vara bungas: Domāju visi saprot cik svarīgas UA drošībai būs POTUS 2024.gada vēlēšanas. Lielas izredzes uzvarēt ir Republikāņu partijas kandidātam, kurš šobrīd vēl nav zināms. GOP ir divi galvenie pretendenti prezidenta amtam – Tramps un DeSantis. Pirmo reizi, kopš 2022.gada 24. februāra, abi minētie pretendenti ir izteikušies par savām aizsardzības prioritātēm, ja iegūs US prezidenta amatu.
DeSantis: fokusēsies uz demokrātu liberālo jaunievedumu izkaušanu no US bruņotajiem spēkiem (diversity, equity and inclusion (DEI) initiatives, recruiting woes and policies impacting transgender service members).
Tramps: fokusēsies uz Eiropas sabiedroto piespiešanu maksāt godīgu (lielāku) daļu no Rietumu palīdzības UA , kā arī uz US pārmaksātās palīdzības daļas kompensēšanu.
Abiem kandidātiem RU iebrukums UA nav drošības prioritāte.
DeSantis uzskata, ka karš UA ir “teritoriāls disputs”, savukārt Tramps sola atrisināt RU – UA konfliktu 24 stundu laikā un uzskata US pašreizējo palīdzību UA par pārmērīgu.
Baidena aizsardzības politiku kritizē abi, tāpat abi nesola palielināt US militāro palīdzību UA.
Būtu ar lielu piesardzību jāuztver šo priekšvēlēšanu riestu, vienlaicīgi jāsaprot, ka arī būtiski atkāpties no pieteiktā kursa neviens no kandidātiem nevarēs. Jo drīz jau 2028.gada vēlēšanas.
sīkāk šeit
Pa to laiku arī US Senāts gatavojās POTUS vēlēšanām veicot grozījumus normatīvajos aktos, lai apgrūtinātu nākamajam US prezidentam iespējamo izstāšanos no NATO. Laikam nojauš kaut ko nelāgu.
[..] A majority in the U.S. Senate has approved an amendment to the latest National Defense Authorization Act (NDAA) that if fully enacted would create new protections around U.S. membership in NATO by requiring the Senate’s agreement before the country made any withdrawal. [..]
vara bungas 
Tas, protams, būtu pat ne melnais gulbis, bet melns, gigantisks albatross, taču pastāv neliela iespēja, ka militārie plāni, to skaitā POTUS kandidātu iekšpartiju kampaņu pieteikumi, būs jāpārskata – veco, labo CN un RU vietā būs “jāiegrožo” “viesi” no daudz eksotiskākām vietām – https://www.theguardian.com/world/2023/jul/26/ufo-hearing-update-congress-whistleblower
Atšķirībā no iepriekšējiem gadījumiem šoreiz trauksmes cēlāji – virsnieki/bijušie virsnieki ar līdz šim nevainojamu karjeru un reputāciju, nevis personas ar šaubīgu pagātni un viltotiem izglītības dokumentiem.
Mans viedoklis ir, ka gadījumā ja citplanietieši ir sasnieguši tādu attīstības līmeni, ka spēj atlidot pieveicot tos vakuuma gabalus (Saules sistēmā mums kaimiņu nav) un te kaut ko apdraudēt (tā nav zonde), tad starpība attīstībā starp mums ir kā starp pieaugušu cilvēku un skudru. Uzvedības modeli jāizvēlas attiecīgu. Esat kādreiz runājuši ar skudrām?
Mītiskajiem citplanētiešiem, lai tie spētu veikt starpzvaigžņu lidojumus ir jābūt mums neiedomājamam tehnoloģiskam attīstības līmenīm. Kā mūsu pašreizējam pret vidusslaikiem. Tapēc ir neticami, ka tie šeit avarētu un nokļūtu specdienestu rokās. Tomēr attīstītas tehnoloģijas nenozīmē attīstītu sabiedrību vai augstu morāli vai ētiku. Pat ne attīstītu intelektu vidusmēra pilsonim. To mēs labi redzam apkārt. Ta kā mums būtu par ko ar viņiem runāt. Tomēr visums klusē un neviens neatlido.
