vara bungas: Eurika! Iespējams šis būs šā gada galvenais VB ieraksts, kurā tiek izskaidrota šķietami neizskaidrojama, petrunīga vai dīvaina dažu Rietumvalstu valdību politika attiecībā uz UA armijas pārbruņošanu (militārās palīdzības sniegšanu). Easy, viņi vienkārši vadās pēc spēļu teorijas (Cietumnieka dilemma) stratēģijas “spoguļojot pretinieka” gājienus/lēmumus vienlaikus atturoties no eskalācijas un pārmērīga spēka (tit for tat – zobs par zobu). Spēles iznākums ir matemātiķu aprēķināts un zinātniski pamatots. Gala beigās modificētā tit for tat startēģija (ar palielinātu “piedošanas” elementu) ļauj garantēti uzvarēt oponentu ar nelielu pārsvaru. Citas spēles startēģijas ļauj uzvarēt ātrāk un pārliecinošāk, bet bez garantijas – pastāv liela iespēja ar blīkšķi zaudēt. Spēļu teorija nudien tiek izmantota starptautisko konfliktu un pretrunu atrisināšanā, to māca izlūkiem, diplomātiem, juristiem un policistiem. Runā, ka tā ir dzīvo būtņu kolektīvu evolūcijas pamatā. Karavīriem nemāca un pareizi dara.
Video nav par Rietumu politiku RU – UA kara kontekstā, bet paralēles ir acīmredzamas. Ja nav acīmredzamas, noskatieties video vēlreiz.
Pieņemu apsveikumus un pateicības. Tagad arī jūs zināt.
Īsuma tit for tat stratēģijas pazīmes ir šādas:
- Bez pārliekas agresijas un egoisma – jābūt “labam” (bet ne “labiņam”). Nesit pirmais, nesit ar pārlieku spēku. Ne dēļ augstiem morāles standartiem, bet vienkārši tā ir izdevīgāk, jo ļauj uzvarēt.
- Atriebīga. Par nodarīto skādi obligāti jāsoda, bet samērīgi. Gaisā pasists optimists – pacifists neuzvarēs, citas “ļaunās” stratēģijas to nepiedod.
- Piedodoša. Nedrīkst ieciklēties uz konfrontāciju, pēc atriebības akta jāatgriežās pie sadarbības, tas ļauj izbeigt bezgalīgus savstarpējās atriebības ciklus.
- Bez skaudības un alkatības. Nav jācenšās uzvarēt ar maksimālu punktu skaitu, nav jādzenās pēc “tīras” uzvaras. Uzvarai pietiek ar +1 punktu.
Šķiet tieši šo stratēģiju Rietumi izspēlē pret RU. Nav slikts variants, bet spožas uzvaras nebūs, tikai pēc punktiem un pēc ļoti garas sērijas.
vara bungas 
No vienas puses jā, no otras puses arī būtu skaidri jānošķir, ka nav tādas vienotas ”Rietumvalstu” frontes Ukrainas jautājumā un tāda nekad nav bijusi (visdrīzāk arī nekad nebūs nākotnē)……..katra valsts te dara pa savam, viena vairāk (piemēram Dānija, UK, Polija, Nīderlande, protams arī mūsu kareivīgā Latvija ar savām 6 haubicēm kas bez ironijas ir daudz ņemot vērā ko citi dod), un citas valstis dara pašu pašu minimumu (Spānija, Grieķija, Belģija kas vispār neko negrib dot ukraiņiem). Līdz ar to ir nedaudz kaitīgi mēģināt te saskatīt jebkādu ”vienotību” vai stāstīt ka ”Eiropa/Rietumi grib, Eiropa/Rietumi negrib”, mums būtu jākidā katra valsts atsevišķi un jāanalizē katra atseviški. Plus katra valsts tur arī spēlējot savu personīgo spēli ietekmē parējos, labā vai slikta ietkemē
Vidējo aritmētisko tāpat var izvilkt no visu centienu summas un nosaukt to par Rietumvalstu politiku. Vai uzskatīt ka Rietumvalstu politika ir US politika, neskatoties uz dažām sīkām deviācijām spektrā no HU līdz 3B.
Vispār ņemot pēc atbalsta UA īpatsvara jāvērtē tikai US politiku. Bet, lai nerādītu ar pirkstu sauksim to par Rietumvalstu politiku, jo līderis tāpat ir viens.
Es pat vēl pastrīdētos vai tikai US is galvenais/vienīgais, jo piemēram USA nav nevienu no saviem F-16 apsolijusi ukraiņiem, to izdarīja ”Eiropieši” Dānija/Niderlande/Norvēģija (škietami no savām iniciatīvām)……Storm Shadows arī deva Briti un Franči (kamēr ASV nu nekādi negribēja savus ATAMACS dot pat mēnešus pēc Storm Shadow trasfēra)
Atceroties visu lielo raustīšanos, kas nekur nav pazudusi, vienalga var izvilkt vidējo attieksmi, kas raksturojama kā piesardzīgs, ierobežots, bet stabils atbalsts.
Good cop – bad cop.
Gejropas f16 nevar nodot tālāk bez ražotājvalsts akcepta. Iespējams visādas tehniskas detaļas – piem. ASV nav tik šrotīgu modeļu f16 kā eiropā mētājas. Tāpat kā ar tankiem – vilka ārā leo1
Politika kara sākumā nebija koordinēta, un vācijas patieso atbalstu varēja redzēt – 1000 segas un thoughts&prayers.
Nu sākumā šoks, tas ir skaidrs. Bet vēlāk… nevar teikt, ka palīdzības bija maz, bet ne tik daudz, lai veidotos UA pārsvars kaut vienā no spēju kategorijām (izņemot izlūkošanu).
Vācijas atbalsts ļoti ilgi bija vārgs, kaut ko deva bet arī pašu minimumu un ar kaut kādām pašiem izdomātām ”sarakanajam līnijām”, ķipa Gepard un PZH 2000 var dot jo tas ”aizsardzībai”(???), bet Marderus un Leopardus un TPz Fuchs dod ļoti nergribēja ilgu laiku, jo redz tie esot ”uzbrukuma ieroči” un līdz ar to Ukrainai tādus nevajag/nepienākas (no kaut kādas pašu Vāciešu dirsā izrautas filozofijas). Tāds bija Vācijas palīdzības Ukrainai status quo vesalu gadu, no 2022 līdz 2023……..nezinu vai tas bija vienkārši attaisnojums negribēt, vai arī stereotipiskā vāciešu birokrātijas blakne (iespējams abas reizē)
Tas kas UA ir karš par izdzīvošanu DE un citiem var šķist lokāls bruņots konflikts par teritoriju. Pieņemsim valsts X piedāvā valstij Y sadarboties = Y nedod uzbrukuma ieročus valstij Z vai izvirza nosacījumus to pielietošanai, par to X šā vai tā bet jāpabeidz karu gada laikā. X nepilda solījumu, Y viņu par to soda veicot piegādes Z, bet ne pārmērīgi un piedāvā X turpināt sadarbību. X no tā mazliet zaudē, Y un Z arī nesvin uzvaru, cikls atkārtojās. X vai Y var atteikties sadarboties/ievērot cīņas noteikumus , bet tad notiks ātra eskalācija ar neprognozējamu rezultātu, kur izredzes zaudēt visu maču ir 50/50. Vai kāds saprātīgs valdnieks ies tā riskēt?
Mans skaidrojuma priekšlikums ir slikts, bet tas ir racionālāks nekā nekāds vai versijas par nosacīto Rietumu uzvedību, kas balstās uz bailēm, birokrātiju vai stulbumu.
Pievienojos tam, ka ir jāskaidro pamatojoties uz kaut kādu loģisku konstrukciju, pārāk daudz mums “vēlmjdomātāju” jeb “wishfulsinkeru” ir apkārt. Liekas, ka daļa ir iestrēgusi tajā periodā, kad LV iestājās EU+NATO un laiks pēc viņu domām apstājās. Tālāk tikai ilgstspēja, elektromobīļi un kargo-kults būvējot sēlijā poligonus ar domu, ka labā poligonā zabaki sarodas paši.
Bet, VB, lūdzu Jūs vērst savu skatu uz šādu lietu. Es krievu vēroju jau sen un manas prognozes nostrādā biežāk kā mesta moneta. Un tas ir nevis dēļ manas intelektuālās kapacitātes, bet tā, ka es cenšos ielīst viņu ādā, sajust, saprast un šādi prognozēt ko tie darīs vai nedarīs. Un lūk. 20212022.jan-feb. es te dauziju pannu un auroju, ka tūlīt sāksies.
Mamikins ir “praimtaimā” pie Solovjova un aicina palīdzēt LV krievvalodīgajiem. Vēl nesen viņš ceļoja pa kaut kādiem info resursiem, kas nav ievērības cienīgi. Viņš ir tur nonācis koordinētu darbību rezultātā. Un es allaž atkārtoju kā papagailis: klausieties ko saka/raksta PU. Viņš saka to, ko domā bez aplinkiem. Un tas, ka LV par cūcībām pret krievvalodīgajiem dabūs atpakaļ – cūcības ir tieša nākotnes projekcija. Kad gadus atpakaļ PU teica, ka UA dabūs iekšās, tie paši “ziņu tulkotāji”, kas šobrīd skaidro, ka PU jau tikai vēsta iekšpolitiski savas vēlēšanu kampaņas ietvaros, tad to pašu viņi stāstīja gadus atpakaļa par UA – tā visa ir tukša retorika. Laikam spriež pēc sevis. PU ar vārdiem nemētājas, par to es esmu pārliecinājies. Viņš diezgan atklāti telegrafē to, ko taisās darīt. Tiesa, patur pie sevis izrādes sākumu un par to pūš miglu. Bet ne izrādes gatavošanu un tās noslēguma vēlmes. Krievi izmanto pārbaudītas metodes. Un info telpas sagatavošana ir pirmais posms, kurš nupat ir sācies kā koordinēta plāna sastāvdaļa.
Es nezinu termiņus, bet process ir pārgājis no “kotlete tiek sildīta, jo būs jāēd kaut kad” uz “kotlete tiek sākta gatavota pusdienām pārskatāmā nākotnē”.
Kādi nu kuram plāni, bet pārslēdzat savu DEFCON līmeni nākošajā. Rietumi, ASV var spēlēt kādu stratēģiju vēlās, bet sadursme būs šeit – pie mums, nevis “Veļikajos Sīpolos” vai Vjazmā.
RU valodīgo problēmas protams ir iegansts, neies jau teikt, ka situācija “Baltijas jūra – NATO iekšējais dīķis” RU nav un NEKAD nebūs pieņemama. Kā opcijai RU varētu piekrist apmaiņai “Skandināvija iekš NATO, bet bez 3B”, bet nosacītie Rietumi tam vēl nav gatavi. Mana versija, ka LV centīsies sašūpot, destabilizēt (nepārkāpjot 5.panta slieksni) un tad pa lēto nopirkt ar visu eliti, iekarošana 080808 vai zaļo cilvēciņu stilā mazāk ticama, jo pārāk patētiska un pārmērīga pie pašreizejās LV iekspolitiskās situācijas. Turklāt jāļauj saglabāt seju arī Rietumiem. Tāpēc es aicinātu īpaši sekot jebkādu novirzienu radikāļiem, provokātoriem un musinātājiem, kas “pēkšņi” var apaugt ar “ielas spārnu” un tad bruņotiem un labi finansētiem “nemierniekiem” RU SOF vadībā. Kaut ko līdzīgu jau mēģināja, kad “stihiski” cīnījās pret spaisiem, bet vēlāk šī tēma noklusināta līdz laikam. Infotelpas sagatavošanu es redzu kā histērijas par jebko, ko var pasniegt kā sistēmisku problēmu (nevis vnk problēmu) – RU pilsoņu izraidīšanu, imigrantu ieaicināšanu, Kariņa lidojumus, fondu finansējuma neapguvi, Railbaltica maršrutu utml. Uzmanību cīnītājiem par tradicionālajām vērtībām – jūs RU centīsies izmantot pirmos. Esiet modri. Un neesiet AfD.lv
Kopumā piekrītu, tomēr nevajag domāt, ka oponents ir pārāk racionāls, vai arī mūsu izpratne par viņa lēmumu pieņemšanu ir pietiekami adekvāta.
