vara bungas:
Neatkarīgi no Ukrainas pretuzbrukuma laikā gūtajiem panākumiem, lai sasniegtu visas Ukrainas teritorijas atbrīvošanu, būs nepieciešama ne viena vien stratēģiskā ofensīva. Tāpēc ir svarīgi pētīt Ukrainas pretuzbrukuma laikā izmantoto taktiku un apmācības naianses, lai precīzāk prognozētu UA operāciju progresu vai regresu turpmākajos mēnešos un 2024.gadā.
Jebkuras ofensīvas darbības priekšnoteikums ir nospiedošs uguns pārsvars. Līdz šim UA to panāca, pārtrumpojot RU artilērijas pretbateriju spējas, prasmīgi izmantojot artilērijas izlūkošanu (radarus) un precīzas/ tālās darbības artilērijas sistēmas. Tagad būtu svarīgi nodrošināt šīs priekšrocības ilgtspēju, vienlaicīgi veidojot pietiekamus munīcijas un rezerves daļu (lielgabaliem) krājumus. Skaidrs, ka noteicošā loma šajā jautājumā būs UA sabiedrotajiem.
UA armija ir ļoti jūtīga pret tehnikas zudumiem. Tādēļ ir svarīgi, lai nemazinātos un pieaugtu UA spēja veikt bruņutehnikas flotes ātru atjaunošanu, remontu un pienācīgu uzturēšanu. Bez sabiedroto atbalsta arī šeit neiztikt.
UA sākotnējie mēģinājumi panākt strauju Dienvidu frontes pārrāvumu nav izdevušies, bet mērķtiecīgi plānotas taktiskās darbības un neatlaidība ir ļāvušas UA spēkiem pavirzīties uz priekšu ar lieliem, bet tomēr akceptējamiem zaudējumiem. Šāda taktika ir lēna, ik pēc piecām dienām progress veido aptuveni 700-1 200 metrus, kas ļauj RU spēkiem pārgrupēties un nostiprināties rezerves pozīcijās. Viena no galvenajām roblēmām, kas ietekmē UA uzbrukuma ātrumu ir mīnu lauku (konfigurācijas un dziļuma) izlūkošana. Šim procesam ir nepieciešami jauni tehnoloģiskie risinājumi, kas iespējams ir vai būs pieejami UA sabiedrotajiem.
Vēl viens ierobežojošs faktors UA pretuzbrukuma operācijām ir štābu personāla kapacitāte bataljonu un brigāžu līmenī. UA vienību štābu personāla apmācība ir nepietiekama un progress šajā ziņā ievērojami palīdzētu UA spēkiem. Tomēr tas būs noderīgi tikai tad, ja UA karavīru apmācība Rietumos tikts veidota, pamatojoties uz esošo UA armijas taktiku un struktūru, nevis mācot ukraiņiem NATO armiju metodes, kas paredzētas pavisam citas organizācijas un spēju spēkiem (VB: tas pats attiecināms arī uz NBS).
Arī RU spēki turpina pielāgoties modernai kara darbībai. Piemēram, notiek prettanku mīnu lauku dziļuma palielināšana no doktrināriem 120 metriem līdz praktiski 500 metriem, turklāt tos kombinējot ar pretkājnieku mīnām. Arī citi jauninājumi kļūst sistēmiski, un tiem, visticamāk, būs ilgstoša ietekme uz RU sauszemes operāciju doktrīnu un spēju attīstību. Viena no tām no tām ir REC sistēmu izkliedēšana, pretstatā to koncentrēšanai uz kompaktām platformām, tāpat sagaidāma pāreja uz lietojumprogrammās balstītiem komandvadības un kontroles rīkiem.
Sīkāk RUSI pētījumā šeit
[..] Russians have resorted to preparing their fighting positions for reserve demolition. This is often done with improvised charges. The template is to detonate the first line once Ukrainian troops enter the fighting positions, while Russian forces withdraw through the rear of the
trenches. The Russians assess this to be more responsive and assured than the
application of artillery fire, and to threaten the boldest and most capable assault
troops in Ukrainian formations, deterring attacks on firing posts. [..]
vara bungas 
Ja mērkis nav uzvarēt karu līdz ziemassvētkiem un paturot prātā ka agresoram pēc neveiksmīgas operācijas vajag 10 gadus līdz viņš ir gatavs izvākties…..
Tad padomā kā lēni un nesteidzīgi nogalināt pēc iespējas vairāk un tā 5 gadu garumā.