Ja spēj līdz mums atlidot attīstības starpība ir lielāka nekā viduslaiki vs tagad. Es pieturos pie salīdzinājuma cilvēks vs skudra. Un ar skudrām nerunā, tās pēta.
Es parasti salīdzinu ar variantu, ka mēs ar helīti pārlidojam mežam, kur mīt pērtiķi. Pētam, ja ir specifiska interese.
Kā reiz ar pērtiķus zinātnieki ne tikai pētīja, bet centās ar tiem kontaktēt. Mācīja zīmju valodu, no bērnības audzināja ģimenē kā cilvēkus.
Runātu, runātu. Obligāts nosacījums, lai rastos saprāts ir ziņkārība. Tapēc runātu, jo tas ir interesanti. Pat tagad šur tur ir saglabājušās primitīvas ciltis, pie kurām brauc tūristi patusēt ar viņiem. Var būt arī citi iemesli. Cilvēces vēsture pilna ar piemēriem, kad misionāri metās mācīt pareizo ticību dažādiem jaunatklātiem mežoņiem. Pat kolonizatori tos centās kaut kā civilizēt. Arī valstis kuru teritorijā dzīvo mežoņi cenšas tos iekļaut civilizācijā. Ar to gribu teikt, ka arī supercivilizācijām var būt ideoloģijas, kuras paredz kontaktus un progresoru darbību attiecībā pret maz attīstītām.
Skudrupūznī pārāk daudz humanoīdu regulāri nesēž, tāpat kā cērmes ir ļoti šauras grupas interešu lokā
Pēdējie mežoņi tomēr ar mums ir no vienas sugas un intelekts salīdzināms. Ja citplanetieši intelekta ziņā ir mums ļoti tuvu, tad varētu būt gan apzinātie kontakti, gan progresoru darbība.
Mēs kādi progresori esam skudrām vai bitēm? Ja līdz mums spēja atlidot, tad viņi ir tādā attīstības pakāpē kā mēs pret šimpanzēm (labākajā gadījumā).
Nav teikts. Kurš 20. gs. sākumā reāli uztvēra lidojumus kosmosā? Var būt tehnikas progress un negaidīti atklājumi dos iespēju starpgalaktiku ceļojumiem jau šī gadsimta otrajā pusē. Un var būt aizceļosim pie tādiem, kuri ir 21. gs. sākuma attīstības līmenī.
Pēdējie trauksmes cēlāju ziņojumi, intervijas un liecības ASV Kongresā (kurus ir vērts paklausīties gan tīri izklaidei tiem, kurus šis temats interesē, gan tādēļ, ka pirmo reizi ziņotāji ir ASV specdienestu un bruņoto spēku esošie un bijušie insaideri, kuriem nepatiesu liecību gadījumā draud pamatīgs cietumsods) netieši norāda uz varbūtību, ka mūsu iespējamie “viesi” nav vis mērojuši n-tos gaismas gadus, braucot mūs apciemot, piemēram, no citas planētas (tādējādi saskaroties ar visu mums zināmo fizikas likumu, ieskaitot speciālo relativitāti, nepielūdzamību), bet gan ir eksistējuši/eksistē krietni vien tuvāk (lai ko tas arī šajā kontekstā nenozīmētu) mums. Protams, no mums pašreiz pieejamās informācijas viedokļa izklausās pēc neprāta. No otras puses, kā ir noprotams, visa informācija jau esot iesniegta gan Kongresam, gan attiecīgām specdienestu apelācijas instancēm. Atliek vien cerēt, ka “vienkāršā tauta” šīs lietas kontekstā saņems jebkādus skaidrojumus – vai nu apstiprinošus, vai noliedzošus.
