vara bungas: Filmā kariķēts gatavnieku princips “Tava negatavība nav daļa no manas gatavības”. Tas ir, ka gatavniecība nodrošina priekšrocības tikai tiem, kas gatavojas. Pārējie var ņirgāties līdz brīdim. Fabula “Sisenis un skudra” ir par to pašu.
UPD1 Tīmeklī ir simtiem rakstu par gatavnieka vērtībām dažādās moralizēšanas pakāpēs, man patīk šī light versija no finalprepper.com (lai gan ne visiem punktiem spēju atbilst):
1. Possesses Strong Family Values
Preppers strongly believe in values of a close family unit. You’ll find that as a prepper, your commitment to honesty and respect within your family is something you cherish the most.
When calamity strikes, you know you’ll be a better prepper simply by just having your family’s support for better or worse. Knowing you have unconditional support makes you feel more confident that you can withstand different challenges disasters may bring.
2. Welcomes Mobilization
An ideal prepper is someone who welcomes mobilization at its best. You know you’ve got what it takes to be a prepper if you value physical fitness for survival. A prepper does not easily give up on running in order to find a way how to plan food stocks wisely in the soonest time possible, when disasters are about to strike.
3. Embraces Diverse Personalities
Having the ability to mingle with people of different personalities makes preppers stand out in the crowd. You know you need to be flexible if you’re determined to pursue prepping. A wide support network is inevitably necessary if you wish to overcome the greatest challenges life has to offer.
4. Listens to What Others Say
An excellent prepper listens in on the stuff people around them say. Having this trait is essential if you want to perfect your prepping skills in the shortest time possible. Perking up when people seem to sense you’re prepping avoids preys on survival food kits you might have in storage, in no time.
Taking action before something untoward happens enhances a prepper’s chances for success in trying to achieve his basic endeavors.
5. Perseveres in Looking for Additional Source of Income
Having additional cash enables a prepper to have more resources to combat the disastrous consequences catastrophes bring. Give in to your prepping survival desire by looking for additional sources of income to ensure you’ll be able to finance survival food and other basic necessities you need in life in preparation for the impending doom.
A prepper is not afraid to get into jobs they may be uncomfortable of having. They will resort to all means in order to boost their income potentials, even if they have never done something like this before. Preppers are not afraid to improve their skills in favor of an available job that will help them to pull in the right income that they need.
6. Knows How to Budget
Looking way ahead into the future is part of prepping. You may prepare for the worst case scenarios ahead of time by learning to budget your finances, and saving monetarily for rainy days. A detailed daily plan will guide you on how to effectively budget your money, as early as possible.
A prepper strictly makes overspending off-limits in his life. A prepper does not procrastinate when calculating his finances on a regular basis. Doing this helps him avoid short and long-term overspending.
7. Does Not Hesitate to Change for the Better
You’ll maximize your chances of survival if you change for the better, as needed. You may want to be more outgoing to develop stronger relationships with others. Doing so will increase your chances of having the appropriate support system to augment your survival potentials. You never have to worry about running out of disaster food supply without a back-up support, if you develop close positive relationship with others.
8. Considers Rural Area A Safe Haven
A low population works things out alongside with preparedness for disasters. A rural area is the perfect place where preppers may take refuge. Of course, it’s easier to overcome catastrophes if the area you live in is not heavily populated.
9. Gets Into the Habit of Gardening
You know you’re turning yourself to become more self-reliant to survive if you grow your own food. Growing your own food by doing regular gardening symbolizes your desire to be independent from food or grocery stores.
Survival relates to refusal to settle for anything that’s easily accessible. Preppers survive by making efforts to make all helpful resources closer within their reach.
10. Takes Risks Fearlessly
A prepper knows that any disaster poses imminent dangers.
You know you’re a prepper if you’re someone who knows the step by step guide for disaster preparedness. Taking risks when utilizing this guide is an integral part of being a prepper. If you’re prepping yourself in combating upcoming earthquakes, of course, you’ll need to risk allotting time to prepare for the disaster comprehensively. You may need to sacrifice leaving behind your favorite hobbies, as you get busy prepping for doomsday.
Make the characteristics of a survivalist and prepper in you; stand out by continually improving your preparedness skills. The little efforts you make in enhancing your ability to prep may pose benefits you never thought would be possible. Subsequently, you’ll find it natural to become better equipped to survive even the deadliest disasters that may come your way.
