vara bungas: sīkāk šeit ņemot vērā šīs te atrunas. Ja jau nevarat mežā iztikt bez mobilā tālruņa, dariet TO maksimāli droši.
“It’s not cyber for the sake of cyber, but cyber integrated into other means”
LTG Edward Cardon
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Kad runa ir par sakaru drošību, nekad neuzticies risinājumam, kura kods nav atvērts! Sorry, bet šis Wickr nevar tikt uzskatīts par nopietnu un drošu, tieši šī iemesla pēc. Ja gribi pa tiešām drošu risinājumu, iesaku Signal no https://whispersystems.org/
Te var redzēt nelielu mesendžeru salīdzinājumu: https://www.eff.org/secure-messaging-scorecard
Paldies par ieteikumu. Manuprāt jebkurš drošības risinājums būs labāks par nekādu. Mani Wickr piesaistīja ar papildiespējam, bet citus dēl tā nenoliegšu.
Vēl viena lieta – ir ļoti svarīgi, kas ir konkrētā softa ražotājs un/vai autors. Tu šiem cilvēkiem uztici daļu sava privātuma, tāpēc viņiem ir jābūt ar labu reputāciju un zināmiem savās aprindās. Signal autors ir Moxie Marlinspike kurš ir ļoti zināms kiberdrošības speciālists ar ļoti labu reputāciju. Pie tam liels Open Source atbalstītājs – visi viņa produkti ir atvērti, jebkurš var var pārliecināties par to drošumu un veikt drošības auditus utt utt. Bet ko tu zini par tādu Wickr? Ko viņi dara ar taviem datiem? Kam nodod? Var jau būt, ka neko sliktu, bet kā to var pārliecināties, ja viņi nepublicē kodu?
zinu to, ka atrodas ASV un to kas rakstīts linkā uz viņu atrunu, palasi. Kā jau teicu jebkādi drošības risinājumi ir labāki par nekādiem. Kasperski gan neieteiktu.
Nu, uzticēt uzdevuma drošību jebkādai komerciālai, brīvi pieejamai aplikācijai jau norāda uz to, ka konkrētajā vienībā vai pat visos bruņotajos spēkos kaut kas ļoti nav kārtībā.
Šifrē vai nešifrē savas saziņas, bet Tavu ij viedo, ij neviedo tālruni nopeilēs ar pietiekami lielu precizitāti lai vai nu:
a)noklātu ar artilērijas/mīnmetēju uguni
b)nosūtītu bezpilota izlūklidaparātu precīzāku koordināšu noteikšanai lai varētu paveikt A punktā minēto.
Es kaujas laukā mobilos neļautu ņemt un neuzticētu tiem itin nekādu ar militārām lietām saistītu komunikāciju.
Ir jau, protams, izslavētais Blackberry, bet tā kā viņi ir atteikušies paši no savas operētājsistēmas (BB OS 10) un ir pārgājuši uz Android, tad arī tam, visticamāk, paies ilgāks laiciņš, kamēr izķers visus defektus un drošības caurumus savās, speciāli uzlabotajās un nostiprinātājās, Android versijās.
Citiem vārdiem, digitālajā pasaulē viss plūst un mainās un labāk iemācīties turēt muti un tās retās reizes, kad kaut kas pa sakariem jānoziņo, darīt to īsi un šifrētās frāzēs, pat ja izmanto Harris rācijas ar ieslēgtu šifrēšanu un frekvenču lēkāšanu.
“Es kaujas laukā mobilos neļautu ņemt un neuzticētu tiem itin nekādu ar militārām lietām saistītu komunikāciju.” Es arī tā domāju, bet realitātē ņem un lieto, neskatoties uz viesiem aizliegumiem, jo ērti, pierasti, efektīvi un bieži vien tas ir vienīgais komunikācijas līdzeklis…pajautā ukraiņiem. Vēl labāk pats pacenties iztikt mācībās bez un citiem piekodini.
Man mācībās pēdējos gados līdz šim pa mobilo ir bijusi saziņa tikai un vienīgi ārkārtas gadījumos ārpus mācību norises scenārija/noteikumiem, nevis tarkšķēts no rīta līdz vakaram tikai pa mobilo 😀 !
Ar to pietiek.
Tik traki nav, situācijas ir bijušas akurāt divas divās mācībās un abas bija saistītas ar vada sakaru autiņa izbeigšanos sakaru ziņā, tamdēļ bija jāsauc ārā sakarnieku “ātros” remontēt dzelžus.