Šī ir saite uz attiecīgās ASV Kongresa komitejas sēdi ar liecinieku iztaujāšanu: https://www.youtube.com/watch?v=5NE9IhP5mZw
“Starpgalaktiku ceļojumi” vs “Pipars”-nu,jūs te dedzinat!😁
Neticu negaidītiem atklājumiem XXI gs. Ticu mērķorientētām investīcijām zinātnē. Līdaka, kas uz brīdi izleca no ūdens citu līdaku vidū skaitās kosmonauts un virsūdens pasaules eksperts. Cilvēce ir šāda līdaka.
Bitēm mēs esam progresori. Pieradinājām, veicam selekciju, dodam stropus, piebarojam, ārstējam, aizsargājam, stādam priekš tām medusaugus un visādi citādi kopjam. Ar skudrām gan bieži vien ir otrādi. Cīnamies kā ar kaitēkļim. Tomēr skudras un bites ir neatbilstoša analoģija, jo nav saprātīgas.
Augsta tehnoloģiskā attīstība nenozīmē augstu intelektuālu un garīgu attīstību vidusmēra pilsonim. Mūsdienās cilvēki zina vairāk, bet nav gudrāki par Kromaņonas cilvēku, kuram nācās nepātraukti kustināt smadzenes, lai izdzīvotu. Zinātnieki pat apgalvo, ka mūsdienu cilvēkam vidēji smadzeņu apjoms ir nedaudz mazāks, nekā kromaņoniešiem. Tātad nav teikts, ka citplanētiešu supercivilizācijas būtu kaut kādā īpašā attīstības pakāpē attiecībā pret mums. Vienkārši māk vairāk un viņiem ir labāki datori ar attīstītu mākslīgo intelektu. Ir vēl variants, ka viņi veic gēnu inženieriju, lai paceltu savu intelektu un apvieno savas smadzenes ar superdatoriem. Kā rezultātā viņi var tā mainīties, ka no mūsu viedokļa vispār nebūs saprātīgas būtnes. Teiksim pārvērtīsies par mašīnu civilizāciju, kurai vairs nebūs interesanti kaut kur lidot un pētīt bioloģiskas civilizācijas.
Mēs aptuveni zinām, ka mūsu galaktikā apdzīvotu ekzoplanētu nav. Tātad šiem, lai ierastos jāspēj veikt starpgalaktiskos ceļojumus, tas nozīmē vairākas pakāpes augstāku attīstību. Nu, ok, kā cilvēkam pret šimpanzi. Daudz mēs varam sarunāt ar šimpanzēm? Un ko simpanzes domā par mums? Nekāds līdzvērtīgs dialogs tur nav iespējams pēc definīcijas.
To nu mēs nezinām gan, vai galaktikā ir vai nav apdzīvotās planētas.
Draudu nav. 5. pants sargā. (c) Graube un visi pārējie.
GOP kandidātu solījumu kontekstā – Trampa lozungiem ticēt nevar, jo arī iepriekš tādi tika bārstīti pa labi un pa kreisi, un gandrīz nekas no tiem netika īstenots. Cita lieta, ka viņa fanus tas nenieka nesarūgtināja. Līdz ar to, manuprāt, nav ne mazākās iespējas, ka Tramps varētu “izbeigt karu 24 stundās”. Tāpat nav ne mazākās iespējas, ka viņa vēlētājs, kad tas netiks izdarīts, prasīs no Trampa jebkādu atbildību.
Tomēr, lai kā negribētos to atzīt, Trampa vēršanās pret NATO sabiedrotajiem “liekēžiem”, kas “negrib maksāt”, bija pilnīgi pamatota. Ir sagaidāms, ka, ja Trampu ievēlēs, viņš to turpinās darīt, un, iespējams, pat kādu R-Eiropas valsti piespiedīs palielināt aizsardzības finansējumu.
