“[..] Ukraine is in trouble. It has been in trouble for four years but the government has been playing a game of “Let’s pretend it will go away.” Now that game is becoming serious. [..] The fact is that in the ground war Russia has the initiative and attacks where and when it likes. But it is at sea that the pressure is now telling.[..]
vara bungas:
Šodien UA svin Neatkarības dienu, tomēr situācijas attīstības prognozes nav optimistiskas.
Militārā dominance iekšējās jūrās ir sen apjausta problēma, bet attiecībā uz UA Melnās un Azovas jūras daļu vēl līdz galam nenovērtēta un neizprasta. RU nespējot vai nevēloties veikt sauszemes ofensīvu UA nogriešanai no jūras , par ko daudz tika domāts un runāts 2015.-2016. gadā, tagad kā izskatās konsekventi rīkojas, lai nogrieztu jūru (pasaules okeānu) no UA. Dīvainas mācības ar milzīgām slēgtajām zonām, kuģu, kas virzās uz Azova jūras ostām, aizturēšanas un aresti, Krimas mega-militarizācija, tas viss jau traucē UA izeju pasaules okeānā un drīz tam parādīsies arī politisks un ekonomisks efekts, kā jau kremļa hibrīdštābā hibrīdgalvas to iecerēja. Ko tas nozīmētu UA nākotnei, domāju nav jāskaidro. Šajā ziņā situācija Baltijas jūrā ir labāka, bet zināmas paralēles var vilkt. Ko un kā vajadzētu darīt, par to Glena Granta rakstā. Pa punktiem.
“The government foolishly hoped and expected more from the foreign involvement. NATO membership remains a pipe dream and NATO is unlikely to ride in on a white charger to save the country. Now it is clear that precious time has been lost on fanciful dreams, public relations nonsense like saying the country is 90 percent ready for NATO, and shouting about reforms that are really just good administration and no more.”
vara bungas 