vara bungas: Runājot par gribas aizstāvēt vērtības nepieciešamību, nevar nerunāt arī par spēju aizstāvēt vērtības. Ja būtu citādi, tuvcīņas pulciņi bankrotētu.
Kā persona, kura actually dienēja soviet OMD, gribētu aizstāvēt šo institūtu no nepamatotiem apvainojumiem totālā neefektivitātē, turklāt, ja šie apvainojumi izskan no personām, kas pārzina tēmu no atstāstiem. AM savā retorikā konsekventi jauc personas GRIBU aizstāvēt noteiktas vērtības, ar personas SPĒJU tās aizstāvēt un izvairās atzīt, ka ar vienu spārnu lidot nevar. Vērtības var būt dažādas, bet militāro zināšanu, iemaņu, kapacitātes utml trūkums var sareizināt ar nulli visleilāko gribu šīs vērtības aizstāvēt. Atgriežoties pie PSRS laika OMD atgādināšu, ka tā karavīri t.sk. latvieši, godam cīnījās PSRS-Afganistānas karā, vēlāk visi ex-PSRS republiku bruņotie konflikti (Vidusāzija, Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija) risinājās ar PSRS OMD sagatavoto karavīru vislielāko dalību un tas, ka visas nosauktās valstis pamatā, ar zaudējumiem, tomēr aizstāvēja savas vērtības lielā mērā ir šo valstu PSRS OMD laikā apmācīto patriotu nopelns. Vērtībām jābūt ar dūrēm. Vai tad čečeni savu 1. un 2.karu izvestu tik veiksmīgi, ja viņu rīcībā būtu plika ticība? Vai omulīgie onkas 40+, kuri metās dibināt brīvprātīgo bataljonus Ukrainā, kamēr profesionālā armija šķēlās un dalījās, būtu vispār jebko sasnieguši, ja viņu “bruņojumā” nebūtu OMD (t.sk. PSRS laika) pieredzes ? Nenoliedzami var būt arī otrs disbalanss – vērtību un gribas neesamība sareizina ar nulli vislielāko militāro pieredzi (skat. visu laiku algotņu vēsturi), bet tas tikai norāda uz nepieciešamību valdībai tālredzīgi rūpēties gan par noteiktu vērtību ieaudzināšanu, gan par spējas sevi un vērtības aizstāvēt nodošanu tautas dēliem t.sk. militāro zināšanu un iemaņu veidā. Ne visiem pilsoņiem tas patiks, ne visi uzreizi to novērtēs, bet šāda attieksme var mainīties acumirklī, kamēr nodošana ir ilgtermiņa Process, kuram nav alternatīvas.
vara bungas 