Te vajadzētu definēt, kas ir pagāni. Pagāniskie rituāli ir savu “dievu” (konkrētu kritušo garu) pielūgšana, izmantojot konkrētus rituālus, cenšoties panākt to labvēlību.
Šāds rituāls Jāņos īstajiem pagāniem ir visas nakts garumā, kur alus tiek dzerts tikai simboliski, pa malkam, siers tiek ēsts tikai simboliski – pa kumosam. Katram alus malkam un katram siera kumosam ir sava rituāla nozīme. Tiek dejotas rituāldejas visas nakts garumā, papildus tam notiek pagānu rituālkopošanās, kam arī ir konkrēta un nepārprotama nozīme, lai iežēlinātu garus – “dievus”/kritušos un no Debesīm izdzītos eņģeļus.
Nedomāju, ka Tu būtu gatavs šos rituālus un ritus piekopt ilgtermiņā, jo tie ir daudz ilgāki un nogurdinošāki par kristiešu Dievkalpojumiem.
Un netā ir pieejama diezgan daudz informācija par to, kā padomju ateisti, viņu ideju mantotāji un prasti bezdievji, lai attainotu savu bezdievību, sevi pēc padomju okupācijas režīma sabrukuma ir sākuši saukt par pagāniem, lai gan īstenībā ir neopagāni (lasi – tie paši bezdievji un Dieva neieredzētāji un Dieva ienaidnieki).
Te ir jāpiebilst – šī alusmalka un siera kumosa ēšana rituālos nolūkos ir gadsimtu gaitā transformējusies par tostiem (raksturīgi pie latviešu brāļu tautas gruzīniem (Sakartveli), kur pirmais tosts VIENMĒR tiek uzsaukts par Dievu, nākamais par Sakartveli, pārējie jau kā lemj tamada).
Kādreiz, kad nebija ne latviešu, ne gruzīnu, bija latviešu senči – pagāniskā priesteru kārta labouci (kāpēc vatņiki latviešus lamā par labouciem…?). Vēl pat baltu Rāmouva/Rāmava nebija, bet labouci – latviešu svētie senči bija. Tā nebija pat tauta, tā bija svēto priesteru kārta (meklējiet piem. persiešu hronikas par tagadējo Latviju, grieķu hronikas).
Labouci pārstāvēja teritoriju no Reinas un vismaz līdz Volgai un Donai. Un katrs stjažņiks un ģermāņu cilts volfens par savu dzīves laimi uzskatīja satikt laboucu, jo zināja, ka tā ir neticama laime un svētības nešana viņa dzimtai.
Ko tad jūs domājiet – interneta laikmetā runā par vikingiem, par vēl Dievs zina ko, bet latvieši ar dainām un “Lielvārdes jostu” visu laiku paliek ēnā.
Latviešu tautai (labouciem) ir LIELA MISIJA, kura vēl ir tikai priekšā.
Ne jau pa velti ortodoksālie ebreji latviešus sauc par vienu no 12 Dāvida Ciltīm Ar Īpašo Misiju… .
Jā, tagad tas vārds labouci sāk aizmirsties un daudzi teiks – tu esi izdomājis. Nē. Vēl pag. gs. septiņdesmitajos, piem. Jelgavā, kura bija garnizona pilsēta, latviešus sauca par labouciem un kad ar “podženi” kādam vatņiku otpriskam iešāvam zarnās, vai ar kaķeni izbliezām aci, vai izskaisījām skrejlapas, vai uz kinoteātra sienas uzpūtām ar trafaretu (grūtāk atrast, jo nav rokraksta), uzpūtām – nāvi krievu okupantiem, tad vienmēr KGB meklēja mūs, bet neatrada… .
Bailes nebija, jo nezinājām sekas.
Bija gadījums – čekisti pēc kārtējās traferetu (nāvi krievu okupantiem) pūšanas meklēja vainīgos. Čekisti sāka pratināt krāsu veikalu pārdevējas (Jelgavā bija tikai divi krāsu baloniņu veikali), noskaidroja iespējamos pircējus, paralēli apsolīja kg balvu saviem vatņiku bērniem, lai tie izstāsta, ja ko redzējuši.
Pēdas atveda pie manis. Es tajā brīdī tieši vairākmāju pagalmā pārkrāsoju (stils) savu orļonoku, vai kā to velosipēdu sauca. Čekists lika parādīt rokas, ar domu, ka tur varētu būt palikusi krāsa, kāda ir pūsta “nāvi krievu okupantiem”. Neatrada šādu krāsu uz manām rokām. Lika ieiet pagrabā un skatījās, atrada tikai mana tēva pustukšo krāsas baloniņu, ar kuru viņš piekrāsoja savu moci java. Krāsa neatbilda.
Čekists nolaidis spārnus, aizgāja. Es toreiz pat īsti nesapratu, kādas varētu būt sekas… .
vara bungas 
Simetriski vēlējumi pārējiem šeit!!!
Karsti sveicieni! Cerams pēc Līgo būs vieglāk. 🙂
Paldies par sveicienu.
Lai Varabungām un, jo īpaši visiem pagāniem skaisti svētki!
P.S. Ja nekļūdos, tad pat vairāki Auļu dalībnieki ir PD karavīri.