Mani vienmēr nedaudz uzjautrina visi šitie “neuzlaužamie” un “absolūti drošie risinājumi”. Tā saņēmēja unikālā atslēga un ierīces id jau kaut kā arī jādabū līdz raidošajai ierīcei, tā ka to ir arī iespējams pārtvert.
Jautājums ir tikai par to vai kāds vispār ir ieinteresēts tās ziņas pārtvert. Ja būs vajadzība, tad tiks atrasti arī resursi un metodes kā.
Principā visi publiski pieejamie kriptogrāfiskie risinājumi balstās uz pieņēmumu, ka neviens nebūs pietiekami ieinteresēts tikt klāt kaut kādiem datiem, lai tērētu tam nepieciešamo laiku un resursus.
Protams, ka tas ir labāk kā nekas, bet tāpat, ja kādam vajadzēs to info tad to arī dabūs, pie nosacījuma, ka zina par info esamību un kur to meklēt.
Tas tiesa, tamdēļ dažkārt liekas amizanti, ka nevienu (specdienestu) neinteresējoši ļautiņi tik ļoti cepās par savas saziņas “slēpšanu” šifrējot vai ir šokā par dažu labu valstu prakses apkopot masveidā e-pastu un telefonu zvanu datus.
Ja ir ko slēpt un no kā bīties, tad jā, saprotu, bet vairums ir absolūti neinteresanti specdienestu acīs.
Tu esi pārliecināts, ka tavus datus vāc tikai specdienesti? Tevi neuztrauc, ka vēl viens snoudens savāks visu tavu, tavas sievas un bērnu sensitīvo informāciju un aizlidos uz Maskavu?
“Arguing that you don’t care about the right to privacy because you have nothing to hide is no different than saying you don’t care about free speech because you have nothing to say”
Edward Snowden
Godīgi sakot, mani nesatrauc ko tur kāds Snowdens, kurš slēpjas Putina azotē, saka par privātumu.
Snowdens, ja nemaldos, bija NSA apakšuzņēmējs caur Dell vai kā tur, citiem vārdiem, tieši vai netieši, bet čalis tika NSA datiem klāt, tātad, bija autorizēta piekļuve. Un?
Redz, ja es audzētu zāli, staigātu pa māju pliks un kopotos bērnu priekšā un to visu filmētu savai kolekcijai, tad man būtu jāuztraucās, bet visādi citādi man viens jau sen ir skaidrs – nevar nosargāt nenosargājamo un gribi tam ticēt vai nē, bet informācija, kas tiek glabāta tīklā saslēgtā elektroniskajā datu nesējā nekad nav 100% drošībā un nekad arī nebūs, slēp vai neslēp.
jebkura slēdzene uzlaužama, neslēgsim durvis ciet?
Durvis aizslēgt un paņemt atslēgu līdzi, kā arī logus aizvērt analoģijās runājot būtu tas pats, kas uzlikt SIM kartei PIN kodu kā arī uzlikt tālrunim ekrāna bloķētājam paroli.
Tu taču nesačuksties no auss ausī ar ģimenes locekļiem pie pusdienu galda 🙂 ?
Nevis dazu valstu,bet to dara visas valstis psaule,jo lielaka valsts un specigaka,jo lielaks merogs…apsoluta norma…tapec ta cepsanas ap usa ir tikai kremlim izdeviga,kurs pats klausas visu ko vien var un ceko…”spiegu” skandals parada ka ari visa sazina neta tiek monitoreta bez iznemuma,no drosibas vidokla logiski ir monitore katru kurs ir spejigs sanemt nodot informaciju je kada veida….cita lieta ka vairuma privs dIve neiteresanta un nevajadzuga,betja kas mainas. Jau ir zinams kur rakt
nafig atvieglot kādam darbu?
Ja Tu esi kādam interesants, tad jā, atvieglot darbu nevajag, bet ja Tu esi parasta, teiksim, zemnieks, kam 10 govis un 50 truši, tad Tu nevienu neinteresē.
Laikam jāpaskaidro, ka es domāju zemnieku – zemessargu, kurš piemērotu sakaru līdzekļu trūkuma dēļ komunicēs ar komandieri izmantojot viedtālruni. Izskatās (pēc UA pieredzes), ka tas ir neizbēgami. Attecīgi tam jāgatavojas, lai vienai apakšvienībai būtu tālruņos viens kopigi izvēlēts optimāls risinājums.
Nu te jāpiekrīt Reksim par visiem 100% – jāpērk ķīniešu rācijas un rezerves akumulatorus, ja arī tam neprotam pakārtot savas sakaru procedūras(ilgums, distance, kvalitāte), tad karotāji no mums arī nekādi labie nesanāks, ja nepratīsim gudri pielāgoties.
