Uzziņa


vara bungas: Piekritīsiet, ka arvien mazāk paliek skaidrības, kas īsti notiek Ukrainā.  Timošenko augšāmcelšanās tas ir labi vai slikti? Saakašvili ir UA draugs vai ienaidnieks? Kurp vedīs tautu Semenčenko ar draugiem? Vai tiešām Maidans 3.0? Viennozīmīgi skaidrs ir tikai tas, ka Donbasa atbrīvošanas operācijas nākotne ir cieši saistīta ar UA iekšpolitisko dispozīciju. Paši te nonācām pie secinājuma, ka pēc konvencionāla kara operācijas  aplauziena sekos hibrīdā ofensīva, tātad jāseko tās operācijām, lai gan tas ir daudz grūtāk kā atzīmēt uz kartes frontes līnijas izmaiņas. Lai nedaudz noorientētu sevi šā brīža UA politiskajā ORBAT iesaku  šo te ukraiņu autoru rakstu krājumu, ko apkopja RU kvazineatkarīgie (Jurgens&Co) pētnieki, bet  rekomendē kremļa opozīcija (Novaja Gazeta). Varētu sagaidīt, ka  krājumam tiks atlasīti viedokļi ar pro-ru ievirzi, bet nē, raksti ir informatīvi un pietiekami neitrāli, lai tos izmantotu kā atspēriena punktu UA iekšpolitikas līkloču izprašanai.

PS Ungārijas īpašā  attīstības ceļa līdzjūtējus lūdzu izteikt savu viedokli par šo te  HU demaršu pret UA kontekstā  ar mūsu pašu IzM plāniem.  Personīgi mani uztrauc, ja ar šādu vai līdzīgu motivāciju tiktu pieļauta  svarīgu (militāro) lēmumu bloķēšana NATO kompetences jomās, kurām nav tieša sakara ar problēmu. HU gājiens rada precedenu.

 

5 domas par “Uzziņa

  1. Interesanti, paldies par info. Pieņemu, ka par mūsu valsti Krievijā arī ir ļoti detalizēta informācija gan par politisko situāciju, gan par militāro un ekonomisko.

  2. Ungārijas valdība ieskrējusies ne pa jokam un visiem ārzemniekiem, izņemot Putinu, rāda vidējo pirkstu. Par laimi, NATO joprojām ir tikai ASV piedēklis. Pat ja ungāri sadomās ko bloķēt, valstis var rīkoties patstāvīgi un veidot pasākumus tikai ar daļu no valstīm.

    Lielāka problēma ir Eiropas Savienībā, kur būtiskie lēmumi jāpieņem vienbalsīgi. Viena Ungārija vai Kipra var apturēt ES sankcijas pret Krieviju un turpmāko palīdzību Ukrainai.

    Vēl bīstamāk, ka sāktas sarunas par Serbijas iestāšanos. Latvijai jādara viss, lai Serbiju nākamos 25 gadus neuzņemtu. Jo valsts, kuras pilsoņi laikā, kad notika Krimas okupēšana, Serbijas-Ukrainas basketbola spēlē laikā izritina milzīgu Krievijas?! karogu un kuras valdība tajā pašā gadā sāka rīkot kopējas mācības ar Krievijas armiju, balsos kā Krievija liks.

    • HU uzvedību varētu ignorēt vai ietekmēt, bet izskatās, ka dzimst jauns diplomātijas stils, kuram sekojot valstis bez kodolieročiem uzvedās tā it kā tie tām būtu, kopē Trampu, Putinu un Kimu-čenu vai vismaz cenšās to darīt. Permanenta gatavība krist histērijā, jo citādi neviens nepievērš uzmanību. PL btw arī velk uz to pusi. US, DE, UK, EK vairs nav bezierunu autoritātes – sveika multipolārā pasaule.

      • Visu laiku ir kāda valsts, kas starptautiskajā sabiedrībā uzvedas dīvaini. Parasti tas notiek muļķīgu iekšpolitisku iemeslu dēļ, nevis starptautisku apsvērumu dēļ.
        – Īri savulaik nobalsoja pret Lisabonas līgumu, jo tas paredz “Obligātus abortus” un “Īru nosūtīšanu karošanai Afganistānā”.
        – Latvijā savulaik cilvēki vēlējās izstāties no ES, jo tā uzspiežot eiro saukt par eUro.
        – Putins iebruka Sīrijā, jo Krievija bija tādā izolācijā, ka G20 sanāksmē viņam pusdienas nācās ēst vientulībā.
        – Poļi vēlējās nomest Tusku no ES augstākā amata, jo Kačinskim grauž ka Tusks viņu pārspēja vēlēšanās.

        Lai viena valsts nevarētu apturēt citu vēlmes ir vienkāršs risinājums – jāsamazina/jāatceļ veto tiesības. Diemžēl Latvijai kā mazai valstij veto tiesības pašiem var būt kādreiz noderīgas.

    • Serbijai ES sarunas strukturētas tā, ka lielāko daļu sarunu sadaļu nevar atvērt, kamēr nav noslēgta 35. nodaļa – Kosova. Kamēr tas nenotiks (un tas nenotiks kamēr serbi nepāraugs savu “Balkānu krievu” mentalitāti), nav nekāda pamata stresot par serbiem ES.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.