vara bungas: Kādreiz dienestā biju gatavs derēt uz vienalga ko, par to, ka ievērojot visus slepenības saglabāšanas priekšrakstus jebkuras NBS mācības izbeigsies nesākušās, bet kara laikā nākamajā dienā pēc mūsu uzvaras pie uzvarētājiem ieradīsies “vīri pelēkos vadmalas svārkos” un uzliks roku dzelžus neskatoties uz nopelniem. Tas tādēļ, ka šos cakainos slepenības glabāšanas noteikumus rakstīja mentālie “menti”, kas ar to radīja savas pastāvēšanas pamatojumu – tu lietotāj dari ko darīdams, vienalga kaut ko pārkāpsi, bet ko ar šo pārkāpuma faktu iesākt lemsim mēs (301.zīme, nūja un svilpe komplektā). Tas ir ,formāli priekšraksti ir gludi un skaisti, bet absolūti atrauti no praktiskās lietojamības apsvērumiem. Piemēram, kaujas pavēle ir noslēpums-Ok. Komandieris, kas to saņem drīkst zināt tās saturu, bet viņam vēl nav izsniegta, vai notecējusi, vai jau kuro mēnesi apstrādē pielaide darbam ar VNO… Labi pasauksim citu komandieri, bet tad izrādās, ka tam pielaide ir, bet zemākas pakāpes nekā vajag. Un vēl izrādās, ka sakarniekam vispār tādas nav (neviens nezina kādēļ), rotņiks nesen iecelts un arī staigā bez… Beidzot atrodi virsnieku, kurš ir aprīkots ar noslēpumam atbilstošu pielaidi VNO, bet ko viņš pasāks bez citiem virsniekiem, komandieriem un sakarniekiem, lai šo pavēli izpildītu? Tad jau viņam nāktos atklāt viņiem tās saturu. Miera laikā, easy – rullējam gurķi, nedaram neko, kamēr visi netiks aprīkoti ar ceduļkām. Termiņi? Kuru tas uztrauc – miera laiks taču. Mācības? “Iztaisnosim” situāciju caur vārdu “nosacīti”… Nosacīti pieņemsim, ka mācību pavēle nav kaujas laika pavēle un tādēļ nav klasificēta – ņem, lasi un pildi. Tomēr reālistiskajās mācībās (a citādas nedrīkst būt) un reālā situācijā karā, šādi triki var dārgi maksāt tiem, kuri “taisnos” sitāciju kā miera laikā… Tādēļ prieks, ka 20+ gadus kopš problēmas rašanās un tās definēšanas profesionāļu aprindās, parādās pazīmes, ka kādam tomēr “daleca”, ka šādi turpināt vairs nedrīkst.
[..] Nacionālās drošības padomes sēdēs izskatīts jautājums par Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 21) regulējuma saturu un tvērumu. Sēdēs tika pieņemts lēmums, ka regulējums ir novecojis, neatbilstošs šā brīža ģeopolitiskajai situācijai un ir pilnībā pārskatāms.[..]
avots
[..] Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vairākkārt ir identificējuši nepieciešamību specifiskos apstākļos, noteiktu funkciju paveikšanai, kas ir kritiska kādas noteiktas misijas vai operācijas izpildei, iesaistīt personālu, kas nav atbilstošā līmenī pārbaudīts (saņēmis noteikta līmeņa speciālo atļauju vai NATO, ES sertifikātu), vai nav pārbaudīts vispār. Likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta pirmā daļa nosaka prasību personai, kurai veicams darbs saistībā ar valsts noslēpumu, saņemt speciālo atļauju. Likumā “Par valsts noslēpumu” 9. panta astotā daļa, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī noteiks izņēmumu, pie kādiem apstākļiem noteiktos procesos ir pieļaujama nepārbaudītas personas iesaiste krīzes pārvarēšanā, savukārt Ministru kabinetam ir jānosaka nosacījumi, termiņi un kārtība, kādā institūcijas vadītājs piešķir minētās atļaujas un informē kompetento valsts drošības iestādi.[..]
