vara bungas: Ko var secināt no filmas:
- Lēta munīcija un nesējs, samēra dārga/resursietilpīga novade līdz mērķim.
- 1 FPV drona pacelšanās nenozīmē 1 trāpījumu.
- Jūtība pret radiosakaru traucējumiem. Nākotnē REC attīstība var pilnībā “aizvērt” FPV dronu tēmu.
- Nepieciešama tehniķu-speciālistu komanda (10-15 cilv.), kuras pieredze un zināšanas ir neaizvietojamas.
- Pretinieks medīs FPV dronu apakšvienības kā HVT (nepieciešama papildu apsardze, ekstensīva maskēšanās, īpaši OPSEC pasākumi).
- Nepieciešama kvalificēta mērķnorāde no atbalstāmajām vienībām.
- Nepieciešami savi BDA -battle damage asessment sensori (droni, telekameras, priekšējie novērotāji)
- Īstā dienesta vieta sievietēm-operatoriem.
- Laba tēma jaunsardzes/VAM specializācijai.
UPD1 Dažu secinājumu apstiprinājums no pretējās puses
vara bungas 
Es domāju terminoloģiski to visu saukt par FPV nav īsti pareizi. FPV ir drona vadības veids. Tas šajā gadījumā nav galvenais. Labāk tos saukt par kamikadze droniem vai klejojošo munīciju.
Manā izpratnē kamikadzes droni/klejojošā munīcija atbilst rūpnieciski ražotām sistēmām – loitering munition. FPV droni ir sporta inventārs, kas pielāgots karam.
Tehniski jau sevišķu problēmu nav. Vajag opcionālu iespraužamu “militāro” sakaru moduli ar šauri vērstu uztveršanu (kas varbūt sadārdzinās dronu 2 reizes), šauri vērstu uztvērēju uz zemes un automātisku mērķa satveršanu uz drona, kā tas ir “īstiem” kamikadzēm un būtībā ir programmatūras jautājums. Tad drons lido lidz mērķa rajonam lielā augstumā raidītāja tiešā redzamībā, pēc mērķa satveršanas vadība tiek pārtraukta un drons uzvadās pats jau zem sakaru stara.
Pretdarbibas līdzekļi tam ir problemātiski, kā var redzēt kaut vai pēc Lancet darbības. Ja FPV “militārais” tirgus ražotājus ieinteresēs, ātri vien dabūs gatavas tādas “opcijas”. Apmācība savukārt – ar “civilajām” lētajām versijām bez apgreidiem.
Šis kā reiz ir pielietojums, kur operatoru un terminālo novadi ļoti efektīvi aizstātu vienkāršs AI. Tad nekādi REC nekaitētu, varbut vienīgi mērķa atrašanai.
Darbotos līdzīgi, kā javelin, tikai nākamā paaudze.
Patstavīgus čipus jau nodod ražošanā. Nopietnas valstis noteikti jau testē prototipus vēl ar video kartēs bāzētiem neironu tīkliem.
Ir ļoti reāli (un tāpēc gan jau ka jau darīts, pat ja ne atklāti) uztaisīt moduli, kas FPV dronu patstāvīgi iestūrē transportlīdzeklī vai cilvēku grupā vai ierakumā, balstoties tīri uz video un lokāliem lēmumiem un tāpēc neatkarīgi no sakaru traucējumiem.
Savukārt friend-or-foe nošķiršana (un pat vieglākais variants – kombatantu atšķiršana no nekombatantiem), un mērķu prioritizēšana (kaut vai bīstama BTR nošķiršana no tāda, kas aizvakar tur uzbraucis uz mīnas un pamests) ir sāpīga problēma, kuru manuprāt šobrīd kvalitatīvi atrisināt vēl nevaram, tāpēc joprojām ir nepieciešami sakari, kas ļauj operatoram “parādīt uz mērķi” tad, kad kāds drons (iespējams, cits) uz to mērķi jau skatās – un aktīvs REC to izčakarē, pat tāda loitering munīcija ar visu AI pavisam autonoma ir tikai neilgu laiku pašā misijas kulminācijā.
Būs jalauž arī Rec. Tā pati pretgaisa aizsardzības taktika tikai par lētakam naudām. Rec nespēj visu laiku darboties, būs jameklē logi , reljefa īpatnības.
Kasesmunīcija rec apkarošanai. Daudz kur nevajag vienu lielu sprādzienu. Reizēm ir labāk 100 maziņi.
Nākotnē REC attīstība var pilnībā “aizvērt” tikai civilo FPV dronu tēmu, bet ne speciāli izveidotus militāros FPV dronus. Kā jau te pareizi raksta, tad REC var apiet ja tiek izmantoti droni retranslātori, šauri virzītas antenas, kodēti signāli un programmas, kuras pašas vada dronu uz mērķi. Tas gan būs dārgāk un sarežģītāk, bet arī efektīgāk. Tādus militāros var izgatavot tieši no civilajiem FPV droniem.
Laikam tuvā nākotnē katrai bruņumašīnai vajadzēs pretgaisa aizsardzības moduli.
Vai arī sapratīs, ka kājnieku nevar iesēdināt tur kas dārgāks par Vilīti, vai iltisu apvilktu ar kevlāra audumu.
Sagatavots Kājnieks jau ir dārgais, nevis bundža
Ko ņemt līdzi karā (un pēc pamatapmācibas kursa absolvēšanas)- skats no ierakumu pretējās puses: