Ekips


vara bungas: Tautiska variācija par mūžsenu un bezgalīgu kājnieka individuālā ekipējuma tēmu. Praktiski pārbaudītā informācija noderēs arī gatavniekiem, jo viss ekips ir sakrāts par savu naudu un domājot par paša izdzīvošanu karā. Tas piešķir papildu vērtību stāstam. Papildinājumi un komentāri tiek gaidīti.

22 domas par “Ekips

  1. Visu cieņu. Lūdzu uzburiet vīzīju, kā un kur mēs brauksim ar patrijām, izlūkosim, ko ar kažoka mašīnām un ar lapsām, iesim kaut kur mežos ar šīm somām, ģimenes uz 72h ies kaut kur arī mežos klausīsies radio. Man ir dziļas šaubas par šitādu kara vešanu mūsdienās. Ļoti interesanti būtu uzzināt, ko mācīs mūsu iesauktajiem, ko viņi darīs, kad krievi ar artilēriju nāks pāri.

    • Rīkosies pēc apstākļiem. Problēma jau nav krievu artilērija, bet globāls durkļu bads. Grūti sargāt futenes vārtus platumā 100m ar 2 cilvēkiem.

  2. Tos plānus, ko paziņoja publiski EST prezidente, ka tādi ir, būtu aptuveni jāpublisko. Tā kā to dara ukraiņi. Citādi, Mārtiņ, piedod, somas ir ok, bet ar somām nepietiek. Gribētos vairāk par somām…

    • Plānus diezinvai kāds stāstīs un, pat, ja pastāstīs plānus, tam nav lielas jēgas, jo iedarbina tos dzīvē civilā tābrīža politiskā vara vieskaravīru vai teorētisko papildspēku mājvietās. Šī politiskā vara, saprotams, var mainīties vai šūpoties līdzi tābrīža vējiem. Štābi veido plānus, iedarbina tos pat krievijā – civilais cars vai kāds cits pēc saviem ieskatiem.

      NBS ir savi plāni, kurus tad arī realizēs. Ja paskatās spēku samēru un ģeogrāfiju, tad pilna apmēra konvenciālais karš beigsies ar diezgan lielu pi****c sabiedrībai. Te jau drīzāk reliģiskas dabas jautājumus jāapdomā.

      72h soma, protams, ir muļķības tā globāli. Labāk būtu mācījušies no UA, kur katram pagrabā 72 dienu proviants – kartupeļi, konservi utjp. Bet bij. aizs. ministrs taisās ēst ziedputekšņus. Tad ko var gribēt no kopējās publikas. Tur galīga izdzīvošanās pratības atrofija dēļ dažādiem apstākļiem.

      Kas attiecās uz somām, tad vainu konkrēti no punkta A uz B, ja B nav zināms(vai utopiski nereāls), tad tādai somai nav jēgas, vai arī militārais variants, kur patronas visu aizņem un varbūt kaut kam vēl vieta atradīsies. Punkts B ir kaut kāda vieta tālāk no grēka – Kurzeme, ostas, vai arī jūras transports. Mājās sēdēt droši vien bez plāna ir prātīgāk kā skriet uz mežu, galu galā fronte var pārskriet pāri un paiku atvedīs jau ar urāliem vai kamaziem. Ja apstāsies – pierīgas biezo rajoni, piem, tad gan tur plāni klāsies.

      Ja nav kaut kāda laiva un māka ar to apieties, vai kaut kāds mega bunkurs Slīteres mežos, tad pārējais jau ir reliģiski-ticības jautājums ko sev iestāstīt, ka viss būs zajebis.

  3. Paldies, vienmēr gribējies šādus ekipējuma video ar Latvijā pieejamām un piemērotām lietām. Vienīgi video formāts tāds, ka bilde baigi mazā, tur kaut ko derētu pielabot. Filmēts vertikāli, bet augšuplādēts horizontāli.

