Bāzes pamatojums

vara bungas: Varšavas institūts bliež pamatojumus US bāzei PL kā no ložmetēja, acīmredzot par godu Minhenes miera konferencei, kas notiek šajās dienās.  Dabūs vai nedabūs PL kāroto US bāzi mums nav tik svarīgi  salīdzinot ar to, kā šo diskusiju izmantos RU,lai panāktu savas bāzes izvietošanai BY teritorijā. Sliktākais, kas var notikt, ka diskusiju aizsegā par US bāzi PL, RU reāli izveidos savu bāzi BY, bet US galu galā nesaņemsies izveidot bāzi PL.

Retorisks jautājums: kas vairāk kalpo LV drošībai, situācija, kad BY nav RU bāzes un PL nav US bāzes, vai kad PL un BY atradīsies  pa attiecīgās valsts  sabiedrotā bāzei? Ņemot vērā, ka RU izprot nepieciešamību pēc un jau labu laiku uzlabo savu lielo sauszemes spēku pārvietošanas ātrumu, kā arī jau noglabā BY teritorijā savu smago bruņojumu, tad  RU bāzei BY būtu  vairāk simboliska nevis militāra nozīme, jo ar vai bez bāzes BY teritorija ir apriori RU rīcībā (tā saka opozīcija). Savukārt US kontingenta Eiropā  papildspēki atrodas tālu aiz okeāna, kas liek eiropiešiem domāt kā veidot “amerikāņu krājumus” :).  Manā  skatījumā, ar laiku šādu nepieciešamībubūtu  jānovērš ar savu armiju attīstību, bet pagaidām kādam ir jālidzsvaro RU “gājienu uz ietumiem”. Attiecīgi PL centieni  izriet no Austrumeiropas objektīvas miitārās nepieciešamības, tātad  kalpo arī mūsu interesēm.  Turklāt kā  US sabiedrotie austrumeiropieši varētu būt pateicīgāki par vāciešiem (šeit, no 23.lpp). Ne velti US burtiski  šodien testē Lielās trijotnes (UK, DE, FR)  lojalitāti. Lēmums par bāzi PL vēl nav pieņemts.

WI raksts Nr,1

[..] Even though the U.S. military facilities in Poland may exert an impact on the situation east of the borders of Poland and NATO, they might bring about a serious problem for Belarus. Yet Moscow gains a decisive argument allowing it to urge Lukashenko to let Russian troops enter the territory of Belarus. As illustrated by Russia’s policy, it will become clear that the Kremlin’s pressure to deploy its troops to Belarus may only intensify, regardless of whether any U.S. permanent base is eventually set up in Poland.[..]

avots

WI raksts Nr.2

[..] Russia is capable of launching combat operations in our region in less than 48 hours, as its armed forces are able to generate tens of battalion groups against us within a few days. Therefore, NATO forces and heavy equipment need to be geographically relocated accordingly.[..]

avots

WI raksts Nr.3

[..] In light of these developments, NATO’s center of gravity is moving deeper into East Central Europe. Previously former Secretary of Defense Donald Rumsfeld described NATO as consisting of the old Europe and new Europe in terms of their willingness to deter Russian aggression. What he failed to note is that this geographic distinction in NATO also exists in terms of NATO’s war-fighting capabilities as a military alliance. [..]

avots

10 thoughts on “Bāzes pamatojums

  1. “kas vairāk kalpo LV drošībai, situācija, kad BY nav RU bāzes un PL nav US bāzes, vai kad PL un BY atradīsies pa attiecīgās valsts sabiedrotā bāzei?”
    RU vienmēr var izvietot bāzes jebkur savā vai BY teritorijā un pārvietot spēkus cik vajag, līdz ar to jo vairāk un tuvāk ir sabiedroto bāzes, jo labāk.

