vara bungas: Kādu laiku biju “atslēdzies” no bijušā kolēģa Jāņa Pikšena vietnes lasīšanas, jo to bija piemeklējušas dažādas tehniskās likstas. Nu problēmas ir novērstas un ar prieku ievietoju hipersaiti uz Jāņa rakstiem par dienestu ZS un NBS. Lai arī mūsu pieredze var atšķirties detaļās, akcentos vai secinājumos, kopumā Jānis visu apraksta tā kā tas bija un kā arī es to atceros. Īpaši vērtīgi manuprāt ir raksti par ZS apmācības sistēmu, manuprāt tā šodien atkal kļūst par aktuālu tēmu. Un labi ka tā.
Cik pazīstama situācija…
“[..] jutāmies droši un pārliecināti par to, ko mēs darām. Par to, ka darām pareizi tā, kā citās NATO valstīs. Te nu radās domstarpības ar mūsu tiešo vadību Rīgā. Ja arī mēs zinājām, ko darām, tad to nesaprata mūsu komandieri. Viņi taču nebija apmeklējuši tos kursus Lielbritānijā un Dānijā un nezināja (nesaprata) apmācības procesa “virtuves” pusi – plānošanu, sagatavošanos, mācību dokumentāciju un daudz ko citu. Nesaprata, bet turpināja izmantot sev doto varu, lai uzspiestu savu viedokli. [..]
Tolaik daudzi NATO armiju mācību centros apmācītie jaunākie virsnieki centās caursist “gumijas griestus” , kas valdīja starp nosacīti “taktisko” un “startēģisko” vadības līmeni, ko okupēja kungi, kuriem mācīties “basic” līmenī neļāva amats vai lepnums, bet NATO “ģenerāļu kursos” tika apriori pieņemts, ka kursanti ir apguvuši gan “basic” gan “advanced” līmeņus. Ko viņi tur saprata ģenerāļu kursos tas ir cits stāsts, bet daudzi jaunākie virsnieki 2000-s no NBS atvaļinājās tiešī tādēļ, ka disonanse starp jauniegūto zināšanu par to “kā vajag”, dziļu izpratni par to “kā ir” un (bez)cerību par to ka var panākt, lai ” ir kā vajag” kļuva neciešama un nepanesama. Izturīgākie leitnanti un kapteiņi gods kam gods sagaidīja veco dinozauru došanos pensijās un cerams piedzīvos NBS renesansi paši kļūstot par stratēģiskā līmeņa komandieriem.
vara bungas 
Paldies par norādi- atceros viņu KMC no 2 kursiem tur, tajā skaitā no Britu kursa 90-to otrajā pusē. Ļoti sakarīgs cilvēks.