:D:D:D
reiz ar kolēģi, diskutējot par gatavnieku tēmu, izskanēja optimistiska frāze.
Ja būs sūdi, ņemšu ģimeni un mukšu pie tevis..
Cilvēki vienkārši nedomā.
bieži dzirdēts teksts
Es gan biežāk dzirdu: A Tu noteikti To vēlies, jā! Jums militāristiem kā tik pakarot! Dzirdēt tās šausmas nevēlos!
“you’ll be a better prepper simply by just having your family’s support for better or worse”.
Precīzi. Savukārt, kad esi ar saviem “putniem galvā” viens kā pirksts, un tuvinieki un citi apkārtējie, to uztver vienkārši par debīlismu, un nav pārliecināmi, tad gatavniecisms nespīd vienkāršu sadzīviski tehnisku iemeslu dēļ. Tad ir izvēle bezizvēlē – a) kļūt par tādu, kā apkārtējie – nē; b) nomainīt tuviniekus – nē; c) nomainīt valsti – nē.
vēl ir vismaz d) izdarīt visu iespējamo dotajā dzīves situācija.
Nav jābūt bunkuram kalnos (lai gan tas ir vēlams), bet ir jāsāk ar normālu ugunsdzēšamo aparātu un dūmu signalizāciju mājās, labi piestutētu aptieciņu, neaizskaramu cash krājumu stikla bankā, ūdens filtru, dokumentu kopijām mākonī un papīrā ārpus mājas, pašrocīgi savāktiem EDC komplektiem, atkāpšanās somai un plānam utml it kā sīkumi.
Jā, jāturās pie “labāk tā nekā nekā” no blakus diskusijas. Iespējams, objektīvi tas ir tas salmiņš un arguments rauties pa dienestu, ģimenes būvēšanu, prasmu un iespēju robežās sabiedrības/valsts norišu iespaidošanu, gatavnieciskuma būvēšanu, censties nodrošināt cilvēktiesības un kārtību kaut 10 metrus ap sevi (citējot kādu, kuru neatminos).
Blakus diskusijā ir lasāms “…sākt domāt par jautājumu, vai tiešām “labāk tā, nekā nekā”. Es līdz šim domāju ka jā, bet varbūt tā arī nav.” Jāatzīst, savu brīdi par šo aizdomājos, kad izlasīju, jo līdz šim no šīs domas izvairos. Kad sāk izsvērt, ko tas prasa / kas iegūstams attiecību, tiešām laikam pie tā var nonākt. Kā arī, kad bugatiera nolikšana (nerunājot par aicinājumu trīs vārdos apspriest, kā viņu lietot) apkārtējos izraisa īgnu “nē”, “necel paniku” un “ja būs ugunsgrēks, tad tu būsi vainīgs, jo nedrīkst sliktas domas domāt”. Nav runa par kaut kādu aizskartu pašapziņu vai tādām muļķībām, bet par to, ka tie paši tuvinieki un citi apkārtējie, kuru dēļ(!) to visu darām, pie vajadzības gluži vienkārši nepratīs to bugatieri lietot un būs tīšu prātu aizmirsuši, kur atrodas bug-out somas, degviela, aptieciņa utt. (ir pierādījies). Tāda ir mūsu sabiedrība no ģimeņu līdz valsts mērogam.
Taču “labāk tā nekā nekā” un “ir lietas, kas ir jādara, neskatoties ne uz ko”. Un galu galā – vēl nav zvanīts, ka to likteņratu visi kopā nepagriezīsim tā, lai ir labi, nevis labāk nekā nekā.
Jāatceras, ka ugunsdzēšamie aparāti arī auto ir jāpārpilda vidēji reizi gadā 🙂 Atzīstās kurš to dara. 🙂
mašīnā pat pārītis aparātu derētu, lai nebūtu kā toreiz.
Es daru.
Ar ūdens-putu aparātiem ēkās gan grēkoju, jo “zinātāji” pamatoja, ka, ja spiediena rādītājs neko sliktu nerāda tad varot retāk.
