vara bungas: Vienai blondīnei jautāja : “Cik liela ir varbūtība izejot uz ielas satikt dinozauru”, Viņa atbild: “50 uz 50!”, “Kā tā?”, “Vai nu satikšu vai nesatikšu” 😀
Tā kā LV mitinās ap 70 lāčiem varbūtība ir pat vēl lielāka 🙂 un vērts ņemt vērā SOP ieteikumus no valsts, kurā lači pa ielām tiešām staigā.
vara bungas 
Igaunijas veikalos ir pret lāčiem domāts piparu (vai līdzīga sastāva) aerosols, ”šauj” līdz 7-10 metriem. Protams, līdz tā lietošanai labāk nenonākt.
Ja jums nākas iet mežā, protams, jābūt līdzi pāris baloniņiem ar piparu gāzi.
Man dzimtā, sešas paaudzes atpakaļ, viens no maniem vecajiemtēviem, būdams puika, lāci uzvarēja ar mazu ganuzēna nazīti. Lācis nāca pie puikas ganītajām gotām. Puika iemuka kadiķu krūmā. Lācim ir mode ķerties riņķī un vilkt klāt. Puika kadiķu krūmā lāci sabakstīja ar savu peili, lācis pabēga tālāk un sāka sabakstītos caurumus bakstīt ciet ar sūnām. Pa to laiku atskrēja lielie vīri un ar lāča šķēpu piebeidza pekaini.
Es iesaku – ja jums mežā ejot nav jābaidās nodot savu atrašanās vietu, jau laicīgi konservbundžā ik pa laikam uzspridzināt petardes (konservbundža, lai nepiegāna un neaizdedzina mežu), ik pa laikam pasvilpt trauksmes svilpi un ultraskaņas švilpi.
Ir lasīti vismaz kādi desmit raksti. Visur tajos rakstos ir mācīts, kā uzvesties, Latvijas mežos sastopot lāci – neskatīties acīs, atkāpties lēnām, negriežot muguru. Pilnīga figņa un meli. Ja nu Latvijā ir kāds, kurš zina, kā uzvesties, sastopot lāci, tas ir Leģenda – Lāču Andrejs (ja kāds atcerās), kurš izdzīvošanā ir mācījis SUB (ja kāds atcerās) un SUV.
Nerunāšu par Sibīriju, kur lāči ir kā vāveres.
Latvijā rēķinieties – lāči ir realitāte! Ja ejat mežā sēņot, vai glābties no padomju okupācijas kopā ar ģimeni, rēķinieties – ja jums ir mazs bērns, to var aiznest ne tikai lācis, bet arī šakāļi (ir Latvijā), gan vilkusuņi (vilku – suņu jaukteņi, kuri negaidās no cilvēka).