vara bungas: Lūk šādas nodarbības VB gribētu redzēt katrā ZS nodaļā. Rayban brilles nav obligātas un fana proporciju varētu krietni samazināt, bet nodarbības mērķis paliktu tas pats – “iemācīt izdzīvot drona-bumbvedeja uzlidojumā”. Kad visa maskešanās ir atmaskota, pretdronu REC līdzekļu nav vai tie neiedarbojās, tad atliek tikai individuālās izdzīvošanas taktikas paņēmieni, no kuriem pagaidām droši ir zināmi tikai sliktākie. Pirmā sliktā taktika – sapulcēties ar biedriem vienā seklā bunkurā, ierakumā vai sprādziena bedrē un gaidīt “dāvanu” no gaisa. Par šo ir sliktāks tikai paņēmiens “visiem izlēkt no ierakuma uz bēgt dažādos virzienos”. Tādā gadījumā pretiniekam tiek aiztaupīta bumbas/granātas mešana, pozīcija tiks atstāta drona skaņas ietekmē. Labākais paņēmiens, ko līdz šim redzēju (diemžēl nevaru atrast video): izkāpt no ierakuma (pusē bez brustvēra), apgūlties uz tā malas uz muguras un vērot debesis, pie izdevības izdarot pa šāvienam drona virzienā. Ieraugot krītošu granātu pārvēlties prom no tās, pastāv iespēja, ka: 1) granāta trāpīs ierakumā, tad 2) tuvais sprādziens tikai apdullinās nevis ievainos, vai 3) brunuveste un ķivere izturēs. Var protams būvēt pamatīgus bunkurus, bet tā būs ne katram pieejama opcija – līdz bunkuram vēl jātiek.
Ja ir citas idejas, lūdzu ziņojiet.
Pieļauju, ka pirmais iebildums būs par to vai šāda treniņu sistēma ir sertificēta un apdrošināta 🙂
Neviens vēl nav rādijis video, no drona – kas notiek ja pa to šauj ar bisi. Nav pat jātrāpa, pietiek ja drons aizlidos.
L veida ierakums. Zināma uzlidojuma laikā vienkārši aizej aiz stūri un atpakaļ. Kurš Ukrainas video ir redzējis v veida ierakumu ? Nejēdz tādu izrakt?
Tranšejai biežāk taisīs pagriezienus. Rakšana glābj.
Ir lasīts ka vāciesu specnazu ww2 apmācija gulēt ar galvu granātas virzienā. Viņiem ķiveres bija ar atliektam malām, kas sargāja arī plecus no augšas.
Tur ierakumi gandrīz vienmēr ir līkumaini. Acīmredzot, lai aizsargātos no sprādzieniem blakus un ienaidnieka kājiniekiem. Praktiski vienmēr tajos ir nosegtas blindāžas ar L veida ieejām. Tad vēl karavīri bieži vien rok iedobumus ierakumu sienās, tādus kā nelielas alas, kuros ielienot un saraujoties čokurā var paslēpties no sprādzieniem. Retāk izmanto arī visāda veida ierakumu maskēšanu un pretdronu tīklus. Problēma ir tāda, ka dronus bieži vien izmanto paralēli kājienu un tehnikas uzbrukumam un tiem kuri atrodas ierakumos nav laika sēdēt paslēptuvēs, jo ir jāšauj pretī. Tad vēl FPV droni spēj ielidot tieši blindāžās vai zem tīkla. Pret krievu dronu kamikadzi Lancet pretdronu tīkli nelīdz. Parasti dronus dzird tikai pēdējā brīdī vai vispār nedzird. Tas apgrūtina speciālu pretdronu ieroču izmantošanu. Kaut esot speciāli dronu detektori, bet to izmatošanu redzējis neesmu. Ne reizi nav redzēts, ka kādam kājiniekam ar saviem ieročiem būtu izdevies notriekt dronu, kaut arī daudzi to mēģina.
https://t.me/antidrone_ukraine
Jā, kāds pīļu mednieks varētu nokomentēt – līdz kādam augstumam būtu reāli trāpīt dronam, šaujot ar skrošu patronām. Varbūt ir vērts turēt pie rokas divstobreni.