Man kaut kā allaž šķiet, ka tas “gatavniecība nodrošina priekšrocības tikai tiem, kas gatavojas. Pārējie var ņirgāties līdz brīdim.” kaut kā nav īsti precīzi, vai vismaz neakcentē to būtiskāko. Fabula beidzas ar to, ka sisenis tiek pasūtīts, bet būtu jārunā par citām sekām, kas nāk pēc tā.
Būtiskais ir, ka negatavnieki, pat neko konkrētu nedarot, sabotē gatavnieku iespējas tiešām sagatavoties. Tieši negatavnieki būs tie, kuri marodēs gatavnieku sagatavoto, vai veidos protestantu masas, pieprasot neturpināt pretošanos, lai tikai dabūtu krūzīti ūdens un maizes, vienalga, ka zem okupācijas varas.
es esmu skeptisks par to gatavnieku tēmu. man šķiet,ka katram latvietim mājās ir kkāda aptieciņa, sētā aka, blakus mājai ir malkas šķūnītis, pagrabs un mazdārziņš. ar to pietiek. ja nav pašam, tad noteikti kādam tuvam radiniekam. un “gatavniekam” drīzāk jāpiesakās mobilizācijas punktā un nevis jābēguļo pa krūmiem un bunkuriem.
Tu dzīvo kaut kādā piparalēlā realitātē, jo pirmkārt katram nav savas akas, pagrabiņa vai šķūnīša. Otrkārt, ja ir radi laukos, lai tiktu no Riģas līdz saviem Mazpisāniem (ar ko? kā?) jāveic zināmu sagatavošanos. Treškārt, mobilizācijas punktā 100% tiksies tie, kas būs jau atrisinājuši savu ģimeņu kara laika labklājības problēmu. Un ZS personālam tas ir divtik svarīgi – organizēt un izmēģināt visu tā, lai nenokavētu stāšanos. PD vispār bez jautājumiem ibo profesionāļi taču. Ļoti iespējams, ka dēļ ģimeņu negatavības būs liels bardaks ar personālu.
kā tas ir, ka nekā nav? tiešām ir vēl tādas mājsaimniecības, kurās nav sava auto un nekādi nesagrabinās 20 litrus degvielas, lai nokļūtu pie radiem nepieciešamības gadījumā??! man ilgi jāpiedomā, lai arī atrastu kādu graugu/paziņu, kuram pašam vai radiem nebūtu savs zemes pleķis ar aku/spici/urbumu un kādu pagrabiņu.
un ja pašlabuma meklētāji ilgi triperēsies ar savu ģimeņu labklājības problēmu risināšanu, tad mēs karu noteikti neuzvarēsim!
tas tak vienkārši- piekrauj mašīnu ar pārtiku, drēbēm un sievu ar bērniem sūti pie radiem. pats uz bataljonu!
šeit būtu jāatbild uz jautājumu, vai lauku radi ir gatavi (tehniski) kādus žagaru sivēntiņus uzņemt. Protams, jāpalīdz bla bla bla. Bet situācijā, kad ir runa par izdzīvošanu, durvis var arī nevērties.
Tu pats varētu ar savu pagrabu un malkas šķūni izvlikt ne tikai savu ģimeni, bet arī kādas 3-4 + radu famīlijas, kuras šodien balso par supernovu un liek virsū visām “paranojām” ?
20 litri žigulī nav atbilde. Ir arī jāinvestē vietā uz kuru plānots “glābties”..
protams, ka stihiju gadījumā labrāt uzņemtu pāris ģimenes, jo kopā ir drošāk. veidojas komūna, kura spēj labāk aizsargāties un parūpēties par sevi. bet viss ir sarežģītāk kara gadījumā, jo kā mēs visi zinām, aizsargās pilsētu (rīgu), kur pagalmā aku izrakt nebūtu problēmas, bet problēmas sāktos ar kanalizāciju/slimībām un pārtiku. to visu vajadzēs organizēt caur valstiskām struktūrām. gatavnieks būs tikpat liels ķīlnieks kā pārējie, jo savā dzīvoklī ne aku varēs izrakt, ne ugunskuru kurināt un patversmes vietā būs jālieto daudzstāvu mājas pagrabs.
