Dienas grauds


[..] “There really is no substitute for having heavy combat forces, armored brigades and mechanized infantry, forward in the battle space” [..]

David Ochmanek, senior defense analyst at RAND

avots

vara bungas: Teikts par Austrumeiropu, bet der visām taktiskām situācijām, kad nav plānots atdot pretiniekam (pat uz laiku) ne milimetru savas teritorijas. Turpat rakstā:

[..]“A force that is very forward could conceivably be vulnerable to a preemptive attack by short-range missiles or special forces. A force in Germany would be safer from such an attack but would have to move quickly to the border in the event of a conflict.”[..]

Pie šādiem apsvērumiem nav alternatīvas tam, ka Baltijas valstīm jānodrošina personālu savām mehanizētām (!) kājnieku vienībām. Rotācijas un nelielu sabiedroto spēku izvietošanu tas netraucēs.

18 domas par “Dienas grauds

  1. Nu tad vajag abus, gan spēkus šeit(mēs dodam tankistus no Ādažiem, partneri tankus glabāšanā šeit boksos), gan nomainīt to debīlo PSRS-Cara laiku sliežu platumu uz normālo Eiropas platumu un miers!
    Ar šībrīža esošo stāvokli tālāk par Poliju līdz mums nekas neatnāks, tas pats ar ar mongoļu iebrukumu no austrumiem – šiem tik atliks ešelonus nokomplektēt un aidā pa dzelzceļu iekšā savest tankus un okupantu karaspēku pēc pirmā triecienviļņa pāriešanas un pretestības apspiešanas.

  2. dzelzceļš ir diezgan ievainojams. lai gan joprojām ērts. nometīs vienu bumbu uz sliedēm vilciens stāvēs veselu dienu, pēc tam var nomest vēlvienu bumbu un atkal stāv. uzlaidīs gaisā vienu tiltu- vispār satiksme paralizēta.

    Vispār krieviem pierobežā pie Terehovas arī ir viens paprāvs dzelzceļa tilts 😉

      • pāris stundas vienā vietā-100 vietās =200 stundas:)Un nekas netraucē ik pa dienai atkartot vēl ntajās vietās:)
        Tilti bez šaubām ir smaga probēma,tehnikai pontonus var ātri uzcelt,bet vilcienam ne:)
        Ja būs daudz diversiju uz sliedēm,pretiniekam nāksies lielus spēkus veltīt to apsardzei.

      • pierobežas tilts aizsniedzams arī ar mūsu esošo artilēriju + bpla uguns koriģētājs. pie šāda risinājuma tilta apsardze kļūst bezjēdzīga.

        http://itvnet.lv/article/financenet/598445_640x420.jpg tad kad dzelzceļš būs neitralizēts mūsu ciemiņi stāvēs šādās smukās kolonās. tik smuks blīvums, ka būs grēks garām aizšaut.

        esot novatoriskiem aizbraucam ar bpla ar kaut kādu dedzināšanas mehānismu un nosēžamies kādam uz tentu – pielaižam uguni. ja esam īpaši novatoriski uguni kolonā var pielaist 10 vietās vienlaicīgi.

    • Dzelzcelš bija un ir galvenais Ru doktorīnā paredzētais transports militarajā jomā,tāpēc koncentrācija uz to un iznīcināšana tā ļoti palīdzēs aizsardzībā,traucējot gan virzību ,gan apgādi.

      • Cik atceros no lasītā, abos PK tika izmantota tāda tehnoloģija kā sliežu ceļu arkli, kas pārrauj visus gulšņus sliežu ceļā. Lai to realizētu, pietiek ar vienu lokomotīvi, kurai aizmugurē piekabināts tāds ah*nākais arkls. Lai atjaunotu, principā viss sliežu ceļš jābūvē no jauna, izņemot, protams, uzbērumus, kas paliek.

          • Daudzviet stacijās vēl joprojām liek koka, vienīgais tie ir rezerves ceļi, kurus izmanto tikai tad, kad starp lauku mazajām stacijām vajag pabraukt garām diviem sastāviem.
            Tā visur tiešām stāv betons, cik esmu redzējis.

          • Jautājums – vai moderna jaudīga lokomotīve ar rūdītu arklu nespēj saārdīt arī dzelzbetona gulšņus?

            • Es domāju ka spēs,varbūt ne viena ,bet sakabē,akurāt jau pirms tam var tos gulšņus apstrādāt ar attiecīgu šķīdumu lai ātrāk plīst,der tas pats sālsūdens šķīdums.
              Sāls saēd betonu ļoti ātri-pēc tam ar rokam var laust:))

Leave a reply to limpene Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.