Vajag vairāk piebērt šādai racionālai pieejai tādu kā “mesiānismu” – cīņu par savām vēsturiskajām teritorijām, cīņu pret mūsdienu nacismu, cīņu par krievvalodīgo tiesībām. Krievs ir gatavs ziedot daudz vairāk nekā tipiskam notikumu prognozētājam liekas, lai atjaunotu visādi citādi rietumniekiem nesaprotamu “vēsturisko taisnību”.
PU vispār ir mesiānisma pārņemta Pjotra Pirmā reinkarnācija, kura papildus racionāliem iemesliem cenšas atstāt savu mantojumu vēsturē. To galīgi nevajadzētu nenovērtēt.
Vispār jau pavērojiet cilvēkus kā tādus – ja visi būtu racionāli un darbotos saprātīgi, pasaule būtu krietni savādāka. Cilvēks nav racionāls, to grupas vēl mazāk un vēsture ir visādu neloģisku lietu savirknējums.
Ar to es gribu pateikt to, ka krievs ir duālas dabas – racionāls un neracionāls un gatavs karot un maksāt par to visu gan racionāli, gan ne. Par to nevajag aizmirst. Lielākā daļa, kas nonāca 40-tajos vienas vai otras puses krematorijās, bija absolūti pārliecināta, ka “racionāli cilvēki tak tā nedarīs”. Darīja. Un neba pirmo, vai pēdējo reizi. PU neprojicē sevi kā meli, tieši otrādi – kā godīgu un taisnu personu, tāpēc viņa sacītajā ir vērts ieklausīties – viņa vājā vieta ir vēlme runāt dažubrīd par daudz to, ko racionāli būtu noslēpt.
teorija par “iebruks vai neiebruks LV” ir 50:50- vai nu iebruks vai neiebruks…
ja pirms 2 gadiem Tava (Zintnieka) prognoze bija, ka ru iebruks Ukrainā, ieņems Kijivu un gāzīs pastāvošo valdību, tad es prognozēju, ka tas ir neloģiski, jo ru būs desmitos tūkstošu zaudējumi un vienīgais varēs pacensties izlauzt koridoru uz krimu…
arī tagad mums nav jāfantazē par būs/nebūs tēmu, bet jādara savi mājasdarbi- apmācam personālu un iepērkam ieročus. bez infrastruktūras izbūves arī neiztiks.
pu savā bunkurā var klārēt savas domas uz nebēdu- ja pu ir deklarējis, ka UA dabūs iekšās, tad realitātē pu ir jau 10x ap.irsies ar savām vēlmēm: “nogrima” ru desantkuģis, bet par to uzvilka uz desas “kailās ballītes” dalībniekus- šī ir viņa tagadējā iespēju robeža.
kāda mums atšķirība, ar ko pārņemts ir pu vai patruševs?! visa viņu banda ir sistemātiski jānolej podā. skaidrs, ka tas neizdosies vienā dienā, bet Rietumu uzņemtais virziens ir pareizs un rezultāts noteikti tiks sasniegts.
Pipar, ar Jums vairāk vai mazāk viss ir skaidrs. Varu tikai novēlēt nezaudēt savu pārliecību brīžos, kad tā tiks pārbaudīta. Bez ironijas.
Leonīda j-gada uzruna daļai stiprināja garu, kā Jums, bet citiem, kā, piemēram, man, tā izteica: a) pirmais jautājums man radās, ka, pēc gada, kad situācija būs vēl sūdīgāka, no kurienes viņš leks ārā, lai vēl lielāku drāmu uzburtu .. no/iekš degoša šķūņa? b) man teksts “karavīram dzīve tāda” skan kā “mēs esam nolemti”, tīri no teoloģiskās puses šeit iztrūkst kaut kādas papildus reliģiskās komponentes par mūžīgo dzīvi, dvēsles transcendālo dabu utt Pasaka A, bet nepasaka B.
Tad nu es šeit rakstu sev līdzīgajiem vai tiem, kas svārstās. Mana dzīve nav “tāda” kā to uzbur ļoņa, mana dzīve ir tāda, kādu es, izmantojot savas smadzenes, varēšu izgrozīt, to es varu izdarīt saprotot, kurā brīdī man ir nauda jāieliek drīzāk papildus “gatavnieka lietās”(un te es nedomāju kaut kādus tūrisma loriņus, bet reālus fiziskus atbalsta punktus evakuācijai LV teritorijā un ārpus tās), bet kurā brīdī es varu ieguldīt kaut kādos mājas remontos un pateikt – “pietiek paranojai”. Tajā paša laikā es saprotu, ka cilvēks plāno, Dievs dara. Un nekam nav garantija. Bet man labāk patīk tomēr kaut kādu kaut cik reālu plānu virknējumu izveidot un ieviest. Un tad paliks tikai haosa komponente. Vismaz sirdsapziņa tīra.
Kādam tā ir tīra klausot pavēlēm no kāda cita un un uzmetot atbildību savam komandierim. Es atbildību komandierim neuzmetu un uzņemos pats. Sūdi, kas ar mani vai ģimeni notiks ir mana, nevis PU, Patruševa, Leonīda, ZS rotnieka vai Siliņas k-dzes atbildība. Cilvēki vienmēr dzīvojuši savā 200k gadu vēsturē diezgan “svārstīgos” apstākļos. Kāds jau izdzīvoja. Tas ir mans izaicinājums.
+
Zintniek, skaudrā patiesība ir tāda, ka gatavnieks-vienpatis karā ir sūds uz kociņa. Valsti var nosargāt tikai sabiedrība kopumā. Kad Tu laidīsies lapās ar savu ģimeni vai paķersi līdz to līdzpilsoņu ģimenes, kuri Tavai motorlaivai flangus piesegs? ja nē, tad tas ir diezgan parazītiski manā skatījumā…
“LV par cūcībām pret krievvalodīgajiem”. Jautājums varbūt vari minēt kaut vienu cūcību, ko mēs esam veikuši pret šiem mistiskajiem krievvalodīgajiem. No sākuma nodifinē ko šis jēdziens nozīmē, jo es arī esmu krievvalodīgs, jo protu krievu valodu. Vēl orku pidaru pazinējam atgādināšu, ka moskāvijai ir dziļi pie kājas viņu vienkāršā vate un ko kāds dara ar to. Lai sāktu savas cūcības, Kremlis izmantos jebko, ja nebūs ko izmantot, tad izdomās!!!
Un vēl – eksistenciāli šis te viss putras grāpis ir mums, krieviem(BLR to sastāvā), UA, 3B, mazākā pērā PL, DK(kas ir ceļā krieviem uz okeānu), skandināviem. Pārējiem tā ir šaha spēle bez īpašām likmēm vai nopietnības. Gruzija 2008. gadā saprata un izvēlējās ceļu – vārdos eiropieši, darbos ar krieviem. Viņiem kargo kults nepalīdzēja. Saprata lietas būtību. Padomāja un pamainījās. Ērti. Tur eksistenciālas krīzes nav un nebūs. Tikai mums Gruzijas variants, baidos, jau ir par vēlu. Un es īsti nesaprotu kapēc priecāties, ka krievi sabruks vai zaudēs ietekmi tur vai citur, mums jau no tā labāk nepaliks. Klope te ir sagaidāma šā kā tā.
Es te ik pa laikam saskaros ar viedokli – redz, LV ir investīcijas, tātad “draudu nav”. Bet šeit ir jāsaprot kā tās investīcijas tiek organizētas. Tās jau neorganizē naudas īpašnieki, bet to pārvaldītāji – klerki, kuriem ir sava karjeras spēle. Par to, ka pēctam varēs kliegt graubes-style “KAS GAN VAREJA IEDOMATIES KA KRIEVI IEBRUKS LV/UA/ieliec_citu_ru_kaimiņu”, klerks dabūs pa biksēm, bet neko daudz. Karjera turpināsies. Bet klerkam noraus galvu, ja tas esošajos apstākļos, kad nekas nav skaidrs, izdomās naudu no fondiem, kas liek iekšā, piem, 3B, pārnest uz fondiem, kas liek iekšā Āfrikā un uzrausies uz mīnusiem. Investīcijas nāk, jo šībrīža situācijā lēmēji baidās izdarīt nepareizo izvēli. Jo vienmēr varēs kā graube pateikt “kas gan gūtu domājis, ka krievi uzbruks”. Jā. Kas gan. Es domāju, ka mūsu dienesti rakstīja un brīdināja, bet kargo kulta burvība un šī kulta pavedināšanas spējas ir … lielas. Investīciju naudu nepārvalda pensionāri, kuriem tā reāli pieder, bet cilvēki, kuriem ir intereses neizdarīt liekas kustības.
Piemetinot Zintnieka “krievu dvēseles” analīzei, pagarš citāts no ģen. Radziņa laikabiedra un zināmā mērā kolēģa “Latvijas Kareivī”, “Dvēseļu puteņa” autora
Aleksandrs Grīns, ap 1930. g.
“Par krievu tautas dvēseli vēl arvien valda rietumu tautu vidū lielākā uzskatu juceklība, ko padarījusi sevišķi haotisku krievu literatūras nākšana modē un rietumnieku iepazīšanās ar krievu autoru rakstīto grāmatu varoņiem. Nelaime ir tā, ka liela šo autoru daļa ir bijusi lielākā vai mazākā mērā slavofili noskaņota, daudzkārt pašiem to neapzinoties, un ka tāpēc rietumu tautas (to skaitā ari mēs), aplūkodamas krievus caur viņu pašu darinātām brillēm, kļūst par optisku melu upuri, redzot lietas, kuru patiesībā nav, un neredzot to, kas tieši būtu tas raksturīgākais un īpatnākais.
Liela krievu rakstnieku daļa, Ļevu Tolstoju neizņemot, mēdz idealizēt savu tautu, sevišķi zemākos slāņus, tos iztēlojot par “Dieva meklētājiem”,augstākās gudrības glabātājiem un diezin ko vēl. Mēs nupat redzējām, ka patiesībā no īstās reliģiozitātes tādā nozīmē, kā to saprot rietumtautas, krievi atrodas ļoti tālu, un ka Tolstoja un citu cildinātais un dievinātais krievu zemnieks patiesībā ir savā pasaules vērojumā vairāk rada samojedu šamanistiem un nēģeru fetišistiem, nekā tam gloriozajam mužika tipam, ko šie krievu autori centās iegalvot – sev un citiem – par savas tautas īsto paraugu.
Mēdz apgalvot, ka daudzinātā I āme russe, krievu dvēsele, esot “bezgalīgi plaša”, šajā ziņā atgādinādama Donas un Volgas stepes, un ka šajā dvēselē nemājojot sīkas prozaiskas lietas, bet grandiozas kaislības. Ja cilvēks ar krieva dvēseli mīlot vai nīstot, tad visu to viņš darot bez mēra, kā jau īsts pārcilvēks, nepazīdams un ari neatzīdams nekādus morāles ierobežojumus. – Tāds “krieva dvēseles” traktējums ieviesies arī pie mums, mūsu inteliģencei (sākot jau ar naivo goda vīru Biezbārdi) pārkrievošanas laikā dzerot no krievu ūdeņiem. Sacītais zīmējas ari uz kreiso inteliģenci, kas pa lielākai daļai uzņēmusi sava marksisma mācības nevis no vācu avotiem, bet no krieviskām brošūrām un dažādiem komentāriem, kuras fabricējuši krieviski un žīdiski Marksa rakstu izskaidrotāji. (Sociālisma izplatīšanās veicināja mūsu inteliģences pārkrievošanos un “latvju tautas ieplūšanu krievu jūrā”. Šajā ziņā bij. Krievijas sociālisti ir izdarījuši rusifikatoriem lielus pakalpojumus, un arī pašam krievu sociālismam, it sevišķi maksimālismam (lieliniecismam) ir pielipuši klāt slavofilu sludinātā krievu mesiānisma putekļi. No Maskavas nāks vara, kas valdīs pār visu zemeslodi, un krievi būs visām tautām par apbrīnošanas objektu un sekošanas paraugu – šis lielmanīgums iet līdz ir senās Maskavas publicistiem, ir krievu imperiālistu plāniem, ir lielinieku sapņiem par visas cilvēces sakalšanu padomju republiku federācijā zem Maskavas valdības.)
Daudzinātais krieva “dvēseles plašums” patiesībā ir bezgalīgi plaša pļēgurība, principu trūkums un morāliska impotence, kas ļauj īsti krieviskam cilvēkam izdarīt lielākās cūcības un neģēlības* (tā sauktā “grandioza kaislību trakošana”), kādas vien var iedomāties, un beigās visu vainu uzvelt liktenim, apstākļiem vai citam kam, tikpat parocīgam un aizstāvēties nespējīgam, nezināmam un neskaidram vaininiekam. Krieva dvēsele atrodas untumu un iegribu, dzīvniecisku kaislību un kaislībiņu varā un atgādina viļņu mētātu skaidiņu. Pati par sevi šī dvēsele nav ne ļauna, ne laba, ne daiļa, ne nedaiļa, bet kaut kas nedefinējams un netverams, kaut kas tāds, kam nevar iet klāt ar parasto civilizētās cilvēcības mērkoku. Šajā ziņā krieva dvēsele tuvu rada nēģera dvēselei, par kuras īpašnieku ari ir izteiktas ļoti dažādas domas, sākot no frāzēm par dabas bērniem, veselīgiem barbariem etc., un beidzot ar jebkādu cildenāku dvēseles emociju noliegšanu un mūžīgu atrašanos rupju instinktu un zemu kaislību valgos.
Krieva dvēsele pēc viņas būtības ir barbariski primitīva un pilna atavisma, kurus par atavismiem pat grūti dēvēt, jo krieva dvēselē tie nekad nav pilnīgi izgaisuši un nevien nenīkuļo, bet liekas būt dzīvāki kā jebkad. Te pirmā kārtā būtu jāmin komūnistiskais instinkts. Šīs tālās pirmatnes mantojums, kas pie rietumu civilizācijas tautām šķiet pilnīgi atrofējies un nav ļāvies atdzīvināties, par spīti visiem 3.internacionāles pūliņiem, – šis senču mantojums mīt krieviem asinīs un ir devis iespēju lieliniekiem nobīdīt pie malas visus pārējos varas tīkotājus konkurentus un stāties pie saviem grandiozajiem eksperimentiem, kuru gala rezultāti vēl nav saskatāmi.
Visu citu Eiropas tautu zemnieks pēc dabas ir sīkpilsonis-individuālists, kas turas pie uzskatiem, ka pasaule bez privātīpašuma nevar pastāvēt un ka cilvēkam ir vajadzīgs savs kaktiņš un savs stūrītis zemes, lai tas spētu šeit zemes virsū laimīgs būt. Ja arī šis rietumu zemnieks dažkārt grasās iet pakaļ sociālistu partijām un balso par tām, tad viņš to dara vienīgi tai cerībā, ka kļūs par patstāvīgu gruntnieku vai paplašinās savu zemes stūrīti uz lielgruntnieka zemes rēķina.
Pavisam citādas dabas radījums ir lielkrievu zemnieks, kas līdz pašiem jaunākajiem laikiem bija saglabājis daudzas ģints komūnisma paliekas. Tikai ar šo zemnieku bija iespējams izdarīt visus tos sociālisma realizēšanas eksperimentus, kurus pēc otrās krievu revolūcijas centās izvest lielinieki, palikuši par bijušās caru valsts likteņlēmējiem. Šiem zemniekiem komūnisms mīt jau asinīs, un tāpēc ari priekš viņa, pieraduša pie uzskatiem, ka zeme ir ciema ļaužu kopīpašums, spaidu kārtā izvestā pāreja uz kopražošanu, uz lauksaimniecības kolektivizāciju nebūt nebija tāds nāvi nesošs lēciens no piecstāvu nama jumta, bet diezgan loģisks, kaut ari nežēlīgs jau pastāvošā pussociālisma paplašinājums. (Ja zemnieks jau apradis uzskatīt ciema zemi kā kopēju īpašumu, ko regulāri no jauna pārdala starp ciema vīriešiem, tad viņam nav neiespējama lieta atrast tālāku secinājumu un pāreju uz šī kopīpašuma apstrādāšanu kopīgiem spēkiem un kopīgu dzīvo un nedzīvo inventāru. Cik tāda kopražošana ir produktīva, tas ir cits jautājums: individuālās zemnieku saimniecības visā pasaulē ir tikušas uz priekšu, pateicoties viņu saimnieku čaklumam, uzcītībai un darba priekam. Kolektīvā saimniecībā čaklais bauda no kopēji izvesta darba augļiem tikpat daudz, kā laiskais slinkuma lāpītājs.)
Lai atceramies tikai tās mežonības, kuras pilsoņu kara laikā izdarīja ir baltās, ir sarkanās ordas.
Jauki uzrakstīts. Es allaž cenšos iegrimt vēsturē, lai saprastu mūsdienu. Krievs jau ir primitīvs un nekā tur romantiska tiešām nav. Ne skaists, ne neskaists. Nedaudz civilizētāki ir palikuši. Bet ne daudz. Nu mežoņi izpostīja savulaik visu pilsētu pilsētu – Konstantinopoli, kuru sargāja viedi un augsti profesionāli PD aiz augstām tehnoloģijām, nonesa tur visu “čmobiki” un beigas. Gadsimtu ilgajam gaismas un iekļaujošās sabiedrības augsti tehnoloģizētajam vieduma šūpulim. Pilsētas sienās un drupās ganijās lopi vēl ilgi. Tur ar bij 5.pants un palīgā saucieni pārējai uz to laiku civilizētajai pasaulei, kas kaut ko atsūtīja, bet gala beigās jau iznākums bija kāds bija. PD turējās braši kamēr vienā brīdī izšķīda kā stikls.
Tas, ja kāds ir mežonis, nenozīmē, ka neefektīvs karotājs. Tik vien kā kaut kādā vēsturnieku polemikā kāds teiks: jā, ziniet, 3B bija pārāk attīstīti savam laikam, nonesa tos mežoņi, jo citi attīstītie bija palikuši par galīgiem pļunduriem. Tikai mums ta no tā diži labāk nepaliks. Šitas viss ir vēstures hrestomātija, kas atkārtojas nebeidzamas reizes. Piekam šiem mežoņiem kara tehnoloģijas ir diezgan nesliktas.
Ne jau viedums, kultūra vai attīstība nosaka to, kas izdzīvos. Tā bilde ir daudz dziļāka un kompleksāka. Krievs var nebruņoties X gadus, bet iegāzties savu ideju vadīts glābt Rīgas krievus daudz ātrāk. Kaut vai tāpēc, lai uztaisītu “apsteidzošo” manevru lielajiem NATO plāniem.
Pēdējā laika teksti nāk ārā aizdomīgi līdzīgi kā ar UA zupas uzsildīšanu pirms 2022.gada. Aicina krievus nu jau “evakuēties” RU ĀM pārstāvji. Kādam tas liekas makten smieklīgi – nu ķipa daudzi, cerams, izmantos šo iespēju, he he heee. Man kāreizi nekā smieklīga te neliekās.
Rietumu uzvedībā redzams pattern – ja kaut kāds ieroču veids tiek komunicēts out of question, pēc gada tas ir frontē.
Piesardzība ir acīmredzama – aizliegums aiztikt ru teritoriju ar R ieročiem piemēram
RU paterns: Atturas no vērā ņemamas militārās spriedzes/bruņotām konfliktsituācijām uz robežas ar NATO valstīm, principā “runājama” uz stāvokli “2022.gada 23.februāra robežas Plus”. Plusa lielums diskutējams, jo atkarīgs no situācijas frontē. Demonstrē (blefo) apņēmību vilkt karu garumā. Soda Rietumus par atkāpēm no cīņas noteikumiem ar US UAS notriekšanu, kodolieroču kratīšanu (izvietošanu BY) uz ko simetriska Rietumu atbilde neseko.
Kopumā mačs turpinās zemā tempā, pusēm taupot spēkus un taustot pretinieka aizsardzību. Gluži kā hokejā starp līdzvērtīgām komandām 1.trešdaļā.
Tikai ja UA un RU ir kā hokeja izlases savā grupā kapā pa vietām, tad mūsējie ir amatieru līgas līmenis, kuri domā, ka tieši pirms mača 2h iepriekš atbrauks no NHL CAN, USA hoķa zvaigznes bez krieviskiem uzvārdiem un sakapās kopā ar mums RU. Plāns ir tieši tik labs, kā izklausās. Strādā kamēr RU nav atbraukusi ar savu izlasi. Nu bet ja atbrauks tad vainīgs būs, ja kas NHL, kuri neatsūtīja all-stars. Pēc RU domām 3B ir NATO kontekstā jāvērtē nevis kā tā sastāvdaļa, bet kā sāpju punkts, uz kura uzspiest, lai to kontrolētu. Cik stipri uzspiedīs, vai kauli ar’ salūzīs, tas cits jautājums. Kamēr vieniem tā ir spēle – mums reāli izjust uz savas ādas.
Trampa laikā nekāda UAS notriekšana Putļeram pat prātā neināktu. Viņš pasaulei vienkārši nodemonstrēja (pēc krievu zeku parašām) cik vadonis ir vājš un bezobains!!!
Tukši pieņēmumi. Šis gan ir reāls fakts
Nu un aplaudēja! Mazums par ko viņi ir aplaudējuši. Arī ASV demokrātiem, kuri AZOVU gribēja pārvērst par teoristisku organizāciju!!! Aplaudēja un pēc tam aprāvās!!! NS2 uzlika sankcijas, palienāja ASV klātbūtni A-Eiropā, vagneriešus aizsūtija pie Kobzona, moskaļu lidmašīnām pat prātā nenāca tuvoties ASV kara kuģiem, kas bija diezgan regulāra parādība Obama/ Baidena laikā, NATO valstu armijās palielināja budžetu (pat maukas Merkeles BS), pārcēla ASV vēstniecību uz Jeruzelemi un neviens Hamaz (Baidena draugi – joprojām finansē, un moskaļi arī viņus atbalsta) neiepīkstējās. Galvenais atkārtošos – Trampa laikā pasaule bija daudz reižu drošāka!!! Putins sāka aktīvi gatavoties karam pēc ASV paniskās bēgšanas no Afganistānas par kuru atbildīgs ir nodevējs Milijs un gļēvulis Baidens!!! Tas arī ir fakts!!! Daudz nozīmīgāks par ko šīs marionetes tur savā leļu teātrī aplaudē.
Tramps tieši plānoja izvest daļu US karaspēka no Eiropas , bet nepaspēja un arī lēmums tika sabotēts
https://www.politico.com/news/2020/06/06/trump-orders-large-withdrawal-of-us-forces-from-germany-304501
RU lidmašīnas apdraudēja US navy Trampa laikā tāpat kā citos laikos
https://abcnews.go.com/International/russian-aircraft-buzzed-us-navy-ship-times-day/story?id=45490605
Nāksies tevi apbēdināt, bet US parakstīja Dohas līgumu ar talibiem Trampa administrācijas laikā un tas paredzēja US kontingenta izvešanu no AF. Baidens tikai pabeidza Trampa iesākto procesu.
Savukārt Tramps izveda US karaspēku no Sīrijas, kas ļoti patika Putinam un Asadam
https://abcnews.go.com/Politics/trump-announce-us-withdraw-troops-syria-official/story?id=59906876
Baidena kļūdas nepiešķir punktus konkrēti Trampam. Un otrādi.
Es teiktu vēl vairāk ASV politika balstās uz demences mākto Baidena un gļēvā Dž.Salivana baiļu stratēģiju, kura neizbēgami ievilks pasauli lielā karā! ASV pašreizējo vājumu nevar neredzēt un to izmanto gan Ķīna, gan moskāvija, gan Hamaz, gan Ungārija. Pasaulē ietekmes sfēras tiek pārdalītas. Tā notiek, kad barvedis kļūst vecs. Šo cietumnieku spēli pašreiz ļoti veiksmīgi spēlē Ķīna, nevis rietumi! Tie vienkarši peld pa straumi. ES vispār ir kaut kāda mīksto lūzeru kompānija, kura nespēj pat lēmumus pieņemt, kur nu vēl tos pildīt!!!
Jauneklis Tramps ir až 4 gadus jaunāks. Make sense. Ja kas, es par Nikiju.
Diemžēl tāda ir ASV pasaules policista un mūsu stratēģiskā partnera tautas izvēle!!! To taču redz visa pasaule, ka Akela ir vecs!
Vienkārši skaidrojumi, ja tie atbilst empīriskiem novērojumiem, parasti ir patiesāki nekā sarežģītas teorijas. Tā saka Okama asmenis. Princips, jeb taktika – mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs ir vecs kā pasaule.
Es empīriski nenovēroju, ka Rietumu valdības in general a) uzskata RU par ekzistenciālu ienadnieku b) steidz atbalstīt RU ienaidniekus. Es nedomāju, ka viņi ir akli vai gļēvi, vnk vadās pēc kaut kādiem citiem principiem vai taktikām.
Es nerakstīju, ka ekzistenciāls, bet man liekas acīmredzami, ka ir Krievija ir Rietumu pretinieks/ienaidnieks, tā pat kā Ķīna. Man tagad nav laika meklēt faktus, bet atceros, ka jau pirms kara NATO paziņoja, ka uzskata Krieviju par galveno militāro draudu. Attiecīgi tiek veiktas darbības Krievijas atturēšanai Ukrainā. Kā saka čaiņikus jāsit kamēr tie nav izauguši par lokomotīvēm.
Grūti pateikt, vai tā vienmēr būs labākā stratēģija. Viņu modelī tā iezīmējās kā vislabākā, iemetot barā ar daudzām dažādām. Un paši atzina, ka Tit for tat nestrādā, ja visi ir ļaunie.
Bet, ja pretinieka stratēģija ir nevis nezināma, bet visai konkrēta un saprotama, varbūt labāks ir cits variants? Noteikti gan tādi varianti arī ir daudz pētīti. Tikai vai tie atšķiras no Tit for tat un vai tos maz lieto?
Bet vispār interesanti, nebiju par šādu nekad neko dzirdējis.
Mans pieņemums, ka pretinieks arī spēlē tit for tat, bet nosacītie Rietumu piemet klāt savai TFT stratēģijai lielāku “piekāpības” devu, kas it kā var nodrošināt nelielu pārsvaru (uzvaru) ilgtermiņā.
Atbilstoši spēļu teorijai tad sanāk, ka “zobu pret zobu” stratēģija ir viena no sliktākajām gadījumos, kad pretinieks cenšas būt īpaši negodprātīgs?… Bet tas tā, vienkāršojot līdz vienkāršas datorprogrammas līmenim. Ļoti interesants video, bija vērts noskatīties!
Nē, pagalam “ļaunos mērgļus” evolūcijas likumi neatbalsta. Ļaunie var vinnēt raundu (s), bet galīgā uzvara viņiem nespīd un lokālo uzvaru sasniegšanas stratēģija laika gaitā nebūs ilgstpējīga.
Ja palūkojamies dabā (izņemot cilvēci) vai tajā ir kaut kas pa īstam ļauns? Ja protams nejaucam ļaunumu ar mūsu bailēm, nezināšanu vai ignoranci.
Esmu mācijies šo variantus biznesā un varu teikt, ka biznesā arī tas nestrādā, jeb pareizāk sakot strādā, ja abas puses spēlē pēc šaha noteikumiem, kā sākās dambrete vai daru ko gribu, tā visa tā teorija sabrūk.
Piekrītu. Biznesā var atteikties spēlēt pēc noteikumiem, jo likme nav dzīvība vai nāve, bet riska kapitāls vai maksātnespēja un atdzimšana zem cita nosaukuma. Kad uz spēles indivīda brīvības atņemšanas gadi vai tautas fiziskas pastāvēšanas turpināšana vēlme ievērot kkādus noteikumus pieaug, jo “daru ko gribu” arī ir stratēģija, turklāt riskanta kā krievu rulete.
Man kaut kā intuitīvi liekas, ka dzīvē visu sarežģītāku padara tas, ka ne visi punkti ir vienlīdz vērtīgi + dažādu punktu kombinācijas var dot papildus priekšrocības + eksistē gājieni, kuros tiešām likme ir valsts pastāvēšana, t.i., pēc neveiksmīga gājiena atvinnēt zaudēto vairs nebūs iespējams.
Savādāk, arī, intuitīvā līmenī, liekas ticami. Iepriekš par šo nebiju dzirdējis, paldies.
Kopumā, ja rietumi (večuks Baidens) šo spēli spēlē, tad ne tikai ar Ukrainu ir cauri, bet arī rietumu demokrātijas civilizācija ies bojā, jo tā sabruks barbaru (moskāvijas un islama fanātiķu) un Ķīnas kopējā spieda priekšā. Ka pēc sešiem gadiem ukraiņu karavīri tiks sūtīti “gaļas kaujās” pret mums, Poliju, Čehiju utt., jo:
1. “+1” šajā defenīcijā nav saprotams ko tas nozīmē. Katram spēlētājam par to ir sava izpratne. Man (pieņemu, ka arī lielai daļai ukraiņu) piemēram, Ukraina pārņem kontroli pār 1991.gada robežām, Putļers un pārējie kara noziedznieki tiek tiesāti Hāgā, un Belgoradas novads, kā neliela komenpsācija tiek pievienots Ukrainai. Mosakļiem, NATO 1997.gada robežās un moskāvija ieliek savus gubernatorus šajās bijušajās NATO valstīs. Rietumiem, lai varētu kaut brīdi justies, kā Nevils Čemberlens izskāpjot no lidmašīnas ar nekam nederīgu papīru rokās paziņot, ka pasaulei atnesis mieru.
2. Moskaļi savu gaļu varēs sūtīt bezgalīgi kaujas laukos. Putļers tur ir visas skrūvītes pievilcis. Strelkovs, Navaļnijs sēž, Ragozins nogalināts, glamūrās moskāvijas zvaigznes tiek pazemotas un noliktas pie vietas. Bet to nevar atļauties Ukraina. Demokrātija nevar uzvarēt diktatoru!!! Pat diskusija, ka kara laikā Ukraina varētu uzrikot prezidenta vēlēšanas bija stāsts par rietumu liberālo marksistu neadekvātismu.
3. Ir grūti nepiekrists Putļeram, ka šajā spēlē rietumi spēle “līdz pēdējam ukrainim”. Šī spēle pilnvērtīgi notiktos, tad ja ASV un LB pildītu savas saistības, ko uzņēmās ar Budapeštas memorandu. Bet tā tas nav. Šīs valstis pat netaisās to darīt!!! Bet ukraiņi “nogurst” no šī kara, jo “karā zaudē nevis tas, kuram lielāki zaudējumi vai mazāks karaspēks, bet tas kurš pirmais sāk šaubīties par uzvaru”/Radziņš/ un ukraiņi sāk šaubīties, jo šī “cietumnieku stratēģija” nekādi nevar iedvesmot ukraiņus cīņai. Viņi maksā ar savu labāko genofondu, izostīto infrastruktūr, nopostītām pilsētām. Ko maksā Kremlis – ne ar ko. Putļers nav utrupē pārdevis nevienu savu pili vai jahtu. Viņam nav jāuztraucas par orku pidaru sievām un mātēm.
4. Kremļa propaganda ir ieguvusi otro elpu un tagad prasmīgi izmanto ukraiņu “nogurumu”, dodot ļoti sāpīgus triecienus tautas vienotībai. Spilgtākais piemērs ZE un Zalužnija uzpūstais “strīds”. Gūstekņu radinieki raksta, lai paglābtu savus tuvos, pretvalstiskas vēstules karavīriem, piedalās dažādās akcijas pret ZE.
5. Visbeidzot, kars nepakļaujas matemātiskām formulām. “Matemātiski materiālie aprēķini kaujā sastāda tikai nelielu daļu no kaujas spēku faktoru kopsummas. Karā un kaujā galvenie faktori ir karaspēks – paša un ienaidnieka, sastāvošs ne no matemātiski materiāliem, bet tīri psiholoģiskiem datiem. Pie tam atkal kā paša, tā ienaidnieka karaspēks nav atsevišķi vienīgais faktors, bet savukārt sastādās no vadības – augstākās un vidējās priekšniecības – un paša karaspēka – kareivjiem un zemākiem priekšniekiem. Šos galvenos faktorus nav iespējams aprēķināt pēc matemātiskām formulām; īstam vadonim vajag sajust šo faktoru īpašības un spēku. Šo sajūtu vadonis var iegūt ļoti sīkās un dziļās kara vēstures studijās un praktiskā karaspēka pazīšanā.” Man šķiet, ka Zalužnijs šo sajūt, bet viņam kā ēst ir nepieciešamas vairākas kaut mazas, bet uzvaras. Protams, ka jauki izskatījās orku lidmašīnu notriekšana un desantkuģa nogremdēšana, bet ar to ir par mazs!!!
Formulām pakļaujas politiskā spēlē ( kā jebkura spēle ar noteikumiem) , bet karš ir politikas turpinājums/spēles rīks. Ierakstā minētās stratēģijas nepretendē uz kara operāciju aprakstu, (tādēļ tās nemāca karavīriem, ko esmu norādījis) bet gan uz politisko “šahu”, “dambreti” vtml diplomātiskām spēlēm, kas ir pārākas par karu, jo nosaka tā mērķus.
PS mazliet japalabo tēzi. Karavīri neizspēlē Cietumnieka dilemmu, bet taktiskās izspēles (wargaming) kā tādas ir obligāts lēmuma pieņemšanas procesa elements. US ar to nodarbojās sen un pamatīgi
https://www.rand.org/topics/wargaming.html
Click to access ADA258094.pdf
Pēc izpēlētās wargamning US muka no Afganistāna, ka papēžu nevarēja redzēt. Atstājot kaudzi tehnikas un bruņojumu, kādu pat Ukraina vēl nav dabujusi!!!
Iziešana no AF ir politisks lēmums ar politiskiem izpildes uzstādījumiem (termiņš, nosacījumi). US nezaudēja karu AF militārajā izpratnē. Tieši tāpat kā Vjetnamā – izvešana bija politisks lēmums, nevis operatīvās situācijas sekas – vnk atņēma finansējumu.
Kas ir karš?!! Kādi bija ASV politiskie ieguvumi no šī kara un šādas paniskas un apkaunojošas bēgšanas?!!! ASV armijai bija visi nepieciesamie resursi un spēja, lai izietu ar cieņu. Šo ASV vājumu labi novērtēja Maskavā un mana visdziļākā pārliecība, ka tieši tāpēc orki uzdrošinājās uzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Viņi ļoti labi zina šī teiciena ka “Lauvu bars, kuru vada aita vienmēr zaudēs aitu baram, ko vada lauva”. Laika līnijā to ļoti labi var redzēt. Domāju, ka viņi nekļūdijās aprēķinos attiecībā uz ASV, bet smagi kļūdijās attiecībā uz Ukrainas BS.