Visiem iesaistītajiem procesā būtu vērts iepazīties ar jauno regulējumu, bet neiesaistītie var uzjautrināties aizpildot (treniņa nolūkā) 2.pielikumu.
vara bungas 
Tajā pašā laikā, ja ievērotu NBS reglamentu MR 4-2-2, tad nekādu pilnvērtīgu mācību miera laikā nevarētu notikt, jo trūktu sertificēto transportlīdzekļu un sertificēto šoferu. Jautājums juristam- vai sūdu gadījumā autovadītāju/karavīru var saukt pie atbildības, ja viņš bez iepazīstināšanas ar šādu reglamentu un attiecīgas sertificēšanas, ko prasa reglaments, ir saucams pie atbildības?
Pozitīvi, ka kara laikā viss ir pajāt un drīkst braukt ar visu, kas kustās un kurš māk kustināt (arī bez tiesībām)…
P.s. cik no karavīriem/zemessargiem zin par šāda reglamenta eksistēšanu un cik no viņiem kaut reizi mūžā ar to ir iepazīstināti?
Viss ir labi, kamēr nav negadījumu ar līķiem. Arī kara laikā var nodot tribunālam , ja kāds ” pratējs” braucot ar tanku sajauks frikcionus un iestūrēs savējo ierakumā. Tad ātri noskaidros ir/nav atbilstoša kategorija un kurš ir devis pavēli sēsties pie ruļļiem. Neiesaku pārbaudīt. Kā rāda šī ieraksta sabžekts neatlaidīgi dauzot ar lomiku pa sliedi 20 gados var panākt jēgpilnas izmaiņas.
nav labi, jo gadījumi ir ar kropļojumiem… ir kādreiz bijuši arī letāli.
kkas kabinetos saraksta “bībeli”, bet Alūksne ta ir tikai viena… pieļauju, ka gan par pielaidēm, gan citām sarakstītajām lietām pietrūkst cilvēkresursu birokrātiskās jaudas, kas saliktu sarakstīto pa plauktiņiem. kas liedz pārbaudīt vairāk karavīru, lai dotu pielaidi un kas liedz noorganizēt papildus kursus? vai šos pienākumus nevarētu uzņemties daļa no tā daiļā 25% kontingenta?
Pilnīgs sviests. Anketā prasa ļoti daudz informācijas, kas valsts rīcībā jau ir. Paļauties uz anketā aizpildīto un to nepārbaudīt, būtu idiotisms. Bet, ja tā tik un tā jāpārbauda, tad kāda jēga to prasīt anketā?
Saprotu, ka ir jēga pajautāt par aicinājumiem sadarboties, šantāžu. Bet atkal – Vai Jūsu rīcībā ir fakti, informācija vai pieņēmumi, kas varētu tikt izmantoti pret Jums vai 14. punktā minētajām personām šantāžas vai diskreditācijas nolūkā? Jā, ej nu uzskaiti oficiālā dokumentā savus intīmos vai nelikumīgos piedzīvojumus!
Ķer uz izvairīšanos no atbildes, atšķirībām liecībās tad un tagad. Un, jā, tieši intīmus piedzīvojumus no tevis sagaida, jo ja paši tos atradīs… ardievas pielaide. Bet ne katrā gadījumā. Pēc politiskās vajadzības.
“Bet ne katrā gadījumā. Pēc politiskās vajadzības.”
Izklausās spekulatīvs apgalvojums, kam var ticēt un var neticēt, atkarībā no tā, kam grib ticēt.
Esi pildījis papīrus priekš pielaides? Vairākkārtīgi atjaunojis?
Vajag ne tikai noskaidrot pagātnes faktus, bet arī vērtēt pretendenta godīgumu, jo godīgums vispār ir faktors, kas var izpausties arī nākotnē. Regulāri aizpildāma anketa, kurā var ieskatīties (kas ir dokumentēts par to, ko cilvēks ir savulaik norādījis), ir viens no līdzekļiem, kas var palīdzēt novērtēt godīgumu tādā gadījumā, ja vienubrīd radīsies jautājumi par kaut kādām pārbaudāmām situācijām.