Lielais jautājums ir – vai tad, ja Tramps, de Santis vai pat demokrātu POTUS apsvērtu domu radikāli samazināt finansējumu UA vai pat samazināt saistības NATO kontekstā, Deep State varētu šīs idejas piebremzēt, vai arī viss tomēr ir viena cilvēka rokās. Trampa iepriekšējā prezidentūra radīja iespaidu par lielāku haosu un svārstībām retorikā, taču praktiskas palīdzības un iesaistes apjoms NATO un UA kontekstā, šķiet, pat nesamazinājās. Arī UA procesu vērotāji norāda, ka, par spīti ārējām atšķirībām, US republikāņu un demokrātu partijas (ār)politika nav nemaz tik atšķirīga. Tādēļ tam, kuru tieši ievēlēs par prezidentu, varētu nebūt tik lielas nozīmes US ārpolitikas mērķu īstenošanā.
Vēl jau neliela cerība uz to, ka tās USA partiju priekšvēlēšanas ir ļoti neprognozējams un nereti uzvar, kas pilnīgi cits nekā tika prognozēts. Trumps šobrīd ir pārliecinošs favorīts, tomēr viņu skaidri atbalsta tikai 30% republikāņu. Vel 10-15 % sliecas uz Trumpa pusi, bet vairāk kā 50% tomēr šo negrib (kas dod cerību, ka, ja Trumps ir kandidāts, daļa rep.vēlētāju prezidenta velēšanu dienā paliks mājās).
Viss atkarīgs no tā vai anti-trampistu republikāņu spārns spēs operatīvi apvienoties ap vienu kandidātu, ja tam parādīsies iespēja pēc pirmajām priekšvēlēšanām.
Raksts par USA neoficiālajiem sakariem ar Kremli ar bijušo drošības establišmenta darbinieku starpniecību.
https://www.themoscowtimes.com/2023/07/26/former-us-official-shares-details-of-secret-track-15-diplomacy-with-moscow-a81972
Interesantākais:
1) USA negrib Krievijas totālu sakāvi;
2) diskusiju dalībnieki guvuši pārliecību, ka Krimas zaudēšanas gadījumā RU victicamāk būs gatava lietot kodolieročus.
3) nav optimisma par UA uzvaru.
4) Ar Putinu vismaz pagaidām runāt bezjēdzīgi (jācer uz citu līderi, kas neesot nereāli).
Galvenais jautājums ir cits (neatkarīgi no Trampa, USA konsultācijām, citplanētiešiem utt.): cik mēs katrs esam gatavi un turpināsim atbalstīt mūsu sabiedrotos? Šis ir jautājums ir tas ko mēs varam lemt un darīt.
Cik ļoti paši ukraiņi būs gatavi karot 2024. gadā ?
Attiecībā uz ASV prezidentiem un viņu ārpolitiku Austrumeiropas telpā un Krievijā, piemēram, mani neuztrauc. Lai cik prokrievisku prezidentu amerikāņi ievēlētu, krievi savās labākajās tradīcijās tā pat visu “sadirsīs”.
Diezgan optimistisks raksts par Ukrainas atbalstu GOP, ar ko prezidentam arī nāksies rēķināties.
https://www.washingtonpost.com/opinions/2023/07/27/republicans-support-ukraine-war/
Draugi!
Ģenerālis Graube ir kļuvis par Latvijas galveno ordeņu dalītāju?
Kā Jums šķiet, vai tas varētu palīdzēt dabūt ordeņus bundziniekiem? Vai varbūt taisni pretēji?
Mošķis šeit redz vismaz 2 Viestura ordeņa kandidātus un 1 Atzinības krusta kandidātu (par vienu no viņiem gan vajadzētu uzzzināt vārdu, uzvārdu un pakāpi)
Virzām savējos uz priekšu. Tur tiešām nav nekā sarežģīta.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2023-ordenu-kapitulu-vadis-bijusais-nbs-komandieris-graube.a518523/