US iziešana no afganistānas notika īstajā laikā uz ideāliem noteikumiem- Us laicīgi atbrīvoja savus militāros resursus citām vajadzībām (piem., Ukrainai, 3B, Izraēlai un Taivānai), kā arī dabūja no taliban solījumus par neuzbrukšanu amerikāņiem un alqaidas apkarošanu. “Kaunpilnā bēgšana” ir kkas ar dakšām ūdenī ierakstīts?!
1. Iziet vajadzēja krietn ātrāk. Tramps to saprata un sāka organizēt šo pasākumu. 2. Nav jautājums vajadzēja vai nevajadzēja iziet, jautājums ir par to kā izgāja. Pametot ieročus un cilvēkus, kuri viņus atbalstīja, neapskaužamā stāvokli. 3. “Kaunpilnā bēgšana” nav ar dakšām rakstīta. Pat liberālās Amerikas balss žurnālists tiešajā ēterā raudāja skatoties, kā cilvēki krita no lidmašīnas šasijām. Kaunpilnā bēgšanā ietilpst liela skaita kara trofeju atstāšana ienaidndiekam. Ukraiņi pat sapņot par tādām kara sakāmumā nevārēja, kādas ieguva talibi. Pat kaujas helekopterus diezgan lielā skaitā. Ukraina vēl nevienu lidaparātu no ASV nav saņēmusi. Tā bija kaunpilna bēgāšana un kā tādu Krievija to novērtēja un nekļūdijās!!!
Kā būtu ar šādu spēļu teorijas izspēli? Kāds spētu paredzēt nākotni un zinātu ka 2025 gada 24 februārī (pēc 1939 RU-FIN kara vajadzēja 3 mēnešus, lai sapulcētu 400-500 tūkstošu armiju Baltijas okupēšanai) Krievija plāno okupēt Baltijas valstis. 2024 gadā rus veiks vēl 300 000 mobilizāciju, pēc nelielas apmācības spēki tiks aizsūtīti uz BY, lai piedalītos Zapad 2024 mācībās un tur arī paliek. Tramps kļūst par ASV prezidentu un paziņo ka vēlas izstāties no NATO un vairs neatbalstīt Ukrainu. Paralēli saasinās situācija ap Ķīnu-Taivānu. Un Putins jūt ka ir īstais brīdis un Baltijas valstīs atkārtojas 1940 gads – krievu tanki dodas iekšā no BY pāri Lietuvas robežai pa Daugavas kreiso krastu uz Rīgu, paralēli uz Latgali un Igauniju. Cik atminos šādi scenāriji kautkur jau bija izspēlēti ar diezgan švaku iznākumu priekš mums. Taču ja mums būtu valsts galva ar pautiem – ko šādā periodā varētu pasākt un vai vispār ko varētu, lai tas nebūtu 24h stundu jautājums? Kāds būtu veicamo darbu saraksts, ja karš būtu nenovēršams? – Betonēti nocietinājumi uz robežas, dabiskiem šķēršļiem un stratēģiskās infrasktruktūras, izveidotas neskaitāmas decentralizētas munīcijas noliktavas, tūlītēja lendlīze saņemot patriotus, nasamus, himarsus, artilērju, KKM, tankus, 3 mēnešu rezevistu kursi katram, kam veselība atļauj, piesaistot tūkstoš instruktorus no EU sabiedrotiem? Vai tomēr pietiks tikai ar 72 stundu somu uz dziesmu par peldētāju no filmas komisārs?
Izveido 2 komandas (zilie, sarkanie) un spēles vadības grupu no draugiem un izspēlē pa gājieniem , piefiksē atziņas. Tā nebūs prognoze, bet modelis, ko jau var izmantot plānošanai. Štābos šādi uzspēlē scenārijus lai izvēlētos optimālo Bet tas nav pareģojums.
Uzdūros ka Rand piefiksējis savas atziņas pēc Ukrainas attiecībā uz Baltijas wargames – īsumā esot mazliet par augstu rus novērtējuši https://www.rand.org/pubs/research_reports/RRA2031-1.html
Kur tu ņēmi, ka Tramps “pametīs NATO” un pārstās atbalstīt Ukrainu! Starp citu pašlaik lielākais atbalsts Ukrainai būtu nosist naftas cenu par 50% un beidzot iedarbināt normālas sankcijas, lai nav tā, ka Ukrainas graudus nelaiž Eiropā, bet orku sazagtos graudus milj, tonām iepirkt!!! Dzīvojot netālu no dzelzceļa es redzu kā caur Latviju tie tiek transportēti nebeidzamā straumē. Tramps to ir solījis. Savā prezidentūras laikā, viņš stiprināja NATO (īpaši Austrumeiropas virzienā), uzlika NS2 sankcijas (Baidens atcēla), konfliktēja ar lielākajiem Putina armijas finansētājiem un atbalstītājiem Merkeli un Makroni. Kur ir šie politiķi tagad?! Kurš bija lielāks Putina draugs Tramps vai šie divi Eiropas līderi? Mēs zinām, ka Baidena administrācija ved Ukrainu sakāves virzienā, kā būs ar Trampu mēs nezinām. Viņa paziņojumi (par kuriem daudz runā) ne vienmēr sakrīt ar viņa darbiem (par kuriem vispār klusē).
Amerikāņi par to runā ka Tramps grib pamest Nato – šeit raksts par tēmu, īsumā būtībā tāda – Tramps grib pamest Nato, bet iepriekšējā prezidenta termiņā, pārāk daudz viņa lokā bija pret to, šobrīd viņa loks no Nato atbalstītājiem ir iztīrīts, palikuši tie, kS pret Nato un pilnīgi nejēgas. https://www.theatlantic.com/magazine/archive/2024/01/donald-trump-reelection-second-term-agenda/676119/
Savukārt visa RU ekspertu/komentetāju Z-tusovka burtiski tur īkšķus par Trampu, tas ir medicīnisks fakts. Ja IT, DE, FR, US ultra-labējās partijas kā minimums izprot RU rīcību un atbalsta tās cīņu par tradicionālām vērtībām, neredzu iemeslus, lai šādas partijas nerastos tsk LV uz nacionali-konservatīvo uzskatu paudēju bāzes. Vienīģa pretruna satarp viņiem būtu attieksme pret dažiem jaunākās vēstures aspektiem. Kā cīnīties ar kreisajiem sociķiem ir skaidrs, bet kā runāt ar nacionāltrampistiem vai konservputinistiem pagaidām ideju nav.
Z-tusovka nešķiet baigi pārliecinošs rādītājs. Tā arī neesmu sapratis, ko Tramps (uz kuru raugos piesardzīgi un ar zināmām bažām) iepriekšējā prezidentūras laikā būtu izdarījis tādu, kas pēc viņa darbiem ļautu apstiprināt viņa “Maskavas marionetes” stāvokli, par ko demokrāti raida no katra pletīzera. Arī tie ir medicīniski fakti. MAGA aprindās liela daļa izskatās pilnīgi apstulbināti ar matuškas Krievijas – tradicionālo vērtību sargātājas tēlu. Tur tiešām strādā kaut kādi kurmji, bet fonu viņiem nodrošina kreisā wokeisma ārprātu izpausmes, un šī simbioze arī ir medicīnisks fakts.
Tāda konservatīva partija (šobrīd saukta LPV) LV jau sen ir, un to vada Šlesers. Rosļiks, ždanokieši, Saskaņa – visi ir tās satelīti vai vismaz sabiedrotie, katrs savā nišā. Šobrīd redzama taustīšanās nacionāli domājošus konservatīvos iejaukt un piepulcēt LPV kā vēl vienus satelītus, padarot viņu nacionālo ideoloģisko komponenti par otršķirīgu. Domāju, tas neizdosies.
Kā cīnīties ar kreisajiem sociķiem – Progresīvajiem, kuri šobrīd ir valdošajā koalīcijā un kontrolē divas ļoti svarīgas ministrijas (viena no tām apkalpo RŽD Latvijas filiāli, bet otra kontrolē – paši zināt ko), man galīgi nav skaidrs. Domāju, ka šī partija ar mazskaitlīgu, bet ļoti aktīvu un trokšņainu dažādu grantu atkarīgu/finansētu Rīgas biroj-nīcu iemītnieku sastāvu, kura šobrīd tikusi pie pasaules padarīšanas par labāku vietu Latvijā, pārraidot tieši to pašu ideoloģiju, ko ASV woke, tieši tikpat bezkaunīgā un pārsteidzošā veidā, efektīvi demoralizē un šķeļ latviešu sabiedrību, vājinot musu pretošanās spējas un aizvietojot svarīgu dienaskārtību.
Problēma ir ne kaut kāds ne visai kupli pārstāvēts nacionāltrampisms, bet sevišķi FB labi manāmie viduvēji izglītotie latvieši, kuri prot vienu – krievu svešvalodu, smeļ informāciju izklaidējošās Krievijas TV pārraidēs un ezotēriskās vietnēs, un ir faktiski īstais MAGA ekvivalents Latvijā. Kā ar šiem runāt, nav skaidrs. Kā runāt ar “trampistu” Purviņu un viņam līdzīgiem – galva nav jālauza, mēs taču visi esam vienā pusē.
Starp citu, te būtu interesants jautājums, vai tas, kas notiek Polijā, sekmē Intermariuma idejas, vai varam to pagaidām norakstīt. Manuprāt, redzam visā krāšņumā, kā ASV demokrātu kreisuļu Eiropas līdzinieki ar savu poļu sabiedroto rokām iznīdē Poliju kā reģionālu lielvaru vienlaikus ar saviem politiskajiem konkurentiem. Te nav vairs svarīga nekāda tautas vienotība un politiskais kompromiss apdraudējuma priekšā.
Z-tusovka tiek vadīta (par to kādam ir šaubas?), tās uzvedība ir kremļa diskursa rādītājs. Bet, ja ar to ir par maz man pietiek ar divām lietām – Maikla Flinna (Trampa drošības jautājumu padomnieks, ex-DIA direktors) saiknes ar Maskavu un Trampa loma 6.janvāra notikumos, kas bija par mata tiesu no pilsoņu kara US. 6.janvāris diskvalificē šo personu no kandidēšanas absolūti, jau tikai no valsts drošības apsvērumu viedokļa. Nu un visbeidzot tieši trampisti šobrīd apzināti, merķtiecīgi un ar panākumiem bloķē US palīdzību UA. A, un vēl man nepatīk Trampa ādas krāsa, šlipse un frizūra.
Negribētos ticēt, ka Kremļa darbs notiek tikai redzamajā spektrā. “Sasmērēšana ar Putinu” arī ir viens no Kremļa paņēmieniem. Par Flinnu jāpiekrīt, aizdomīgs kekss. 6. janvāra armagedona statusu uzpūta politiskie pretinieki, pirms tam trakākas lietas vairāk kā gadu notika visā valstī. Iedomājos mūsu vietējo analoģiju – arī 13. janvāri Rīgā varētu ar lielu piespiešanos traktēt par pilsoņkara sākumu, lai gan šajā notikumā redzami vairāki iesaistītie ar dažādām interesēm – politikāņi organizatori pasākuma legālajā daļā, bet pēc tā beigām – stihiskais elements, kaut kādi shady provokatori un iedzirdīti jaunieši, neskaidra policijas iesaiste ar divām norakstītām trafarētām mašīnām, kas bija noliktas iznicināšanai, iekšlietu ministrs ārpus sakariem, bet redzēts pērkam vīnu piemājas veikalā utt. Bet lai būtu – dzīvosim, redzēsim.