Piebildīšu, ka Rīgā ir ne tikai latvieši, kuriem dažiem lauku radi vēl nav nomiruši, bet arī daudz iebraucēju, kuriem nekādu radu nav, bet ēst un visu pārējo vajadzēs? Vienā Pļavnieku vai Purvciema daudzstāvu mājā dzīvo tikpat, cik laukos nelielā ciemā. Īsi sakot, es uzskatu, ka no pilsētas ir jātin prom, cik ātri var.
Nu un tālāk sākas tas, ko saka garāmgājējs, attiecībā uz patvēruma vietas investīcijām.
tā ir katra izvēle- palikt pilsētā pie savējiem vai ienaidnieka uz laukiem ar visiem saistītajiem riskiem.
“piekrauj mašīnu ar pārtiku, drēbēm un sievu ar bērniem sūti pie radiem” tas jau izklausās pēc plāna.
Šim plānam:
1. jābūt skaidrībai un sarakstam, kādu, cik un kur pārtiku pirkt
2. tie ir neparedzēti un samērā lieli izdevumi. Naudas rezerve
3. sievai jābūt autovadītāja tiesībām
4. ģimenē jābūt divām mašīnām (var jau izkombinēties, bet labāk būtu, ja divas) vai jāplāno kā zs tiek uz bataljonu
5. pārtika tas vēl nav viss, ko jāpērk un par ko jāpadomā. Zāles piemēram
6. sievai, bērniem jābūt gataviem pieņemt šādu situāciju. Par to ir jārunā tagad
7. Plāns B, plāns kā sazināties, plāns, ko darīt ja ģimene izklīst
8. Plāns, ko iesākt ar sievas/vīra vecākiem, kas paliek neaplaimoti ar sievas un mazbērnu ierašanos
9. Līdzekļi karavīra ģimenes uzturēšanai, saistību dzēšanai tā protams būtu valdības problēma, bet tomēr
10. …
Tā kā ir par ko padomāt
ok, šķiet, esmu izņēmums, kuru varētu jau automātiski ieskaitīt pie visādām gatavnieku formām. 🙂
2.,3.,4. ir norma. 1.,5. nav nekas īpaši specifisks domāts, jo pārtika un zāles pašas no sevis uzkrājas. 6.ko tur pieņemt?!- ja pakaļa svilst, tad jārīkojas! 8. arī vecākiem ir mašīnas, bet tas jau būs viņu lēmums: “kur piedzimu, tur nomiršu…”.
Tev tādā ziņā taisnība, ka ir cilvēki, kuriem ir īpaši šādiem gadījumiem jāgatavojas, jo to, kas man (mums) šķiet pašsaprotami, daudziem ir raķešzinātne. brīnums kā viņi ikdienā spēj izdzīvot?! 😀
Tur jau tā lieta, ka radi, draugi, paziņas dzīvo cita realitatē, un netiek galā paši ar sevi, kur nu vēl kādu uzņemt pie sevis, vai kaut kur nokļūt un parūpēties par sevi, kur nu vēl citiem.
Man arī neapmierina gatavniecības apzīmējums, jo, kā tas notiek šeit,uzreiz tiek asociēts ar USA veidīgu milzu būvniecības projektu veikšanu, bunkuriem, slapstīšanos utt.- aptieciņa vienā maisā ar atombunkuru. Bet kā VB noradīja – gatavnieciskums sākas no pamatlietām, tikai, cik Tev tās liekas pašsaprotamas, tik ļaužiem tās ir svešas un sūdu gadījumā nestrādā. Un zemessarga vai karavīra gadijumā viss jau tieši ir par to, lai pamatlietas strādātu, tuvinieki paši par sevi nebūtu nevarīgi kaķēni, un stāšanās nebūtu jākavē. Kāds pašlabums.
Piekrītu. Vairākumam mājās ir tikai tas, ar ko paši ir saskārušies. Ja mājas ir bijuši sagriezti pirksti, tad ir plāksteris, ja sāp galva – tabletes pret galvassāpēm. Arī mašīnā ir aptieciņa tikai tāpēc, ka normatīvais regulējums liek. Vienai daļai tāpat arī stāv ar visu plēves iepakojumu pa virsu, t.i. pat nav taisīta vaļā.
Ja māja ir laukos, tad aka varētu būt saglabājušies, ja nav iebrukusi un bijis slinkums atjaunot – nafig, ja ir spice.
