Dienas grauds


vara bungas: Autors SBU specvienības Alfa ex-virsnieks, tagadējais separu lauka komandieris Hodakovskis. Citāts raksturo situāciju pretējā pusē un ļauj uzgavilēt, mēs tak to visu ar mātes pienu esam iesūkuši, vai ne, Pipar?

(rediģēts mašīntulkojums)

[..] Visgrūtākais karā ir iemācīties vienkāršas lietas. Mēs augam tehniski, mācāmies strādāt ar tiem līdzekļiem, no kuriem iepriekš bijām tikai nopūtuši putekļus, apgūstam jaunas taktikas… un mirstam, jo ​​spītīgi atsakāmies ievērot pašus elementārākos noteikumus. Cik reizes man ir jāatkārto: pat braucot automašīnā jāpaliek buņuvestē un ar ķiveri galvā, pāri atklātām vietām skrieniet vai ļoti ātri tās šķērsojiet, izmantojiet jebkuru aizsegu, pat ja apsēžaties un noguļaties uz piecām minūtēm, nekad nečupojaties grupās! Ļoti “aizkustinoši”, kad “pieredzējuši karotāji” iesaka: “pat nedomājiet par ierakšanos – tā jūs demaskēsiet sevi!” Nu, atcerēsimies matemātiku: astoņdesmit procenti no mūsu zaudējumiem ir no artilērijas; galvenokārt no tuvu zemei lidojošajām šķembām; Drons jebkurā gadījumā redz cilvēkus no augšas, pat bez termovizora un vēl jo vairāk ar to… Secinājums: pat sekls “šaušanai guļus” ierakums paglābs jūs no artilērijas šāviņu lidojošajām lauskām. Maskējiet augsni ap ierakumu ar zariem vai ko citu. No ierakšanās noteikti ir vairāk labuma nekā ļaunuma.

Dažreiz es skatos, kā citi apmāca kājniekus: sapulcējas ap “kastīti” (bruņutehnikas vienību – VB), izbāž stobrus uz visām pusēm un dodas ceļā. Jā, “kastīte” var izturēt bruņusitēju, bet ķekaru ar divkājainiem stāviem tai pasargāt neizdosies. Skolā VAM stundās pasniedzējs mūs mācīja uzbrukt ķēdē un, lai izvairītos no pretinieka ugus, celties un skriet pāri laukam no labās uz kreiso pusi pa vienam. Skaidrs, ka tagad taktika mainās, un mēs neuzbrūkam ķēdēs, bet arī neejam ciešās grupās, jo viens “nometiens” no drona noved pie vairāku cilvēku zaudējuma uzreiz, kā tas redzams iepriekšējā video, ko ievietoju (klasisks video ar kājnieku grupu, kurai uzmeta granātu no drona – VB). Kāpēc to nerādīt kā negatīvu piemēru? Tātad, komandieri , vispirms māciet saviem padotajiem nepieļaut elementāras kļūdas. [..]

18 domas par “Dienas grauds

  1. Tā arī ir! Parastais apmācītais/iebiedētais kājnieks uzreiz pēc (ZS) pamatapmācības ir kā specvienības karavīrs, jo viņš reāli mīž no sava nodaļnieka kaprāļa dabūt piz.uļej par čupošanos, viņš ir iedresēts pirmo dabūt aizsegu, dublēt un uzpildīt komandas, un zin, ka jāspēj ierakties max pusstundā.
    Zinot, ka dienvidu frontē pretī stāv ru desantnieki, UA kājnieki pēc (pamat)apmācības reāli pūš ārā ierakumus ļoti sekmīgi. Precīzas komandas, mēģinājumi darīt kā mācīja, svaigas PP zināšanas utt.
    P.s. tajā pašā laikā ir dzirdēti stāsti par bezjēdzīgi zaudētu blakus rotu, jo UA komandieri nav uzlikuši 360 atsevišķi stāvošai vienībai. Atruna: grūti, nogurdinoši, nezinājām… Vienība apieta un uzbrukts no flanga un aizmugures…
    Tas viss ir vienkārši bez ūber zināšanām vai fiziskām spējām. Tāpēc galvenais arguments ir karavīra/zemessarga un viņu komandiera apmācība. Ja nav jēgpilna apmācības programma, pēc kuras arī apmāca, tad nebūs arī rezultāta.
    Mums ir jēgpilna zs apmācība, bet diemzēl komandieri dēļ augstākstāvošu štābu/komandieru iegribām šo apmācību grafikus čakarē ar atrunām par neplānotiem uzdevumiem, pārsniegtiem kodiem utt. Gribētu, lai šajos gadījumos un ziņojumos uz augšu ierakstītu, ka vienība nav pilnvērtīgi apmācīta, jo… reālās kaujas spējas ir…

      • Tāpēc,ka karošanai nav uzasināti. Bez US atbalsta. Pēc 2PK pat somi izlikās neitrāli, vilka laiku un gatavojās. Tagad, kad gatavi var atļauties.

