vara bungas: Savā ikgadējā ziņojumā SE militārās izlūkošanas dienests (MUST) īpašu uzmanību vērš uz riskiem, kas rodas SE pilsoniem ar JEBKĀDU saistību ar aizsardzības nozari ceļojot oficiāli vai neoficiāli, grupa vai individuāli uz RU. SE pretizlūki brīdina, ka RU pusē specdienestu agresivitāte ir būtiski pieaugusi un skar ne tikai SE BS karavīrus, bet arī zemessargus, studentus-stažierus, OMD dienējušos utt. Mazākais, kas var notikt ir cieša ārēja novērošana, sliktākais – reālu vai inscenētu incidentu gadījumā – vervēšanas piegājiens ar piedāvājumu no kura būs grūti atteikties (un tā nebūs uzpirkšana, bet šantāža).
Pielāgojot šīs rekomendācijas LV apstākļiem pēc COVID-19 ierobežojumu atcelšanas, kad visi kā traki metīsies kompensēt sensorisko deprivāciju, ceru, ka PD, AM ierēdņi un aktīvie zs jau tā ir noinstruēti krustām šķērsām un ir iepazīstināti ar drošas ceļošanas rekomendācijām. Es vairāk par tiem pārējiem zs uztraucos 😉 Tādēļ iesaku par šādu celojumu, no kura nekādi nevar atteikties, informēt PIRMS BRAUCIENA vismaz savu ZS bataljonu, tur zinās, kam nodot informāciju tālāk.
MUST ziņojumā situācijas raksturojumam izmantots šāds piemērs (mašīntulkojums) :
Example
In 2020, a group of Swedes, connected to the defense, will travel to Russia. During the stay, they discover that they are being monitored relatively openly. Those who follow them make no secret of the fact that they are nearby. On the way home, they are stopped at customs. They get their hand luggage carefully searched, but no violations of customs regulations can be ascertained and the group is allowed to pass. After customs control, the Russian security service waves them in for individual interrogations. It is obvious that they are expected because there are already Swedish interpreters on site. They are allowed to sit in separate rooms without the opportunity to communicate with each other and perceive that what is said is misinterpreted and turned against them. A number of questions are asked, including about the purpose of the trip. One of the individuals is informed – incorrectly – that he has provided incorrect information in his visa application, which is a violation of the law. During one of the interrogations, an unknown person enters one of the interrogation rooms and picks up the individual’s passport and boarding pass. He is also told that his bag will be searched again. They are allowed to sit in separate rooms without the opportunity to communicate with each other and perceive that what is said is misinterpreted and turned against them. After long interrogations, the individuals are released and can continue their journey home.
Man šķiet dīvaini, ka ārējā novērošana bija uzbāzīga, jo spiediena izdarīšana it kā nederās fabulā, tā var sabojāt visu kundu. Varētu skaidrot, ka novērošana nebija profesionāla, jo resursi netiek līdzi uzdevumiem. Otrs moments, ka purināja grupu nevis atsevišķus indivīdus un paslēpus, tas ir pretrunā ar pirmo secinājumu, jo zemteksts skaidrs – “pasakiet savējiem, lai nebrauc te vairs…grupās. Grūti strādāt, jāseko ir, bet pasākt neko īsti nevar”. Tas arī skaidro kādēļ novērošana bija uzbāzīga, kratīšanai pakļauta visa grupa un beigās viss ir labi. Pretstats tam situācija, kad FDD redzeslokā nonāk viens indivīds, no mazas, tomēr NATO valsts, ar (pus) militāru pagātni vai tagadni… Tā kā labāk nē.
PS RU ar savējiem rīkojas vienkārši – aizliedz.
vara bungas 
Bet cik tas ir efektīvi? Piemēram aizturēja mani Krievijā (neplānoju uz turieni braukt) uz izdomāta panta pamata, spiež sadarboties. Es piekrītu. Atbraucu atpakaļ un visu izstāstu vadībai. Es saprotu, ja man ir pieeja noslēpumiem, tad varu ko izstāstīt. Jeb, vai ir jēga mēģināt piespiest sadarboties cilvēku, kuram pieejas noslēpumiem nav un tāda pieeja nav plānota? Protams, tur var droši runāt par brīvprātīgu sadarbību par atlīdzību, bet spiest?
