Rimas Ališauskas, head of defence policy section at Lithuania‘s Ministry of Defense, told me: “The manning shortages were acute across all land forces even before the establishment of the second brigade, and the second brigade has only increased the demand for personnel.” He continued: “And the draft also serves as a way of training the reserve. The conscripts who don’t opt to stay on as professional soldiers automatically join the reserve.”
vara bungas: Ja līdz 2018.gada beigām LV plāno sākt lepoties ar trim tūkstošiem savas profesionālās zināšanas un iemaņas atjaunojušo rezerves karavīru (apmēram viena kājnieku brigāde) , tad atlikušo divu gadu laikā caur nometnēm būtu jāizlaiž vismaz 2000 kursantu, jo pārējie, var pieņemt, ka atvaļinājušies pavisam nesen un muskuļu atmiņa vēl ir saglabājusies. Līdz ar to gadā būtu jāizsauc uz mācībām un jānodrošina ar mācību apstākļiem vidēji vienu tūkstoti rezerves karavīru (mācību bāzes tam nav un divos gados neuzcels, PD rekrūšiem arī trūkst). Ja tomēr prasības apmācības videi samazinās līdz minimumam, bet pašu ex-PD attieksme nemainīsies un ierašanās pēc pavēstes paliks 20-25% līmenī, tad, lai nostādītu vajadzīgo tūkstoti uz plača, 2017. un 2018.gadā būtu jāizsūta ap 5000 pavēstēm (šaubos vai uzskaitē vispār būs tik daudz adresātu vecumā līdz 55 gadiem). Ja tomēr ar trim tūkstošiem rezerves karavīru NBS sāks lepoties avansā, bez to izsaukšanas uz mācībām, tad pie tā paša atsaucības līmeņa ierindā varam cerēt ieraudzīt kopā ap 600 rezerves karavīriem (apmēram viens kājnieku bataljons), kas, maigi sakot, ir nepietiekami. Piesakot plānus NBS vadība neņēma vērā, ka valstij nav rezerves bāzes – liela rezerves karavīru skaita (ap 15 000+) no kura var cerēt atlasīt un ieraudzīt ierindā vismaz piekto daļu, kas vēlas un var. Tādēļ pat tikai minētā, ļoti pieticīga mērķa sasniegšanas nolūkā (3000 zināšanas un iemaņas atjaunojušo rez.karavīru līdz 2018.gada beigām) valdībai vajadzētu apsvērt domu par OMD atjaunošanu brīvprātīgajiem civilistiem.
Vai arī nāksies atzīt, ka mūsu ģenerāļu optimisms ir tieši proporcionāls viņu patriotismam un apgriezti proporcionāls armijas kaujas spējām.
vara bungas 
Jā, tā tas ir: tik īss- un tik garš. Rezervju sagatavošanai neviens cits brīnumlīdzeklis nav izgudrots.un es runāju par adekvāti apmācītu, tātad- sagatavotu rezervju. Vienīgais, kam pārskatāmā vēsturē bija izdevies atjaunot bruņoto spēku skaitlisko sastāvu ( turklāt kara laukā) ar cilvēku resursiem, bija Josifs Visarionovičs.
Lūdzu piefiksēt- ee teicu ” ar cilvēkresursiem”, bet ne “rezervistiem”. Par rezervistiem kaujas apstākļos no viņiem kļuva tikai nekiela daļa, kam izdevās izdzīvot un nodzīvot līdz 2PK beigām. Pārējie, lielākā daļa, tā arī nepaspēja neko iemäcīties ( viņus nepaspēja arī apmācīt)- palika kaujas laukos.
Rezultātā PSRS karu uzvarēja rezervistu armija, lai gan finālā apmācītu. Un no vēstures zināms, ka līdz pat kara beigām viņiem saglabājās taktika “spiest uz masu”. Tipa”uzvarēja”…
Pertams, tā “uzvarēt ” karu var atļauties valsts, kurai ir milzīga teritorija, tik liels iedzīvotāju skaits ( un vēl kara taktika “pareizā”, bet lielisks kvantitatīvais un kvalitatīvais bruņojuma un citu līdzekļu nodrošinājums), ka var atļauties rīkoties pēc principa “людей- этого говна нам хватает!”
Bet Dievzemītē – viss pa vecam.
Prasās pārfrāzēt krievu teicienu:” kamēr Pērkons nenograndīs, no diletantiem, kaitniekiem un vienkārši idiotiem vaļā netikt”.
Mēs nevaram atļauies neapmācītu un nepietiekoši ekipētu un apgādātu cilvēku ( ne rezervistu) kopumu ( mēle neceļas teikt- masu) gatavoties sūtīt nokaušanai. Tas ir vienkārši noziegums. Atbildīgās personas ir zināmas. Un ja nekas nemainīsies ( UA piemērs rāda, ka sākumā vismaz nemainās), tad mēs visi zinām, ” с кого спросить-как с понимающих.”
P.S.
Atvainojos par drukas kļūdām, ne no datora rakstu.
Līdz 2008.gadam optimistiska paļāvība bija kaut cik attaisnojama, bet kopš tā laika tik brīdinājumi ir izskanējuši, tik faktiskie pierādījumi ir notikuši, tādas ģeopolitiskas pārmaiņas iekustējušās, ka dudināt tālāk ar ulmaņlaika retorikas stilu un mierinošu diskursu (draudu nav, galvenais nav ekipējums, neko vairāk nevaram atļauties, zato mums ir bigbends utt) vairs nav iespējams. Pieļauju, ka varam kļūdīties un īstenībā/slepenībā notiek pasākumi, kas balstās uz skaidru un ļoti izprastu zināšanu, ka tuvākajā laikā LV nekas nopietns nedraud. Bet es nebūtu tas, kurš ticētu kristāla bumbas pareģojumiem, tādēļ jāprasa pārliecinošāku pamatojumu no tiem, kuriem patriotisms ir iekļauts amata aprakstā.
Kādas domas un varianti par plānoto artilerijas haubiču iepirkumu?
Kadi ticamakie varianti? Krab? A109?
Ja lietotas, tad gan jau ka M109, pateica, ka PzH2000 mums nebūs, tātad nekas cits no lietotiem, bet ar kaimiņiem saderīgiem, nevarētu būt.
Par jaunām nezinu, baigi sālīti.
jaunas vai lietotas…- var apskatīties, kuras NATO valstis ražo haubices uz kāpurķēdēm un nav pzh2000- ASV, Francija, Polija, UK, Turcija, ..