vara bungas: Atceros sevi braucam vecā, sasalušā Ikarusā, kurā 2/3 pasažieru turēja pie ausīm portatīvos fm-rādžiņus, kas tur Vilņā notiek… Radiopārraidēm bija milzīga nozīme un ietekme. Tagad būtu viedtālruņi, purngrāmata, čivinātājs un visa pasaule kabatā.
- Komentārs
- Reblog
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Baltijas valstis bija samērā vienotas attieksmē.
http://www.laikmetazimes.lv/2017/01/09/25345/
Taču bezpalīdzīgas.
Ja kāds uzceltu pieminekli Ševardnadzem, es, piedodiet par attieksmi, noliktu kādu tulpīti tā pakājē.
Nu, vācieši viņu uz rokām nēsāja vēl kad bija dzīvs. No mums laikam arī kāda plāksnīte Jeļcinam pienākas.
Es gan šitās pateicības Ševardnadzem, Jeļcinam u.c. īsti nesaprotu. Protams, viņi varēja katrs savā brīdī visādus citādus lēmumus pieņemt – rullēt ar tankiem, neparakstīt kaut kādus papīrus utt. Bet ne jau par mums domājot tie lēmumi tapa. Lēmumi tapa dažādu ārēju un iekšēju apstākļu, resursu daudzuma, starptautiskās situācijas utt ietekmē.
Katrai tautai sava brīvība un valsts pienākas, ja tā to vēlas un par to cīnās. Un normālam cilvēkam būtu jāpieņem normāli lēmumi, nevis noziedzīgi lēmumi. Līdz ar to pateikties par ko neredzu. Nebūtu latviešu vairākuma gribas, mebūtu ne izveidota, ne atjaunota LV. Pateikties šiem cilvēkiem ir tas pats, kas brīvlaistam vergam pateikties vergturim par to, ka tas apstākļu spiests pieņēmis lēmumu par brīvlaišanu.
Protams, pieklājīgs paldies ir normāli, bet ne jau pieminekļi, piemiņas plāksnes un puķes.
kkā tā? 🙂
Ševardnadze nebija apstākļu spiests.