Es esmu strādājis lauku pašvaldībā: malka ir tiem, kuriem ir malkas apkure; mazdārziņš ir tiem, kuriem atalgojums ir tāds, ka jāaudzē kaut kas klāt vai kuriem tā lieta vienkārši patīk.
Kopsavilkums: cilvēkiem mājās ir tas, kas ikdienā nepieciešams. Nekas cits parasti nav.
Konflikta gadījumā nekrāmējieties ar ģimeni! Neko tāpat nepagūsiet! Ģimenei var iedot auto un novēlēt laimi vai atstāt mājās ar krājumiem. Zemessargam primāri jāskrien uz savu vienību!
ja ir spice, var galā rokas pumpi uzlikt- maksā ap 50 eiro.
Gribētu tomēr iebilst, ka šeit aprakstītais vidējais gatavnieks ir ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, jeb tāds, kas spēj īsā laikā atvēlēt gana lielus finanšu līdzekļus visa nepieciešamā iegādei. Ievērojamai sabiedrības daļai, kas pārtiek no algas līdz algai nav diži lielas iespējas veikt naudas vai resursu uzkrāšanu pat ja ir vajadzīgā izpratne.
Vēl arī jāņem vērā fakts, ka jo lielākā ģimene, jo menedžēšana grūtāka un riski lielāki. Vislabākajās pozīcijās ir gatavnieki – vientuļnieki.
Tā tas ir, bet puse no gatavības ir individuāls/ģimenes SHTF plāns. Nekad nav tā, ka relatīvs trūkums neļauj vispār neko darīt lietas labā. Otra galējiba ir uzskatīt, ka par naudu var nopirkt “gatavību” pēdējā brīdī. Optimāli būtu izveidot plānu ar atbilstošu prioritāšu sarakstu un ilgstošā laika periodā, pa mazumiņam, bet neatlaidīgi būvēt noturību pret pasaules ķibelēm. Nevienu ilgākā laika periodā neizputinās IFAK+, skaidras naudas rezerve, ūdensfiltrs, izdzīvošanas iemaņu grāmata (papīra), EDC un gadžetu komplekts, šādi tādi org.pasākumi.
iedomājos, divi gatavnieki vientulnieki izveido ģimeni… ideāli 🙂
Zviedru variantā tie varētu būt pat četri gatavnieki-vientuļnieki. Bet šī filma tad vairs nebūtu par vientulību
tas ir mīts par nabaga latviešiem. mēs ikdienā notriecam desmitus un simtus izklaidei. ja mūsu viena mēneša algu investētu makaronos, tad mēs gadu bada nezinātu… vislabākajā situācijā ir ģimenes bez bērniem.
Kuplas ģimenes vecos laikos bija vecumdienu labklājības ķīla, bet tad izgudroja pensijas:)
šo teoriju gan atšķaida folkora, kur stāsta, kā vecajos veda ar ragaviņām uz mežu.. 😀
man domāt – kuplas ģimenes pamatā bija ražošanas līdzeklis. Viensētā saeimei bija jābūt lielai. Roku darbs ir neefektīvs.
Un tad izgudroja darbu dalīšanu, džon dīrus un “maximas”.
un vēl kuplo ģimeņu noslēpums, ka ne visi izdzīvoja līdz darbspējīgam vecumam.
Ragaviņās uz mežu veda, ja izrēķināja, ka visiem pārtikas līdz pirmajai ražai nepietiks. Apmēram no 19. gs. Eiropā tā vairs nedarīja.
Kā piebilde ok, bet ne iebildums, lai neko nedarītu.
Bet arī tad – saprotu, ja runājam par modīgiem gadžetiem, gatavajām pārtikas komplektu bandrolēm n-tām personām utt., kaut kādiem nesaprotamiem gatavajiem izdzīvošanas komplektiem ar lūžņiem iekšā, bet nopirkt un nolikt to binti, reizēm ieliet un nolikt pa 5l pudelei ūdens, tos pašus makaronus vairākas pakas, kam glabāties gadu ir nieks – nav tas gadījums.
