By 2020, the Alliance wants 30 mechanized battalions, 30 squadrons of fighter jets, 30 warships and 30 days or less to deploy them.
vara bungas: Ledus sakustējies. Tagad skaidrs par ko spriedīs Briselē.
By 2020, the Alliance wants 30 mechanized battalions, 30 squadrons of fighter jets, 30 warships and 30 days or less to deploy them.
vara bungas: Ledus sakustējies. Tagad skaidrs par ko spriedīs Briselē.
Vai nu es neuzmanīgi lasīju, vai tajos visos rakstos tas nav minēts tomēr, bet gribējās saprast no kāda cipara uz to 4×30 ir jāuzkāpj, respektīvi, kāds ir pašrezējais aptuvenais skaits, un kāds tad galu galā ir nepieciešamais palielinājums, kāda ir starpība starp esošo situāciju un to mērķi 4×30. Vai palielinājums ir par nedaudz procentiem, vai reizēs definējams.
Protams, ka NATO kopā ir daudz vairāk par 30 bataljoniem uc , atslēga šeit ir gatavība būt dislocētiem 30 vai mazāk dienu laikā. Šobrīd var teikt, ka NATO ir divi reaģēšanas elementi, kas ir NRF un VJTF 40K un 5K attiecīgi (dežūras pēc rotācijas principa), ja pieņemam ka to abu reaģēšans laiks ir vēl ātrāks, tad 4×30 jāskaita klāt nevis t.sk.
Kāds ir reaģēšanas laiks NRF un VJTF? 30 bataljoni būtu apmēram 24 tūkst.
VJTF un NRF recce līdz piecām dienām, pārējie pakāpeniski, jāņem vērā ka NRF aktivizējas pa etapiem – C2, recce, tad VJTF, tad Follow On Forces, tad pārējais Forces Pool.
Hibrīdkara gadījumā vēl pāris nedēļas politiskā lēmuma pieņemšanai. Tad ir dzirdēts, ka NRF divas nedēļas pēc politiskā lēmuma pieņemšanas.
Nevajadzētu būt tā ka NRF sāk taisīties PĒC politiķu lēmuma, jābūt kādam WARNORD trigerim, kas palaiž gatavošanos PIRMS, tas ļautu taupīt laiku, tāpat varētu būt gatavošanās lēmuma pieņemšanas deleģēšana NATO militārā menedžmenta līmenim.