Trampisti ir pelnījuši savu partiju vai arī viņi pagalam saraus gabalos Great Old Party. Kam tas nāk par labu? … pareizi. Kas attiecas uz 6.janvāra apvērsuma mēģinājumu, analoģija ar 13.janvāri ir vietā, attiecīgi celsim Štokiju vai Pabriku par prezidentu? Turklāt , ja 13.janvārī Doma laukumā sapulcējās ļoti raiba publika, tad Kongresu šturmēja tieši konkrēti Trampa atbalstītāji. Iespējams (prokurors zinās) par to Trampam nepienākas ne kriminālā, ne administratīvā`atbildība, bet politiskā gan pienākas. Nav viņš neaizstājams līderis, kurš ne tikai spētu samierināt un apvienot republikāņu partijas frakcijas, bet arī godam pārstāvēt to 1/4 vai 1/2 nācijas, kas viņu burtiski ienīst. Gribat US štatu separātsimu, balsojiet par Trampu. Tramps ir tirgonis, populists un bijušais demokrāts ar apšaubāmu pagātni, reputāciju un sakariem, ceru, ka GOP spēs izvirzīt piemērotāku kandidātu.
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Republicans_who_oppose_the_Donald_Trump_2024_presidential_campaign
Par labu nāk demokrātiem. Jā, Pabriks drīz pēc savas popa Gapona lomas nonāca tur, kur mēs visi zinām – augstos, stratēģiski svarīgos amatos https://lv.wikipedia.org/wiki/Artis_Pabriks , tātad, var teikt, ka “iecēlām par prezidentu”. Trampa raksturojumam sliecos piekrist, bet tad uzprasās atkal analoģija ar to pašu Pabriku: Tramps daudz runāja, bet maz izdarīja iekšpolitiski savu vēlētāju ideoloģiskā pieprasījuma apmierināšanas labā, ārpolitiski nekādas sevišķas ziepes nesavārot – varbūt pat gluži otrādi, gūstot zināmas sekmes – varbūt ar “deep state” palīdzību un tās vadībā. Līdzīgi popi gaponi bija tā sauktā JKP pie mums – piemānīja vēlētājus, lai izpildītu kādus trīs sponsoru un pelēko kardinālu pasūtījumus.
Ko darīsim, ja citu izvirzīt nespēs, un ievēlēs šo pašu? Nez, varbūt Samnera Velsa ielā zinās pastāstīt.
Nav mana tēma absolūti, LV netrūkst politologu un polittehnologu, kas varētu piedāvāt idejas kā atjaunot LV konservatīvo attīstības ievirzi vienlaikus neiekāpjot trampismā, orbanismā, lukašenkovščinā vai citā vadonismā. Skaidrs, ka LV sabiedrība vispirms pamatoti un dziļi sabīsies no Āzijas/Āfrikas migrantiem, kas ir reāla problēma un tad tai piedāvās dievbijīgu un turbopatriotisku līderi, kas solīs ātrus, vienkāršus un radikālus risinājumus apmaiņā pret nelielu pretīmnākšanu RU. Lembergs kož sev pirkstos, par to, ka netālredzīgi baro bezperspektīvus zaļos sociķus, laikā kad jāsāk barot turbopatriotisko flangu. Bet tur viņš kā MP kandidāts neiederas, tomēr retoriku jau pamainīja.
Jā esam pateicību parādā deep state, Pensam, Mattisam, Makkeinam uc, kuri neitralizēja Trampa klanu pirmajā termiņā. Tagad, ja Trampu ievēlēs, deep state patīrīs, Tramps jau piesolīja un tad gaidiet brīnumus.
Bet kas bloķēja lendlīzi par kuru nobalsoja gan demokrāti, gan republikāņi, kas viņi visi bija ideoti kuri neko nesaprot!? Tie tūkstoši ASV tanki,Hammeri u.c., kuri sapūs ASV glabātātuvās ASV un Eiropā varēja pa lendlīzi tikt nodoti Ukraina un karš sen būtu beidzies. Kas blokēja Polijas Mig, kā arī rietumu tanku nodošanu Ukrainai? Kas pašlaik liek Ukraiņiem noasiņot bez jebkādām izredzēm uz kaut cik pieņememu iznākumu? Ko CIP direktors kara laikā darīja Maskavā? Kas neļāva ASV nodot letālo bruņojum Ukrainai pēc 2014.g. un neļāva cīnīties par Krimu? Neviens tagad nerunā par kreiso komunisti Merkeli, kura bija Putina mauka, bet Tramps, kurš šo padauzu piespieda nedaudz novirzīties no Putina vajadzībām tagad dēvē par Putina draugu! Ko viņš tādu labu moskavijai vai Putinam ir izdarījis! Pāris ierakstus čivinātājā?!!! Patiesībā vēl ir jautājums, kurš bloķē un kurš nebloķē un ko bloķē un kāpēc bloķē. Es domāju, ka ASV normālam vēlētājam žogs uz Meksikas robežas ir ASV drošības jautājumi, kurš ir daudz svarīgāks par Eiropas problēmām! moskaļi ASV nekādā veidā neapdraud, bet migrantu bari, kuri pārpludina ASV apdraud gan!!! Kāpēc tad Baidens pārtrauca šo žogu celtniecību, ko republikāņi uzsāka? Lai finansē žogu un nebūs problēmu!!!!
Kas bloķēja? Tie paši, kas piešķīra – vairākums republikāņu un visi demokrāti Kongresā. Kāpēc bloķēja? Mana versija šajā ierakstā.
Kurš balsoja pret lend lease UA? 10 republikāņi – visi kā par brīnumu trampisti, check it out
Andy Biggs of Arizona, Dan Bishop of North Carolina, Warren Davidson of Ohio, Matt Gaetz of Florida, Paul Gosar of Arizona, Marjorie Taylor Greene of Georgia, Thomas Massie of Kentucky, Ralph Norman of South Carolina, Scott Perry of Pennsylvania and Tom Tiffany of Wisconsin.
Skaidrs: risks, ka situācija ar saprātīgiem līdzstrādniekiem un padotajiem otrajā termiņā var būt daudz sliktāka, ir arguments. Baltiešu un poļu konzerviem vajadzētu strādāt ar amerikāņu konzerviem, kuri vēl nav zaudējuši saprašanu, skaidrojot un virzot mūsu kopīgās intereses. Šis raidījums vienkārši un labi paskaidro, kādas dilemmas šogad būs jārisina ASV, un tostarp labi skaidro, kāpēc aiziešana no Eiropas nav risinājums, un dod zināmā mērā mājienu, ka risinājums nav arī spēlēšanās ar krieviem, aiz kuriem stāv Ķīna: https://youtu.be/kmLsOMDjdL8?si=RN3Cs9iAdL0um8w5
Tāda vēlēšanās formulēt konzervu ceļu, acīmredzami, vada augstākminētās konferences rīkotājus. Pagaidām demonstrē, ka konzervi dažādi, un nevar vienoties, kāda Latvija viņiem īsti vajadzīga. Domāju, ka nacionāli orientētie konzervi nespēs vienoties ar šleserkonzerviem, jo eksistenciālie jautājumi ņems virsroku. Dievbijīgo un mēreni nacionālo liegi krieviski orientēto līderi neredzu. Kaut kādai atpazīstamībai esošās sistēmas ietvaros jābūt.
šeit skatījies?
https://demos.lv/programma/
Skatījos. Tur ir tas līderis?
Nezinu. Inkubātors, gan jau izšķilsies. Kudors? Zeltits? Baško? Bokša? Nepazīstu visus potenciālos kandidātus.
Ar kreisajiem latviešu tautai ir pieredze, kamēr vēl ir dzīvi padomijā dzīvojošie. Savukārt ar nacionālpatriotiem, kuru retorika praktiski nav atšķirama no Tsar-grad vēstījuma mums vēl nav pieredzes. Atmodas laika LV nacionālpatrioti masā bija demokrāti, kas cita starpā aizstāvēja liberālās vērtības – brīvo tirgu, cilvēktiesības, vārda brīvību, reliģisko toleranci utml. Tagad diskusija aizgāja galējībās – polarizējās vai nu tu kultūrmarksists vai nu paleokonservs. Kur normālam cilvēkam paglābties no šiem dalbajobiem nav skaidrs.
Neredzu šādu nacionālpatriotiski prokrievisku retoriku. Cargradas vēstījums ir tieši kas? Trešā Roma, Eirāzija no Lisabonas līdz Vladivostokai vai kaut kas kritisks par alfabēta ideoloģiju? Kur tā diskusija notiek – vai domāts tviteris, vai kādas citas platformas, piemēram, nesen uzsāktā daudzsēriju konference https://demos.lv/, vai kādi podkāsti, laikraksts DDD (kura līnija nemainīga jau vismaz 20 gadu)? Es tik tiešām neredzu būtiskas izmaiņas konzervu spektrā, kurš ir ļoti raibs. Retais neaizstāv brīvo tirgu, cilvēktiesības, vārda brīvību, reliģisko toleranci. Visu kalibru sociālliberāļi un sociāl(demokrāt)isti, manuprāt, daudz vairāk uztraucas par visādām “naida runām” un pieprasa ierobežojumus, lai nodrošinātu “cieņpilnas sarunas”, kā tādā Lampas drošajā teltī.
Atklāta prokrieviskā retorika šobrīd nav vajadzīga, jo atbaida, diriģenti to saprot. Šobrīd ir noiets kristīgām vērtībām, valodas/kultūras aizsardzībai utml. skat JKP programmu. Bet nekur mūsu labējā flanga konservi neliksies (par sīku, lai pretotos), globālie trendi ieraus viņus savā virpulī un izspļaus arā kā AfD vai Nacionālās frontes filiāli. Tas notiks, kad LV reāli saskarsimies ar Āfrikas/Āzijas imigrantu ieplūdumu. Tagadējos liberāļus un centristus šis vilnis vnk aizskalos.
Paldies, ka publiski mani nosauci par “dalbojobu”!!! Nacionālpatriotu retorika stipri atšķiras no moskaļu tieši galvenajos jautājumos. Ja mums sakrīt domas ar Tsar-grad vēstijumiem, ka zeme ir apaļa un ziemas mūsu puslodē ir aukstākas par vasaru, ka zāle ir zaļa un jūra zila, ka dienā ir gaišs, bet naktī tumšs tas nenozīmē, ka arī visos citos jautājumos mūsu domas sakrīt. P.S. Starp citu cilvēktiesības nenozīmē kādu margināla mazākuma tiesības uz privilēģijām!!!
Neesi pamanijis, ka politikā spektra galējās pozīcijas vienmēr tuvinās? Piemēram Hamas ir daudz kopīgas retorikas ar ultracionistiem, kas arī noliedz IL kā valsti. Anarhisti var sadarboties ar totalitāriem režīmiem pret kapitālistiem, nacisti daudzos jautājumos ir neatšķirami no komunistiem utt Tā kā ieņemot radikālu pozīciju īpaši jāpieskata, lai uzskatos nenonāktu par tuvu pretējam flangam ar kuru kā likums notiek nežēlīga cīņa. Sīkāk par pakava fenomenu šeit. Par zemes apaļumu iespējams domas sakritīs visiem, tādēļ tas nav kritērijs, pēc kura klasificēt vietu politiskajā spektrā. Ir citi kritēriji, kas apraksta lokāciju politisko koordināšu tīklā un visu nāciju galējie nacionālisti būs vairāk vai mazāk kopā, lai gan katram atsevišķi tas var ļoti nepatīkt. Mūsu vecumā jābeidz slimot ar radikālismu un pārmērīgu izsaukuma zīmju lietošanu tekstos, bet par to kas mēs katrs politiski esam var viegli noskaidrot šeit
“Prieks” demos.lv konferences programmā redzēt arī Arta Pabrika vārdu – laikam tagad laiks ir kļūt “konservatīvam”. Ak, šīs metamorfozes – no TP un “Šķēles kā partijas tēva”, līdz muldoņai Doma laukumā sanākušo lumpenu priekšā, līdz ATPARistu tēraudcietajām rindām un tagad – “konservatīvās dienaskārtības” formulēšanai.