Domāju, metri 30, daudz vairāk nebūs.
Savulaik zemīšiem bija viena apmācības reize pa šķīvīšiem. Šķiet, vairāk nav dzirdēts. Pieļauju, ka arī dēļ apsvēruma, ka diez vai tik tuvu tas dornis pienāks, ka var uzšaut ar skroteni. Taču es uzskatu, ka pa kādai pumpju bisei un skrošu patronām vienībās tomēr jābūt. Pavisam cita lieta nekā mēģināt trāpīt ar lodi.
Vēl pie sevis domāju, laikam jau labāk bisīte bez čokiem, jo tad lielāks skrošu kūlis. Varētu būt, ka mazjaudīgāks, bet tomēr lielāka iespēja trāpīt.
Čoks – sašaurinoša detaļa stobra galā, kas koncentrē skrošu kūli.
Līdz 50m-ar lielu varbūtību(pa rokai pusautomātiskā,Magnum,čoks,prasmes).Var piemest vēl apm.15-20m,jo,šaujot ar skrotīm,galvenais ir daudzums,tātad ,jo vairāk skrošu,jo labāk.Dronu medības galīgi nav putnu medības,Tev vienkārši jātrāpa pa dronu(prop.lāpstiņām),šajā gadījumā skrošu jaudai nav nozīmes,nozīme ir lāpstiņu griešanās ātrumam.
Nevar precīzi izvērtēt granātas kritiena punktu, pat redzot vai dzirdot tās kritienu. Bezmaz vai pusē gadījumu pamanījušie skrien vai lien uz to, nevis no tā. Aprēķins ir vienkāršs – ja operators nav kļūdījies, tad kustība jebkurā virsienā var glābt, bet ja ir – 50% iespēja pārvietoties tālāk, nevis tuvāk.
Nevajag izvērtēt. Vajag pamanīt kritiena pēdējos metrus. Bet, jā, acīmredzot jānodala reakciju uz drona uzlidojumu atkarībā no tā vai viss notiek aizmugurē, tad var bēgt, vai pozīcijās, kur celties kājās ir bīstami, bet bēgt noziedzīgi. Tāpat, ja uzlidojus notiek diennakts tumšajā laikā (drons ar tepļaku) var ticami tēlot beigtu (gulēt nekustīgi).
Ukrainian murder drones – normāls spins…
Tie krievu ierakumi tādi sirreāli izskatās. Ko viņi tur vispār dara? Ne tur vairs vienības, ne komandieri manāmi. Kaut kur bezsakarīgi vazājas! Vēl kas man pārsteidza, tad orks piegāja pie tanka un bēga tālāk. Daudz racionālāk viņam būtu zem tā tanka palīst. Diezvai viņam tur ar drona granātām varētu tikt klāt. Grūti iedomāties citu aizsardzības līdzekli, kā maskēšanās, aizsegs no augšas un slēptuve. Man šķiet, ka kaut kādā brīdī ir japarādās droniem, kuri cīnās pret droniem. Kara aviācija arī attīstijās līdzīgi. No sākuma izlūkoja, koreģeja artilēriju, tad sāka mest bumbas un tad cīnīties savā starpā.
To VB.
Iespējams,ir jau minēts(nevaru visam izsekot),cik tad augstu(vidēji),strādā “konfekšu” metēji?
Fizo- praktiskā šaušana plus taktika (nedaudz) – trenniņu/ sacensību čalendžs somu rezervistu gaumē- FINNISH BRUTALITY 2023 – ideja individuālās apmācības procesa dažādošanai:
https://youtu.be/m6MkiACM8Mc?si=MdFZyDGBZrtafdtp