Pat laukos tagad daudz, kur ūdens nāk ar sūkni, bet akā vindas nav. Kad nav elektrība, tante nedzer, jo pati to no akas nejēdz izdabūt. Powerbanka izmaksā kādi 3EUR par Ķīnas lādētāju un izraut ladējamos elementus no nolietota Makitas akumulatora (tikai variants). Ievilkta dārga centrālapkure ar modīgiem kurināmajiem, bet cirkulācijas sūknim rezerves barošanas nav, kamēr krāsnis nojauktas un zāģis, cirvis izmesti, kā relikti. Mājās vienlaicīgi viena paciņa sērkociņu. Tie ir izplatīti piemēri nedomāšanai nevis trūkumciešanai.
Protams, nedrīkst arī izgāzt milzu piķi par modīgiem grabuļiem, nejēdzot kā un vai tas strādā. Jāfiltrē, kur vajag pirkt ko gatavu, labu, dārgu, un kur izbraukt ar “buškraft un laifhak”.
šeit jau vairāk par to, ka lielākā ļaužu daļa akli tic, ka nekas slikts gaņ jau nebūs.
Pirmais ir saprast, ka ventilators ir iespējams un tad jau var piemeklēt risinājumus, katrs individuāli.
Vienmēr saku, ka paļauties uz laimi tas arī ir plāns, ja tā ir apzināta (informēta) izvēle.
Meanwhile…
More than 160 million American adults (65.45%) are estimated to have either recently purchased survival gear or, interestingly, are already in possession of survival gear because they always keep them on hand. The remaining 85 million (34.55%) are not preparing for the end of the world as we know it. Of those who report prepping, 36.35% spent up to $400 on survival kits in the past 12 months.
https://www.finder.com/doomsday-prepper-statistics
:):) varu tikai atkārtot moljono saraunu ar kādu no paziņu, kolēģu loka.
– Ko darīsi, ja sāksies sūdi?
ai, iekāpušu ļoķenē un lidošu uz …..
– Zibens sūdu scenārijā gaisa telpa būs klusa.
ai, iekāpšu mašīnā un braukšu uz …
– suvalki bloķēti.
ai, ……. bļā, bļa, bļa, braukšu pie tevis.
priekškars.
Nu, stiprākos vīrus un raženākās sievas varētu arī pieņemt 😉 Būsi galvenais warlords reģionā.
a priekš vesela vada ar mucējiem resursu nav.. 🙂
Paplašināties. Piesavināties. Atņemt.
to jau darīs visi nuf nufi, kuri tagad ripina gurķi.. 🙂
Nu, tad var to darīt progresīvā, pašiem un sabiedrībai noderīgā veida nodrošinot zināmu kārtību kontrolējamā teritorijā, kurā pēc TEOTWAWKI valda tiesiskais vakuums, anarhija un haoss.
Mani ātrie apcerējumi par tēmu.
Rīgas lidosta dienā vidēji apkalpo ap 15 tūkst. pasažieru. Aritmētikas uzdevums – cik ātri visus aizvedīs 🙂 Būtiski palielināt pasažieru plūsmu nevar, var būt līdz kādiem 20 tūkst. var audzēt, diez vai vairāk. Atgādinu, ka brīvo resursu aviokompānijām arī ir maz. Lidmašīnas ir dārgas un nestāv dīkā (rezervē). Tās tiek izmantotas ļoti intensīvi. Ja sāks briest sūdi, tad aviokompānijas vispār slēgs satiksmi, lidmašīnas tak naudu maksā. Nacionālā kompānija Air Baltic dienā vidēji pārvadā ap 10 tūkst. pasažieru. Ok, to skaitli nedaudz var kāpināt, bet nedaudz un jāņem vērā, ka 10 tūkst. ir abos virzienos, krīzes situācijā vajadzēs vest vienā virzienā, bet atpakaļ lidot tukšā. Tad viena liela daļa borta apkalpojoša personāla Air Baltic ir ārzemnieki. Viņi, it sevišķi piloti, var pateikt, ka pilotiem darba netrūks un riskēt viņi netaisās. Viņus juridiski nekā nepiespiedīsi. Ja bez stjuartēm vēl var iztikt un stjuartes atrast jaunas nav lielu problēmu. Bet, pilotu, tāpat kā IT speciālistu, visur trūkst un viņi ir izlutināti. Vienīgais veids ir nedaudz riskēt un atļaut reisā lidot vienam pilotam kā arī kādu brīdi strādāt garākas stundas bez brīvdienām. Ir vēl Liepājas starptautiskā lidosta, bet viņu kapacitāte ir ļoti neliela.