Viedtālrunis ir sliktākais, kas vien var būt militāras informācijas apmaiņai kara laikā! Pat ja Tu nošifrēsi ar sazin kādām programmām savu online čatu vai arī pat sarunas, tik un tā pats telefons kā tāds paliks atvērts kā grāmata tiem, kas to grāmatu prot lasīt un pāršķirt pāris lapaspuses, bet tur, hej, vecais labais GPS, ko varam ieslēgt, varam arī uzinstalēt spiegu programmu, kas klausās katru zvanu un varbūt pat spēj nolasīt uz ekrāna bakstīto ziņu super šifrētajā apliācijā.
Tiešām neticu un neticēšu mobilā tālruņa un mobilo sakaru tīkla drošībai militārajos sakaros.
Lēts ķīnietis ar pārsimt metru līdz pāris kilometru darbības zonu būs labākais saziņas līdzeklis. Kā aizsniegties tālāk, ja tāda vajadzība būs? Nu, ja jau vajag sniegties tālāk uz augšām, tad jau info arī ir vēl sensitīvāka un te nu atkal civilos telefonus pa civilajiem kanāliem ar civilajām aplikācijām nu nekādīgi.
Es necenšos noraidīt ieraksta ideju kā tādu saknē, bet kā jau teicu, mans viedoklis ir, ka mobilais tālrunis ar vienalga kādu šifrēšanas aplikāciju nav drošs saziņas līdzeklis, vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka viedtālurņi ir gan jaunajiem zemessargiem, kas ikdienā lieto modernās tehnoloģijas, gan arī tiem, kam tuvojas jau 60 un telefonu prot tikai izmantot zvaniem un SMS – risks pieaug, jo jaunie mīl visus GPS un ziņošanas sūdus saslēgt iekšā un tad pasaulei paziņot, ka ir tikko nolikuši kārtīgi brūnu kluci meža vidū un pakaļu noslaucījuši ar zaļu zālīti, savukārt vecie, nezinādami nekādus konfigurācijas parametrus, telefonus var atstāt vienmēr online režīmā visiem GPS un ar standarta aplikāciju atļaujām, kas piesien katrai bildei GPS koordinātes, kur nu vēl malware/vīrusu noķeršanas iespējas nezinot, ko dari un ko tas telefons tur ekrānā prasa.
Tu tagad cīnies ar savu ēnu. Ir divi uzvedības modeļi, kas būs atrodami katrā apakšvienībā:
1. nelietos mob.sakarus principā
2. lietos (ar atrunām vai bez, stulbuma vadīti vai nepieciešamības apstākļos nav svarīgi).
2. gadījumā atkal ir divi varianti:
a. šifrēt jebkā
b. nešifrēt nekā
loģiski, ka visu var uzlauzt, atšķirība tāda, ka jebkadas aizsardzības apiešana prasa laiku un resursus, līdz ar to
par neaizsargātu mob.sak.nesankcionētu lietošanu kaujas apstākļos pienākas ne tikai sods no savējiem, bet arī medaļa no pretinieka.
(Ja) tu nevari pasargāt tīni no apšaubāmas drošības seksa, uzdāvini viņam/viņai prezervatīvu.
Prezervatīvu vēl var sanākt laiks uzvilkt, bet atcerēties par mobilo sakaru higiēnu un drošību kaujas laukā, kad publika ir visai raiba, ja vien par procedūru neievērošanu nedraud 30 sitieni ar rīstkēm, ir daudz sarežģītāk prasīt no tā raibā bara, kas saucās sabiedrība(zemessargi, pd karavīri).
Es vienk. aizliegtu lietot mobilos un viss, vienīgais, kam drīkstētu būt lietošanas tiesībām būtu vada komandieris un/vai rotas komandieris.
palasi lēnām nesteidzoties šo te http://twower.livejournal.com/1888644.html tur arī par sakariem ir daži vārdi, bet ievērtē kopejo bardaku, kurā nekādi aizliegumi nedarbosies. Disciplīnu nevar iemacīt, to var tikai ieaudzināt, tas prasa gadus ikdienas darba.
Nu tad jācer, ka Krievija nebruks iekšā.
Bet nu, cik man ir bijusi saskarsme, sakarus uzņem tikai tie, kam tas jādara pēc pakāpes/amata – grupinieks-nodaļnieks-vada komandiers/seržans un uz augšu.
Jānis ar Pēteri klusi sēž ierakumā un gaida signālu sākt kapāt pa pretinieku.
Памятка партизану и руководителю ополчения. И не только. http://bulochnikov.livejournal.com/1436296.html