Plus, regulāra anketas aizpildīšana ir kaut kādā ziņā arī disciplinējošs faktors, jo cilvēks tā dēļ apzinās, ka noteikti apstākļi ir svarīgi attiecībā uz viņam piešķirto atļauju strādāt ar klasificētu informāciju.
Grūti komentēt tavu izteikumu par intīmiem piedzīvojumiem, taču nelikumīgi piedzīvojumi tik tiešām ir nopietns apstāklis attiecībā uz lēmumu atļaut vai neatļaut cilvēkam strādāt ar valsts noslēpumu. Tiešām, tiešām. Un ja pretendents negrib norādīt savus nelikumīgos piedzīvojumus, nosaucot tādu prasību par pilnīgu sviestu, tad tas var izraisīt izbrīnu, maigi izsakoties.
Bez tam anketēšana ir normāla lieta. Nosaukt to par “pilnīgu sviestu” ir līdzīgs pārspīlējums, kā pieprasīt, ka atļauja piekļuvei valsts noslēpumam jāizsniedz automātiski, tikko cilvēks nokļūst ietekmīgā amatā (piemēram, tiek ievēlēts par Saeimas deputātu, vienalga no kādas partijas).
Valstij prasīt tādus datus no cilvēka manuāli aizpildītus, kas tai pašai jau ir, ir pilnīgs sviests. Vienīgais iespējamais pamatojums tādam sviestam ir, kā minēji, iespējamā godīguma pārbaude. Bet arī tas ir sviests.
Aizpildītājs tam visam tērē daudz laika. Pārbaudītājam tāpat viss jāpārbauda. Savukārt “godīgums”, ja pēc būtības skatās, nebūt nav viennozīmīgs rādītājs par cilvēka spējām uzticēt viņam noslēpumu. Uzticamāks būs cilvēks, kurš savā dzīvē savārījis ziepes un prot par tām klusēt. Un, iespējams, neuzticamāks tas, kurš, savārījis ziepes, klāsta par to anketā. Bet var taču būt arī otrādi, vai ne? Var.
Jā, ir jājautā par kontaktiem ārpus ES un NATO, ir vismaz formāli jāpārjautā, vai nav bijuši aicinājumi sadarboties utt. Bet valstij ir jādara savs darbs un jāpārbauda cilvēks pašiem bez dublējošas informācijas, kas neko īsti nedod, pieprasīšanas.
“Uzticamāks būs cilvēks, kurš savā dzīvē savārījis ziepes un prot par tām klusēt.”
Piemēram, cilvēks ir kādu noslepkavojis un piesakās strādāt policijā, vai arī ir seksuāli izmantojis mazu bērnu un piesakās strādāt bērnudārzā.
Tev, “ANDRIS G”, nav pilns rublis.
Jā, par pilnu rubli vislabāk liecina šāda uzvedība – ja argumenti strauji izbeidzas, jāķeras pie oponenta personības.
Mjā…, palasot pielikumā norādītās anketas “updeitoto” versiju nākas secināt, ka pāris gadu laikā atsevišķi interesanti punkti ir nākuši klāt;).
Tiem, kuri šeit komentē un var nākties šo anketu aizpildīt ne brīvā laika pavadīšanas nolūkā, heads -up: pasatāv liela, ļoti liela varbūtība ( 100%), ka tiks izrādīta interese par jūsu komentāriem šeit. Zinu ne pēc nostāstiem.
Bet- pagaidām, atslozei, piedāvāju nedaudz ironisku skatījumu uz mūsu “Svētozolu Birzs” virspriesteru attieksmi pret aizsardzību beidzamo 30+ gadu garumā. Tā teikt- no Leonīda Leonīdam:
Tas gan, bet čeko komentus un likes ne tikai šeit. Vispār personas profils atklājas “labāk nekā kolēģiem” pēc 10 laiku analīzes, “labāk nekā draugiem” pēc 70, “labāk nekā radiem” pēc 150 un “labāk nekā laulātajam” pēc 300. Vairāk – vēl labāk. Nelaikosiet neko – vēl aizdomīgāk – šifrējas 😉