Mūžīgais svārsts kustībā.
To: KALĒJS BALIANS
02/01/2024 at 12:01
Pabriks esot bijis uzaicināts kā liberālais oponents apaļā galda diskusijā. Noskatījos un iesaku citiem – valstsvīrs “rasčehļilsja” kā atklāts Makiavelli fans, daudzināja šo kā vaduguni. Noderīgs atgadījums.
Uzskatu, ka šāda konference, kurā katrs runātājs sevi parāda, ir vērtīga iniciatīva iepretī lampu iekļaujošajām teltīm, kurās dalībnieki lielākoties politkorekti čalo omulīgi un bez pārsteigumiem. Pasākums atvērts, nav arī partijas sapulce “vienos vārtos”, un tur pietrūkst jautājumu un repliku no zāles.
gribētu pārjautāt Kalējam Balianam, ko viņš domāja ar tiem “lumpeņiem Doma laukumā”? Ja viņš domāja 2007. gada 17.oktobri, tad labāk būtu paklusējis!..
Ja tu par lietussargiem un Loskutova atjaunošanu amatā, tad jau 18.oktobrī
Pipars “Gribētu pārjautāt Kalējam Balianam, ko viņš domāja ar tiem “lumpeņiem Doma laukumā”? Ja viņš domāja 2007. gada 17.oktobri, tad labāk būtu paklusējis!..”
Ar lumpeniem Doma laukumā domāju tos, kas, noklausījušies pēkšņi par kreisi liberāliem demokrātiem kļuvušus Pabrika un Šrokenberga k-gus, metās demolēt Vecrīgu, Saeimas namu un policijas auto, pie viena neaizmirstot “iestiprināties” no “darba tautas labā ekspropriēta” LB alkoholisko dzērienu veikala.
Jap, 18-jā…
Janvārī bija domāts kkas līdzīgs, bet tur to pasākumu veiksmīgi pārķēra kremļa dienesti. Dažs labs tipāžs no tiem grautiņiem bija pēc tam redzēts donbasā/doņeckā…
Rezultātā izvērsās laba skola mūsu dienestiem, kā arī politiķiem, kuri izvērsa “trekno gadu” bezpriģelu. Var Pabriku@co uzskatīt par slideniem, bet pateicoties viņiem politiskais pārsvērās uz saprāta pusi.
Intermariums ir plāns B, ja notiktu ES un NATO erozija. Pagaidām jānoliek uz ledus. Notiekšais PL varētu to ietekmēt, ja nepieciešamība pēc plāna B rastos rīt. Bet līdz nākamajam vai vēl nākamajam vēlēšanu ciklam PL daudz kas mainīsies. Tad arī domāsim.
Es PiS, kuras līderi krievi nogalināja Smoļenskas atentātā, tomēr uzskatu par drošāku Latvijas sabiedroto, nekā vācu draugu Tusku, bet šībrīža politiskā “perestroika” Polijā tik tiešām var ielikt pamatu kaut kādam konfliktam ja ne pilsoņu kara, tad novājinošu nesaskaņu līmenī nākotnē. Savstarpējā retorika poļu starpā tviterī, piemēram, ir vēl agresīvāka, nekā latviešu starpā. https://theins.ru/opinions/pavel-reshka/267736
Es arī atbalstu cīņu par tradicionālām vērtībām!!! Tas nozīmē, ka es tagad baigais Putina vai Šlesera draugs?!!! Piebildīšu, ka Šlesers noteikti nav nacionālkonservatīvs un nacionālisti no viņa turas pa gabalu, kas protams dod iespēju Latvijas kreisajiem liberālkomunistiem rullēt pāri jebkam, kas konserviem ir svarīgs, jo konservi principā nevar apvienoties kopējai darbībai. Man gan nav skaidrs kā cīnīties ar Latvijas kreisajiem sociķiem, kuri ir sagrābuši gan Saeimu, gan tiesu, gan prokuratūru, gan masu mēdijus pilnīgā savā kontrolē!!! P.S. Tie kas nestāsta, ka Tramps ir Putina draugs netiek laisti pat tuvumā masu sabiedriskajiem gatavināšanas mēdijiem!!! Satversmes tiesa vispaŗ ir pārvērsta par kaut kādu augstākas varas orgānu, administratīvās tiesas par dzimsarakstu nodaļām!!! Varēja jau to kreisie sociķi kaut savu izdzīvošanas instinktu dēļ kara laikā piembremzēt ar savu visatļautību, jo konservatīvajos ir totāls bezcers un protams, ka tādi kā Šlesers šo kreiso spēku visatļautību maksimāli izmanto!!! Kas mūsu valsti nekādā veidā nestiprina!!!
Ar sociķiem ir viegli, jo mūsu pozīcijas atškiras daudzos jautājumos (pretinieks ir pretinieks), grutāk ir, ja pozīcijas dažos jautājumos atšķiras starp savējiem (šķelšanās, kas vājina). Ja visās tevis piesauktajās jomās viss ir tā kā tu raksti, tad jāatzīst ka šo kauju nacionāli konservatīvie spēki ir zaudējuši. Tomēr šis karš ir bezgalīgs un būs vēl citas kaujas, bet visticamāk jau bez mums.
Tur jau tā problēma, ka ar taktiku (karu) nav iespējams izvilkt stratēģijas kļūdas, kas pieļautas politiskā šaha spēlē. Tāpēc uzskatu, ja šāda spēle tiek spēlēta stratēģijas līmenī, tad moskāvija ir šo karu uzvarējusi un Ukraina tiks pakļauta un līdz ar to arī mēs! Jo moskaļi cīnās par uzvaru, bet rietumi par kaut kādu mistisku “+1”, nerēķinoties ar ukraiņu iespējām vest šādu karu!
Arī moskaļiem ir jāievēro stratēģijas, kas ir matemātiski pamatotas, lai gan “daru kā prātā ienāk” arī ir stratēģija. Cita lieta, ka viņi var izvēlēties (un sākumā izvēlējās) riskantāko, bet īsāko startēģiju/ceļu uz uzvaru, attiecīgi viņiem ir lielākas iespējas zaudēt ilgtermiņā. Ja Rietumi spēlē tit for tat, tad spēle izstiepjas laikā, bet ir lielākas izredzes nezaudēt vai pat, ja nospīdēs, arī uzvarēt.
Es nedomāju, ka Rietumu stratēģija pieļaus UA sabrukumu, bet arī kremli viņi nebombardēs. Tramps ne tik.
Ja Ukraina sāks brukt rietumi neko nevarēs ar to iesākt, jo NATO konfliktā neiesaistīsies!!! Domāju, ja rietumi nemainīs savu attieksmi, tad Ukrainas sabrukums ir ļoti tuva laika jautājums. Viss uz to iet?!!! Zeļeneska un Zalužnija konflikts, kurš neturpina beigties un ir tikai aizberga nelielā virsūdens daļa, nekādā veidā nestiprina Ukrainas gribu cīnīties. Diezvai šajos apstākļos, kad rietumu un moskāvijas pretstavēšanas laikā viņiem ir atvēlēta raustāmās lelītes loma ukraiņi ar to spēs samierināties!!! Kas notiksies, tad, kad viņi sapratīs, ka no viņu lielajiem upuriem šajās “Troņu spēlēs” NEKAS nav atkarīgs, ka viņi tiek ciniski izmantoti no gļēvo rietumu līderu puses. Pret ko tas viss var pavērsties man pat bail iedomāties!!!
OA to skaidri noformulēja (kā brīdinājumu par nevēlamu iznākumu, ja kas), ja UA tiks pamesta, pēc n-gadiem UA RU vadībā karos pret Rietumiem.
Nekādu saistību no Budapeštas memoranda nav un nevar būt kā ne no neviena memoranda.
Un pat ja ir saistības – starptautiskajās attiecībās vienmēr var pagriezties pret meku un lauzt saistības.
Nevis pret Trampu, bet pret Baidenu krieviem ir skapis ar kompromatu – Baidena narkomān-mākslinieks dēlēns bija Burisma padomē vai valdē un tirgoja ietekmi – krieviem ir visa sarakste kā no jebkuras ukrainas kompānijas.
Rietumi (US) pēc 2 pasaules kara nevienā ilgstošā konfliktā nav bijuši pārāk veiksmīgi (Koreja, Vjetnama, Kambodža, Afganistāna…) Tākā šis scenārijs man liekas nepārāk labs, ņemot vērā, ka tas balstās arī uz to cik ilgi spēs ukraiņi saliedēties cīņai pret iebrucēju – pret krieviem manuprāt labāk strādā cita stratēģija – overkill https://www.youtube.com/shorts/NmbdD9S2zqs
Iespējams. Bet Kašamas kaujā US lēmums tika pieņemts, kad RU oficiāli atteicās no savējiem tas ir pateica “tur nav mūsu karavīru”. Nebija arī, bija RU pilsoņi, bet par to US nejautāja. Tehniski un juridiski neviena no tevis minētajām operācijām nebija US izpratnē |”karš”, tās bija MOOTW. Tagad gan US ir iespēja ieiet īstajā karā ar RU, ko viņi acīmredzot nevēlas. Iemesli tam ir dažādi, nav jēgas apspriest, negrib un viss. Overkill būs tad, ja RU tieši apdraudēs US teritoriju vai pilsoņus, bet RU taču arī ir stratēģija, kas to neparedz. Šodien RU raķete atkal nokrita PL teritorijā, kur ir daudz US pilsoņu, domāju kkāda atbilde būs, bet asimetriska (piedodoša, saprotoša).
Nu jā tur krievi vēl spēlēja ihtamņet – pēc tās kaujas gan kautkā vairs šo stratēģiju vairs neizmantoja. Krimā 2014 arī bija ihtamņet, bet Rietumi reaģēja piedodoši un saprotoši. Rezultātā augonis uzauga līdz ziloņa apmēram šodien. Uzbrukumi NATO jau notika pirms 2022 – Čehijā, Bulgārijā spridzināja munīcijas noliktavas, indēja cilvēkus ar novičoku, pirka politiķus, bet mēs turpinājām būt piedodoši un saprotoši – to es domāju pat īsti nevar saukt par tit to tad, jo tā tomēr paredz sodīt par sliktu uzvedību.
Lūk! Pirms 24.02.22. tiešām tika spēlēta cita stratēģija (tur ir 84 plašā spektrā no kurām izvēlēties), kas,jā, bija vēl vairāk agresoram pretīmnākoša. Atcerēsimes pirmās kara dienas un nedēļas, Rietumu stratēģijas maiņa (sabiezēšana) notika mūsu acu priekšā, bet joprojām ne līdz ķieģeļa biezumam kā mums gribētos. Rietumiem bija un ir grūti vienoties par jebko (sistēma pārāk plaša un pretrunu pilna) viņi ilgi domā, bet kad izdomā, tad bieži ir daudz par vēlu. Spriganie autoritārie režīmi lēmumu pieņemšanas ātrumā krīzes apstākļos pagaidām (sagaidīsim AI) izgriež pogas demokrātijām, bet autoritāro režīmu lēmumos no dzimšanas ir iestrādātas vairākas kļūdas (jo tie pieņemti bez izdiskutēšanas/testēšanas), kas laika gaitā noteikti kļūs fatālas. Mums tikai jānoturas.
Labāk slikts lēmums laikā, nekā ģeniāls par vēlu!!! Takā nekur nav teikts, ka autoritārisms ar savu spriganumu un lielāku kļūdas varbūtību būs mazāk efektīvs!!!
Aplis noslēdzies, ar Vadoni sākām, ar vadoņiem turpinājām pie Vadoņa atgriežamies. Rezultāts būs tikpat efektīvs.