        • 1. Bet ja nav mūsējie uzasināti, tad jau tieši būtu jābļauj, ja vienīgā drošības garantija atvelk spēkus uz R-Vāciju?
          2. Vai nav tā, ka Somi spēlēja neitralitātes spēli, kā K. Ulmanis cerot, ka tad viņus liks mierā. Un lika jau ar. Bija kādas publikai neizsludinātas vienošanās, ja Staļins viņus neokupēja un PSRS neveidoja Somijas soc republiku.
          3. Tas ka Somi gatavi sevi aizsargāt ir skaidrs un ok, bet ja jau ar to pietiktu, tad diezvai viņi tā mestos pievienoties NATO, kas nebija dienas kārtībā visus šos gadu desmitus.

          • Somu pievienošanās NATO-vairāk šībrīža politisks akts,nekā fiziskā nepieciešamība.Somiem paaudzēs sēž aknās Ziemas karš.Somi vispār ir malači.

              • Šobrīd modē ir lielu daļu problēmu(neizdarības u.c.),novelt uz karu Ukrainā.
                NATO,protams,ir “kruto” ar visām “ekstrām”-nenoliedzu,bet Somijas gadījumā:vai palīdzība no malas būtu kardināli mazāka,vai somi mazāk pretstāvētu ar visu,kas viņiem ir(t.sk. viņu pašapziņa,pārliecība utt.),nebūdami de jure iekš NATO.

                  • Piekrītu, nenoteiktība motivē agresoru.Bet tomēr,uzlīme”šo objektu apsargā…”,ne vienmēr “nostrādā”.
                    Ar šo gribu teikt-viss ir trausls un relatīvs.

                • To RS
                  Es īsti nezinu, ko domā Somi.
                  Bet ir daži argumenti par labu nepieciešamībai:
                  1. KF iebrūkot UA parādija, ka “sarkano līniju” karam Eiropā viņiem nav. Pat PSRS ārpus soc bloka īsti atklāti Eiropā neuzbruka. Somi un Zviedri sarosijās pēc KF iebrukama UA. Un KF propogandistu spriedelēšana par Gotlandes ieņemšanu tīri lai ērtāk okupētu 3B, varēja radīt Somiem un Zviedriem sajūtu par fizisku nepieciešamību dalībai NATO.
                  2. UA no kara sākuma lūdza palīdzību NATO un sākumā no Vācijas saņēma 5000 kaskas. Jo UA ārpus NATO. Somi gan jau to pamanija. Iespējams Somi jūtas pašpietiekami, bet palīdzību vajadzēs un NATO valstij tā tiktu dota ātrāk un vairāk kā ārpus bloka esošai valstij. Sk. UA piemēru.
                  3. Lai cik stipri ir Somi, KF karotāju ir stipri vairāk un Ziemas karš tomēr parādija, ka KF lēnām virzās uz priekšu. Somiem kodolieroču it kā nav. Daliba NATO dotu papildus iespēju: NATO varētu atbildēt ar kodolieročiem uz KF atomieroču lietošanu.

      • Nav pārliecība, ir prognoze. Mūsējie ir kalkulētāji pēc dabas. Ja paliekam NATO, tad nekas nav jādara, ja nu kas, tad mūs piespieda. Savukārt, ja ejam ārpus NATO, tad pašiem jāsargājas, tas ir grūti, vajag naudu utt. Izvēlētos vieglāko ceļu.

      • Tas ir kad visi kopā. Ja pajuks kopība, tad apsvērumi būs citi. Ne velti US kongress gatavojas iespējamai Trampa atkalatnākšanai apgrūtinot legāli US izstāšanos no NATO.

      • Un Tu domā tāds viedoklis paliktu arī pēc tam, kad 4 milj. Kijiva būtu ielenkta un slaucīta no zemes virsas kā Mariupole?

  2. T.i. nekādu citu NATO spēku un infrastruktūras tajās NATO valstīs, kas iestājās pēc 1997. gada. Pat uz mācībām nē.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.