Afterītis

vara bungas: Par ko es cienu amerikāņu armiju? Par spēju, vēlmi un māku analizēt savas kļūdas. Ne vienmēr šīs analīzes rezultāti tiek ievēroti nākotnē, bet tā jau ir gaumes lieta – arsenālos ir visu US army militāro operāciju (mācibu un reālo) ex post izvērtējumi. Latviski netulkojami to sauc par lessons-learned un šis process notiek visos līmeņos noslēdzoties speciāli izveidotajā kaujas pieredzes apkopošanas centrā fortā Levenvort. Ieradums fiksēt, apkopot un dalīties ar kaujas pieredzi ir raksturīgs katram US armijas profesionālim – te būs after action report no bijušā US NG kājnieka Rayan O’Leary, kurš karoja Irākā, Afganistānā un Ukrainā (vismaz kopš Soledaras). Viņam ir ar ko salīdzināt un viņš salīdzina:

• US armijas 20 gadus piekoptā CQB taktika nav adekvāta tam, kas sagaida tranšejās Ukrainā
• tranšeju ieņemšanas taktikas treniņi prasa daudzus atkārtojumus
• aizstāvēties ierakumos ziemā ir kaut kādā ziņā grūtāk nekā tās šturmēt (paradokss-VB)
• izolēt ieņemamo objektu, kā māca CQB, tranšeju karā nav iespējams, tieši otrādi, trieciena vienībai ir lielāks risks tikt izolētai vai apietai no flangiem
• novērošanas dronu (pretinieka) pastāvīgā klātbūtne gaisā spiež likt uzsvaru uz horizontālo maskēšanos (tīkli, pārsegumi, apsegumi, ekrāni – VB)
• strēlnieka pozīcija bez apseguma (ne obligāti pārseguma veidā) piesaista uguni. Strēlnieka pozīcija ar apsegumu vai pārsegumu, bet ar manāmu kustību zem tā – tāpat
• atkritumi, draza pie tavas pozīcijas demaskē!
• PK mīnu šķeršļi ir efektīvi un palīdz aizsargāt pozīcijas! (tikai ne Otavas konvencijas upurus – VB)
• visi mācās no Ukrainas pieredzes, gan US, gan RU, gan CN. Nākamajā karā uzbrukuma un aizsardzības taktikas tiks attiecīgi pielāgotas
• tas prasīs ilgu laiku kamēr US karavīri iemācīsies karot tranšejās ne sliktāk par ukraiņiem

avots

ar rakstu nesaistīti video, vnk ilustrācijai