      • Manā skatījumā var būt gan pārvietoti no DE, gan papildus. DE var atstāt loģistikas centru, kaujas daļas jāsūta uz Rumāniju, Poliju, Baltiju. RAND jau izteicās par daudzumu.
        Es arī izteikšos – Baltijā NATO (ne tikai ASV) spēkiem jābūt adekvātiem Krievijas spēkiem pretī:
        Pleskavā ir divīzija – tātad Alūksnē pretī arī jābūt divīzijai; Pleskavā ir speciālo spēku brigāde, tātad arī Veru jābūt NATO speciālo spēku brigādei; Pleskavā ir transporta aviācijas pulks – Lielvārdē jābūt analogam, Ostrovā ir helikopteru brigāde – pretī Rēzeknē arī brigādei jābūt.
        Karalaučos ir raķešu brigāde, artilērijas brigāde, 2 mehanizētās brigādes, jūras kājnieku brigāde – arī pretī Lietuvā jābūt tikpat lielam spēkam.
        Vēl jābūt PGA: dažām Patriot baterijām un iznīcinātāju vienībai, lai droši segtu gaisa telpu.
        Liepājā jūras spēkiem jābūt pietiekamiem, lai stātos pretī RU Baltijas jūras flotei.
        Tas viss bez pašu baltiešu spēkiem.

  2. Latvijas būvniekus varētu vainot par kara kurināšanu un situācijas mākslīgu eskalāciju!!!!
    Bet ja nopietni, tad nedomāju, ka kāds izvērsīs divīzijas Krievijas robežu tuvumā. Pirmkārt, tad tās patiešām varēs pamatoti uzskatīt par draudu. Otrkārt, to apgāde ir diezgan vienkārši nogriežama un līdz ar to tās var viegli zaudēt. Domāju, ka robežu tuvumā mums pašiem, ne tikai būvniekiem, ir jāpiepūš vaigi. Svarīgi Polijā turēt spēcīgas, ātri izvēršamas kaujas divīzijas par kuru izmantošanu pretuzbrukumam Krievijai nevajadzētu būt mazākām šaubām. Es pat domāju, ka Polijā varētu turēt iesākumā Baltijas valstu mehanizēto brigāde, bet vēlāk arī divīziju.

    • Krievija “pamatoti uzskata par draudu” visu, kas ir baisīgāks par plastmasas zobentiņiem skaitā, lielākā par 2. Tāpēc tās “uzskatiem” diemžēl sen nav jēgas pievērst uzmanību. Bet tiesa, ka bēdīgākā stāvoklī par Baltijas valstīm ir tikai Krievijas Kaļiningradas apgabals. Tieši tā bezcerīgais stāvoklis ir Baltijas valstu drošības ķīla. Un tāds tas jāuztur, izvēršot atbilstošu artilērijas grupējumu un sauzemes spēkus tā ātrai ieņemšanai. Risks “atbrīvot” svešas teritorijas apmaiņā pret savas zaudēšanu krievijas režīmam politiski ir pilnīgi nepieņemams.

      • Krievija uzskatīs par draudu jebko, kas tai nav izdevīgi. Kad vajadzēja 1939. gadā uzbrukt Somijai, tad to pasludināja par draudu. Kad nesanāca tik viegli, tas pasludināja, ka tikai novērsa draudus Ļeņingradai.

    • A lai uzskata par draudu! Tā arī jāsaka – mēs jums draudam! Varam atkārtot! Iepūtiet! Tas ir vienīgais veids kā piespiest kremli pašam pielīst, pazemoties un sākt meklēt kompromisus.
      Krājumiem jābūt uz vietas pietiekami lieliem, lai dažus mēnešus varētu karot arī nogrieztā stāvoklī.

    • Būvniekiem vienalga ko būvēt un viņi bez darba nepaliktu. Politiķiem arī krietni labāk patiktu būvēt civilās būves, tām ir krietni lielāka politiskā rentabilitāte.

Atbildēt uz Agris Purvinš Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.