Lietuviešu skatījums uz baltiešu drošības situāciju


“[..] What Russia aims to do is not so much rivalling the technical development of adversaries as gaining a military advantage by adjusting the capabilities and operational planning to action against specific adversaries in specific strategic directions seizing on their weaknesses and applying a large set of non-military measures alongside military action. Russia’s key objective is to create armed forces capable of particularly rapid deployment in the direction of the conflict thus minimising, as much as possible, the scope for early warning about Russia’s readiness for military conflict. Russia seeks to make its military response time significantly shorter than that of NATO. It is already today that Russia would be able to generate and redeploy, within 24–48 hours, the capabilities that would be sufficient to start combat operations against the Baltic States.
In the specific directions of the possible military conflict with NATO (regions of the Baltic Sea, the Black Sea and the Barents Sea), Russia aims to create and develop a set of military measures that are to isolate the region of conflict in case of a crisis or war and maximally limit access and operation of adversarial forces in the region. According to the estimation of Russia, the so-called A2/AD (Anti-Access/Area Denial) capabilities should affect NATO’s decision-making and promote a softer reaction against the aggressive actions of Russia when a crisis arises. In case of an armed conflict, A2/AD capabilities are to help Russia to isolate the area of operations, localise the conflict and control its escalation avoiding the large-scale redeployment of NATO’s additional forces and broad involvement of the Alliance in the conflict.[..]”

avots

izcēlumi -VB

vara bungas: Nesen parādījies LT Aizsardzības ministrijas 2. departamenta (LV AM MIDD analogs) 2015.gada pārskata tulkojums angļu valodā. Kamēr mūsējie vēl raksta atvilktnēm, ir vērts iepazīties ar lietuviešu militārās izlūkošanas situācijas redzējumu, nekādām būtiskām atšķirībām secinājumos nevajadzētu būt. Ja tomēr tādas parādītos, tas jau pats par sevi būtu iemesls padziļinātai izpētei. Īsumā Baltijas valstu BS spējām jūbūt tādām, lai spētu reaģēt uz apdraudējumu dažu stundu laikā (izlūkošana, regulārais karaspēks), spēt nodrošināt galveno jūras ostu, lidlauku un sauszemes ceļu debloķēšanu (sauszemes spēki, PGA, krasta apsardze), kā arī efektīvi aizkavēt pretinieka vienību virzību valsts dziļumā (sauszemes spēki).

salīdzinājumam:

2016.gada Valsts aizsardzības koncepcija

2016.gada MP pārskats Saeimai par nacionālo drošību

2015.gadā apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija

15 domas par “Lietuviešu skatījums uz baltiešu drošības situāciju”

    • Daudz ko viņš runā, bet sociķi (SPD) šobrīd audzē ieteikmi, drīz tas var kļūt par DE ārpolitikas nostāju. Tomēr LT atbilde ārkārtīgi asa, ņemot vērā diplomātiskās izteiksmes formas. “Absolūti nepieņemami” (jā tā ir oficiāli pateikts) robežojas ar “ejiet dirst”.

      Atbildēt

    • Tomēr kā varētu izskatīties praksē šāda ieroču limitēšana. Ja gadījumā šādi:
      ” Puses (RU un NATO) vienojas izveidot un saglabāt parastā bruņojuma paritāti pastāvīgās dislokācijas vietās, kas atrodas 500 km joslā no Pušu robežām vadoties pēc tā, kur to ir mazāk”. T.i. 500 km joslā RU iekšzemē nedrīkst būt lielāka bruņojumu krājuma (tsk lidmašīnu, helikopteru, tanku, citas bruņutehnikas un PGA līdzekļu) kā LV, LT, EE armijām kopā to teritorijās. Tālāk 3B armijas attīstās savā tempā, bet pēkšņa uzbrukuma draudu nav ne no vienas puses.

      Atbildēt

      • es domāju ka viņš piedāvā nofiksēt esošo status quo, kas mums nav izdevīgi. Tomēr samazināt līdz 1:1 attiecībai savus spēkus pierobežā RU nepiekritīs, bet vismaz piedāvāts tika 🙂 Kurš tad būs warmonger?

        Atbildēt

  2. Štainmeijeram tas izskatās šādi: RU dara, ko uzskata par vajadzīgu. Bet 3B militāri jāstāv uz vietas. Jo nedod dies, šeit apaugs ar spēku, sāks vēl konflikta gadījumā pretoties un nāksies DE saspringt ar savu dibenu. Ērtāk ir vajadzības gadījumā baltiešus notirgot un taisīt business.

    Atbildēt

    • Tieši tāda bija arī Rietumu attieksme pret mums 1990.-1994. gados. “Atdodiet visu bruņojumu, nepērciet jaunu (līdz 1994. gadam pārdot mums kaut ko izvairījās) un ja kas nepretojaties”. Viņiem izdevīgāk, ka šo teritoriju ieņem Krievija un tad sākt sarunas, nekā lai šeit ir karš (ieroču plūsma, bēgļi, sabiedrības jautājumi kāpēc netiek palīdzēts, biznesa apstāšanās utt.).

      Atbildēt

      • šis ir kautkāds fatāls rietumu stulbums. Arī UA ar ieroču piegādēm bremzē pēc pilnas programmas. Vēsturē ir pilns ar faktiem, ka ar pāris valsteļu ziedošanu apetīte nevienam agresoram nav beigusies. Vienīgais arguments ir pārāk augsta cena lai mērķis nebūtu tā vērts.
        P.S. negribētu gan teikt, ka kaut kas ir diži mainījies mērot pret 90tajiem gadiem. Jaunās formas un nenokpmplektēta SZS brigāde + ZS ar centralizētu bruņojumu ir mīksti sakot tas pats tikai smukos vāciņos.

        Atbildēt

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.