Noslēpuma nesējiem savas ceļošanas kārtības, turklāt ne viss, kas interesē dienestus uzreiz pakrīt zem noslēpuma kategorijas. Cilvēks,īpaši jauns, var būt vienkārši perspektīvs, atbrīvos viņu ne jau tāpat, bet pret parakstu par sadarbību un pamatīgas apstrādes. Pa ceļam uz mājām 9 no 10 izdomās (varbūt) pastāstīt, bet viens nē. Ar to pietiek. Tādēļ saku, vadībai jāziņo pirms ceļojuma, nevis pēc un tad vēl varbūt. Protams, fantika īpašniekam ir risks, ka vadība nepareizi interpretēs biežu viesošanos pie sievas radiem, ir bijuši gadījumi, bet tad jāsecina, ka mūsu nagu maucēji neko nav mācījušies kopš 2004.
Vispār jau viens paņēmiens ir – kompromitējošs materiāls, kas var sabeigt karjeru šeit – video ar nepilngadīgajiem skuķiem džakuzī, dzerstiņš ar čekistiem utt.
Jā, es arī liegtu noslēpumu nēsātājiem uz nedraudzīgām valstīm braukt ārpus dienesta darīšanām vai izņēmuma kārtībā.
Nu tur vēl jāpacenšas, lai tā iekristu, lai gan arī bijuši gadījumi… tramps piemēram (joks, joks) Parastajiem tūristiem, labāk pieteikties pirms, vieglāk būs izlemt.
Varētu būt kombinācija ar piespiešanu. T.i. vai nu sēdēsi cietumā, vai nu strādāsi ar mums. Bet, lai Tu nepārdomātu, mēs nofilmēsim kā Tu nepilngadīgas drāz. Drošībai!
Var iztikt bez nepilgadīgām 🙂
Pat ja tev nav piekļuve valsts noslēpumiem, nedraudzīgas valsts specdienests neizslēdz, ka kādreiz tāda tev var būt. Otrkārt, tev var būt tieša vai pastarpināta pieeja citiem cilvēkiem, kas var būt interesanti specdienestam (pamatā trīs kategorijas – ar piekļuvi valsts noslēpumam; lēmumu pieņēmēji un cilvēki ap tiem; cilvēki, kuri var būt izmantoti kā noderīgie idioti). Treškārt, arī tāda dienesta informācija, kas nav valsts noslēpums, var izrādīties gana vērtīga. Bet ceturtkārt – galvenokārt, tās valsts specdienesta darbinieks cenšas savā personīgajā karjerā parādīt sasniegumus savu priekšnieku acīs vienkārši ar aktīvu darbošanos; vienkārši ar to, ka organizēja manipulatīvu vai agresīvu piegājienu tev. Priekš tā darbinieka tas ir pietiekams pašmērķis. Un viņam ir pilnīgi vienalga, ka tev sabojās visus iespaidus par to braucienu; tas vienkārši ir viņa darbs. Bet pēc piegājiena nekas netiek apturēts; noteikti tiek plānotas tālākas darbības saistībā ar tevi. Tev to baigi vajag? Varabungas ļoti pareizi teica – komandieris jāinformē pirms brauciena (pirms katra brauciena).
Neaizmirsīsim, ka žilbinošu mācību stundu par to, kā ir jāizturas valsts amatpersonai (ne militārpersonai, taču amata svarīguma ziņā pielīdzināmai) mums ir sniedzis Ilmārs R., “lata sargs” un “pirtsslotu taisīšanas apkarotājs” dodoties “makšķerēt” uz Kamčatku, kā var saprast, ap 2010. gadu. Publiski izskanējušie attaisnojumi par to, kā tas varēja notikt pēc 2008. gada Gruzijā, bija aptuveni tādi, ka tolaik jau neviens neko tādu nedomāja u.t.t.. Tagad attieksme esot mainījusies, viss tiekot monitorēts. Cerams, ka tā tiešām ir.
labi ka tie bija LT robežsargi
https://skaties.lv/degpunkta/latvijas-diplomatu-automasina-piekerta-ar-verienigu-kontrabandas-cigaresu-kravu/
nu bet te bez komentāriem, visus novēro
https://www.tvnet.lv/4910080/latvijas-diplomata-dzivokla-apskate-baltkrievija-esot-veikta-ar-vina-piekrisanu?comm_page=2