  4. Tā lāpata, kas ir video (kroņa izdotā) man izbeidzās pie pirmās ierakumu rakšanas Ādažos.
    Kopumā vērtīgs video, var padomāt par to kas trūkst.

    Man gan skatoties to visu, radās jautājums, kur kara laikā visu šo ekipu droši glabāt, kā pārvietot, ja nepieciešams, jo skaidrs, ka uz muguras to visu nepanesīsi.
    Ja vēl klāt nāk ierocis, patronas un bruņas, tad komplets kūst vēl kautkur uz pusi lielāks.

    • Tajā video taču pateikts – tas ir ekipējums, kas ir bāzē vai brauc transportā. Ar lielām somām garos gabalus mūsdienu karā vairs nestaigā (treniņi ir cita lieta). Uz konkrēto uzdevumu pēc vajadzības komplekts tiek atlasīts. Ziemas ekipējumu vasarā vispār var kaut mājās glabāt.
      Ekipējums laikus jāsagatavo, jo kara laikā daudz ko nebūs iespējams dabūt. Vēlams neglabāt visu vienā vietā.

  5. Tā kā zinām autoru, tad tieši viņam šāds ekips ir noteikti vajadzīgs, jo nav jau zināms, kur viņa ceļi atkal aizvedīs. 🙂 Pārējiem gan nez vai speciāli jēga visu šo pirkt, jo karavīriem/zemessargiem ir diezgan labs ekips jau tagad, bet gatavniekam drīzāk vienkārši jāizdzīvo un nevis jāiepērk 10 komplekti ar ausu aizbāžņiem, ko visdrīzāk plānots izmantot šaujot. Es drīzāk sliecos, ka mūsdienu “gatavniekam” jākrāmē soma kā Pabrikam, tikai jātur krājumos vairāk ēdiens un ūdens, ja valsts nespēj ilgāku laiku sniegt palīdzību.

    • Jēga pirkt to visu gatavniekam ir acīmredzama un neapstrīdama. Pirmkārt, Pabrika soma ir domāta bēgšanai uz īsu attālumu, kas ir nonsenss mūsu apstākļos. Otrkārt, kad pienāks laiks daži gatavnieki pārtaps par karavīriem un varu saderēt, ka Pabriks&Co nav ar to rēķinājušies iepērkot ekipējumu mobilizācijas gadījumam.

      • Esmu skeptisks par “gatavniekiem”, kuri bez militārās pieredzes ies un karos. Ja tomēr viņš izvēlēsies karot, tad viņu savāks un ekipēs valsts. Lai nesanāktu pārsteigumi, jau tagad jebkurš var iestāties ZS un ekipu dabūt, kas pašam vairs nebūs jāpērk. Protams, kopš tā brīža pilsonis vairs nebūs vientuļais vilks/gatavnieks/partizāns/utt, bet gan pilsonis ar saistībām pret valsti. Priekšrocības, ka būs iespējas iegūt militārās pamatzināšanas, lai ar pliku urrā nebūtu jākaro.
        “Gatavniekam” un parastam mietpilsonim galvenās lietas ir guļammaiss un paklājiņš. Pārējām lietām jāsapakojas “trīsdienu” (max ~80-100l) somā. Ja būs vairāk, burzmā visdrīzāk pazaudēs.
        P.s. kāds statuss ir medniekiem, to gan nezinu. Ļoti iespējams, ka viņiem šis noderētu, jo to viņi var lietot ikdienā ar savu hobiju un hobijs saistīts ar ieročiem. Turklāt viņi jau daudzmaz ir organizēti, arī valsts viņus sāk organizēt un nelaiž pašplūsmā.