Šauro kakliņu daudz un prognozēju, ka vairāk par divdesmit tūkstošiem dienā nevarēs aizvest, pat ja visas aviokompānijas turpinās strādāt.
Par auto. Uz 1 km vienā rindā var stāvēt 200 auto. Latvijā visu auto viedu (bez traktortehnikas) ir ap 1 milj. vairāk nekā puse no tām pierīgā. No Rīgas līdz Suvalkiem ir 350 km. Tātad uz ceļa teorētiski var vienlaicīgi būt 70 tūkst. auto. Kustības ātrums tādā kolonnā varētu būt 5-10 km/h un diennaktī būs kādi 50 km. Tātad 7 dienas līdz Suvalkiem. Viena ceļa caurlaides spēja diennaktī ir 10 tūkst. auto (50×200). Ja ņemam par rādītāju, ka mukt gribēs kādi 30%, tad 300 tūkst. auto (katrā auto var būt vairāki cilvēki). T.i. būs vajadzīgs viens mēnesis, lai 300 tūkst. auto izlaistu. Līdz Polijas robežai nav viens ceļš un šur tur ir divu joslu satiksme. Tas ir ja mēs pieņemam, ka leiši un igauņi nekur nemūk, ceļi nav rezervēti militārās tehnikas kustībai, nav degvielas deficīta.
Kāds muks pa jūru, bet pieļauju, ka ar prāmi vairāk par dažiem tūkstošiem dienā aizvest nevarēs. Zvejnieki un jahtu īpašnieki varēs vārīties uz pārceltuves. Godīgi sakot, jūra ir vienīgais puslīdz drošais un finansiāli paceļamais virziens pa kuru mukt, ja laicīgi kuģojamais ar degvielu sagādāts un nosargāts no ekprompriatoriem.
Pieļauju, ka ar vilcienu skaitļi būs līdzīgi.
Vēl teorētiski ir privātā lidmašīna/helikopteris, bet tas jau priekš miljonāriem. To ir krietni grūtāk iemācīties vadīt nekā nelielu jahtu, pie tam prasmes ir pastāvīgi jāuztur un arī paša aparāta uzturēšana maksā krietni vairāk naudas un prasmju nekā par nelielu jahtu. Nolīgtais pilots var aizmukt ātrāk un bez jums, jo viņam arī ģimene jāglābj.
Attiecībā uz blokādi nepiekrītu, jo kā jau vairākkārt esmu teicis, domāju, ka uzbrucējs tieši gribēs, lai no šejienes maksimāli daudz aizbēg, tāpēc civilajiem netraucēs bēgt, lai arī ar kādu transportu tie bēgtu.
Secinājums:
1. nevajag cerēt uz aizmukšanu pirmajos pāris mēnešos.
2. Via Baltica jāveido par četrjoslu ceļu. No Rīgas līdz Polijai jātaisa vēl viens divjoslu ceļš (orientējoši pagarinot četrjoslu šoseju aiz Jelgavas). Lietuvas Polijas robežai pāri jābūt vismaz trīs sešjoslu ceļiem. Krīzes situācijā vienu var rezervēs militārai tehnikai, vienu – loģistikai un tad trešo var atstāt privātajiem auto.
izmukt gribētājiem vajag novērot banķierus (tie visu vienmēr uzzina pirmie) kā ūpjus ligzdās, ar WEB kamerām nepārtrauktā online režīmā, ja redz, ka baņķieru vairākums pametis ligzdas, tad ir sācies…
Pie mums tādu kas gatavojās varētu būt zem 10%.
Pēc iztērētiem līdzekļiem man varētu kādi 400 Eiro gadā sanākt. Te gan nevar novilkt precīzu robežu, kur sākās izdzīvošanai specifisks un kur ir priekš ZS, pārgājiena vai ikdienai.
Gatavniecība ir izteikti individuāls plānošanas pasākums. Visizdevīgāk sanāk, ja sāk atrāk, rīkojas pēc plāna (vienu gadu IFAK, citu gadu ūdens filtrēšana utt) un tā izlīdzina nepieciešamos izdevumus uz gadu desmitiem, kas vienā konkrētā gadā būs samērā viegli panesams slogs.
Es sāku gatavoties aptuveni 16 gadu vecumā, kad paliku par jaunsargu 🙂