Paldies.
Te vajadzētu definēt, kas ir pagāni. Pagāniskie rituāli ir savu “dievu” (konkrētu kritušo garu) pielūgšana, izmantojot konkrētus rituālus, cenšoties panākt to labvēlību.
Šāds rituāls Jāņos īstajiem pagāniem ir visas nakts garumā, kur alus tiek dzerts tikai simboliski, pa malkam, siers tiek ēsts tikai simboliski – pa kumosam. Katram alus malkam un katram siera kumosam ir sava rituāla nozīme. Tiek dejotas rituāldejas visas nakts garumā, papildus tam notiek pagānu rituālkopošanās, kam arī ir konkrēta un nepārprotama nozīme, lai iežēlinātu garus – “dievus”/kritušos un no Debesīm izdzītos eņģeļus.
Nedomāju, ka Tu būtu gatavs šos rituālus un ritus piekopt ilgtermiņā, jo tie ir daudz ilgāki un nogurdinošāki par kristiešu Dievkalpojumiem.
Un netā ir pieejama diezgan daudz informācija par to, kā padomju ateisti, viņu ideju mantotāji un prasti bezdievji, lai attainotu savu bezdievību, sevi pēc padomju okupācijas režīma sabrukuma ir sākuši saukt par pagāniem, lai gan īstenībā ir neopagāni (lasi – tie paši bezdievji un Dieva neieredzētāji un Dieva ienaidnieki).
Man nesanāk no planšetes pievienot. Vara bungas varētu – austošas Saules dziesma. Der gan pagāniem, gan kristiešiem un visiem karavīriem!
Te ir jāpiebilst – šī alusmalka un siera kumosa ēšana rituālos nolūkos ir gadsimtu gaitā transformējusies par tostiem (raksturīgi pie latviešu brāļu tautas gruzīniem (Sakartveli), kur pirmais tosts VIENMĒR tiek uzsaukts par Dievu, nākamais par Sakartveli, pārējie jau kā lemj tamada).
Kādreiz, kad nebija ne latviešu, ne gruzīnu, bija latviešu senči – pagāniskā priesteru kārta labouci (kāpēc vatņiki latviešus lamā par labouciem…?). Vēl pat baltu Rāmouva/Rāmava nebija, bet labouci – latviešu svētie senči bija. Tā nebija pat tauta, tā bija svēto priesteru kārta (meklējiet piem. persiešu hronikas par tagadējo Latviju, grieķu hronikas).
Labouci pārstāvēja teritoriju no Reinas un vismaz līdz Volgai un Donai. Un katrs stjažņiks un ģermāņu cilts volfens par savu dzīves laimi uzskatīja satikt laboucu, jo zināja, ka tā ir neticama laime un svētības nešana viņa dzimtai.
Ko tad jūs domājiet – interneta laikmetā runā par vikingiem, par vēl Dievs zina ko, bet latvieši ar dainām un “Lielvārdes jostu” visu laiku paliek ēnā.
Latviešu tautai (labouciem) ir LIELA MISIJA, kura vēl ir tikai priekšā.
Ne jau pa velti ortodoksālie ebreji latviešus sauc par vienu no 12 Dāvida Ciltīm Ar Īpašo Misiju… .
Jā, tagad tas vārds labouci sāk aizmirsties un daudzi teiks – tu esi izdomājis. Nē. Vēl pag. gs. septiņdesmitajos, piem. Jelgavā, kura bija garnizona pilsēta, latviešus sauca par labouciem un kad ar “podženi” kādam vatņiku otpriskam iešāvam zarnās, vai ar kaķeni izbliezām aci, vai izskaisījām skrejlapas, vai uz kinoteātra sienas uzpūtām ar trafaretu (grūtāk atrast, jo nav rokraksta), uzpūtām – nāvi krievu okupantiem, tad vienmēr KGB meklēja mūs, bet neatrada… .
Bailes nebija, jo nezinājām sekas.
Bija gadījums – čekisti pēc kārtējās traferetu (nāvi krievu okupantiem) pūšanas meklēja vainīgos. Čekisti sāka pratināt krāsu veikalu pārdevējas (Jelgavā bija tikai divi krāsu baloniņu veikali), noskaidroja iespējamos pircējus, paralēli apsolīja kg balvu saviem vatņiku bērniem, lai tie izstāsta, ja ko redzējuši.
Pēdas atveda pie manis. Es tajā brīdī tieši vairākmāju pagalmā pārkrāsoju (stils) savu orļonoku, vai kā to velosipēdu sauca. Čekists lika parādīt rokas, ar domu, ka tur varētu būt palikusi krāsa, kāda ir pūsta “nāvi krievu okupantiem”. Neatrada šādu krāsu uz manām rokām. Lika ieiet pagrabā un skatījās, atrada tikai mana tēva pustukšo krāsas baloniņu, ar kuru viņš piekrāsoja savu moci java. Krāsa neatbilda.
Čekists nolaidis spārnus, aizgāja. Es toreiz pat īsti nesapratu, kādas varētu būt sekas… .
Par iepriekšējā komentārā pieļauto kļūdu – Kg balva – kg ar konfektēm.
Lukas sveiciens šovakar vāciešiem