Tagad bija laiks veidot pozīcijas vismaz pusgadu. Noteikti turpmāk būs mazāk laika. Medī mīnu vedējus, jebkuru kravas transportu , jebko …. Un nesteidzies.
Mīnu lauka ierīkosana līdzinās kolhoza kartupeļu talkai. Ja meklē , tad noteikti nevar nepamanīt
Artilērijas izlūkošanas radari šādā karā ir mazefektīgi pret artilēriju, kura šauj no liela attāluma. Ja radars ir jaudīgs un labi redz artilērijas izšauto lādiņu trajektorijas sākumu, tad tas precīzi nosaka pretinieka artilērijas koordinātas, bet pretinieks to ātri vien nopeilēs un izšaus uz to pretradaru raķetes vai ko citu. Ja radars nav jaudīgs un redz tikai lādiņu trajektorijas beigu daļu, tad tas ir neprecīzs un nosaka aptuveni. Problēma ir tāda, ka artilērijas lādiņi ir salīdzinoši nelieli un atstaro radara signālu daudz sliktāk nekā stealth lidmašīna vai raķete, tāpēc mazjaudīgs radars to neredzēs tālu. Šī paši iemesla dēļ nav iespējams noteikt tieši kāds lādiņš lido. Nezinot, kas tas par lādiņu, radara dators nezina tā aerodinamiskās īpašības un nespēs precīzi noteikt, kā to ietekmēs vējš, kurš dažādos augstumos pūš dažādos virzienos un citi laika apstākļi. Ir arī citi parametri. Beigās iznāk, ka artilērijas izlūkošanas radari ir efektīgi tikai pret kādiem mīnmetējiem, kuri šauj salīdzinoši netālu. Tāpēc pretinieka artilērijas koordinātu noteikšanai pats efektīgākais līdzeklis ir droni.
https://www.thedrive.com/the-war-zone/ukraine-situation-report-kyivs-growing-counter-battery-advantage
Neredzu tur nekā, kas apgāzu manis rakstīto.
Ja CB radari zaudētu droniem šajā jomā nenotiktu sīva sacensība. AN/TPQ-36 radara efektīvās darbības dziļums ir +- 20 km, kas krietni pārsniedz “kādu mīnmetēju” efektīvās uguns attālumu. Turklāt CB radariem ir virkne citu priekšrocību
Ko tieši nozīmē AN/TPQ-36 radara efektīvās darbības dziļums? Pretinieka artilērijas šāviņa trajektorijai ir pilnībā jāietilpst šajos 20 km vai tikai daļēji, lai radars precīzi noteiktu artilērijas koordinātes. Ja daļēji tad cik daudz? Tie ir būtiski jautājumi.
easy,
bet pašam nav jārēķina tagad to dara šādas vai līdzīgas iekārtas
https://militaryembedded.com/radar-ew/rugged-computing/universal-artillery-calculator-for-land-forces
Ja precīzi varētu aprēķināt lādiņa trajektoriju, tad artilēristiem nevajadzētu izdarīt simtiem vai pat tūkstošiem šāvienu, lai iznīcinātu pretinieka ierakumus. Pat koriģējot uguni ar droniem un saviem artilērijas radariem. Es protams šeit nerunāju var vadāmiem lādiņiem. Ukrainā mēs redzam, ka teritorijas ap ierakumiem bieži vien ir nosētas ar neprecīzu trāpījumu bedrēm. Ne velti tur izmanto dažādu grad tipa raķešu zalves, jo tām precizitāte nav tik kritiska un trāpot tās iznīcina plašas teritorijas. Īsumā sakot, paši artilēristi nespēj precīzi aprēķināt savu šāviena trajektoriju, tātad to nevarēs izdarīt arī artilērijas radara dators. Var tikai aptuveni noteikt. Tikmēr pretinieks pats nosaka tā koordinātas un domā ko uz to izšaut.
I think it is quite simple. Ukrainians detect an artillery battery, then they send some cluster munitions that way. Even if it doesn’t kill the battery, it sure as hell makes them think twice about firing for too long at Ukrainian positions. Deterrence is a perfectly good option if your troops are under fire.
Krievu artilērija lieto 6 šāviņu tipus – 203 mm, 3 tipus 152 mm (Hiacinte, “jaunā” Msta, D-20), 122 mm un 120 mm. Tiem visiem ir unikāla ballistika no ātruma izmaiņas tempu viedokļa, tāpēc protams TPQ-36 tos viennozīmīgi identificē jau nelielā trajektorijas posmā.