tad cena par vienu KIM 0,5 miljonu ir daudzmaz saprātīga. var arī pārmest to, ka “augšas” visu nestāsta par komplektāciju, bet tāda taktika… Nedrīkst apriet visu, kas nav uzdāvināts!
tuksneša formas arī bija domātas pirmkārt tuksnesim. pārmetums vietā par ZS, bet ziemā tuksneša formas būs OK. un , domāju, jaunās formas ir ļoti ok, ka bija jēga gaidīt!
jautājums ir par to vai NBS visupirms ir vajadzīgas tieši KIM? jautājums vai pirms vēlēšanām jāparāda īpašas “rūpes” par ZS. Ir viedokļi kas slavēs, ir kas pels, taisnība biežāk būs pa vidu.
“pay me or I’ll publish your data onlinefor everyone to see” – jāsāk pierast pie tā, ka nākotnē 99% dzīves būs publiska. pārejas periods gan var sanākt tāds neveiklāks 🙂
Domājot par mērķiem un iespējām, versijas par kodolmērķiem LPSR teritorijā.
http://ciekurs.blogspot.com/2015/12/gaisus-kodolziemassvetkus.html
Nez, kādas kartes RF BS ģenerālštābs zīmē tagad? Mums točkas, poļiem kāds taktiskais ņuks?
Jā, totālā kodolkara plāni toreiz bija, bet gan tad, gan tagad vairāk iespējams ierobežots kodolkarš, neizprovocēts preemtive strike, pēc kura, ja viss izdodas, pretinieks ir mēms un demoralizēts. ņemams ar pliku roku. Lai EU apdirstos, pietiek viegli ieņukot Daesh vai kādu attālu strīda salu ziemeļos.