Maka biezumi


vara bungas: Kamēr mēs varam priecāties par gada laikā  paveikto  posmu ceļā  uz CG M4 iepirkšanu, Eiropā notiek nopietnas diskusijas par pandēmijas ietekmi uz dalībvalstu aizsardzības budžetiem. Nav šaubu, ka kreisie kreisie un centriski kreisie politiķi izmantos iespēju novēloti “reaģēt uz īstajām briesmam” un pārdalīt aizsardzības “maka” saturu par labu populārajiem trendiem.

Tajā pašā laikā eksperti brīdina, ka “vecie” apdraudējumi nekur nav pazuduši un pat vēl vairāk auguši. Bail iedomāties kā uz eiropiešu aizsardzības budžetu iespējamo samazinājumu reaģēs pārvēlētais Tramps. Savukārt, ja  US prezidents-demokrāts uz to nereaģēs, jau tā šaubīgais ES militārās drošības līmenis atkritīs līdz 2000-to gadu līmenim.  Girkiniem par prieku.

“Indeed, COVID-19 will not stop or mitigate the ongoing worsening of the international security environment threatening European security and interests. On the contrary, it is likely to make the world more unstable and more insecure,” [..] Cutting budgets would not only increase Europe’s dependency on “third states” but would “significantly hinder the credibility of European nations as military partners, notably within NATO,”[..]”

avots

Neatkarīgie un atkarīgie pētnieki jau izmēģina jauno wordingu  – nevis izdevumi “aizsardzībai” , bet izdevumi “kara instrumentiem“. Domājams drīz dzirdēsim ne tikai to arī no pašmāju politiķiem.

“[..]Third, the most obvious reason, post-pandemic, countries may simply be too poor to spend lavishly on the instruments of war.[..] It seems unlikely that European countries or even the US, the dominant military power on the world stage, will be able or willing to slash social spending to protect defence expenditure. [..]”

avots

Eiropas Aizsardzības Aģentūra kaut ko jau zina, bet ne noteikti:

“On May 12, the chief executive of the European Defence Agency, Jiri Sedivy, said the bloc will probably reduce defense spending in its budget for the 2021-2027 period as EU governments focus their resources on dealing with the economic fallout from the pandemic.”

avots

Noteikti zina ES ārlietu šefs:

“[..] EU foreign policy chief Josep Borrell warned against cuts to defence spending, arguing the virus was a new threat likely to “deteriorate the security environment” in the coming years. [..]”

avots

diplomāts  labi saprot, ka ar knapām  investīcijām  ES aizsardzībā augs ES atkarība no US drošības garantijām un atbalsta, kas savukārt ir sarunu trupis kaulējoties par citām US-ES attiecību tēmām. Izskatās, ka arī ierēdņi to saprot

“[..] EU officials have repeatedly expressed concerns that the announced budget limitations would undermine EU ambitions to reduce its military reliance on the US. They also come at a time when EU defence initiatives have started to show progress towards more European autonomy.[..]”

avots

ES drošības situācijai pasliktinoties, dunci mugurā (kā vienmēr) bāž DE sociķi (SPD)

 

“Germany should “exclude the stationing of US nuclear weapons in the future,” Rolf Mützenich, the leader of the Social Democrats (SPD) in the Bundestag, has demanded.”

avots

Bez US kodolieročiem DE teritorijā, ES kodolieroču potenciāls  = FR kodolieroču potenciāls. Bet tur Makrons ar saviem pasaules samierināšanas plāniem. Tā kā gadījumā, ja DE tomēr atkratīsies no US kodolieročiem būs jāmeklē valsti, kas to pieņems. Es piedāvāju UA.

12 domas par “Maka biezumi

  1. Es piedāvāju UA (c)
    Es piedāvāju PL.
    UA viss ir pārāk šķidrs, pērkams un nenoteikts. Nav ok, ja kodolpogu kontrolē “maidans”, “eiromaidans”, “antimaidans” un tādā garā.

      • Izvēleties stutēt un stutēt darbībā tomēr ir divas atšķirīgas lietas.Lai gan, protams, izvēles demonstrācija “sūta pareizo signālu”.