        • Pilnīgi pareizi, ka ZS jāstājas jau tagad un tagad ekipējums jāsaņem. Tad vismaz vari būt būt drošs, ka Tev tas ekipējums arī būs. Tikai jāpadomā par trūkstošiem elementiem, ko ZS neizsniedz, bet karā vajadzēs.
          Pipar, man prieks par Tavu optimismu, ka krīzes situācijā valsts ekipēs. Tikai līdz šim mums izrādījās ir pat parasto papīra sejas masku deficīts 🙂 Man, pastrādājot valsts iestādēs, tai skaitā pašvaldībās, pa 90% esi drošs, ka strādās tikai tas, kas ir miera laikā vingrināts. Pa 90% rezervēs ir tikai ES/NATO noteiktais minimums (piem. 3 mēnešu degvielas rezerve). Ja jebkādu citu rezervju izveide ir politiski un sponsoriski nerentabla, tad tā netiks veidota. T.i. politiski rentablāk ir pašvaldības centrā uztaisīt strūklaku nekā nopirkt ģeneratoru, tad būs uztaisīta strūklaka.

          • Lūk tāpēc vēlams nopirkt rezervei analoģisko valsts izsniegtam ekipējumam, jo konflikta gadījumā, 90% ka saplēsta/pazaudētā ekipējuma vietā valstij nebūs ko izdot.

    • Kā jau video teikts, ekipējums ir no ukraiņu pieredzes karam. ZS daudz ko izsniedz, bet piem. nekur neesmu redzējis izsniedzam sadzīves lietas: dvieļus, švammes u.c. higiēnas piederumus, sporta apavus, gumijas zābakus, šūšanas piederumus. Pieļauju, ka PD tādus izsniedz.
      Man ZS normālus zābakus un zaļo formu izsniedza tikai šogad. Gan ziemas, gan vasaras variantu. Bet ar vienu pāri karā par maz, jo būtu labi tādu arī žāvēt.
      Kara gadījumā visā kā trūks gan PD, gan ZS, jo neticu, ka mums kaut kur kaut cik ievērojami krājumi. T.i. teorētiski medikamentiem jābūt pie mediķa, praktiski aktivētā ogle izbeigsies pāris nedēļu laikā. Teorētiski forma ir, praktiski tiklīdz vienības tiks papildināta, tā izrādīsies, ka rezerves formas un zābaku visiem nepietiek.

      • starp citu, ZS gumijas zābakus vismaz mūsu vienībai izsniedza… un pateicoties pikseļa maiņai man tagad mājās stāv 5 pāri apavu. labā ziņa, ka tie ātri nonēsājas un varēs drīz tikt no daļas vaļā. universālās gumijas čības gan pašam nācās pirkt, kas ir “must have”…
        jā, par higiēnas lietām un citiem sīkumiem jārūpējas pašiem un ātri žustošs dvielis (līdzīgi kā ātri žūstošās bikses u.c.), ko pats esi iegādājies, ir liels bonuss. ja būsi kādā izvietojumā/bāzē, tad par ziepēm, dvieļiem, tualetes papīru visdrīzāk būs parūpējusies nodrošinājuma vienība, bet tur tāpat neietilps zobu diegs, zobu suka un pasta, nagu šķērītes uc sīkumi.
        tāpat jēga nopirkt kompaktu ēdamrīku komplektu, lai vienā reizē tur var ielikt 1. un 2. ēdienu + ieliet dzērienu. bulku var iebāzt kabatā. (banānu gan labāk nebāzt bikšu kabatā, jo gadās aizmirst…)
        ukraiņu pieredze rāda, ka viņus apgādā Ukrainas valsts + vēl valsts, kur viņiem notiek apmācība.
        mani vairāk izbrīna, ka ir jātaisa priekš kāda šādi vai tādi 72h “izdzīvošanas” bukleti, jo vai tiešām ir tādi, kuri neizbrauc no mājas ilgāk par dienu? ja izbrauc kaut kkur uz pāris dienām, jebkurš sāk domāt, ko papildus iemest līdz mašīnā, jo “janukas”… ja nu tiešām tādi ir, tad zināšanas vislabāk nostiprināt drillā- katru mēnesi izbraucot “zaļumos”. idejas, ko nopirkt, radīsies pašas no sevis 😀