Īsa replika – “mēs” ar demokrātiju esam veiksmīgi pēdējos 20 gados atražojuši ulmanismu 2.0, izveidojot militāri nespējīgu valsti bez skaidras saprašanas par nacionālām interesēm, un Benjamiņas kundzes salonu, kurā ietilpst 70-80% tā sauktās elites, kas regulāri pulcējas uz ikru rīšanu te Krievijas dienā pie RU vēstnieka, te dzimšanas dienā pie kāda no oligarhiem. Saprotams, arī vadonis, ja parādīsies, visdrīzāk būs no šī paša salona, bet mūsu gadījumā demokrātija nav darbojusies, tāpat, kā sovjetisma saindētā sabiedrībā tā līdz galam nedarbojas brīvā tirgus likumi.
Mēs ejam uz priekšu ar galvu pagrieztu atpakaļ. Pašreizējie konservatīvie pareizi definē diagnozi, bet ārstēšanu piedāvā ar XIX gs paņēmieniem (patoss, aizliegumi, cenzūra, vienīgā pareizā viedokļa uzspiešana,tēžu pasniegšana aksiomu formā utt), kas ar XXI gs jaunatni neies cauri. Tas ir sekotāji būs, bet marginālā skaitā. Medikamentu iebarošanu pacientam ir jāpanāk ar kaut kādiem citiem paņēmieniem. Prātā nāk US baptisti ar gospeliem, jautrību, nekonvenciālu dziedāšanu utml skat “jaunās paaudzes” metodiku. Tiem kuri tankā – es neatbalstu “jauno paaudzi” , bet atzīstu, ka viņi saprata, ka lai paplašinatu draudzi un iepludinātu jaunās asinis dievkalpojumam ne vienmēr un ne obligāti jābūt garlaicīgam un stilā “tieši tāpat kā pirms 200 gadiem”.
Tik tiešām konzervu pusē neredzu vairāk patosa, kā “liberālajā” (Sprūda un citu Pro-Par tviteri sev svarīgos jautājumos jau ir brīžiem Leonīda līmenī), vienīgā pareizā viedokļa uzspiešana par to, ka viss “liberālais” (piem. “identitāšu” ideoloģija) ir neapstrīdami labs, vairāk notiek sab. medijos, kuriem šim nolūkam ir resurss, atšķirībā no kuslajiem konzerviem. Aksiomas ir katrā uzskatu un tiesiskajā sistēmā.
Par to, kas kurā brīdī ies cauri ar 21. gs. jaunatni, nevar droši apgalvot. Vai tikai nav tā, ka formas (post)modernizēšana līdz pat satura kvalitātes un principu zaudēšanai bija mūsu jaunības laiku paņēmiens. Tas strādā, bet līdz zināmai robežai un ne visiem. Apiesim pilnu apli, un 200 vai 1000 gadus vecās tradīcijas un formas kopā ar spēcīgu un skaidri formulētu saturu būs svaigs dumpinieciskums vispārējā trulajā bezprincipu, bezformas dažādīgo pseidoizvēļu dūmakā.
Kāpēc jāsalīdzina ar liberāļiem, nu ir viņiem tāds stils un metode kāda ir, jāgudro efektīvāku. Atgriezties pie saknēm? Nu tad es teikšu kā jāatgriežas par 2000+ gadiem atpakaļ. Un tad te sāksies…
Kad apkārt notiek viss tas pats, kas noticis pirms 100 vai 500 gadiem, cilvēki sāks meklēt atbildes tur, kur tās ir, nevis pie “kamoon, aiz loga 21. gadsimts”, “pakalpojumu ekonomikas” un “kompetenču pieejas” daudzinātājiem. Jauniešiem labāk savlaicīgi apzināties, ka cilvēku daba pēdējo 2000+ gadu laikā nav mainījusies, tai skaitā riski un izdzīvošanas stratēģijas mūsu apvidū.
“Liberāļu metode” ir bezkaunīga varas sagrābšana, citādo viedokļu ignorēšana un institūciju tīrīšana, ko redzam Polijā. Tas novedīs pie politiskās kultūras tālākām izmaiņām un agresīvas svārsta atpakaļkustības. Tas viss jau ir noticis visādos karstākos un aukstākos pilsoņu karos un savstarpējās tīrīšanās vēsturē gan pie mums, gan citur. Tie, kas dzīvo “21. gadsimtā”, šo ir aizmirsuši, un domā, ka situācija ir unikāla, bet viņu taisnība un novietojums “vēstures pareizajā pusē” – augstāku spēku noteikts un absolūts.
“Liberāļu” politika ir vērsta uz sabiedrības struktūras mainīšanu, mūsu pasaules daļā faktiski turpinot padomijas savulaik 1920. gados uzsākto ģimenes kā reakcionāras apspiedēju iekārtas paliekas dekonstrukciju indivīda atbrīvošanas un “sociālās realitātes” apstiprināšanas vārdā, paralēli šo realitāti veidojot ar masu kultūras palīdzību, bet procesu iztēlojot par brīvu indivīdu izvēli un tā pretiniekus – par tumsoņām un atpakaļrāpuļiem. Tur vairs nav ne smakas no klasiskā liberālisma brīvības un atbildības izpratnes, bet sagaidāmais rezultāts būs izdevīgs “globālajiem dienvidiem” un ir vecāko biedru krievu un ķīniešu balstīts un virzīts.
Latvijas rezultāts kara priekšvakarā ir tipisks šādas apjukušas, izļurkātas (kam ir daudz iemeslu un vēsturisks konteksts, bez šaubām) sabiedrības gadījumā. Var apgalvot, ka visi politiskie spēki un to sponsori ir bijuši ļurkātāju rindās, bet pēdējos pāris gadus (ne)notiekošais ir ārkārtējs, un viss iet uz to, ka tiksim pārbaudīti pēc pilnas programmas.
Nepieciešams apzināties reālo stāvokli un atbildēt uz jautājumu, vai gribam pastāvēt kā valsts un tauta, un ja jā – tad ar kādu rīcību to panākt. Nav tā, ka pēc šādas refleksijas nav pieprasījuma, tai skaitā jauniešos. Ne visos, bet man optimistiski šķiet, ka kritisko masu vēl šoreiz varēsim sasniegt. Modernais “liberālisms” atbildi nesniegs, jo tā mērķis nav Latvijas pastāvēšana. Nebūtu labi, ja vienīgā atbilde būtu kādiem tīriem fašistiem.
Man šķiet, ka te ir ļoti būtiska iespēja specializēties. Ja esi topošais IT-šņiks – marš uz kibervienību. Celtnieks – uz inženieriem. U.t.t. Tad tā interese varētu būt lielāka, jo iemācies praktiskas lietas, kuras pēc tam nākotnē var noderēt.
Parakstos zem katra Peteris komenta:
Kad apkārt notiek viss tas pats, kas noticis pirms 100 vai 500 gadiem, cilvēki sāks meklēt atbildes tur, kur tās ir, nevis pie “kamoon, aiz loga 21. gadsimts”, […]
Svarīgi saprast, ka cilvēks socioloģiski nav diži tālu ticis pēdējos tūkstošus gadu. Tehnoloģiski, jā. Bet lielākajā daļā pasaules sadzīvo IPhone ar diezgan drūmu skatu, ja skatās no “rietumu cilvēka” skatu punkta. Piemēram, tā pati Afganistāna – cilvēkiem ir viedtālruņi, bet dzīvo kā tajos laikos, kad romieši pa hadriāna sienu kāvās, labi, tur reliģija ir pamainījusies budisms->islāms, bet parastā cilvēka klanu sistēmā tas lielas izmaiņas neieviesa, tāpat kā viedtālruņi, kalaši. Vienkārši ar kalašu apsist pretinieku ir efektīvāk kā ar āvu vai kaut kādu zobenu vai kapli. Un atpūsties ir patīkamāk tiktokā nevis skatoties kaut kādu reliģisko pasākumu ciema centrālajā laukumā.
Patriarhāts nav kaut kādu tumsoņu uzspiesta sistēma, bet sistēma, kas ir tūkstošos gadu izdzīvojusi kā efektīvākā.
Jebkurā gadījumā esošais liberālisms pat tā ekstremālākajās formās un “mūsdienu rietumnieciska domāšana” uz mūsu pasaules ir jau neskaitāmas reizes pārbaudīta lieta, kas katru reizi ir izgāzusies un cilvēce ir atgriezusies pie “tumšākām” vērtībām. Vai tam šoriez izdosies? Ņemot vērā dzimstību rietumu pasaulē – es liktu naudu, ka nē.
Un tā arī ir atbilde uz visu. Kas bijis, kas būs. Ja nav cilvēka, kas nes ideju, tad tā ideja paliks kaut kur … nekur. Kamēr kāds atkal izdomās, ka vajag pamēģināt.
Viss jau ir bijis, viss jau ir izmēģināts. Kaut kas strādā, kaut kas nestrādā. Man žēl, ka līdzcilvēki ir paņēmuši izlases kārtībā no “rietumu pasaules” kaut kādas labās lietas un pārvērtuši to par reliģiju. Un katras reliģijas pamatā ir dogma. Un es skatos kā cilvēki “uzkarās” kad sastopas ar to, ka “rietumi” nav dogmātiska absolūta dievība, kura vienmēr uzvar, bet kaut kādas vienkārši valstis ar līdzīgu izpratni, kas var gan būt, gan nebūt pareiza.
Aizbrauc rietumnieku mūziķis uz tehnoloģiski attīstītu valsti āzijā, kur par netradicionālām orientācijām liek ķurķī, sāk stumt savu ideju par to, ka tā nevar, dabon tomātus sejā no vietējiem kvīriem un anti-kvīriem. Un tad sanāk kaut kāds galvā kolapss. A kā tad tā. A tā. Viņiem ir sava, pilnīgi iespējams, esošajos apstākļos dzīvotspējīgaka koncepcija.
Vajag lūkoties uz visu plašāk. Šajā pasaulē maz ir jauna, ja neskaita tehnoloģijas.
Kas bija ASV adminstrācija 2014.gadā – Obama/Baidens!!!!
Nu lūk, RU raķete ielidoja PL, bet nenokrita, atvainojās un aizlidoja. Viss kārtībā, kas vairāk par diplomātisko sašutumu nav nepieciešams.
Kurš bija ASV prezidents Kašamas kaujā??!!!!! Tagad gan orki atļaujas triek zemē ASV īpašumu un atklāti ņirgāties par ASV!!!
Afganistānas bija divas, pirmā (79g) rietumiem bija tik veiksmīga, ka viss sovoks sagāzās
Tā arī bija specoperācija, gan PSRS gan US mērogam. Vispār karš kā karš sobrīd ir tikai pašai UA. Pārējie izspēlē savas stratēģijas relatīvā drošībā.
+++
Mārtiņ, vajadzētu kādu pozitīvu prognozi iedot 2024. un turpmākiem gadiem. Savādāk sāk izskatīties, ka konvencionālās spējas Eiropa nepaspēs attīstīt, zema gatavība karot, kodolieročus pret Krieviju iebrukuma gadījumā arī nebūs gatava lietot. Kas mums šādā scenārijā atliek?
Pagaidām esmu drošs, ka manus atvaļinājuma plānus 2024.gadā nekas slikts neietekmēs. Bet 2025. pēc tam, kad parādīsies skaidrība ar US ārpolitiku līdz nākamajam vēlēšanu ciklam, tad, jā, nāksies i prognozēt, i piesprādzēties. Objektīvi ar visu infobungu rībināšnu RU MRK 2024.gadā nebūs gatavs karam Eiropā, nu nepaspēs, nu nav viņiem… Ar vienu nosacījumu, ja ar karu mēs saprotam karu nevis RU zibensoperāciju pret demoralizētu pretinieku.