        Pieredze kodolieroču uzglabāšanā, protams ir, bet UA gadījumā pie viņu pašreizējās politiskās nenoteiktības unbardaka novienādojas ar nulli, it sevišķi RU tiešas militāras agresijas iespējamības gaismā, krai iss tiek turēts izpildes gatavībā, atstājot sev “scenārisko fleksibilitāti” atkarībā no tā, ka attīstās iekšpolitiskā situācija pašā UA. Turklāt, attiecība uz to uzglabāšanu PL- pieredze, kā saka, ir “ģelo naživnoje”.

        Un kamēr UA prezidenta ofisa “galva” (un, ZE gadījumā, šī pati persona ir arī šīs galvas”kakls” un “smadzenes”) ir Jermaks, UA var pat nesapņot par šo ieroču izvietošanu savā teritorijā.Neskatoties uz visām morālajām tiesībām Budapeštas memoranda parakstītāj -valstu impotences gaismā. Starp citu, neesmu nekur manījis UA ārpolitiķu AKTĪVU darbību starptautiskajā arēnā ar Budapeštas memoranda ne-pildīšanas “izgaismošanu” un prasību piestādīšanu un aktīvu to izpildes pieprasīšanu no šim valstīm. Jo- tas ir indikatīvi. Ja darbiba: aktīva, neatlaidīga un rezultatīva šajā virzienā nav novērojama, tad šis Budapeštas memorands nav vērts pat tā papīra, uz kura tas ir uzdrukāts. Tāpat, kā to valstu pārstāvju paraksti šī memoranda apakšā. Var jau būt, ka UA ir kaut kāds dīls ar šī memoranda parakstītājvalst9m par šī jautājuma necilāšanu, jo sitiens pa šo valstu reputāciju nav pārvērtējams…

  2. UA neder US kodolieroču tās kodolieroču pārbāzēšanai vismaz 2 iemeslu dēļ: a) UA nav NATO dalībvalsts; b) politiskā un visāda citāda veida stabilitāte iekš UA ir zem nopietnas jautājuma zīmes ZE prezidentūras vektora un notturības šaubīguma dēļ un c) RU joprojām strādā pie UA un BY tāda vai citāda formāta “aprīšanas”- “kroņa” vīrus nav atcēlis PU plānus šajā virzienā, tikai tos pakoriģējis.

    Es šo kodoloieroču pārbāzēšanai no DE piedāvātu PL. Amīšu pašu prezence tur jau ir – zinu ne tikai pēc publikācijām plašsaziņas līdzekļos,bet pēc dažu bijušo kolēģu (contractors) pārvākšanos uz turieni “kontraktēt”.

    Bet visam pa virsu vīsas šis pandēmijas izmantošana “kara instrumentu” (sic!) iegādes finansējuma ciršanai būs kārtējais pārbaudījums mūsu “lēmumu pieņēmēju” un “par taisnās lietās stāvētāju/kritēju” mugurkaula lokanības koeficientam. Pagaidām neredzu neko, ka ka tkas viņu uzvedībā būt mainījies un piedevis mugurkaulam stingrību- izņemot zelta un platīna “pendeļus”, protams. Un arī tad tikai uz to iedarbības brīdi.

  3. Lai treknie rietumi pārstāj maksāt pabalstus bēglīšiem un citiem dīkdieņiem, kas ne sūda nestrādā, tad arī atradīsies EU valstu budžetos miljardu miljardi priekš defense spending.

    • Es saprotu, ka tas ir juridiski ērts veids, kā bijušos padarīt par esošajiem. Jo ZS ir zemākas prasības piem. veselības jomā. Ja kādu raksta nost, caur zs eleganti un, noteikumus nepārkāpjot, dabū atpakaļ.

  4. In Estonia, there are some calls by politicians (including the defence minister) to increase the spending in terms of % of GDP. Maintaining the budget on 2% GDP would actually mean a significant cut in spending because of the economic downturn. This would seriously hamper planned procurements and modernization, training etc. I’m not sure how the downturn would effect Latvian and Lithuanian plans. I suppose both could face some cuts in real terms unless the budgets were adjusted beyond the 2% GDP.

Atbildēt uz varabungas Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.