        • Biezie esat, ka gumijas zābakus izsniedza! Labi ka tā.
          Lūk manā skatījumā par visiem sīkumiem ir jārūpējas no valsts puses, jābūt rezervei ar domu, ka vienība rīt karos Afganistānā, kur veikalu nebūs. + lauka pastam jāstrādā, nevis lai skrietu paciņu no radiem ņemt uz tuvējo pilsētu, bet vienības apgāde atvestu.
          Esošajā izsniegtajā vēl 1. PK dizaina ZS katliņā lien gan 1. gan 2. ēdiens. Viņš gan standartā pasmags un domāts laikiem, kad karavīram ēdienu izsniedza vienreiz diennaktī. Krūze ir atsevišķi.
          Ir daudz tādu, kuri izbrauc, bet lielākā daļa no viņiem ēd kafejnīcās un guļ viesnīcās. Vienai daļai pat rezerves riteņa, riteņu atslēgas un pumpja bagāžniekā nav.

          • lielākajā daļā jauno auto rezerves ritenis nav, labi ja šaurais plācenis, vai tikai putu balons un evakuatora telefona nr

  6. No praktiskās pieredzes būtu ieteicams mugursomas galvenā nodalījuma saturu ievietot lielākā, ūdensnecaurlaidīgā maisā – tas var būt biezais 100-200 l atkritumu maiss, vai speciāli tam paredzēts maiss ( savā laikā tādu iegādājos PXā- labs, gumijots, bet arī vērā ņemami smagāks nekā atkritumu maiss)- lai saglabātu galvenā nodalījuma saturu sausu neatkarīgi no tā, vai šī satura priekšmeti ir vai nav ( labāk, ja ir) iepakoti atsevišķos ūdensdrošos maisiņos. Tas ne tikai palīdzēs pret to samirkšanu, bet arī pret mugursomas svara palielināšanos, tās saturam izmirkstot lietū vai forsējot ūdens šķēršļus, sevišķi Latvijas klimatiskajos apstākļos rudenī un ziemā- ir nācies par to pārliecināties oktobra un novembra lietavās, pavadīs laiku mācībās mežā 1-2 nedēļas,kā arī decembrī forsējot sēklu un šauru upīti 5-7 m platu), bet ar pārplūdušiem krastiem pus- km platumā uz katru pusi. Turklāt šādi sapakota mugurene kalpo kā peldlīdzeklis, jo salīdzinoši labi turas virs ūdens.

    Nekas tā nesilda sirdi un neuzlabo labsajūtu kā iespēja uzvilkt sausas zeķes un apakšveļu kaut uz pāris stundām atpūtā lietainā laikā vairāku dienu garumā, lai pēc tās beigām sauso kārtu atkal novilktu un sapakotu atsevišķos ūdensdrošos maisiņos līdz nākošajam atpūtas brīdim, atpakaļ uzvelkot mitri kārtu turpmāko uzdevumu pildīšanai.

    Mīnuss šādai pakošanai ir tāds ,ka saturs jābāž šajā maisā un ir pieejams tikai no viena gala, neļaujot piekļūt visām saturam/mantām uzreiz. Protams, tad jāpievērš lielāka uzmanība satura piekļuves prioritātes sakārtošanai ( biežāk lietojamās mantas atstājot maisa virspusē).

    Tāpat neaizmirstam pēdu pulveri vai zīdaiņu “dupša” pulveri- atrodoties mitrā klimatā ārpus mājām vairāk kā 3 diennaktis, samirkstot un kustoties, lai mazinātu pēdu un kājstarpes saberzšanos un jēlumu rašanos, tas ir “must have”- citādi pēc noberzumu rašanās ne par ko citu, izņemot tos, jūs nevarēsiet padomāt.

    Te daži ieteikumi “padirseņa” daudzfunkcionālai pielietošanai:

    Te interesants materiāls- kā sagatavoties ilgstošai izdzīvošanai mežā ” vienpatim”:

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.